Darbības ar dokumentu
Liepājā 2024. gada 21. martā (prot. Nr. 3, 36. §)
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;
1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus.
2. Noteikumos lietotie termini un jēdzieni lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.
3. Lietoto terminu skaidrojums:
3.1. abonents – nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs, vai tā pilnvarota persona, dzīvokļu īpašumu mājā un atsevišķos īpašumos nesadalītu dzīvokļu mājā visu dzīvokļu īpašnieku/kopīpašnieku pilnvarota persona, kura ir noslēgusi pakalpojuma līgumu;
3.2. blakus abonents – persona, kas izmanto abonenta īpašumā, valdījumā vai atbildībā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai;
3.3. atbildības robežu shēma – pakalpojumu sniedzēja sagatavota atbildības robežu shēma, kurā norādītas robežas, kurās par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm atbild pakalpojumu sniedzējs un abonents. Atbildības robežu shēma ir pakalpojuma līguma neatņemama sastāvdaļa;
3.4. objekts – nekustamais īpašums kā zeme, īpašuma objektu kopums vai atsevišķa būve, vai dzīvokļu īpašumu māja un atsevišķos īpašumos nesadalītu dzīvokļu māja, kurai ir pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
3.5. pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp abonentu un pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;
3.6. pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojums) Liepājā;
3.7. pievads – abonenta atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas atsevišķs ūdensapgādes ievads, kas nodrošina abonenta objektu ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs kanalizācijas pievads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā no abonenta objekta.
4. Noteikumu mērķis ir noteikt ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojuma pieejamību un nodrošinātu abonentus ar nepārtrauktiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Liepājā un dabas resursu racionālu izmantošanu.
5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām un atsevišķos īpašumos nesadalītu dzīvokļu mājām.
6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā, decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem, atsevišķi sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem ūdens ieguvē, uzkrāšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensapgādes sistēmā un personām, kas nodod attīrīšanai notekūdeņus, pamatojoties uz noslēgtu līgumu.
7. Kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, Noteikumi un citi normatīvie akti ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā.
8. Lai nekustamo īpašumu pievienotu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarotā persona pieprasa pakalpojumu sniedzējam tehniskos noteikumus, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, šādos gadījumos:
8.1. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadu pārbūves, atjaunošanas un nojaukšanas gadījumā;
8.2. nekustamā īpašumā esošā pievada pārbūves, atjaunošanas un nojaukšanas gadījumā.
9. Pakalpojumu sniedzēja izsniegto tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 (viens) gads, ja nav uzsākta būvprojektēšana. Ja būvprojektēšana ir uzsākta, tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi. Termiņam beidzoties, pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārskatīt tehniskos noteikumus.
10. Ja nekustamajam īpašumam piegulstošajā ielā atrodas pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošie centralizētie ūdensapgādes vai centralizētie kanalizācijas tīkli, pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai vai centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta:
10.1. teritorijās, kuras pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas kā apbūves teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas;
10.2. ja nekustamā īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā attiecīgajai sistēmai izvirzītajām prasībām, kā rezultātā var tikt radīts ekoloģisks kaitējums videi.
11. Pēc nekustamā īpašuma pievada izbūves un pievienošanas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, abonenta pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamā īpašumā radīto notekūdeņu uzkrāšanai un kuras var radīt kaitējumu videi.
12. Centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai var tikt pievienoti nekustamā īpašuma kā īpašuma objektu kopuma ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves.
13. Izņēmuma gadījumos, izvērtējot objekta atrašanās vietu un citas ūdenssaimniecības pakalpojuma saņemšanas iespējas, pakalpojumu sniedzējs var atļaut centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai pievienot ar atsevišķu pievadu nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošas atsevišķas būves (piemēram, dvīņu mājas, kotedžas tipa mājas u.tml.).
14. Centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai netiek pievienoti atsevišķa nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo dzīvokļu un telpu grupu ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli.
15. Pēc nekustamā īpašuma pievada izbūves un pievienošanas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai pakalpojuma līguma noslēgšana ir obligāta.
16. Ja nekustamā īpašuma pievadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un pievadu centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams izbūvēt centralizēto ūdenssaimniecības tīklu izvietojuma dēļ, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut blakus abonenta īpašumā esošos tīklus pievienot esoša abonenta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja pievienošanās ir rakstiski saskaņota ar esošo abonentu un cita nekustamā īpašuma īpašnieku un ja tas nepasliktina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu citiem abonentiem.
17. Pēc centralizētās ūdensapgādes tīklu vai centralizētās kanalizācijas tīklu izbūves darbiem, objektam piegulstošajā ielā, objekta ūdensvada pievads vai kanalizācijas pievads obligāti jāpārslēdz pie jaunizbūvētiem tīkliem.
18. Vienreizēja cauruļvadu tehniskā pārbaude ar videokameru, kuru veic kompetents komersants, pirms nodošanas ekspluatācijā ir obligāta visiem izbūvētiem, pārbūvētiem un atjaunotiem centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadiem ar diametru 200 mm un lielāku. Pārbaudes rezultāti digitālā formātā iesniedzami pakalpojumu sniedzējam.
