Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības.

Ādažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 13/2024

Ādažos 2024. gada 28. martā

Lokālplānojuma, ar kuru groza Ādažu novada teritorijas plānojumu teritorijai starp Gaujas ielu, Lauku ielu, Druvas ielu un Vējupi Ādažos, Ādažu novadā, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Ādažu novada pašvaldības domes
2024. gada 28. marta sēdes lēmumu (prot. Nr. 6 § 9)

Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas
15. punktu un 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo un otro daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem
" 91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu teritorijai starp Gaujas ielu, Lauku ielu, Druvas ielu un Vējupi Ādažos, Ādažu novadā (turpmāk - Lokālplānojums), saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa - teritorijas funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (2. pielikums), esošās un plānotās sarkanās līnijas, piekļuve īpašumiem, Vējupei (3. pielikums). Grafiskā daļa pieejama Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS): https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_28359.

2. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

3. Ar Lokālplānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem:

3.1. Ādažu novada domes 26.09.2006. saistošie noteikumi Nr. 25 "Par nekustamā īpašuma "Ievupes" detālplānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

3.2. Ādažu novada domes 26.06.2007. saistošie noteikumi Nr. 23 "Par detālplānojuma Ādažu novada Ādažu ciema nekustamajam īpašumam "Vējupes iela 43" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem".

Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja K. Miķelsone

 

1. pielikums
Ādažu novada domes
2024. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 13/2024

Ādažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000048472
Gaujas iela 33a, Ādaži, Ādažu nov., LV-2164
dome@adazi.lv http://www.adazi.lv

Lokālplānojums Ādažu novada teritorijas plānojuma grozījumiem teritorijai starp Gaujas ielu, Lauku ielu, Druvas ielu un Vējupi

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Nosacījumi ielu projektēšanai

2. pielikums. Ielu šķērsprofili

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - šie noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

2. Apbūves noteikumi groza spēkā esošā Ādažu novada teritorijas plānojumā:

2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas izmantošanu un apbūvi;

2.2. Grafiskajā daļā noteiktās Lokālplānojuma teritorijas funkcionālās zonas un apgrūtinātās teritorijas lokālplānojuma teritorijas sarkano līniju robežās.

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Ādažu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

4. Ielas lokālplānojuma teritorijā izbūvējamas atbilstoši Grafiskajā daļā noteiktajam sarkano līniju robežām, balstoties uz ieteicamajiem ielu šķersprofilu risinājumiem, atbilstoši ielu klasifikācijai (1. pielikums Ielu šķērsprofili), precizējot šķersprofilu attiecīgās ielas būvprojektā.

5. Izstrādājot ielu būvprojektus, jāievēro Lokālplānojuma teritorijā paredzēto gājēju un transporta perspektīvo plūsmu, saskaņā ar transporta plūsmu shēmām un atbildīgo institūciju tehniskajiem noteikumiem, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu un Latvijas standartu prasības.

6. Projektējot ielu izbūvi vai rekonstrukciju, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ielām Dzīvojamā zonā būvprojektā jāparedz satiksmes mierināšanas pasākumi.

7. Darba uzdevumu sagatavošanai lokālplānojuma teritorijā esošo ielu rekonstrukcijas projektu izstrādei vadīties pēc definētajām prasībām un nosacījumiem (2. pielikums Nosacījumi ielu projektēšanai).

8. Autostāvvietu skaitu lokālplānojuma teritorijā precizē jaunu sabiedrībai pieejamu objektu būvniecības ieceres izstrādes laikā, pamatojot ar detālplānojumu un/vai būvprojektu.

9. Nepieciešamo automašīnu novietņu (autostāvvietu) skaitu nosaka katram objektam individuāli, izvērtējot pieguļošo teritoriju automašīnu novietņu kapacitāti, jaunā objekta funkcionalitāti un nepieciešamību pēc papildus automašīnu novietņu skaita. Esošās dabas pamatņu teritorijas iespēju robežās saglabājamas. Jaunas automašīnu novietnes jāparedz ielu teritorijās vai degradētās teritorijās.

10. Lokālplānojuma teritorijā uzsākot jaunu ielu izbūves vai esošu ielu pārbūves projektus, informāciju publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv un projekta pasūtītājs organizē informatīvo iedzīvotāju sapulci.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

11. Ielu rekonstrukciju gadījumā jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no ielas klātnes vaļējā un/vai slēgtā lietusūdens savākšanas sistēma, konkrētus risinājumus precizējot būvprojekta izstrādes ietvaros. Prioritāri pielietojami ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas pasākumi. Nepieciešamības gadījumā būvprojektā jāparedz arī lietusūdens attīrīšanu.

12. Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā, nav pieļaujama melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās lokālplānojuma teritorijā.

