Darbības ar dokumentu

1. Engures ostas noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Engures ostas (turpmāk – Osta) iekšējo kārtību un kuģošanas drošību Ostas akvatorijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kuģu ceļš – ar navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (bojas, stoderes, vadlīnijas) aprīkots kanāls Ostas akvatorijā un tās pieejā, kas droši izmantojams kuģošanas līdzekļiem;

2.2. kuģis – kuģošanas līdzeklis atbilstoši Jūras kodeksa 1.¹ pantā noteiktajam;

2.3. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, kurš paredzēts sportam un atpūtai (piemēram, atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta) un kura garums ir mazāks par 24 metriem;

2.4. zvejas kuģis – kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;

2.5. liellaiva – kuģošanas līdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto ar velkoni;

2.6. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime;

2.7. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona, kurai ir līgumsaistības ar Ostas pārvaldi;

2.8. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks vai nomnieks;

2.9. padziļināšanas darbu kuģis – visu veidu kuģošanas līdzeklis un peldoša tehniska ierīce, ko izmanto Ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

2.10. dziļums pie piestātnes – gultnes atzīme, kas tiek mērīta viena metra attālumā no piestātnes kordona līnijas visā piestātnes garumā;

2.11. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud cilvēkus, vidi vai īpašumu.

3. Ostas pārvalde pārvalda Ostas akvatoriju, kuģu ceļus, sauszemes daļu un navigācijas tehniskos līdzekļus, kā arī kontrolē Ostas kopējo hidrotehnisko būvju un visu Ostas piestātņu atbilstību šo noteikumu prasībām.

4. Šie noteikumi ir piemērojami visiem kuģiem, kas apmeklē Ostu, un to apkalpēm, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras uzturas vai darbojas Ostas teritorijā.

5. Pildot šos noteikumus, ievēro arī Latvijas Republikā ratificēto starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un labas jūras prakses principus.

6. Ostas pārvalde nav atbildīga par citu fizisku vai juridisku personu darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu.

7. Ostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par Ostas robežu noteikšanu.

8. Ostas kuģu ceļa platums ir 40 m.

9. Ostas vadlīnija ir – 270,2°–90,2°.

10. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina Ostas pārvalde saskaņā ar Ostu likumu. Ostas pārvalde 60 (sešdesmit) dienas pirms Ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina Ostas maksu grozījumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pieejamību Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnēs www.tukums.lv un www.engure.lv.

11. Kuģi, kas ienāk Ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) atbilstoši Ostu likumam un normatīvajiem aktiem par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi.

12. Kuģa aģents nodrošina noteikto Ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu Ostas pārvaldei, komersantiem un Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši Ostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

13. Sanitārā maksa ietver maksu par tādu visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no kuģiem, kas ir uz kuģa, tam ienākot Ostā, vai radušies uz kuģa, tam stāvot Ostā, izņemot piesārņotos balasta ūdeņus vai tanku mazgājamos ūdeņus. Mazizmēra un zvejas kuģiem sanitārā maksa ir iekļauta maksā par piestātnes izmantošanu.

14. Kuģim, ja tas neizmanto kuģa aģenta pakalpojumus, pirms iziešanas no Ostas jāsamaksā visas Ostas maksas un maksas par tam sniegtajiem Ostas pakalpojumiem.

15. Par piestātņu un citu rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā un pārraudzību, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu un prasību ievērošanu atbild tās lietotājs. Ciktāl tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem, atbildība ir arī Ostas pārvaldei.

16. Īpašus piestātnes apsaimniekošanas noteikumus, saskaņojot ar Ostas kapteini, nosaka piestātnes lietotājs.

17. Ārkārtējos apstākļos, lai mazinātu draudus cilvēkiem, videi vai īpašumam, Ostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātnes bez to lietotāja atļaujas.

18. Piestātnes lietotājs nodrošina piestātnes aprīkošanu ar glābšanas līdzekļiem (glābšanas riņķi ar līni un gaismas boju) un ugunsdzēsības instrumentu komplektu.

19. Formalitātes, kuģim ienākot Ostā un izejot no tās, tai skaitā, informācijas apmaiņu par kuģu un Ostas aizsardzības jautājumiem, veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

20. Ja piestātnes lietotājs nav informējis Ostas kapteini par kuģu pieņemšanas secību pie piestātnes, kuģus pieņem ienākšanas rindas kārtībā.