19. Pakalpojumu sniedzējs centralizētajā ūdensapgādes sistēmā nodrošina ūdens spiedienu, kurš nav mazāks par Latvijas būvnormatīvā par ūdensapgādes būvēm noteikto minimālo ūdens spiedienu maksimālā ūdens patēriņa laikā piecstāvu būvei, kas atbilst 0,26 MPa zemes virsmas līmenī pie pakalpojumu sniedzēja atbildības robežās esoša pievada pieslēguma centralizētās ūdensapgādes sistēmai.
20. Ja objekta ūdensapgādes iekšējā sistēmā ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens par Noteikumu 19. punktā noteikto, abonents, saskaņojot ar pakalpojumu sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina vietējo ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu uzstādīšanu.
21. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.
22. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības par saviem līdzekļiem aprīkot komercuzskaites mēraparātus ar datu attālinātas nolasīšanas sistēmu un nolasītos rādījumus izmantot abonentam sniegto pakalpojuma daudzuma uzskaitei. Abonenta saskaņojums minētajām darbībām nav nepieciešams.
23. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā un atbildības robežās ir un par pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdenssaimniecības būves:
23.1. centralizētās ūdensapgādes sistēmas infrastruktūra, tai skaitā ūdensapgādes cauruļvadi, cauruļvadu armatūra, komercuzskaites mēraparāti, ūdens brīvkrāni un ugunsdzēsības hidranti;
23.2. centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūra, tai skaitā kanalizācijas cauruļvadi, akas un komercuzskaites mēraparāti, ja tos ir uzstādījis pakalpojumu sniedzējs;
23.3. ūdens ieguves, sagatavošanas, uzglabāšanas un pārsūknēšanas būves un iekārtas;
23.4. notekūdeņu attīrīšanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārsūknēšanas būves un iekārtas.
24. Abonenta atbildības robežās ir un par tā līdzekļiem tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdensapgādes un kanalizācijas būves:
24.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensapgādes pievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīkla pirmajam aizbīdnim. Ja ūdensvada pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai izbūvēts bez aizbīdņa, tad pievads līdz pieslēguma vietai centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīkliem;
24.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais kanalizācijas pievads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkla pirmajai akai. Ja kanalizācijas pievads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad pievads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkliem;
24.3. ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav abonenta īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas atbildībā saskaņā ar pakalpojuma līgumā ietverto atbildības robežu shēmu;
24.4. komercuzskaites mēraparāta mezgls;
24.5. pievads no abonenta objekta līdz izbūvētai kanalizācijas akai, to ieskaitot, ja abonents uz kanalizācijas pievada, ārpus sarkanās līnijas ielas virzienā, ir izbūvējis kanalizācijas aku.
25. Pēc saskaņošanas ar abonentu, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot abonenta nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par Noteikumu ievērošanu, ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.
26. Ja abonents nenovērš avāriju savā īpašumā vai valdījumā esošajās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās vai komercuzskaites mēraparāta mezglā, un tas ietekmē centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas darbību, drošību vai ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanu citiem abonentiem, avārijas remontdarbus ir tiesīgs veikt pakalpojumu sniedzējs. Abonentam šajā gadījumā ir jāatlīdzina pakalpojumu sniedzējam faktiskie izdevumi par avārijas novēršanas darbiem. Ja avārija notikusi ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmā, kura ir vairāku abonentu īpašumā, valdījumā vai atbildības robežās, pienākums atlīdzināt pakalpojumu sniedzējam faktiskos izdevumus par avārijas novēršanas darbiem ir abonentiem, vienojoties par norēķina sadalījumu.
27. Ja pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmās drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības nekavējoties bez brīdinājuma atslēgt abonenta ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus no centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.
28. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt pievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus. Jaunu ūdens brīvkrānu uzstādīšana bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju ir aizliegta.
29. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:
29.1. kuri nerada kaitējumu centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrai;
29.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūras apkalpojošā personāla veselībai;
29.3. kurus var attīrīt pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot prasības, kas noteiktas pakalpojumu sniedzējam izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā un ievērojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskā procesa norises noteiktos parametrus;
29.4. kuru temperatūra nepārsniedz 40°C robežu;
29.5. kuru sastāvā esošo piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Noteikumu 1. pielikumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas.
30. Ja abonenta novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Noteikumu 1. pielikumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas, tad:
30.1. abonenta notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegta piesārņojošo vielu pieļaujamās koncentrācijas, kas noteiktas Noteikumu 1. pielikumā;
30.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktu prasības, pakalpojumu sniedzējs var atļaut abonentam centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt notekūdeņus ar atsevišķu piesārņojošo vielu augstāku pieļaujamo koncentrāciju, nekā noteikts Noteikumu 1. pielikumā, ja tas nenodara kaitējumu centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrai un neietekmē pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskā procesa normālu norisi.
31. Ja pakalpojumu sniedzējs abonentam ir atļāvis centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt notekūdeņus ar atsevišķu piesārņojošo vielu augstāku pieļaujamo koncentrāciju, nekā noteikts Noteikumu 1. pielikumā, pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma līgumā nosaka šo piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un papildu maksu par piesārņojuma attīrīšanu.
32. Papildu maksa par piesārņojuma attīrīšanu tiek noteikta pakalpojuma līgumā atbilstoši pakalpojumu sniedzēja veiktajiem aprēķiniem par katras piesārņojošās vielas koncentrācijas pārsniegumu virs Noteikumu 1. pielikumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas līdz piesārņojošās vielas maksimāli pieļaujamai koncentrācijai.