3.3. Prasības apbūvei

Nenosaka

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

13. Lokālplānojuma teritorijā pirms jaunu objektu būvniecības jāveic esošo kokaugu izvertējums pieaicinot nozares speciālistu (sertificētu ainavu arhitektu, sertificētu arboristu). Jāsaglabā kokus, kuri izvērtējumā atzīti par vērtīgiem, pielietojot piemērotus būvju un labiekārtojuma risinājumus. Esošo kokaugu izvertējums jāveic arī meža zemē un atmežošanas pasākumi veicami balstoties uz iepriekšminēto nozares speciālistu sagatavoto atzinumu.

14. Jāsaglabā bioloģiski un ainaviski vērtīgākie koki, koku grupas, mežaudzes daļas.

15. Koku izciršana projektēšanas gaitā jāsaskaņo Pašvaldībā un, uzsākot būvniecību, jāsaņem ciršanas atļauja koku nociršanai. Koku ciršana atļauta tikai zem projektētām ēkām un ne tālāk par 4 m no tām. Vējupes 20 m aizsargjoslā, koku ciršana nav atļauta.

16. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu, ja tādi nepieciešami ielu sarkanajās līnijās, nosaka ielas izbūves vai pārbūves būvprojektā vai būvprojektos.

17. Lokālplānojuma teritorijas publisko objektu ierīkošanā un teritorijas labiekārtošanā jāievēro universālā dizaina principi, nodrošinot visu plānoto pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamību dažāda vecuma cilvēkiem kā arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

18. Lokālplānojuma teritorijā nožogojumu Vējupes pusē paredzēt ne augstāku par 1.6 m un ar caurredzamību ne mazāku kā 30 %, augstuma ierobežojums attiecināms arī uz blīviem vienlaidu dzīvžogu stādījumiem neatkarīgi vai tie ir skujaugi vai lapu kokaugi. Atsevišķi augošiem kokiem vai krūmiem, ja neveido vienlaidu stādījumu rindu, nav ierobežojumu attiecībā uz augšanas augstumu.

19. Veidojot apbūvi, maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs. Vējupes piekrastes joslā jāveido jauni ainaviski stādījumi integrējot ēkas meža vidē. Pārējā zemes vienības daļa saglabājama kā meža zeme.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

20. Meža zemes atmežošanu veic tikai zem ēkas, piebraucamā ceļa un autonovietnes, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saglabājamos kokus norāda būvniecības ieceres dokumentācijā.

21. Lokālplānojuma teritorijā, gadījumā, ja vēja, būvniecības vai citu procesu rezultātā tiek zaudēti vai bojāti koki un nepieciešama to izciršana, koku stādījumi jāatjauno līdzvērtīgā apjomā.

22. Izstrādājot ielu būvprojektus maksimāli saglabā esošos vērtīgos kokus un kokaugu grupas, pirms būvdarbu uzsākšanas nodrošināt koku stumbru, sakņu (sakņu kritiskās aizsardzības zonas platībā) un vainaga aizsardzības pasākumus un koku vainagu sakopšanu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām. Lai saglabātu vērtīgus kokus vai kokaugu grupas ir pieļaujams ielas brauktuves sašaurinājums līdz 3.5 m platumam.

23. Ja vērtīga koka saglabāšana nav tehniski - ekonomiski pamatota, nodrošina tā aizvietošanu, ar līdzvērtīgas dendroloģiskas vērtības dižstādu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām.

24. Ja zemes virsmas līmenis ap esošo koku tiek mainīts, īsteno koka saglabāšanas risinājumus, kurus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

25. Lokalplānojumā iekļautie nosacījumi un prasības ielu izbūvei iestrādājami plānoto ielu izbūves vai rekonstrukcijas projektu tehniskajās specifikācijās un darba uzdevumos.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

26. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

27. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

28. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

29. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

30. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

31. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

32. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

33. Labiekārtota ārtelpa (24001).

34. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

35.

1200 m2 1

30

 

2

   

1 katrai dvīņu mājas daļai 600 m2

2 Dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām skatīt 3.3.2.apakšnodaļā; palīgēkām 6 m

4.1.1.5. Citi noteikumi

36. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā pie maģistrālajām ielām vai ja to pamato ar detālplānojumu.

37. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

38. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, dvīņu mājas vienai daļai - 7,5 m. Zemes vienības minimālo fronti var samazināt atsevišķos gadījumos (izņemot pie maģistrālas nozīmes ielām un ceļiem), pamatojot ar detālplānojumu vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas.

