Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 55

Rīgā 2024. gada 16. janvārī (prot. Nr. 2 50. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākumu "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un katram reģionam pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim (ja to pieaicina);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai (turpmāk – komercdarbības atbalsts);

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma ietvaros atbalstu piešķir granta veidā.

3. Projekta īstenošanas vieta ir plānošanas reģiona attīstības programmā noteiktā pilsētas funkcionālā teritorija.

4. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti esošajās rūpnieciskajās teritorijās un citās esošajās vai jaunajās uzņēmējdarbības attīstības teritorijās (turpmāk – uzņēmējdarbības teritorijas).

5. Atbildīgās iestādes funkcijas pasākuma ietvaros pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Pasākuma mērķis un sasniedzamie rādītāji

6. Pasākuma mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām.

7. Pasākuma mērķa grupa ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji.

8. Komersants šo noteikumu izpratnē ir lielais, vidējais vai mazais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, izņemot šo noteikumu 26.3., 26.4., 27.4. un 27.5. apakšpunktā minētos gadījumus. Mazais un vidējais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikumam. Lielais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014  I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

9. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus programmas rezultāta rādītājus:

9.1. komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, – vismaz 45 komersanti;

9.2. darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos – vismaz 66 555 000 euro;

9.3. privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 88 740 000 euro.

10. Šo noteikumu 9. punktā minēto rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:

10.1. ir saistītas ar komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā. Rezultāta rādītāju vērtības ir attiecināmas arī tad, ja tās radījis individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība, individuālais uzņēmums, pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas guvusi labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;

10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 30. decembris, Nr. L 393)) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:

10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, ja komersanta darbība saistīta ar tādas enerģijas ražošanu, pārveidi, pārvadi un sadali, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem (NACE kods: D), izņemot gaisa kondicionēšanu (NACE kods D);

10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods E);

10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods G);

10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods K);

10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods L);

10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods O);

10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods R92);

10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods C12);

10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods U);

10.3. ir radušās divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ne vēlāk kā trešajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 9. punktā minēto termiņu. Projekta rādītāju vērtību sasniegšanas progresu sadarbības iestāde uzrauga katru gadu. Ja projekta iesniedzējs rezultāta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic;

10.4. ir radušās projekta iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā vai ārpus projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas līdz 1500 metriem, ja komersants pamato ārpus uzņēmējdarbības teritorijas radīto rādītāju sasaisti ar saimniecisko darbību, ko tas veic uzņēmējdarbības teritorijā. Informāciju norāda projektam pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā.

11. Projekta īstenošanā ievēro šādus nosacījumus:

11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji viena euro darba algu fonda pieaugumā  privātajos komersantos, kas ir labuma guvēji no pašvaldības izbūvētās vai atjaunotās uzņēmējdarbības infrastruktūras, iegulda ne vairāk kā divus euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

11.2. piesaista šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētās privātās nefinanšu investīcijas vismaz divu trešdaļu apmērā no piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

12. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 156 600 001 euro (tai skaitā elastības finansējums  32 042 510 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 133 110 000 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējums 27 236 133 euro apmērā) un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību līdzfinansējums vai privātais līdzfinansējums) ne mazāk kā 23 490 001 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējums 4 806 377 euro apmērā).

13. Pasākumu īsteno trīs projektu iesniegumu atlases kārtās (turpmāk – atlases kārta):

13.1. pirmā atlases kārta – ierobežota projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotos plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētos projektus, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās un kuri ir paredzēti visu projektos iesaistīto pašvaldību attīstības programmās. Projektiem plānoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru un sasniedzamos rezultāta rādītājus iekļauj plānošanas reģiona attīstības programmā;

13.2. otrā atlases kārta – atklāta projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros atbalsta pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus, ko īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās;

13.3. trešā atlases kārta – atklāta projektu iesniegumu atlase (papildu pašvaldību projektu iesniegumu konkurss pēc 2025. gada), kuras ietvaros atbalsta pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus, ko īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

14. Pasākuma finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

14.1. pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 46 980 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 39 933 000 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 7 047 000 euro, tai skaitā:

14.1.1. Rīgas plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 913 434 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 690 606 euro;

14.1.2. Kurzemes plānošanas reģionam –  Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 026 533 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 416 447 euro;

14.1.3. Zemgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 306 064 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 465 776 euro;

14.1.4. Vidzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 625 528 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 522 152 euro;

14.1.5. Latgales plānošanas reģionam –  Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 11 061 441 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 952 019 euro;

14.2. otrās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 77 577 491 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 65 940 867 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 11 636 624 euro, tai skaitā:

14.2.1. Rīgas plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 6 462 205 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 140 389 euro;

14.2.2. Kurzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 13 254 114 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 338 961 euro;

14.2.3. Zemgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 13 715 701 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 420 418 euro;

14.2.4. Vidzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 14 243 227 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 2 513 511 euro;

14.2.5. Latgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 18 265 620 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 3 223 345 euro;

14.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 32 042 510 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 27 236 133 euro un nacionālais līdzfinansējums ne mazāks kā 4 806 377 euro.

15. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 12. punktā minētajam kopējam finansējuma apmēram, paredzot elastības finansējuma izmantošanu šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajai trešajai atlases kārtai.

16. Plānošanas reģioni līdz 2024. gada 1. jūnijam pieņem lēmumu par pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstāmo plānošanas reģionu attīstības programmās paredzēto projektu sarakstu, ievērojot šo noteikumu 14.1. apakšpunktā noteikto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

17. Sadarbības iestāde izsludina pirmo atlases kārtu, nosūtot uzaicinājumu plānošanas reģionu attīstības programmās paredzēto projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus ierobežotai projektu iesniegumu atlasei.

18. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgā nozares ministrija sniedz sadarbības iestādei informāciju par plānošanas reģionu attīstības programmās iekļautajiem pirmās atlases kārtas projektiem, kas ir saņēmuši pozitīvu  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.

19. Ja līdz 2024. gada 30. decembrim sadarbības iestādē netiek iesniegti plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti par visu pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, finansējuma atlikumu novirza otrajai atlases kārtai attiecīgajam plānošanas reģionam, kuram pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums pirmajā atlases kārtā netika piesaistīts.

20. Līdz 2025. gada 30. decembrim (ieskaitot) neizmantoto otrās atlases kārtas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies pirmās un otrās atlases kārtas projektu īstenošanas rezultātā, novirza trešajai atlases kārtai.

21. Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas.

22. Nacionālais finansējums var būt mazāks par šo noteikumu ​​12. un ​​14. punktā minēto finansējumu, ja šo noteikumu ​​36.9.1. apakšpunktā minēto izmaksu finansēšanai tiek piešķirts de minimis atbalsts.

23. Projekta iesnieguma minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 5 000 000 euro.

24. Nodrošinot šo noteikumu 3. punktā minēto nosacījumu izpildi, plānošanas reģiona pārstāvis piedalās otrās un trešās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.

25. Otrajā atlases kārtā projektu iesniegumu atlases uzsaukumā vienas pašvaldības ietvaros iesniedz ne vairāk kā divus projekta iesniegumus.

IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim

26. Projekta iesniedzējs pēc tam, kad ir apstiprināts projekta iesniegums un noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, ir finansējuma saņēmējs. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir:

26.1. pašvaldība vai tās izveidota iestāde;

26.2. speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;

26.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;

26.4. publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus (turpmāk – publiski privātā kapitālsabiedrība).

27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, var iesaistīt šādus sadarbības partnerus, ja to iesaiste ir pamatota un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai:

27.1. komersantu saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, kas nodrošina projekta rezultāta rādītājus;

27.2. pašvaldību vai tās izveidotu iestādi;

27.3. speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi;

27.4. publiski privāto kapitālsabiedrību;

27.5. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

28. Atbalstu speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība un kuras nav saistītas ar investīcijām ostas pamatdarbības infrastruktūrā.

29. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato pieprasījumu pēc publiskās infrastruktūras, kuru paredzēts attīstīt projekta ietvaros.

30. Projekta iesniedzējs sadarbību ar komersantu kā sadarbības partneri (ja attiecināms) nostiprina ar  sadarbības līgumu (atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā). Sadarbības līgumā papildus iekļauj arī šādu informāciju:

30.1. par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;

30.2. par komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu 9. punktā minēto rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai;

30.3. par kārtību, kādā komersants kā sadarbības partneris atmaksā projekta ietvaros saņemto finansējumu vai tā daļu, ja komersanta kā sadarbības partnera vainas dēļ ir pārkāpti projekta īstenošanas nosacījumi. Komersantam kā sadarbības partnerim var pieprasīt avansa maksājuma garantiju, ja finansējuma saņēmējs plāno veikt avansa maksājumu šim komersantam, ievērojot šo noteikumu 78. punktā minētos nosacījumus avansa piešķiršanai.

31. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

32. Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

33. Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu un papildu dokumentus saskaņā ar  sadarbības iestādes projektu iesniegumu atlases nolikumu, tai skaitā:

33.1. informāciju par esošas būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas, ja projektā paredzētas šādas  izmaksas:

33.1.1. šo noteikumu 36.1.4. un 36.3.2. apakšpunktā minētās esošās apgaismojuma sistēmas renovācijas izmaksas;

33.1.2. šo noteikumu 36.4.1. apakšpunktā minētās ēku pārbūves vai atjaunošanas izmaksas;

33.2. aizpildītu sadarbības iestādes tīmekļvietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu un iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu  (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem).