33. Ja abonents centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada piesārņojošās vielas, kas nav norādītas pakalpojuma līgumā, tad kompensācijas aprēķinam piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija tiek pieņemta vienāda ar piesārņojošo vielu pieļaujamo koncentrāciju, kāda piesārņojošai vielai ir noteikta pakalpojumu sniedzējam izsniegtajā atļaujā piesārņojošai darbībai.
34. Ja Noteikumu 33. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadītajos notekūdeņos, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai darbības traucējumus pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties bez brīdinājuma pārtraukt abonenta notekūdeņu pieņemšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
35. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt notekūdeņu paraugu noņemšanu jebkurā diennakts laikā abonenta pārstāvja klātbūtnē, brīdinot par to telefoniski. Abonenta pienākums ir pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties norīkot pārstāvi. Ja abonents nenodrošina sava pārstāvja klātbūtni, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs patstāvīgi veikt notekūdeņu parauga noņemšanu vai nepieciešamības gadījumā pieaicināt pašvaldības policijas pārstāvi. Abonentam ir saistoši šo paraugu analīžu rezultāti.
36. Abonents nav tiesīgs aizliegt pakalpojumu sniedzējam notekūdeņu paraugu noņemšanu, abonenta un blakus abonenta kanalizācijas sistēmu apsekošanu, ja centralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņos tiek konstatēts piesārņojošo vielu pieļaujamo koncentrāciju pārsniegums.
37. Ja abonenta novadīto notekūdeņu kvalitātes pārbaudē tiek konstatēta piesārņojošo vielu līgumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas pārsniegšana, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt no abonenta rakstisku skaidrojumu par pārkāpuma cēloņiem un plānotajiem pasākumiem cēloņu novēršanai.
38. Abonenta pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam par palielinātu notekūdeņu plūsmu un paaugstināta piesārņojuma rašanos abonenta novadāmajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
39. Ja abonenta novadāmo notekūdeņu daudzums neatbilst pakalpojuma līgumā noteiktajam notekūdeņu novadīšanas režīmam un diennakts laikā izmainās tādā daudzumā, ka ietekmē centralizētās kanalizācijas sistēmas normālu darbību, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt abonentam veikt pasākumus, lai abonenta notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā notiktu vienmērīgi. Gadījumā, ja prasības netiek izpildītas noteiktajā termiņā vai netiek panākta cita vienošanās, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu.
40. Ja pieslēguma akā no abonenta pievada tiek konstatēta palielināta notekūdeņu plūsma centralizētajā kanalizācijas tīklā, kas neatbilst abonenta objektā piegādātajam ūdens daudzumam, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs brīdināt abonentu un pieprasīt novērst līguma noteikumu pārkāpumu pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā. Pēc vienošanas nepanākšanas, pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu.
41. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:
41.1. normatīvajos aktos definētās prioritārās vielas;
41.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
41.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);
41.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamas gāzes (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;
41.5. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas pasliktina pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu;
41.6. izlietotos ķīmiskos reaģentus un bīstamu bakteriālo piesārņojumu;
41.7. radioaktīvas vielas;
41.8. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, nešķīstošas vai slikti šķīstošs eļļas, darvu, mazutu, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas būvju un iekārtu aizsērēšanu;
41.9. pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;
41.10. paaugstinātu tauku saturu.
42. Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ir aizliegts:
42.1. novietot transportlīdzekļus, smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētiem ugunsdzēsības hidrantu aku vākiem un notekūdeņu pārsūknēšanas staciju vākiem;
42.2. aizbērt ar granti, noasfaltēt vai izveidot "zaļo" zonu uz komercuzskaites mēraparāta akas, ūdensvada akas vai kanalizācijas akas;
42.3. centralizētās kanalizācijas tīkla akās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, kā arī izmest atkritumus vai citus priekšmetus;
42.4. centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt lietus notekūdeņus, drenāžas ūdeņus un gruntsūdeņus bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju;
42.5. patvaļīgi atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas aku vākus;
42.6. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu;
42.7. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā vai atbildībā esošajās centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā;
42.8. patvaļīgi atjaunot objektā sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus pēc to pārtraukšanas;
42.9. bojāt ūdens brīvkrānus, un tiem pievienot caurules ūdens ņemšanai;
42.10. kavēt plāksnīšu ar ugunsdzēsības hidrantu izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām un žogiem;
42.11. savienot vietējo ūdensgūtvi (piemēram, ūdens ieguves urbumu) ar centralizēto ūdensapgādes sistēmu, izmantojot ūdensvada pievadu un būves iekšējos tīklus;
42.12. pievienot centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus bez pakalpojumu sniedzēja klātbūtnes vai saskaņojuma;
42.13. lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu bez pakalpojuma līguma. Pārkāpuma konstatēšanas gadījumā pakalpojumu sniedzējs aprēķina kompensāciju par pakalpojuma lietošanas noteikumu pārkāpumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
43. Ja pakalpojumu sniedzējs konstatē Noteikumu vai pakalpojumu līguma noteikumu pārkāpumus, par to tiek sastādīts akts, kurā pakalpojumu sniedzējs, ja nepieciešams, var norādīt pārkāpumu novēršanas termiņu. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sastādīt apsekošanas aktu bez abonenta klātbūtnes. Abonenta atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst aktā norādītos trūkumus.