21. Kuģa kapteinis vai kuģa aģents divas stundas pirms kuģa ienākšanas Ostā, izmantojot šo noteikumu 29. punktā minētos saziņas kanālus, paziņo Ostas kapteinim paredzēto kuģa ienākšanas laiku (ETA) Ostas akvatorijā. Šis nosacījums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

22. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no Ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot Ostas kapteinim un Valsts robežsardzes struktūrvienībai tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus, ja nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, piedalīties cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī pēc Ostas kapteiņa rīkojuma ārkārtēju apstākļu dēļ.

23. Kuģim, izejot no Ostas vai ienākot tajā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 (trīs) grādus un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka par kuģa noturības informācijā noteikto. Kuģa klāja krava, kuģim izejot no Ostas, ienākot Ostā vai manevrējot Ostā, nedrīkst apgrūtināt redzamību no navigācijas tiltiņa.

24. Dziļuma rezerve starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes ir vismaz 0,3 m, bet citviet Ostas akvatorijā, kā arī kuģu ceļā – ne mazāka nekā 10 % no maksimālās iegrimes.

25. Ostas kapteinis ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz aktuālajiem Ostas dziļuma mērījumiem, ar rīkojumu nosaka kuģu maksimālos izmērus un maksimālo iegrimi Ostas kuģu ceļā un Ostas akvatorijā pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5.

26. Ostas pārvalde 25. punktā minēto informāciju publicē Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnēs www.tukums.lv un www.engure.lv.

27. Ostas akvatorijā ievēro 1972. gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG).

28. Ostā loču pakalpojumi netiek sniegti.

29. Ienākot Ostā, kā arī kuģojot Ostā, sazināšanās ar Ostas kapteini notiek pa radio ultraīsviļņiem (turpmāk – UĪV) vai mobilo tālruni. Izsaukuma signāli un izsaukuma un darba kanāli ir šādi:

29.1. izsaukuma signāls – "Engures osta" (Engure port);

29.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 16. kanāls vai mobilais tālrunis; darba sakari – UĪV 12. kanālā vai pa mobilo tālruni;

29.3. mobilā tālruņa numurs saziņai pieejams Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnēs www.tukums.lv un www.engure.lv.

30. Uz visiem ārvalstu kuģiem, kas atrodas Ostas teritorijā, ir pacelti savas valsts un Latvijas Republikas karogi atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

31. Satiksme uz kuģu ceļa notiek vienā virzienā. Vienlaicīga kuģu iziešana no Ostas un ienākšana Ostā ir aizliegta, izņemot mazizmēra un zvejas kuģus.

32. Kuģošana Ostas akvatorijā un kuģu ceļā ir aizliegta:

32.1. ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

32.2. liellaivām – ja vēja ātrums pārsniedz 8 m/s;

32.3. ja redzamība ir mazāka par 0,5 jūras jūdzēm;

32.4. intensīvas ledus iešanas vai dreifa laikā.

33. Atkarībā no vēja virziena Ostas akvatorijā Ostas kapteinis var pieļaut atkāpes no noteikumu 32.1. un 32.2. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

34. Kuģa gaitas ātrums Ostā nedrīkst pārsniegt 5 (piecus) mezglus.

35. Ostas akvatorijā katrs velkonis var vilkt vai stumt tikai vienu kuģošanas līdzekli.

36. Kuģis kustību Ostā drīkst uzsākt tikai ar Ostas kapteiņa atļauju. Šīs prasības neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

37. Kuģa gaitas izmēģinājuma braucienu pēc remonta saskaņo ar Ostas kapteini. Izmēģinājuma braucienam kuģis saņem uzraugošās iestādes vai klasifikācijas sabiedrības atļauju.

38. Sporta skolas audzēkņi trenera uzraudzībā ar kuģošanas līdzekļiem (laivām, mācību jahtām) drīkst trenēties Ostas akvatorijas teritorijā, netraucējot kuģu satiksmi un neradot draudus savai un citu personu veselībai un dzīvībai.

39. Kuģis (arī ja to velk vai stumj), atrodoties gaitā Ostas akvatorijā, ir pastāvīgi gatavs izmest enkuru.

40. Kapteinis, kura kuģim draud nogrimšana Ostas akvatorijā, par to nekavējoties ziņo Ostas kapteinim un dara visu, lai kuģis nenogrimtu Ostas akvatorijas kuģojamā daļā.

