1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu pirmo atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;
1.3. atlases kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5. atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
4. Komersants šo noteikumu izpratnē ir lielais, vidējais vai mazais komersants. Mazais un vidējais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikumam. Lielais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
5. Līdz 2029. gada 31. decembrim atlases kārtā sasniedzamie projektu uzraudzības rādītāji un to vērtības:
5.1. iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (mazie, vidējie un lielie). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot atbalstu vismaz trim uzņēmumiem;
5.2. iznākuma rādītājs – papildu jauda atkritumu pārstrādei. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot papildu atkritumu pārstrādes iekārtu jaudu – 30 000 tonnas gadā;
5.3. rezultāta rādītājs – pārstrādāto atkritumu apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē atbilstoši šo noteikumu 5.2. apakšpunktam, sasniedzot pārstrādāto atkritumu apjomu – 102 500 tonnas gadā.
7. Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
8. Atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 26 666 666 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 20 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums, – vismaz 6 666 666 euro.
9. Neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu, kas atbrīvojies pēc atlases kārtas divu uzsaukumu rīkošanas, novirza pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai.
10. Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums projektā ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, ja projektā plānots de minimis atbalsts, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 45. punkta nosacījumus.
12. Projekta iesniedzējs atlases kārtas ietvaros ir komersants, kura darbība atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijai (sākot ar 2025. gada 1. janvāri – NACE 2.1. redakcijai) atbilst E sadaļas 38. vai 39. nodaļai. Projekta iesniedzējs pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs.
13. Projekta iesniedzējs līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē nodrošina, ka tam ir zemesgrāmatā nostiprinātas tiesības veikt būvdarbus zemesgabalos, kur paredzēts īstenot projektu.
14. Atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušam komersantam, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija.
15. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
16. Projekta iesniegumam pievieno pārstrādājamo atkritumu pieejamības un pastāvīgas plūsmas nodrošinājuma aprakstu, ievērojot regulas Nr. 651/2014 47. panta 5. punkta nosacījumu, ka atbalsts nedrīkst stimulēt atkritumu rašanos. Aprakstā norādīta atkritumu izcelsme un izvērtētas iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo atkritumu ieguves avotu alternatīvas, kā arī sniegts vērtējums par attiecīgā atkritumu veida pieejamību projekta dzīves ciklā.
17. Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam, ievērojot, ka projekta:
17.1. ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi;
17.2. ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
17.3. dzīves cikls ir 10 gadi.
18. Projekta iesniedzējs Valsts vides dienestā iesniedz plānotās pārstrādes iekārtas dokumentāciju latviešu valodā (tehnisko specifikāciju un citu papildinošu dokumentāciju par iekārtas plānoto darbību, ja tāda pieejama). Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā sagatavo un izsniedz projekta iesniedzējam atzinumu par projektā plānotās iekārtas pārstrādes darbības rezultātā radušos produktu vai otrreizējo izejvielu. Projekta iesniedzējs atzinumu pievieno projekta iesniegumam, ko iesniedz sadarbības iestādē atbilstoši šo noteikumu 15. punktā noteiktajai kārtībai.
19. Atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma trešo personu radītu atkritumu pārstrādes iekārtu izveide, īstenojot arī sabiedrības izglītošanas un vides apziņu veicinošus pasākumus.
20. Atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic atkritumu pārstrādei nepieciešamos pamatlīdzekļos, tai skaitā tādos materiālajos aktīvos kā ražošanas telpas jeb ēkas, tehnika, tai skaitā traktortehnika, iekārtas, aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra, ievērojot, ka:
20.1. iegādātie aktīvi ir jauni;
20.2. tos iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus un tie paliek Latvijas Republikā un finansējuma saņēmēja īpašumā pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā) vismaz piecus gadus.
21. Atlases kārtas ietvaros nav atbalstāmi ieguldījumi:
21.1. atkritumu reģenerācijas iekārtu (tai skaitā iekārtu ar enerģijas atguvi) izveidei;
21.2. tādu atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kur viens atkritumu pārstrādes cikls ilgst vairāk nekā trīs gadus;
21.3. projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības rezultātā radīto atkritumu pārstrādei;
21.4. esošu atkritumu pārstrādes iekārtu darbības uzlabošanai vai nomaiņai, vai jaudas palielināšanai;
21.5. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu pārstrādei;
21.6. nekustamā īpašuma (zemesgabalu, ēku) iegādei;
21.7. tādu atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kurās Latvijā radīto pārstrādājamo atkritumu apjoms ir mazāks par 50 procentiem no iekārtu jaudas;
21.8. atkritumu apglabāšanai poligonos;
21.9. no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanai.
23. Tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 5. punktā minēto rādītāju sasniegšanu, ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:
23.1. būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja šīs izmaksas veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;
23.2. būvdarbu izmaksas;
23.3. mērķu sasniegšanai paredzēto tehnoloģisko iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas veido projekta ietvaros iegādāto tehnoloģisko iekārtu vērtību;
23.4. traktortehnikas iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;
23.5. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas:
23.5.1. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, bet nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
23.5.2. sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu izmaksas, kas nav šo noteikumu 23.5.1. apakšpunktā minētās izmaksas, bet ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmajām izmaksām.