44. Ja abonents novada lietus notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tad abonenta pienākums ir pakalpojuma sniedzēja norādītajā termiņā, kas nav mazāks par 1 (vienu) gadu, pārtraukt lietus notekūdeņu novadīšanu, izbūvējot attiecīgu pieslēgumu ielas lietus kanalizācijas kolektoram vai izbūvējot lietus ūdens infiltrācijas sistēmu savā nekustamajā īpašumā. Ja abonenta nekustamā īpašuma pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, abonentam par saviem līdzekļiem uz kanalizācijas pievada jāierīko vienvirziena vārsts, lai novērstu pagraba telpu applūšanu.
45. Ja abonenta nekustamā īpašuma pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, abonentam par saviem līdzekļiem uz kanalizācijas pievada jāierīko vienvirziena vārsts, lai novērstu pagraba telpu applūšanu.
46. Ja abonenta ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas abonenta ūdensapgādes vai kanalizācijas iekšējās sistēmas iekārtas, vai netiek ievērotas Noteikumu un būvnormatīvu prasības, un tas ir bijis par iemeslu noplūdēm, abonents ir atbildīgs par sekām.
47. Ja pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošais komercuzskaites mēraparāts, kas atrodas abonenta komercuzskaites mēraparāta mezglā, tiek nozagts vai sabojāts, abonents atlīdzina pakalpojumu sniedzējam izmaksas par jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu. Izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus abonenta atbildības robežām.
48. Atklājot bojājumus centralizētās ūdensapgādes sistēmas infrastruktūrā vai centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā, ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam.
49. Abonentam ir pienākums nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam, ja tiek atklāti būtiski bojājumi vai avārijas situācijas abonenta īpašumā vai valdījumā esošajās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmās.
50. Tikai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt jebkādas darbības ar centralizētās ūdensapgādes sistēmas armatūru un ugunsdzēsības hidrantiem, kā arī noņemt vai pārvietot šo armatūru vai ugunsdzēsības hidrantu norāžu zīmes.
51. Ja abonenta komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības sistēmas darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Abonents ir atbildīgs par plombas saglabāšanu.
52. Ja abonenta teritorijā atrodas virszemes ugunsdzēsības hidrants vai ugunsdzēsības krāns, kas nodrošina ugunsdzēsības sistēmas darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē tos noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Abonents ir atbildīgs par plombas saglabāšanu.
53. Ja ugunsdzēsības aizbīdņa plomba ir demontēta, dzēšot ugunsgrēku vai veicot ugunsdzēsības sistēmu pārbaudi, abonents 5 (piecu) darba dienu laikā no pārbaudes vai notikuma brīža, rakstiski informē pakalpojumu sniedzēju par notikušo faktu un lūdz pakalpojumu sniedzēju noplombēt ugunsdzēsības aizbīdni.
54. Aizliegts lietot ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas ugunsdzēsības hidranta. Aizliegums neattiecas uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pakalpojumu sniedzēju un personām, ar kurām noslēgts līgums par ūdens lietošanu no ugunsdzēsības hidranta.
55. Atsevišķos gadījumos pakalpojumu sniedzējs var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.
56. Pakalpojuma līgumu ar pakalpojumu sniedzēju slēdz:
56.1. objekta īpašnieks vai faktiskais valdītājs, vai to pilnvarota persona;
56.2. atsevišķu dzīvokļu īpašumu mājā un atsevišķos īpašumos nesadalītu dzīvokļu mājā visu dzīvokļu īpašnieku/kopīpašnieku pilnvarota persona;
56.3. persona, kas izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā.
57. Pakalpojumu sniedzējs bez pakalpojuma līguma ir tiesīgs slēgt līgumu par:
57.1. lietus notekūdeņu un gruntsūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
57.2. decentralizēti savākto notekūdeņu pieņemšanu attīrīšanai;
57.3. atsevišķi sniegtajiem ūdensapgādes pakalpojumiem līdz padevei centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīklā.
58. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, līgumslēdzējs, ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā no objekta īpašuma vai valdījuma tiesību iegūšanas dienas, iesniedz pakalpojumu sniedzējam aizpildītu pakalpojumu sniedzēja sagatavotu pieteikuma veidlapu un tajā norādīto dokumentu kopijas.
59. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas nepieciešams pakalpojuma līguma noslēgšanai vai grozījumu izdarīšanai tajā, ir tiesīgs pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju:
59.1. nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas;
59.2. lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas tīklu shēmas;
59.3. ziņas par objektā veicamās darbības profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem;
59.4. aprakstu par vietējo attīrīšanas iekārtu darbību, tai skaitā datus un aprēķinus;
59.5. līguma par tauku izvešanu kopiju;
59.6. līguma par naftas produktu un citu bīstamo atkritumu utilizāciju kopiju;
59.7. saimnieciskās darbības veicējiem – akreditētā laboratorijā veiktu centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu kvalitātes analīžu rezultātus. Notekūdeņu paraugi tiek ņemti no pakalpojumu sniedzēja noteiktās kontrolakas.
60. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas nepieciešams pakalpojuma līguma noslēgšanai vai grozījumu veikšanai, ir tiesīgs:
60.1. apsekot līgumslēdzēja nekustamā īpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas ārējās un iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama pakalpojuma līguma noslēgšanai;
60.2. noteikt notekūdeņu paraugu ņemšanas kontrolakas.
61. Pakalpojuma līgumā iekļaujama šāda pamatinformācija:
61.1. informācija par līgumslēdzējiem;
61.2. ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas vieta un adrese;
61.3. pakalpojuma veids, izmantošanas mērķis un pakalpojuma uzskaites sākuma datums;
61.4. pakalpojuma uzskaites kārtība;
61.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu;
61.6. rēķinu izrakstīšanas un nosūtīšanas nosacījumi – rēķinu par kārtējo norēķinu periodu pakalpojumu sniedzējs izraksta elektroniski, un nosūta līdz norēķina periodam nākamā mēneša 10. (desmitajam) datumam, un tas ir derīgs bez paraksta. Ja rēķins abonentam tiek nosūtīts pa pastu, tiek piemērota maksa par rēķina piegādi, saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja aprēķinu;
61.7. norēķinu periods – viens kalendārais mēnesis vai, ja saņemtā ūdens vai novadīto notekūdeņu daudzums nepārsniedz 24 (divdesmit četrus) m3 gadā, līgumā var tikt noteikts norēķinu periods – 1 (viens) kalendārais ceturksnis;
61.8. rēķinu samaksas termiņi un samaksas nokavējuma procenti;
61.9. notekūdeņu novadīšanas kārtība;
61.10. pakalpojuma līguma termiņš, grozījumi un izbeigšana.
62. Pakalpojuma līgumam pievienojami:
62.1. līguma vispārējie noteikumi;
62.2. pakalpojumu sniedzēja sagatavota atbildības robežu shēma, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas kontrolakas un komercuzskaites mēraparātu mezglu akas;
62.3. aprēķins par lietus notekūdeņu daudzumu, kas no abonenta objekta tiks novadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā, gadījumos, ja par to ir panākta vienošanās ar pakalpojuma sniedzēju. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt maksimālo lietus notekūdeņu plūsmu, kādu atļauts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Lietus notekūdeņu daudzumu nosaka aprēķina ceļā saskaņā ar spēkā esošiem būvnormatīviem par kanalizācijas būvēm un būvklimatoloģiju, un tas tiek iekļauts abonenta kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā.
63. Ja objekta īpašuma vai valdījuma tiesības iegūšanas dienā līgumslēdzējs nav pieaicinājis pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, nodošanas un pieņemšanas aktu vai foto fiksācijas dokumentu), abonentam norēķināties par ūdenssaimniecības pakalpojumu jāsāk ar pakalpojumu sniedzēja pēdējo fiksēto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.
64. Ja līgumslēdzējs ūdensapgādei izmanto vietējo ūdens ieguves avotu, un objektam ir pievads centralizētajai kanalizācijas sistēmai, līgumslēdzējs obligāti veic komercuzskaites mēraparāta montāžu uz vietējā ūdens ieguves avota vai vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta montāžu par līgumslēdzēja līdzekļiem. Komercuzskaites mēraparātu noplombē pakalpojumu sniedzējs.
65. Ja no vietējā ūdens ieguves avota iegūtais ūdens pilnībā netiek novadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā, līgumslēdzējs iesniedz pakalpojumu sniedzējam objekta ūdens bilances aprēķinu, kas pamatojas uz mēraparātu rādījumiem.
66. Ja ūdensapgādes pakalpojuma nodrošināšanai nekustamajā īpašumā izmanto ūdens brīvkrānu, ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojumu sniedzēju. Abonenta patērēto ūdens daudzumu no ūdens brīvkrāna nosaka saskaņā ar ūdens patēriņa normu, kas noteikta Noteikumu 2. pielikumā.
67. Pakalpojumu sniedzējs, slēdzot pakalpojuma līgumu ar līgumslēdzēju, kuram prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojuma daudzums ir lielāks nekā 50 000 (piecdesmit tūkstoši) kubikmetru mēnesī, ir tiesīgs pakalpojuma līgumā noteikt avansa maksājumu ne mazāk kā 30 % (trīsdesmit procenti) apmērā no 1 (viena) mēneša vidējā prognozētā pakalpojuma daudzuma.
68. Pakalpojumu sniedzējs, slēdzot jaunu pakalpojuma līgumu ar abonentu vai veicot grozījumus esošajā pakalpojuma līgumā ar abonentu, kuram ir parādi par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu, ir tiesīgs:
68.1. atteikties slēgt jauno pakalpojuma līgumu, kamēr abonents nav samaksājis parādus vai nav noslēdzis ar pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu samaksas kārtību;
68.2. pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.), ar kuru netiek segti kārtējie rēķini un parāds;
68.3. atteikties slēgt vienošanos par pakalpojuma līguma grozījumiem, tai skaitā par ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu citos abonenta objektos.
69. Pakalpojumu sniedzējs pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas 1 (viena) mēneša laikā sagatavo pakalpojuma līgumu par katru līgumslēdzēja objektu. Šajā laikā pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs līgumslēdzējam sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja ar līgumslēdzēju ir panākta vienošanās par saņemto pakalpojumu samaksas nosacījumiem.