39. Izbūvējot uz vienas zemes vienības vairākas galvenās būves, vienlaicīgi jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespējas. Ja zemes vienības sadalīšana nav iespējama, tad uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

40. Dvīņu māju būvniecības gadījumā jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai mājas daļai.

41. Attālums no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju zemes vienību robežām nedrīkst būt mazāks par 50 m. Minimālo attālumu (buferzonu) no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) zemes vienību robežām pamato un nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

42. Apbūvētajām zemes vienībām jābūt iežogotām, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

43. Visas autostāvvietas jāizvieto zemes vienībā uz piebraucamā ceļa (priekšpagalmā), kā arī sānu vai aizmugures pagalmā ar noteikumu, ka autostāvvietu platība priekšpagalmā (uz piebraucamā ceļa) nepārsniedz 25 % no priekšpagalma platības un piebraucamā ceļa platums nepārsniedz 5 m.

44. Jaunveidojamajām DzS apbūves teritorijām, obligāti jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja maģistrālie ūdensvada un kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu. Veidojot jaunas vai paplašinot esošās savrupmāju apbūves teritorijas, kurās dzīvojamo māju skaits pārsniegs 5, paredz centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas un centralizētas ūdensapgādes sistēmas ierīkošanu.

45. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

46. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā, ārējā sānpagalma un ārējā aizmugures pagalmā, kā arī bez kaimiņa rakstiskas piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas.

47. Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa. Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.

48. Atļauts dzīvoklis kā palīgizmantošana, uz kuru papildus 4.1.1. apakšnodaļas noteikumiem, attiecas šādi noteikumi:

48.1. dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā dzīvojamā māja;

48.2. jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.

49. Ja DzS zemes vienība robežojas ar DzS1 zemes vienību, ievērojama 10 m būvlaide no DzS1 zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta rakstiska piekrišana no DzS1 zemes vienības īpašnieka. Minēto būvlaides attālumu, nesaskaņojot ar kaimiņu DzS1 zemes vienības īpašnieku, atļauts samazināt, ja esošā DzS zemes vienības platība neatļauj īstenot savrupmājas būvniecības ieceri.

50. Atļauta sporta būve kā palīgizmantošana. Papildus 4.1.1. apakšnodaļas noteikumiem, sporta būvi nedrīkst:

50.1. ierīkot starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā);

50.2. izmantot komerciāliem nolūkiem.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

51. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve upēm un ezeriem piegulošā vai ar mežu klātā teritorijā.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

52. Savrupmāju apbūve (11001): izņemot dvīņu māju.

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

53. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

54. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

55. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

56. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

57. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

58. Labiekārtota ārtelpa (24001).

59. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

60.

5000 m2 3

 

līdz 10 4

līdz 12 6

līdz 2

800 5

3 pamatojot ar detālplānojumu 3500 m2

4 vēsturiski izveidojušajām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 5000 m2, apbūves intensitāti drīkst palielināt ar noteikumu, ka stāvu platība nepārsniedz 500 m2

5 vēsturiski izveidojušajām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 3500 m2, minimālā brīvā zaļā teritorija nedrīkst būt mazāka par 400 %. Vēsturiski izveidojušajām zemes vienībām, kuru platība ir robežās no 3500 m2 līdz 5000 m2, minimālā brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 600 %

6 papildus dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām skatīt 3.3.2. apakšnodaļā; palīgēkām 6 m

4.1.2.5. Citi noteikumi

61. Atļauta pansiju un viesu māju izbūve. Pārējā publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā pie maģistrālajām ielām vai ja to pamato ar detālplānojumu.

62. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku, vai cita veida piesārņojumu.

63. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 35 m. Zemes vienības minimālo fronti var samazināt atsevišķos gadījumos (izņemot pie maģistrālas nozīmes ielām un ceļiem), pamatojot ar detālplānojumu vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas.

64. Uz zemes vienības drīkst izvietot vienu savrupmāju, izņemot, ja šo zemes vienību ir iespējams attiecīgi sadalīt, ievērojot minimālās platības. Apbūvējot vienu zemes vienību ar vairākām dzīvojamajām mājām, vienlaicīgi jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespējas.

65. Apbūvētajām zemes vienībām jābūt iežogotām, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

66. Maksimāli saglabājams mežs un zemsedze. Meža zemes atmežošana atļauta tikai zem ēkām un būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem. Pārējā zemes vienības daļa saglabājama kā meža zeme.

67. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) nedrīkst būt mazāks par 10 m. Vēsturiski izveidojušajām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 3500 m2 pie maģistrālajām ielām būvlaidi atļauts samazināt līdz 6 m, bet pie vietējas nozīmes ielām būvlaidi atļauts samazināt līdz 4 m.

68. Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemes vienības aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 10 m. Vēsturiski izveidojušajām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 3500 m2 pie maģistrālajām ielām sānpagalma minimālo platumu atļauts samazināt līdz 6 m, pārējos gadījumos ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu, kā arī pie vietējas nozīmes ielām sānpagalma minimālo platumu atļauts samazināt līdz 4 m.