41. Ostas kapteinis var aizturēt kuģi uz laiku, kas nav ilgāks par 72 (septiņdesmit divām) stundām vai 3 (trim) darba dienām (atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk vēlāk), ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus Ostas īpašumam, radījis piesārņojumu, vai citu Jūras kodeksā noteikto jūras prasību gadījumā, ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

42. Kuģi, atrodoties Ostā, seko laika prognozēm, ūdens līmeņa un kuģu iegrimju svārstībām.

43. Rīkojumu par navigācijas kārtību ledus apstākļos Ostā izdod Ostas kapteinis.

44. Stāvēšana uz enkura Ostas akvatorijā uz kuģu ceļa ir aizliegta.

45. Zemūdens darbus Ostā drīkst veikt tikai pēc to saskaņošanas ar Ostas kapteini.

46. Zvejošana visā Ostā akvatorijā ir aizliegta. Makšķerēšana ir aizliegta no Ostas pārvaldei piederošajām piestātnēm.

47. Ostas kapteinis, saņemot ziņojumu no personas, kura, veicot dienesta pienākumus, uz kuģa konstatējusi trūkumus, kas varētu ietekmēt kuģošanas drošību, kuģa apkalpes drošību un nodarīt kaitējumu jūras videi, ziņo par to Jūras administrācijai un Valsts vides dienestam.

48. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām.

49. Piestātņu sagatavošanā ietilpst:

49.1. dziļuma pie piestātnes uzturēšana atbilstoši piestātnes tehniskajā projektā paredzētajai dziļuma atzīmei;

49.2. kuģa tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu novākšana;

49.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu) uzturēšana kārtībā;

49.4. piestātnes pietiekama apgaismošana diennakts tumšajā laikā;

49.5. stividora vai citas atbildīgās personas savlaicīga norīkošana, lai precīzi norādītu kuģa vietu pie piestātnes;

49.6. kravas un citu operāciju apturēšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas tauvošanās laikā, kā arī nepiederošu personu atrašanās nepieļaušana uz piestātnes šajā joslā;

49.7. pietiekama piestātnes brīvā garuma nodrošināšana (saskaņā ar Ostas kapteiņa prasībām);

49.8. sniega tīrīšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas;

49.9. tauvotāju nodrošināšana;

49.10. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē;

49.11. vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanas nodrošināšana.

50. Aizliegts uzglabāt kravu uz piestātnes 4 m joslā no kordona līnijas.

51. Tauvošanās darbus nodrošina piestātnes lietotājs.

52. Pirms tauvošanās kuģa kapteinis konsultējas ar piestātnes lietotāju vai, nepieciešamības gadījumā, ar Ostas kapteini, lai noteiktu tauvu skaitu un to izvietojumu. Šīs prasības neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

53. Pie piestātnēm kuģi (t.sk. zvejas un mazizmēra kuģi) drīkst stāvēt vienā korpusā, ja tas netraucē kuģošanas drošību Ostas akvatorijā. Tauvošanās otrajā korpusā pie piestātnes pieļaujama tikai ar Ostas kapteiņa atļauju.

54. Kuģis, stāvot pie piestātnes, izliek trapu, nodrošinot to ar aizsargtīklu. Trapa tuvumā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar līni, kuras garums ir vismaz 25 m, un gaismas boju. Diennakts tumšajā laikā traps ir labi apgaismots, bet ziemas laikā arī notīrīts no sniega.

55. Kuģiem, stāvot pie piestātnes, ir aizliegts izvirzīt aiz borta kravas ierīces, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

56. Mazizmēra kuģu stāvēšana Ostā atļauta tikai pie peldošajām jahtu piestātnēm. Ja šo kuģu izmēri neļauj tiem tauvoties pie peldošajām jahtu piestātnēm, tad Ostas kapteinis iespēju robežās norāda citu piestātni.

57. Par kuģa galvenā dzinēja remontdarbiem, kurus plānots veikt kuģim atrodoties Ostā, kuģa kapteinis informē Ostas kapteini un šos remontdarbus saskaņo ar piestātnes lietotāju.