70. Pieslēdzot centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai jaunu objektu, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu tikai pēc pakalpojuma līguma noslēgšanas.
72. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, ja līgumslēdzējs:
72.1. 1 (viena) mēneša laikā no pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju;
72.2. 10 (desmit) darba dienu laikā no pakalpojumu sniedzēja norādītā datuma nav parakstījis pakalpojumu sniedzēja sagatavoto pakalpojuma līgumu;
72.3. nav veicis vai nav vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi vai pārbūvi;
72.4. nav nodrošinājis, ka pievadu tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām;
72.5. nav iesniedzis notekūdeņu kvalitātes testēšanas pārskatu, kas apliecina novadāmo notekūdeņu piesārņojuma līmeni vai rakstiski vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par iesniegšanas termiņiem.
73. Ja pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūra ir pārtraukta, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs līgumslēdzēja nekustamam īpašumam nekavējoties pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumu, ja tas saskaņā ar savstarpēju vienošanos tika nodrošināts pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā. Pakalpojumu sniedzējs paziņojumam par ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu, pievieno aprēķinu par pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu, kas jāsamaksā rēķinā noteiktajā termiņā.
74. Ja pakalpojuma līguma darbības laikā stājas spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas pakalpojuma līgumā atrunātajos gadījumos paredz citu regulējumu, jaunais regulējums līgumslēdzēju tiesiskajās attiecībās piemērojams no tā spēkā stāšanās dienas. Pakalpojuma līguma noteikumi, kas ierobežo tā darbības laiku, un īpašie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Noteikumiem, turpina būt spēkā iepriekš noslēgtajā pakalpojuma līguma redakcijā.
75. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sagatavot jaunu pakalpojuma līgumu vai grozījumus esošajā pakalpojuma līgumā un iesniegt abonentam parakstīšanai, ja:
75.1. notikušas izmaiņas normatīvajos aktos;
75.2. ir veikta ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas būvju izbūve, pārbūve vai nojaukšana, kā rezultātā mainījusies atbildības robežu shēma;
75.3. konstatēts, ka centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir pievienotas notekūdeņu notekcaurules, un lietus vai drenāžas notekūdeņi no nekustama īpašuma tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
75.4. citos gadījumos, kas ietekmē pakalpojuma līguma noteikumu izpildi.
76. Ja abonents neparaksta jaunu pakalpojuma līgumu vai vienošanos par pakalpojuma līguma grozījumiem, tas neatbrīvo no sekām, kas var iestāties esošā pakalpojumu līguma izmaiņu rezultātā.
77. Ja līgumslēdzējs nevienojas ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma līguma noteikumiem, pakalpojuma nodrošināšanai piemēro Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu un Noteikumu nosacījumus. Pēc atkārtota brīdinājuma nosūtīšanas līgumslēdzējam, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot Noteikumu 72. un 73. punktu.
78. Ja izbeidzas objekta kopīpašnieka vai dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesības, noslēgtais pakalpojuma līgums paliek spēkā un jaunajam īpašuma tiesību ieguvējam tas ir saistošs, izņemot gadījumu, kad mainās visi kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašnieki.
79. Sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma apjoma kontrolei, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontroles mēraparātu uz abonenta objekta ūdensapgādes un kanalizācijas pievadiem. Pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski informē abonentu, kas nav tiesīgs traucēt pakalpojumu sniedzējam veikt kontroles mērījumus.
80. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērēto ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 % (divdesmit procentiem), turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta rādījumiem. Minētajā laika periodā pakalpojumu sniedzējs un abonents vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus pakalpojuma līgumā, ja tas nepieciešams.
81. Ja stājas spēkā jauni ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi, abonenta pienākums ir jauno tarifu spēkā stāšanās dienā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus un 10 (desmit) darba dienu laikā tos paziņot pakalpojumu sniedzējam. Ja abonents noteiktajā termiņā šos rādījumus nav paziņojis, pakalpojumu sniedzējs izraksta abonentam ārpuskārtas rēķinu par periodu no pēdējā nolasījuma līdz jauno tarifu spēkā stāšanās datumam pēc ūdenssaimniecības pakalpojuma vidējā patēriņa abonenta objektā pēdējos 12 (divpadsmit) mēnešos. Abonenta pienākums ir šo rēķinu samaksāt.
82. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt abonenta iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos abonenta komercuzskaites mēraparāta rādījumus un, ja tiek konstatēta neatbilstība abonenta iesniegtajiem datiem, pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un abonents veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.
83. Ja abonents nav paziņojis komercuzskaites mēraparāta rādījumus, vairāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc kārtas, pakalpojumu sniedzējs, pakalpojuma turpmākai nodrošināšanai, ir tiesīgs veikt rādījumu nolasījumus, un pie ūdenssaimniecības pakalpojumu rēķina pievienot maksu par rādījumu nolasījumu pēc pakalpojumus sniedzēja apstiprināta cenrāža.
84. Iebildumus par pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu abonents ir tiesīgs iesniegt rakstiskā veidā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc rēķina saņemšanas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo abonentu no rēķina samaksas pilnā apmērā pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā. Pamatotu iebildumu gadījumā pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu par abonentam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu un to iekļauj nākamajā abonentam izrakstītajā rēķinā.