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

34. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas uz uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību vērstas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos projektu iesniedzēju noteiktajās uzņēmējdarbības teritorijās, veicinot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās:

34.1. industriālo pieslēgumu ierīkošana un ar tiem saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);

34.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi;

34.3. uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE R sadaļa 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa);

34.4. teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;

34.5. inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa;

34.6. videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai;

34.7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;

34.8. projekta vadības nodrošināšana.

35. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 36.10. apakšpunktā minētajām projekta vadības personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

36. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 6. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 9. punktā minēto rādītāju sasniegšanu, ietver šādas izmaksu pozīcijas:

36.1. uzņēmējdarbības teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā:

36.1.1. būvju nojaukšana, teritorijas attīrīšana, būvlaukuma sagatavošana, cietā seguma laukuma būvniecība vai pārbūve;

36.1.2. dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, pārbūve vai atjaunošana iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā;

36.1.3. stāvlaukumu un ar tiem saistītās infrastruktūras, kā arī gājēju celiņu un veloceliņu izbūve, pārbūve vai atjaunošana;

36.1.4. atpūtas zonu ierīkošana darbiniekiem un labiekārtojuma elementu uzstādīšana  (videi draudzīgas un personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem atbilstošas apgaismojuma sistēmas izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, tai skaitā apgaismojuma sistēmai nepieciešamā elektrotīklu izbūve vai pārbūve, soliņi un galdi lietošanai ārtelpā, atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, žogi), vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama ārtelpas atpūtas zonas ierīkošanai un drošībai projekta ietvaros attīstītajā uzņēmējdarbības teritorijā, tai skaitā videonovērošanas kameru iegāde un uzstādīšana. Projektā netiek atbalstītas vizuālās mākslas vai dizaina objektu iegādes vai uzstādīšanas izmaksas;

36.1.5. teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi un dzīvžogi);

36.1.6. pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā uzņēmējdarbības teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;

36.1.7. ar elektroenerģiju darbināmu bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izbūve uzņēmējdarbības teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;

36.1.8. inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju būvniecība, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa (ievērojot nosacījumu, ka saražoto enerģiju 100 procentu apmērā izmanto projekta ietvaros attīstītajā vai labiekārtotajā teritorijā). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.2. industriālo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, tai skaitā:

36.2.1. ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu) un siltumapgādes infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana);

36.2.2. elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību;

36.2.3. inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju būvniecība, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa (ievērojot nosacījumu, ka saražoto enerģiju 100 procentu apmērā izmanto projekta ietvaros ierīkotajai šo noteikumu 36.2.1. apakšpunktā minētajai ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras darbības  nodrošināšanai). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.3. ielu, ceļu, funkcionālo savienojumu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas projekta iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā. Funkcionālais savienojums ir ielas vai ceļa posms, kas nepārsniedz divus kilometrus līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai, un šajā posmā neieskaita komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu starp funkcionālo savienojumu un projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju. Funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 400 metriem, izņemot gadījumu, ja funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas līdz publisko ceļu tīklam vai funkcionālais savienojums ir turpinājums tās pašas ielas vai tā paša ceļa posmam, kas nav garāks par 500 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 1500 metriem novadu teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tai skaitā attiecināmās izmaksas ir:

36.3.1. satiksmes pārvadu, ielu, ceļu (tai skaitā ar grants segumu, ja būvē jaunu ceļu, caurteku) infrastruktūras attīstība un ar to saistītās infrastruktūras (piemēram, stāvlaukumi, pieturvietas) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

36.3.2. ielu un ceļu apgaismojuma infrastruktūras izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, izmantojot gaismas diožu spuldzes jeb diodes (LED) kā gaismas avotu (tai skaitā apgaismojuma sistēmai nepieciešamā elektrotīkla izbūve vai pārbūve), un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama sabiedrības drošībai projekta ietvaros attīstītajā ielas vai ceļa posmā (kas ir publiski pieejams), tai skaitā videonovērošanas kameru iegāde un uzstādīšana;

36.3.3. lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras attīstība;

36.3.4. satiksmes infrastruktūras "zaļie risinājumi";

36.3.5. inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju būvniecība, kas ir minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros atjaunotajai vai ierīkotajai infrastruktūrai). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.3.6. zemes iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde nepieciešama projekta ietvaros plānotās publiski pieejamu ielu vai ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai, kam atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;