69. Izņēmuma gadījumos, ja to pamato ar detālplānojumu, ar abu sānu kaimiņu zemes vienību īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz plānojuma lapas, kurā parādīta teritorijas atļautā izmantošana un izmantošanas aprobežojumi, iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz zemes vienības aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemes vienībās jābūt ne mazākam par 6 m.

70. Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 10 m. Vēsturiski izveidojušajām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 3500 m2 pie maģistrālajām ielām aizmugures pagalma minimālo dziļumu atļauts samazināt līdz 6 m, pārējos gadījumos ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu, kā arī pie vietējas nozīmes ielām aizmugures pagalma minimālo dziļumu atļauts samazināt līdz 4 m.

71. Izņēmuma gadījumos, ja to pamato ar detālplānojumu, ar abu aizmugures kaimiņu zemes vienību īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz plānojuma lapas, kurā parādīta teritorijas atļautā izmantošana un izmantošanas aprobežojumi, aizmugures pagalma minimālo dziļumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemes vienībās jābūt ne mazākam par 6 m.

72. Pret zemes vienības sānu vai aizmugures sānu robežu pavērsta dzīvojamās mājas fasāde, kurā ir logi, nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m no attiecīgās robežas.

73. Visas autostāvvietas jāizvieto zemes vienībā uz piebraucamā ceļa (priekšpagalmā), kā arī sānu vai aizmugures pagalmā ar noteikumu, ka autostāvvietu platība priekšpagalmā (uz piebraucamā ceļa) nepārsniedz 25 % no priekšpagalma platības un piebraucamā ceļa platums nepārsniedz 5 m.

74. Jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kur jaunveidojamo zemes vienību platība ir mazāka par 5000 m2, obligāti jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja maģistrālie ūdensvada kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu. Veidojot jaunas vai paplašinot esošās savrupmāju apbūves teritorijas, kurās dzīvojamo māju skaits pārsniegs 5, paredz centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas un centralizētas ūdensapgādes sistēmas ierīkošanu.

75. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

76. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā, ārējā sānpagalma un ārējā aizmugures pagalmā, kā arī bez kaimiņa rakstiskas piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas.

77. Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa. Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.

78. Atļauts dzīvoklis kā palīgizmantošana, uz kuru papildus 4.1.2. apakšnodaļas noteikumiem, attiecas šādi noteikumi:

78.1. dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā dzīvojamā māja;

78.2. jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.

79. Attālums no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R1) zemes vienību robežām nedrīkst būt mazāks par 50 m. Minimālo attālumu (buferzonu) no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) zemes vienību robežām pamato un nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

80. Ja tiek izveidota jauna un neapbūvēta zemes vienība DzS1, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (NĪLM) Individuālo dzīvojamo māju apbūve (0601) vai Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme (0600) nosaka 1200 m2 platībā. Pārējā zemes vienības daļā nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (NILM) - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (0201). Izsniedzot būvatļauju, NILM 0600/0601 un 0201 platības precizē atbilstoši būvprojektam.

81. Atļauta sporta būve kā palīgizmantošana. Papildus 4.1.2. apakšnodaļas noteikumiem, sporta būvi nedrīkst:

81.1. ierīkot starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā);

81.2. izmantot komerciāliem nolūkiem.

4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)

4.1.3.1. Pamatinformācija

82. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve upēm un ezeriem piegulošā vai ar mežu klātā teritorijā.

4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

83. Savrupmāju apbūve (11001): Izņemot dvīņu mājas.

4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

84. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtota ārtelpa iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

85. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.3.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

86.

1200 m2 7

 

līdz 20 8

līdz 12 9

1 - 2

70

7 Minimāla jaunizveidojamā zemes gabala platība pirmajā rindā gar Vējupi - 1600 m2

8 Kopējā stāvu platība ēkām un būvēm zemes vienībās, kas atrodas pirmajā rindā gar Vējupes krastu, nedrīkst pārsniegt 400 m2

9 Maksimālais apbūves augstums palīgēkām: 6 m. Ja ēka izvietota mazākā attālumā kā 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas, tad tās jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4,5 m. Šo augstumu drīkst palielināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemes vienības plānojuma lapas, norādot augstumu, kādam viņš piekrīt

4.1.3.5. Citi noteikumi

87. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m.

88. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) nedrīkst būt mazāks par 3 m.

89. Sānpagalma minimālais platums nedrīkst būt mazāks par 4 m. Aizmugures pagalma minimālais dziļums 4m, bet apbūves gabaliem pirmajā rindā gar Vējupes krastu Nr. 8., 9. un 10. aizmugures pagalms 15 m no zemes gabala robežas, bet apbūves gabalam ar Nr. 7. pret Vējupi vērstais sānpagalms - 15 m no zemes gabala robežas.

90. Izņēmuma gadījumos, ar abu sānu kaimiņu zemes vienību īpašnieku rakstisku piekrišanu, iekšējā sānpagalma minimālo platumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemes vienībās jābūt ne mazākam par 6 m.

91. Uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

92. Apbūvētajām zemes vienībām jābūt iežogotām. Nožogojumu Vējupes pusē paredzēt ne augstāku par 1.6 m un ar caurredzamību ne mazāku kā 30 %, augstuma ierobežojums attiecināms arī uz blīviem vienlaidu dzīvžogu stādījumiem neatkarīgi vai tie ir skujaugi vai lapu kokaugi. Atsevišķi augošiem kokiem vai krūmiem, ja neveido vienlaidu stādījumu rindu, nav jāierobežo augšanas augstums.

93. Jaunveidojamajām apbūves teritorijām, obligāti jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem.

94. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

95. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā, kā arī bez kaimiņa rakstiskas piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas. Apbūves gabaliem pirmajā rindā gar Vējupes krastu komposta novietnes un citas saimnieciskas novietnes aizliegts ierīkot aizmugures pagalmā pie žoga.

96. Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa. Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.

97. Guļbūvju un konteinera tipa būvju būvniecība nav atļauta.

98. Ēku fasāžu noformējumā izmantojami materiāli un krāsojums, kas nekontrastē ar saglabājamām un no jauna veidotām koku audzēm. Būvprojektu izstrādes gaitā veicama ainavu analīze ar skatu punktiem no Vējupes, ēku fasādes nevar dominēt Vejupes ainavā.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

99. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

100. Savrupmāju apbūve (11001).

101. Rindu māju apbūve (11005).

102. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): līdz 3 stāviem.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

103. Biroju ēku apbūve (12001).

104. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmums.

105. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

106. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

107. Sporta būvju apbūve (12005).

108. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

109. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

110. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

111. Labiekārtota ārtelpa (24001).

112. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

113.

1200 m2 10

 

līdz 60

līdz 15

līdz 3

40 11

10 rindu mājas sekcijai 300 m2

11 pirmskolas izglītības bērnu iestādei - ne mazāka par šīs iestādes stāvu platību

4.2.1.5. Citi noteikumi

114. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā pie maģistrālajām ielām vai daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos (ar nodrošinātu atsevišķu ieeju).

115. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra ar pozitīvu rezultātu.

116. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku, vai cita veida piesārņojumu.

117. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, rindu mājas sekcijai - 7,5 m. Zemes vienības minimālo fronti var samazināt atsevišķos gadījumos (izņemot pie maģistrālas nozīmes ielām un ceļiem), pamatojot ar detālplānojumu vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas.

118. Izbūvējot uz vienas zemes vienības vairākas galvenās būves, vienlaicīgi jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespējas. Ja zemes vienības sadalīšana nav iespējama, tad uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

119. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienības atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.

120. Attālums no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R1) zemes vienību robežām nedrīkst būt mazāks par 50 m. Minimālo attālumu (buferzonu) no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) zemes vienību robežām pamato un nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

121. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vismaz 2 automašīnām, publiskajai apbūvei un teritorijas izmantošanai autostāvvietu skaits - ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.

122. Attālumi starp mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, jāpieņem ne mazāks par 15 m. Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m. Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatāmība no ēku logiem un ievērotas insolācijas un apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt.

123. No dzīvojamo māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai jāievēro šādi attālumi: bērnu rotaļām - 12 m, pieaugušo iedzīvotāju atpūtai - 10 m, fizkultūras nodarbībām (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida) -
10 - 40 m, saimnieciskiem mērķiem - 20 m, suņu pastaigai - 40 m.

124. Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem fizkultūras nodarbībām, bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā ne lielāks par 100 m.

125. Visām mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijām ir obligāta centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija un siltumapgāde vai vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.

126. Daudzdzīvokļu māju pagalmos jāveido labiekārtojums - atpūtas vietas pieaugušajiem, rotaļu laukumus bērniem, laukumi saimnieciskiem mērķiem un/vai fizkultūras nodarbībām, apgaismojums u.c. labiekārtojuma un ārtelpas elementi pēc nepieciešamības.

127. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

128. Sporta būvi kā palīgizmantošanu nedrīkst ierīkot starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā) un izmantot komerciāliem nolūkiem.

129. Jauna rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūve (būvniecība) nav pieļaujama zemes vienībās (teritorijās) pie Lielā Baltezera.

130. Pirmajā apbūves rindā pie Vējupes krasta atļauta tikai savrupmāju apbūve līdz 2 stāviem.

131. Savrupmāju apbūves gadījumā jāievēro DzS teritoriju noteikumi (skatīt Apbūves noteikumu 4.1.1. apakšnodaļā).

132. Pirms Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) attīstības īstenošanas jāveic pasākumi normatīvajiem aktiem un drošības standartiem atbilstošas transporta infrastruktūras izbūvei.