85. Pakalpojuma līguma izpildes kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt abonenta objekta ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski informē abonentu, kas nav tiesīgs aizliegt pakalpojumu sniedzējam veikt pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pakalpojuma līguma noteikumu pārkāpumi, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad abonents ir novērsis konstatētos trūkumus.
86. Uzsākot abonenta parāda atgūšanas darbības, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paziņot par to gan objekta īpašniekam, gan faktiskajam valdītājam.
87. Ja abonents ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, bet saglabāt pakalpojuma līguma spēkā esamību, abonenta pienākums ir par to informēt pakalpojumu sniedzēju un segt pakalpojumu sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.
88. Ja pakalpojumu sniedzējs šajos Noteikumos noteiktu iemeslu dēļ vai pakalpojuma līguma ietvaros noteikto iemeslu dēļ ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, abonents nav tiesīgs patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
90. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz dienai, kad:
90.1. līgumslēdzēji līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;
90.2. pakalpojuma līgums tiek izbeigts vienpusēji pēc abonenta rakstiska pieprasījuma;
90.3. pakalpojuma līgumu Noteikumu 91. punktā paredzētajā kārtībā vienpusēji izbeidz pakalpojumu sniedzējs;
90.4. beidzas pakalpojuma līguma termiņš.
91. Pakalpojumu sniedzējs vienpusēji var izbeigt pakalpojuma līgumu šādos gadījumos:
91.1. mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai faktiskajam valdītājam, vai to pilnvarotai personai, jaunais īpašnieks vai valdītājs, vai to pilnvarotā persona ir iesniegusi pieteikumu pakalpojuma līguma slēgšanai, bet abonents pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis rakstisku paziņojumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu;
91.2. ja abonents ir mainījis pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes pakalpojuma izmantošanas mērķi;
91.3. ja abonents vairāk kā 3 (trīs) mēnešus pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto ūdenssaimniecības pakalpojuma apjomu, nav informējis par to nelietošanu un nav atbildējis uz pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu;
91.4. ja abonents būtiski pārkāpis pakalpojuma līguma nosacījumus, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas darbību, vai radījis avārijas draudus ūdenssaimniecības sistēmām.
92. Ja par vienu pievadu ir noslēgti vairāki pakalpojuma līgumi, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izbeigt atsevišķos pakalpojuma līgumus, 3 (trīs) mēnešus iepriekš rakstiski brīdinot abonentus, un abonentu pilnvarotajai personai ir pienākums pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā noslēgt vienu pakalpojuma līgumu par vienu pievadu.
93. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs abonentam nepaziņot par pakalpojuma līguma izbeigšanu, ja:
93.1. izbeigušās abonenta īpašuma tiesības vai valdījuma tiesības uz objektu;
93.2. pakalpojumu sniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pārtraucis pakalpojuma sniegšanu, un 1 (viena) mēneša laikā tā nav atjaunota.
94. Ja pakalpojuma līgums ir izbeigts;
94.1. pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs objektam nekavējoties pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumu;
94.2. abonenta pienākums ir pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā veikt pilnu norēķinu par lietoto ūdenssaimniecības pakalpojumu.
95. Abonents nav tiesīgs pārtraukt ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojumus blakus abonentam bez vismaz 6 (sešus) mēnešus iepriekšējas rakstiskas paziņošanas pakalpojumu sniedzējam un blakus abonentam.
96. Ar Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Liepājas pilsētas domes 2017. gada 13. jūlija saistošie noteikumi Nr. 12 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Liepājas pilsētā".
Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes 2024. gada 21. marta
saistošajiem noteikumiem Nr. 11
Piesārņojošā viela | Pieļaujamā koncentrācija (mg/l) |
| 1. Kopējās suspendētās vielas | 450 |
| 2. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 740 |
| 3. Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 350 |
| 4. Kopējais fosfors | 10 |
| 5. Kopējais slāpeklis | 45 |
| 6. Naftas produkti | 3,0 |
| 7. Sulfīdi un H2S | 3,0 |
| 8. Tauki (ekstraģējamās vielas) | 30 |
| 9. Cinks | 0,2 |
| 10. Svins | 0,5 |
| 11. Niķelis | 0,5 |
| 12. Varš | 0,5 |
| 13. Kopējais hroms | 0,05 |
| 14. Kadmijs | 0,05 |
| 15. Dzīvsudrabs | 0,02 |
Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes 2024. gada 21. marta
saistošajiem noteikumiem Nr. 11
Labiekārtotības grupa | Dzīvojamo telpu labiekārtotības raksturojums | Ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) |
1. | Ir centralizēta ūdensapgāde, tai skaitā karstā ūdens apgāde, tualete ar ūdeni, vanna vai duša | 210 |
2. | Ir centralizētā ūdensapgāde, tualete ar ūdeni, vanna vai duša ar vietējo (gāzes vai elektrisko) ūdens sildītāju | 180 |
3. | Ir centralizētā ūdensapgāde, vanna vai duša ar vietējo (cietā kurināmā) ūdens sildītāju | 150 |
4. | Ir centralizētā ūdensapgāde, tualete ar ūdeni | 120 |
5. | Ir centralizētā ūdensapgāde | 90 |
6. | Ir ūdensapgāde no brīvkrāna | 33 |