24. Šo noteikumu 23.5.2. apakšpunktā minētās izmaksas un šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās būvprojekta izstrādes izmaksas 100 procentu apmērā finansē no privātā līdzfinansējuma vai saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).
25. Šo noteikumu 23.5.1. apakšpunktā minētās izmaksas 100 procentu apmērā finansē no Kohēzijas fonda finansējuma, un tas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
26. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
27. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās būvprojekta izstrādes izmaksas, kas ir attiecināmas no 2023. gada 1. jūlija.
28. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajām būvprojekta izstrādes izmaksām.
29. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 37.3. apakšpunktā minētās izmaksas.
30. Projektā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu un izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Neparedzēto izmaksu izmantošanu pirms izmaksu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.
31. Atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
33. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
34. Ja attiecināms, projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
35. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotajā atkritumu pārstrādes iekārtā pēcuzraudzības periodā tiek veikta atkritumu pārstrāde saskaņā ar projekta mērķi. Atkritumu pārstrādes jauda atbilstoši projektā plānotajam iznākuma rādītājam jānodrošina ne vēlāk kā līdz projekta pēcuzraudzības perioda pirmā gada beigām. Katru pēcuzraudzības perioda gadu finansējuma saņēmējs sniedz informāciju sadarbības iestādei par projekta ietvaros izveidotajā atkritumu pārstrādes iekārtā pārstrādāto atkritumu daudzumu atbilstoši piesārņojošās darbības pārskata veidlapai "Veidlapa Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem", kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālo statistiku un piesārņojošas darbības pārskata veidlapām.
36. Ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms saskaņā ar sadarbības iestādē iesniegto noslēguma maksājuma pieprasījumu ir mazāks nekā sākotnēji projekta iesniegumā tika paredzēts, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atkritumu pārstrādes iekārtas jauda nav mazāka par sākotnēji projekta iesniegumā plānoto.
37. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
37.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
37.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
37.3. projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts;
37.4. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
37.5. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
37.6. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;
37.7. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus principus:
37.7.1. klimatdrošināšana;
37.7.2. nenodarīt būtisku kaitējumu;
37.7.3. vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana (ja attiecināms);
37.8. līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai iegūst atbilstošu piesārņojošas darbības atļauju, ja vien projektā paredzētajai darbībai paredzētajā apjomā tā jau nav izsniegta;
37.9. nodrošina interešu konflikta neesību;
37.10. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un projektā plānoto darbību nepārklāšanos, kā arī to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem vai citiem publiskiem līdzekļiem;
38. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un ņemot vērā finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst finansējuma saņēmēja spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
39. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu un regulu Nr. 2023/2831.
40. Komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu projekta iesniedzējam piešķir, ja ievēroti arī visi turpmāk minētie regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
40.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
40.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;
40.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
40.4. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja komersants vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības nozarēs, kas neietilpst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
40.5. 4. panta 1. punkta "s" apakšpunkta nosacījums par viena ieguldījumu projekta apmēru vienam uzņēmumam.
41. Piešķirtais komercdarbības atbalsts nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.
42. Ja projekta darbības, izņemot šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto būvprojekta izstrādi, ir uzsāktas un izmaksas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.
43. Ar projekta izmaksām saistītos līgumus slēdz un ar ieguldījumiem saistītus darbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tai skaitā ievērojot arī regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā minēto nosacījumu par darbu sākumu un regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību. Līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ir saistīti ar šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajām būvprojekta izstrādes izmaksām.
44. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
45. Maksimālā Kohēzijas fonda finansējuma intensitāte, kurā neiekļauj de minimis atbalstu šo noteikumu 23.5.2. apakšpunktā minēto izmaksu un šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto būvprojekta izstrādes izmaksu segšanai, ievērojot regulas Nr. 651/2014 47. panta 8. un 9. punktu, ir šāda:
45.1. mazajiem uzņēmumiem 75 procenti;
45.2. vidējiem uzņēmumiem 65 procenti;
45.3. lielajiem uzņēmumiem 55 procenti.
46. Projekta iesniedzējs atbilstoši regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajai daļai projekta iesniegumā apraksta un pievieno dokumentārus pierādījumus, ka tad, ja atbalsts nebūtu piešķirts, ieguldījums netiktu veikts, piemēram, šādu iemeslu dēļ:
46.1. tirgus nepilnības Latvijā;
46.2. otrreizēju izejvielu pieprasījuma kritums;
46.3. otrreizēju izejvielu cenu izmaiņas;
46.4. citi projekta iesniedzēja sniegti pierādījumi.
47. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam piešķir šo noteikumu 23.5.2. apakšpunktā minētajām izmaksām sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu veikšanai un šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētā būvprojekta izstrādes izmaksām, sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, ievērojot šādus nosacījumus:
47.1. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
47.2. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;
47.3. de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
48. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz minētās regulas darbības beigām.
49. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam.
50. Šo noteikumu 14. punktā iekļautos nosacījumus pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
51. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.
52. Sadarbības iestāde informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.
53. Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam un atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.
54. Ja tiek pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu, savukārt, ja tiek pārkāptas regulas Nr. 2023/2831 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.