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

4.2.2.1. Pamatinformācija

133. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz diviem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

134. Savrupmāju apbūve (11001).

135. Rindu māju apbūve (11005).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

136. Biroju ēku apbūve (12001).

137. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmums.

138. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

139. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

140. Sporta būvju apbūve (12005).

141. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

142. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

143. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

144. Labiekārtota ārtelpa (24001).

145. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.2.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

146.

1200 m2 12

 

līdz 60

līdz 12

līdz 2

40

12 rindu mājas sekcijai 300 m2

4.2.2.5. Citi noteikumi

147. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā pie maģistrālajām ielām vai daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos (ar nodrošinātu atsevišķu ieeju).

148. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra ar pozitīvu rezultātu.

149. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku, vai cita veida piesārņojumu.

150. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, rindu mājas sekcijai - 7,5 m. Zemes vienības minimālo fronti var samazināt atsevišķos gadījumos (izņemot pie maģistrālas nozīmes ielām un ceļiem), pamatojot ar detālplānojumu vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas.

151. Izbūvējot uz vienas zemes vienības vairākas galvenās būves, vienlaicīgi jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespējas. Ja zemes vienības sadalīšana nav iespējama, tad uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

152. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienības atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.

153. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vismaz 2 automašīnām, publiskajai apbūvei un teritorijas izmantošanai autostāvvietu skaits - ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.

154. Sporta būvi kā palīgizmantošanu nedrīkst ierīkot starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā) un izmantot komerciāliem nolūkiem.

155. Attālums no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R1) zemes vienību robežām nedrīkst būt mazāks par 50 m. Minimālo attālumu (buferzonu) no jaunveidojamās dzīvojamās apbūves līdz esošo Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) zemes vienību robežām pamato un nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

156. Visām rindu māju apbūves teritorijām ir obligāta centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija.

157. Pirms Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM1) attīstības īstenošanas jāveic pasākumi normatīvajiem aktiem un drošības standartiem atbilstošas transporta infrastruktūras izbūvei.

158. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

159. Pirmajā apbūves rindā pie Vējupes krasta atļauta tikai savrupmāju apbūve līdz 2 stāviem.

160. Savrupmāju apbūves gadījumā jāievēro DzS teritoriju noteikumi (skatīt Apbūves noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā).

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

161. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

162. Biroju ēku apbūve (12001).

163. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

164. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

165. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

166. Sporta būvju apbūve (12005).

167. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

168. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

169. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

170. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

171. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

172. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): pamatojot ar detālplānojumu.

173. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

174.

13

 

līdz 150

līdz 15 14

 

10

13 pēc funkcionālās nepieciešamības

14 pamatojot detālplānojumā ar arhitektoniski telpisko analīzi, apbūves maksimālo augstumu var palielināt

4.4.1.5. Citi noteikumi

175. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums.

176. Paredzot jebkura veida būvniecību, pārbūvi vai labiekārtošanu Pašvaldības būvvalde būvatļaujā var noteikt papildus prasības publiskās telpas veidošanai un saglabāšanai.

177. Jaunveidojamajām apbūves teritorijām, jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja maģistrālie ūdensvada kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu.

178. Atļauts dzīvoklis kā palīgizmantošana, uz kuru papildus 4.4.1.apakšnodaļas noteikumiem, attiecas šādi noteikumi:

178.1. dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā;

178.2. jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.

179. Minimālais attālums no jaunveidojamās reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamajai apbūvei - 50 m.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

180. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu - valsts, pašvaldības, reliģiska, izglītības, zinātnes, kultūras, ārstniecības, sociālās aprūpes, labdarības u.c. izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

181. Biroju ēku apbūve (12001).

182. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

183. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

184. Sporta būvju apbūve (12005).

185. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

186. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

187. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

188. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

189. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

190. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): pamatojot ar detālplānojumu

191. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

192.

15

 

līdz 150

līdz 15 16

 

10

15 pēc funkcionālās nepieciešamības

16 pamatojot detālplānojumā ar arhitektoniski telpisko analīzi, apbūves maksimālo augstumu var palielināt

4.4.2.5. Citi noteikumi

193. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums.

194. Paredzot jebkura veida būvniecību, pārbūvi vai labiekārtošanu Pašvaldības būvvalde būvatļaujā var noteikt papildus prasības publiskās telpas veidošanai un saglabāšanai.

195. Jaunveidojamajām apbūves teritorijām, jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja maģistrālie ūdensvada kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu.

196. Minimālais attālums no jaunveidojamās reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamajai apbūvei - 50 m.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

197. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

198. Savrupmāju apbūve (11001).

199. Rindu māju apbūve (11005).

200. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): līdz 3 stāviem.

201. Biroju ēku apbūve (12001).

202. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

203. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

204. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

205. Sporta būvju apbūve (12005).

206. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

207. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

208. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

209. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

210. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

211. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): pamatojot ar detālplānojumu.

212. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

213. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): pamatojot ar detālplānojumu.

214. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): pamatojot ar detālplānojumu.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.5.1.5. Citi noteikumi

215. Savrupmāju apbūves gadījumā jāievēro DzS teritoriju noteikumi (skatīt Apbūves noteikumu 4.1.1. apakšnodaļā).

216. Rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumā jāievēro DzM teritoriju noteikumi (skatīt Apbūves noteikumu 4.2.1. apakšnodaļā).

217. Publiskās apbūves gadījumā jāievēro P teritoriju noteikumi (skatīt Apbūves noteikumu 4.4.1. apakšnodaļā).

218. Rūpnieciskās apbūves gadījumā jāievēro R teritoriju noteikumi (skatīt Apbūves noteikumu 4.6.1. apakšnodaļā).

219. Trokšņa robežlielumu pārsniegumu zonās pie vasts galvenā autoceļa A1 jauna dzīvojamā apbūve nav atļauta.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

220. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

221. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

222. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

223. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

224. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

225.

17

         

17 pēc funkcionālās nepieciešamības

4.7.1.5. Citi noteikumi

226. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvatļaujā.

227. Atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve, kas saistītas ar transporta pakalpojumiem.

228. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Pašvaldībā.

229. Tirdzniecības kiosku izvietošanai ielu sarkanajās līnijās jāveic publiskās apspriešanas procedūra.

230. Jānodrošina zemes vienību ārpus "Transporta infrastruktūras teritorijām (TR)" aizsardzība pret transporta infrastruktūras radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem.

231. Izstrādājot detālplānojumus un zemes ierīcības projektus ciemos ielas un ceļi jāizdala kā atsevišķas zemes vienības. Atļauta servitūta izveidošana, neizdalot kā atsevišķu zemes vienību, izvērtējot katru atsevišķu gadījumu un izvirzot nosacījumus darba uzdevumā vai būvatļaujā.

232. Izstrādājot detālplānojumus un tehniskos projektus, ielu un ceļu šķērsprofilos jāuzrāda esošās un jāparedz vieta perspektīvajiem inženiertīkliem un objektiem (ūdensapgādei, kanalizācijai, lietus ūdeņu kanalizācijai, elektroapgādei, gāzes apgādei, telekomunikācijām, centralizētas siltumapgādes gadījumā - siltumapgādei u.c. pēc nepieciešamības) tā, lai nodrošinātu visu nekustamo īpašumu pieslēgšanas iespējas.

233. Laukumu teritorijās ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.) un citus objektus pamatojot ar būvprojektu.

234. Atklātu un slēgtu autostāvvietu un autostāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektu un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) izbūvi pie valsts autoceļiem jāsaskaņo ar VAS "Latvijas Valsts ceļi".

235. Papildus prasības transporta infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, ielu projektēšanai saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļā "Prasības transporta infrastruktūrai".

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

236. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

237. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

238. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

239. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

240. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

241. Noliktavu apbūve (14004).

242. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

243. Biroju ēku apbūve (12001).

244. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

245.

18

 

19

20

 

19

18 pēc funkcionālās nepieciešamības

19 jānosaka detālplānojumā vai būvprojektā

20 atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai

4.8.1.5. Citi noteikumi

246. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, ja tam ir pamatojums.

247. Atklāta uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklāta uzglabāšana ir jānožogo, saskaņā ar Pašvaldības būvvaldes nosacījumiem.

248. Jānodrošina zemes vienību ārpus "Tehniskās apbūves teritorijas (TA)" aizsardzība pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem.

249. "Tehniskās apbūves teritorijas (TA)" zemes vienības robežās jāveic pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus.

250. Papildus prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem noteiktas Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļā "Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem".

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

251. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, kas ietver sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas - parkus, skvērus, pludmales, peldvietas, labiekārtotus gājēju un velosipēdistu ceļus u.c., ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

252. Labiekārtota ārtelpa (24001).

253. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

254. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

255. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

256. Kultūras iestāžu apbūve (12004): veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

257. Sporta būvju apbūve (12005): veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

258.

21

         

21 pēc funkcionālās nepieciešamības

4.9.1.5. Citi noteikumi

259. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes dabas un apstādījumu teritorijās (DA), var izrietēt tikai no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības.

260. Tūrisma un atpūtas iestāžu un kultūras iestāžu apbūve jāpamato ar detālplānojumu.

261. Atļautas mazēkas līdz 25 m2 (saskaņojot to novietojumu un vizuālo izskatu ar Pašvaldības būvvaldi), ja tās nepieciešamas teritorijas funkcionēšanas nodrošināšanai un publisko pakalpojumu funkcijas veikšanai, harmoniski iek un nerada paaugstinātu slodzi uz vidi.

