Tiesību akts: spēkā esošs
Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 3

Jūrmalā 2024. gada 25. janvārī (prot. Nr. 2, 21. p.)
Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"
25.2 panta pirmo un piekto daļu,
Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra
noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām
garantijām bārenim un bez vecāku gādības
palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē,
kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās
"
27., 30., 31. un 31.1 punktu

1. Saistošie noteikumi "Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas" (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pabalstu veidus, apmēru, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam (turpmāk – pilngadību sasniedzis bērns) pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās.

2. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība pilngadību sasniegušajam bērnam piešķir:

2.1. vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

2.2. vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;

2.3. pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja pilngadību sasniedzis bērns mācās vai studē izglītības iestādē atbilstoši Saistošajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem;

2.4. mājokļa pabalstu.

3. Iesniegumu pabalsta saņemšanai pilngadību sasniedzis bērns iesniedz Jūrmalas Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde).

4. Pārvalde viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu, ja nav ievēroti Saistošajos noteikumos noteiktie nosacījumi. Mājokļa pabalstu piešķir par vienu mēnesi un tā izmaksa tiek veikta reizi mēnesī.

5. Pabalstu izmaksā 10 (desmit) darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu, pārskaitot uz pilngadību sasniegušā bērna iesniegumā norādīto norēķina kontu kredītiestādē. Mājokļa pabalsts tiek pārskaitīts pilngadību sasniegušā bērna norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem vai, ja tas nav iespējams, uz pilngadību sasniegušā bērna norādīto norēķina kontu kredītiestādē.

6. Vienreizēja pabalsta apmērs patstāvīgas dzīves uzsākšanai ir 40 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju (turpmāk – Mediāna) mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības ir 60 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Mediānas mēnesī.

7. Vienreizēja pabalsta apmērs sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu atbilstošs mediānai, kurai piemērots koeficients 1,7 (noapaļots līdz pilniem euro).

8. Pabalsta apmērs ikmēneša izdevumiem:

8.1. ja pilngadību sasniegušais bērns mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, pabalsta apmērs ikmēneša izdevumiem ir 20 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības ir 30 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Mediānas.

8.2. ja pilngadību sasniegušais bērns studē augstākās izglītības iestādē, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, pabalsta apmērs ikmēneša izdevumiem ir 20 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības ir 30 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Mediānas. Pabalsta izmaksu aptur studiju pārtraukuma laikā un to atjauno, ja studijas tiek atsāktas. Par studiju pārtraukšanu studiju procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilngadību sasniegušajam bērnam ir pienākums nekavējoties informēt Pārvaldi.

9. Pilngadību sasniegušam bērnam, atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", līdz 24 gada vecuma sasniegšanai ir tiesības saņemt mājokļa pabalstu 12 (divpadsmit) mēnešus kalendāra gadā.

10. Mājokļa pabalsta aprēķinam pilngadību sasniedzis bērns iesniedz īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju, uzrādot līguma oriģinālu, un:

10.1. reizi mēnesī iesniedz rēķinus/kvītis par mājsaimniecības faktiskajiem ar mājokļa lietošanu saistītajiem izdevumiem;

10.2. mājokļa pabalsta ar cieto kurināmo piešķiršanai reizi kalendārā gadā iesniedz maksājumu apliecinošu dokumentu par cietā kurināmā iegādi (maksājumam jābūt veiktam esošā kalendārā gada ietvaros) vai komersanta izsniegtu rēķinu cietā kurināmā iegādei.

11. Aprēķinot mājokļa pabalstu tiek piemērotas Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" noteiktās mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas. Mājokļa pabalsts tiek piešķirts, nepārsniedzot faktiskos ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus.

12. Pabalstu nepiešķir un tā izmaksu pārtrauc, ja:

12.1. pilngadību sasniedzis bērns rakstveidā atsakās no pabalsta;

12.2. zudis tiesisks pamats saņemt pabalstu.

13. Ar Saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2019. gada 19. decembra saistošie noteikumi Nr. 54 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas".