58. Ja kuģis (t.sk. mazizmēra un zvejas kuģis), stāvēdams Ostā, kļūst bīstams apkārtējai videi un cilvēkiem, Ostas būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, citiem kuģiem vai, ja ar to tiek veikta neatļauta komercdarbība (piemēram, normatīvajiem aktiem neatbilstoša pasažieru pārvadāšana), to var izraidīt no Ostas. Rīkojumu par izraidīšanu, saskaņojot to ar Ostas pārvaldi, sagatavo un izdod Ostas kapteinis. Izmaksas (t.sk. Ostas maksas un samaksu par pakalpojumiem), ja tādas rodas, izraidot kuģi no Ostas, sedz kuģa īpašnieks.

59. Katru gadu līdz 1. maijam piestātnes lietotājs iesniedz Ostas kapteinim datus par dziļumiem 20 m platā joslā visā garumā gar piestātnēm.

60. Ostas kapteinis var pieprasīt piestātnes lietotājam papildu dziļumu mērīšanas un zemūdens apskates datus.

61. Peldošo piestātņu, peldošu iekārtu un peldošu konstrukciju uzstādīšana pie hidrotehniskajām būvēm un piestātnēm atļauta tikai ar rakstisku Ostas pārvaldes un hidrotehniskās būves vai piestātnes lietotāja piekrišanu.

62. Pārbaudīt galvenā dzinēja darbību ar pieslēgtu dzenskrūvi pēc remonta atļauts tikai ar Ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu.

63. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi un sānskrūvi, izņemot darbināšanu kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā, kā arī mehānismu pārbaudei pēc to remonta vai apkopes.

64. Par zaudējumiem, ko kuģis radījis Ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, Ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām Ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks. Par notikumu, kura rezultātā radušies šie zaudējumi, Ostas kapteinis un piestātnes lietotājs kopā ar kuģa kapteini līdz kuģa atiešanai sastāda aktu, ko kopā ar zaudējumu aprēķinu iesniedz kuģa īpašniekam kā pretenziju. Ja kuģa īpašnieks pretenziju labprātīgi neapmierina, samaksājot zaudējumus vai iesniedzot garantiju par to segšanu, tad strīdu var risināt, iesniedzot tiesā prasību par zaudējumu piedziņu.

65. Kravas vai iekārtu slodze uz piestātnes nedrīkst pārsniegt piestātnes tehniskajā dokumentācijā paredzēto pieļaujamo slodzi.

66. Par zemūdens kabeļu, zemteku vietu un elektrolīniju atbilstošu brīdinājuma zīmju uzstādīšanu un zīmju izgaismošanu diennakts tumšajā laikā ir atbildīgs to īpašnieks vai valdītājs.

67. Veicot padziļināšanas darbus Ostas akvatorijā, padziļināšanas darbu kuģis vai iekārta operatīvi ziņo Ostas kapteinim par kuģa trošu, enkuru, atbalstu vai sūknēšanas cauruļvadu izvietojumu.

68. Padziļināšanas darbu kuģis vai iekārta, kas strādā Ostas akvatorijā, nepieciešamības gadījumā ir gatava dot ceļu kuģiem, kas ienāk Ostā vai iziet no Ostas.

69. Uz padziļināšanas darbu kuģa vai iekārtas, kas strādā Ostas akvatorijā, izliek ugunis un zīmes saskaņā ar 1972. gada Konvencijas par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG) prasībām.

70. Ja padziļināšanas darbu kuģis vai iekārta neveic padziļināšanas darbus, tiem atļauts atrasties uz kuģu ceļa tikai ar Ostas kapteiņa atļauju.

71. Ostas kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāju, ierāda piestātni padziļināšanas darbu kuģa vai iekārtas stāvēšanai Ostā (t.sk. grunts sūknēšanas cauruļvadu un citu palīgiekārtu izvietošanu).

72. Padziļināšanas darbu kuģa vai iekārtas darba grafikus un režīmu saskaņo ar Ostas kapteini.

73. Komercdarbība Ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un šiem Ostas noteikumiem.

74. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nav saņēmusi Ostas pārvaldes rakstisku atļauju vai nav noslēgusi līgumus par komercdarbību vai zemes nomu Ostas teritorijā, aizliegts veikt jebkāda veida komercdarbību Ostas teritorijā.

75. Ostas valde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās normas, nosaka zemes nomas maksu komercsabiedrībām Ostas teritorijā.

76. Zemes apakšnoma Ostas teritorijā bez saskaņošanas ar Ostas pārvaldi ir aizliegta.

77. Projektēšanas, celtniecības darbu, zemūdens darbu, stacionāru kraušanas mehānismu un palīgmehānismu, peldošu konstrukciju un iekārtu uzstādīšanu Ostas teritorijā jāsaskaņo ar Ostas pārvaldi.

78. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Ostā, ievēro prasības, kas noteiktas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokolā (MARPOL), 1992. gada Konvencijā par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija), kā arī citos starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā.

79. Atkritumu apsaimniekošana Ostā notiek atbilstoši kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem.

80. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti, kuģim atrodoties Ostā, tai skaitā ienākot Ostā un izejot no Ostas, ir aizvērti un noplombēti. Aizliegts novadīt aiz borta ūdeņus, kas rodas, mazgājot klāju vai kravas tilpnes, un izmest aiz borta jebkādus atkritumus. Kuģa notekūdeņus novada atbilstoši MARPOL nosacījumiem.

81. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas piesārņojuma ir aizliegts izmantot preparātus, kas izšķīdina vai nogremdē peldošos naftas produktus.

82. Zaudējumus, kas radušies naftas vai citu bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumā no kuģa, sedz kuģa īpašnieks vai fraktētājs atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

83. Par vides aizsardzības noteikumu ievērošanu uz piestātnēm atbild piestātnes lietotājs.

84. Par kravas savākšanu, kas nokļuvusi ūdenī vai uz piestātnes kravas operācijas laikā, ir atbildīgs kravas operāciju veicējs. Ja krava ūdenī vai uz piestātnes nokļuvusi no kuģa klāja pēc kravas operāciju veikšanas, par tās savākšanu ir atbildīgs kuģa kapteinis.

85. Ja vēja ātrums Ostā sasniedz 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļu radošu beramo kravu kraušanu, ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas un izkraušanas sistēmu.

86. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas Ostas akvatorijā, par 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) prasību, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma, kā arī citos normatīvajos aktos noteikto kuģu ugunsdrošības prasību izpildi atbild kuģa kapteinis. Par ugunsdrošību uz piestātnēm un hidrotehniskajām būvēm atbild lietotājs, pārējā teritorijā atbild tās īpašnieks vai nomnieks. Piestātņu, hidrotehnisko būvju lietotājs un teritorijas īpašnieks vai nomnieks nodrošina ugunsdrošības zīmju uzstādīšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", lai sniegtu informāciju par ugunsdrošības pasākumiem.

87. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Ostas teritorijā, ievēro ugunsdrošības noteikumu prasības.

88. Kuģiem, atrodoties Ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas kaut kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, par to nekavējoties jāinformē Ostas kapteini un jānodrošina, ka kuģis ir gatavs pieslēgties krasta sistēmām.

89. Izceļoties ugunsgrēkam Ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo Ostas rajonu.

90. Atklājot ugunsgrēku uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, nekavējoties informē Ostas kapteinis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

91. Atklājot ugunsgrēku Ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

92. Muitas, robežapsardzības un sanitāro režīmu Ostā nosaka Muitas likums, Latvijas Republikas valsts robežas likums, Imigrācijas likums un citi normatīvie akti.

93. Ostā netiek veiktas darbības, uz kurām attiecas normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, Ostu un Ostas iekārtu aizsardzību minētās aizsardzības prasības.

94. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka Ostas pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar Ostas pārvaldi.

95. Ostas pārvalde veic visu komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību Ostas teritorijā, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību Ostas teritorijā, ja par to nav noslēgts līgums vai darbība nav saskaņota ar Ostas pārvaldi.

96. Kuģu apkalpes locekļi var šķērsot Ostas teritoriju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (EK) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), un Imigrācijas likumu.

97. Fiziskām personām un visu veidu komercsabiedrībām, kuras noslēgušas zemes nomas līgumus ar Ostas pārvaldi, saskaņojot ar Ostas pārvaldi, ir atļauts norobežot tās nomā esošās teritorijas, kā arī veikt tiem piederošo Ostas teritorijā esošo ēku un iekārtu apsardzību.

98. Kuģa apsargāšanas nodrošināšana, ja nav nolīgta īpaša apsardze vai noslēgts attiecīgs līgums ar piestātnes lietotāju, ir kuģa kapteiņa pienākums.

99. Par Ostas teritorijā, piestātnēs vai teritorijā esošo materiālo vērtību un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild to īpašnieks vai nomnieks.

100. Par šo noteikumu neievērošanu jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir atbildīga saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.