262. Apstādījumu teritorijām jābūt labiekārtotām.

263. Teritoriju izveidošanu un atjaunošanu veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. nodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma un apstādījuma projektu, vai būvprojektu, vai detālplānojumu.

264. Prasības DA labiekārtojuma veidošanai un/vai apbūves rādītāji jānosaka labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai detālplānojumā, vai būvatļaujā, bet maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 10% un stāvu skaits - 2 stāvi.

265. Neatkarīgi no īpašuma piederības īpašniekam jānodrošina esošo parku, skvēru, apstādījumu, un citu kopto apstādījumu un dabas teritoriju uzturēšana un atjaunošana.

266. Jaunveidojamo gājēju celiņu parametri jāpieņem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums ne mazāks par 1,2 m un iesegums no cieta un jebkuros laikapstākļos neslīdoša materiāla. Jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām.

267. Publiski pieejamo pludmaļu teritorijās pieļaujama tikai tādu objektu būvniecība, kas paredzēti pludmales apkalpošanai (sanitārais mezgls, pārģērbšanās kabīnes, soliņi, atkritumu urnas u.tml.).

268. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.

269. Aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot speciāli ierīkotās ugunskuru vietās.

270. Upju ieleju nogāzēs aizliegts veikt darbības, kas veicina nogāžu erozijas procesu attīstību.

271. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai.

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

272. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

273. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

274. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

275. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

276. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

277. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

278. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

279. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

280. Inženierbūvju būvniecība veicama citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Cita veida atļautā apbūve pamatojama ar būvprojektu vai detālplānojumu.

281. Virszemes ūdens objektu izmantošanai apbūvei (t.sk. dažādas būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, organizētas peldvietas, glābšanas stacijas un citas ar sportu un rekreāciju saistītās būves), ja nodomātā izmantošana nav saistīta ar tauvas joslā atļautajām būvēm, obligāti izstrādājams detālplānojums vai būvprojekts, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

282. Motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana nav atļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), publisko ūdeņu teritorijās jāievēro ĪADT normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānos noteiktie ierobežojumi.

283. Publiskās peldvietas jānorobežo ar bojām, motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus boju norobežotās teritorijas.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

284. Lokālplānojuma īstenošanu veic pakāpeniski, īpašnieki izstrādājot būvprojektus kā arī visus nepieciešamos inženiertīklu izbūves/pārbūves būvprojektus, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem.

285. Lokālplānojuma zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 80440080666 un 80440080664 īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un zemes īpašnieku.

286. Lokālplānojumā nenosaka ielu, to posmu pārbūves un inženiertīklu izbūves kārtas, secību.

287. Sarkano līniju precizēšana dabā realizējama vienlaicīgi ar ielu, būvju vai labiekārtojuma būvprojektu izbūvi. Jaunas apbūves gadījumā ņem vērā aktuālo sarkano līniju.

288. Esošos žogus, kas atrodas sarkano līniju koridorā neaiztiek, līdz brīdim, kad tiek izstrādāti inženierbūvju projekti un sarkano līniju koridors nepieciešams projektu realizācijai. Projekta realizācijas laikā žogus, kas jāpārceļ atbilstoši noteiktajai sarkanajai līnijai, pārceļ projekta realizētājs, savukārt žogus , kas atrodas ārpus īpašuma teritorijas, atbilstoši noteiktajai sarkanajai līnijai pārceļ pats īpašnieks.

289. Ja vēlas teritorijā izbūvēt pirti vai kādu citu būvi, kas neskar lokālplānojumā precizētās sarkanās līnijas, netiek prasīts pārcelt esošo žogu atbilstoši mainītajām sarkanajām līnijām, izņēmums, ja tiek plānots mainīt vai pārbūvēt žogu - tas jāizbūvē pa aktuālo sarkano līniju.

290. Gadījumos, kad veicot precīzo uzmērīšanu tiek precizēta zemes gabala robeža, tiek precizēta arī sarkanā līnija pa precizēto zemes gabala robežu.

291. Ja lokālplānojuma teritorijā tiek plānoti jauni sabiedriski objekti, jaunu ielu izbūve vai esošu ielu pārbūve, informācija tiek publicēta pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv un projekta pasūtītājs organizē informatīvo iedzīvotāju sapulci.

292. Ielu remontu un segumu atjaunošanas gadījumos nav piemērojami lokālplānojumā iekļautie nosacījumi un prasības ielu izbūvei. Savukārt atsevišķu inženierbūvju, piemēram ielu apgaismojuma izbūves gadījumā, projekta izstrādē jāievēro spēkā esošie būvniecības nozares normatīvie akti.

7. Citi nosacījumi/prasības

293. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas un attēlotas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

Pielikumi

 

1. pielikums

2. pielikums

04.04.2024