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe
Paskaidrojuma raksts
Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 3 "Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas"

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pabalstu veidus, apmēru, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam (turpmāk – pilngadību sasniedzis bērns) pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās.

1.2. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

1.3. Pašvaldību likuma 4. panta pirmā daļa nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, tai skaitā 9. apakšpunktā nosakot, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

1.4. Pilngadību sasniedzis bērns atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, jo nereti no ārpusģimenes aprūpes nākušajiem bērniem ir mazāks sociāli labvēlīgo kontaktu loks, zemākas prasmes risināt dažāda veida sarežģījumus un zemāks izglītības līmenis. Pāreja uz patstāvīgo dzīvi ir krasa, no vecuma īpatnību skata punkta nesaudzīga. Ārpusģimenes aprūpes beigu posms bērniem nereti dublējas ar izglītības pakāpes maiņu, kā arī 18 gadu vecuma sasniegšana var norādīt uz juridisko, bet ne psiholoģiskā brieduma gatavību. Finansiālais nodrošinājums pilngadību sasniegušajiem bērniem ir nepietiekams, kas var veicināt nepieciešamību pārtraukt mācību ieguves procesu, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zems izglītības līmenis samazina iespēju iegūt labi atmaksātu darbu un veicina risku nonākt nelabvēlīgā finansiālā situācijā. Kā sekas varbūt dažāda veida sociāli nelabvēlīgi notikumi, kas iekļaus personu sociālā riska grupā, pakļaujot to nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Tādējādi atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā bērniem no ārpusģimenes aprūpes ir likumsakarīgs, preventīvs, neatņemams un obligāts noslēguma posms ārpusģimenes aprūpes kopējā sistēmā.

1.5. Atbilstoši Saeimā 2023. gada 8. martā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par sociālo drošību" un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 347 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"", kur tiek noteikta minimālo ienākumu noteikšanas metodoloģija un pilnveidota pārskatīšanas kārtība, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus, ir nepieciešams saistošajos noteikumos paredzēt pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, proti, ka pabalsts atbilstošs noteiktajam īpatsvaram no ienākumu mediānas.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu – saskaņā ar 2023. gada plānoto budžeta izpildi, saistošo noteikumu īstenošanai 2024. gada budžetā papildus ir plānoti 4776,60 euro (četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit seši euro, 60 centi).

2.2. Saistošo noteikumu īstenošanai nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenciSaistošie noteikumi atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, kuri ir viena no grupām, kuru ienākumi ir zemāki par minimālā ienākuma līmeni vairāk nekā iedzīvotājiem kopumā. Saistošie noteikumi veicinās finansiāli labvēlīgāku stāvokli, samazinot nevienlīdzību, nabadzības un sociālās atstumtības risku bērniem bāreņiem, sasniedzot pilngadību.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā – Jūrmalas Labklājības pārvalde;

4.2. galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību – nav attiecināms;

4.3. paredzētās administratīvo procedūru izmaksas – nav paredzētas.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiemSaistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistīti Jūrmalas Labklājības pārvaldes personālresursi. Netiks veidotas jaunas darba vietas un netiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi jau esošajiem darbiniekiem.
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu6.1. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītā institūcija ir Jūrmalas Labklājības pārvalde. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija;

6.2. izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi – tikai cilvēkresursi.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana7.1. Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir nepieciešams norādītā mērķa sasniegšanai.

7.2. Pašvaldības izraudzītais līdzeklis saistošo noteikumu izdošanai ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, nav citu saudzējošāku līdzekļu, lai sasniegtu leģitīmo mērķi un pašvaldības rīcība ir atbilstoša, jo nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas izpildi.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmAtbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 2023. gada 18. decembrī publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.jurmala.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu viedokļu sniegšanai līdz 2024. gada 2. janvārim. Minētajā termiņā sabiedrības priekšlikumi, iebildumi vai komentāri par saistošo noteikumu projektu netika saņemti.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe
07.02.2024