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Jauni saistošie noteikumi "Saistošie noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu Liepājas pašvaldībā" (turpmāk – saistošie noteikumi) izstrādāti ar mērķi pilnveidot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, tādējādi Liepājā uzlabojot vides situāciju un dabas resursu racionālu izmantošanu. Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt to atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, veicot nepieciešamo aktualizāciju, tajā skaitā, atsevišķu prasību un nosacījumu precizēšanu. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtā daļa nosaka prasību pašvaldībai izstrādāt saistošos noteikumus par: 1) kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai; 2) centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības; 3) sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus; 4) brīvkrānu izmantošanas kārtību. Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" (turpmāk – MK Nr. 174) 5. punkts noteic, ka centralizētajā kanalizācijas sistēmā drīkst novadīt notekūdeņus, kuri atbilst prasībām, kas vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju, lietošanu un aizsardzību noteiktas notekūdeņu sastāvam. Kopš Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma spēkā stāšanās ūdenssaimniecības nozares normatīvajos aktos ir veikti grozījumi: 2017. gada 11. aprīlī un 2022. gada 11. oktobrī ir izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr. 174 un 2019. gada 19. novembrī Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu". Tiesiskais regulējums nosaka vispārīgās prasības ūdenssaimniecības jomā un dod pašvaldībai pilnvarojumu, ņemot vērā savu specifisko situāciju ūdenssaimniecības jomā, paredzēt papildu savus nosacījumus gan nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, gan šo sistēmu ekspluatācijai, lietošanai un aizsardzībai, tai skaitā prasības centralizētā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu daudzumam un sastāvam. Ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā pašvaldība ir atbildīga ne tikai par normatīvo aktu izstrādi, kas ļautu iedzīvotājiem organizēties un īstenot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, bet arī par ūdenssaimniecības pakalpojumu drošu lietošanu. Ir nepieciešama stingri regulēta rīcība ūdenssaimniecības jomā, kas saistīta vides aizsardzību un personu drošību Spēkā esošie Liepājas pilsētas domes 2017. gada 13. jūlija saistošie noteikumi Nr. 12 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Liepājas pilsētā" nesatur visas nepieciešamās prasības, tāpēc tajos ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai tie tiktu salāgoti atbilstoši normatīvajam regulējumam un situācijai pilsētā. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punkts noteic, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Saistošajos noteikumos, precizējot noteikto piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos, ir ņemts vērā Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" piesārņojošo vielu notekūdeņos noteiktie maksimālo koncentrāciju parametri, kas raksturo tipiskus sadzīves notekūdeņus, kā arī centralizētās kanalizācijas sistēmas uzturētāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LIEPĀJAS ŪDENS" izvērtējums, kurā ir analizētas centralizētas kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, aizsardzības un lietošanas prasības, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu projektētā jauda un tehnoloģiskais process. Saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām ir leģitīms pamats – vides aizsardzības intereses. Nepievienojot individuālās kanalizācijas iekārtas centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, rodas arvien lielāks vides apdraudējuma risks, jo to pienācīga ekspluatācija vairumā gadījumu netiek nodrošināta. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Saistošie noteikumi neietekmēs pašvaldības budžetu. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Šo saistošo noteikumu izpilde pozitīvi var ietekmēt vidi, jo tiks izbūvēti vēl vairāk pieslēgumu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, noteiktas stingrākas prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Tāpat šo saistošo noteikumu izpilde var pozitīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību, jo, iespējams, vairāk tiks likvidētas vietējās ūdens ņemšanas vietas un decentralizētās kanalizācijas sistēmas, izbūvēti pieslēgumi centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Saistošo noteikumu izpilde neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. SIA "LIEPĀJAS ŪDENS" sniegtie sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi ir stratēģiski svarīgi pakalpojumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, ņemot vērā, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LIEPĀJAS ŪDENS" veic Liepājas valstspilsētas pašvaldības autonomo funkciju ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu jomā, nodrošinot sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus pašvaldības administratīvajā teritorijā. Uzņēmums savā darbībā ievēro Konkurences likuma 141. panta pirmajā daļā noteikto un nekādā veidā nekavē, neierobežo un nedeformē konkurenci. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Ar šiem saistošajiem noteikumiem netiek paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Pašvaldība saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturto daļu izdod saistošos noteikumus, līdz ar to pašvaldība pilda tai likumā noteikto. Saistošo noteikumu īstenošana neparedz papildu cilvēkresursu iesaisti. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpildē nav paredzēts izveidot jaunas institūcijas, esošo likvidāciju vai reorganizāciju. Noteikumu izpildi nodrošinās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs Liepājas valstspilsētas pašvaldībā – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LIEPĀJAS ŪDENS". tel. 63423417, e-pasts: lu@liepajas-udens.lv, www.liepajas-udens.lv. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Saistošo noteikumu izpilde tiks īstenota apstiprinātā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LIEPĀJAS ŪDENS" budžeta ietvaros. Uzņēmuma izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša normatīviem aktiem. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 5. februāra līdz 2024. gada 19. februārim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv, paredzot iespēju ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus un komentārus, kā arī informācija tika izvietota pašvaldības telpās Rožu ielā 6 apmeklētājiem pieejamā vietā. Noteiktā termiņa ietvaros priekšlikumi par saistošo noteikumu projekta redakciju netika saņemti. |
 |
 |
 |
 |