36.4. uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksas, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa), tai skaitā: 

36.4.1. ēku  un ar tām saistītās infrastruktūras, tai skaitā palīgēku, ārējās ugunsdzēsības infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana; 

36.4.2. ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu un elektroenerģijas pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

36.4.3. inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energorsursiem, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju būvniecība, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkas infrastruktūrā). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.4.4. tādu iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru, tai skaitā telpu apgaismojums, apkure, gaisa dzesēšana, ventilācija, un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu (piemēram, telekomunikāciju, apsardzes signalizācijas, ugunsdzēsības automātikas, piekļuves kontroles tīklu un videonovērošanas sistēmu) pārbūve;

36.4.5. ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;

36.4.6. "zaļās" infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu izmantošana, tai skaitā "zaļie jumti", "zaļās sienas" un citi dabiski materiāli, kas tiek izmantoti būves celtniecībā;

36.4.7. ar elektroenerģiju darbināmu bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izbūve uzņēmējdarbības teritorijā, ja tā ir daļa no ēkas, tai skaitā palīgēku, infrastruktūras, ar izejas jaudu vismaz 150 kW;

36.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības, teritorijas labiekārtošanas, remediācijas vai sanācijas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;

36.6. regulas Nr. 651/2014 2. panta 121.a punktā minētās remediācijas un regulas Nr. 651/2014 2. panta 121.b punktā minētās  sanācijas darbu, arī būvdarbu izmaksas (ievērojot nosacījumu, ka remediācijas un sanācijas darbus veic teritorijā, kurā projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 36.1., 36.3. un 36.4.  apakšpunktā minētās izmaksas un kura ir reģistrēta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā un saskaņā ar reģistra datiem ir atzīta par piesārņotu vietu, un šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 50 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām), tai skaitā:

36.6.1. ar remediācijas un sanācijas darbu projektu saistītās būvju un infrastruktūras nojaukšanas izmaksas;

36.6.2. ar remediācijas un sanācijas darbu īstenošanu saistīto pakalpojumu izmaksas;

36.6.3. piesārņojuma avota likvidācija;

36.6.4. piesārņotā areāla remediācija un sanācija;

36.6.5. monitorings remediācijas un sanācijas darbu laikā;

36.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

36.8. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

36.9. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas) un uzraudzības izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

36.9.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:

36.9.1.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes, paskaidrojuma raksta vai paziņojuma par būvniecību izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

36.9.1.2. energosertifikācijas, energoaudita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvniecības ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;

36.9.1.3. finanšu, ekonomiskās vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;

36.9.1.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas;

36.9.1.5. vides pieejamības ekspertu konsultācijas;

36.9.2. autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās, remediācijas, sanācijas darbu uzraudzības izmaksas;

36.10. projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

36.10.1. tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro;

36.10.2. tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot);

36.10.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

36.11. privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, pārbūve vai atjaunošana no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai, ja tā ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai.

37. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

38. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ievēro šādus papildu nosacījumus izmaksu iekļaušanai projektā:

38.1. šo noteikumu 36.2.2. apakšpunktā minētās elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;

38.2. šo noteikumu 36.2.1. un ​36.2.3. apakšpunktā minētās ar ūdenssaimniecības vai siltumapgādes infrastruktūru saistītās izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir piesaistīts kā sadarbības partneris;

38.3. projekta ietvaros netiek atbalstītas izmaksas, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu, kas iegūta, izmantojot dabasgāzi, sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu nodrošināšanai saskaņā ar pieļaujamo regulējumu, ievērojot, ka šo noteikumu 36.2.1. apakšpunktā minētās izmaksas siltumapgādei ir atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas prasībām;

38.4. šo noteikumu ​36.2.1. un ​36.2.3. apakšpunktā minētās ar notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūru saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja:

38.4.1. tās attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

38.4.2. attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūru īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;

38.4.3. par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir iesniegts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju vai ir iesniegts pamatojums par aptuveno pakalpojumu izmantošanas apjomu (kubikmetri diennaktī) un nepieciešamību, un prognozēto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plānu;

38.5. uzņēmējdarbības teritorijas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas, ja projekta iesniegumam ir pievienots atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā izstrādāts un apstiprināts būvprojekts par privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (savienojuma) izveidošanu ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (plānotajām būvniecības darbībām būvatļaujā ir veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi) un ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrāciju un uzskaiti;

38.6. šo noteikumu 36.6. apakšpunktā minētās ar remediāciju un sanāciju saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja valsts datubāzē atjaunota informācija par projekta teritorijā veiktajiem remediācijas un sanācijas pasākumiem vai izdarīta atzīme par piesārņotās vietas kategorijas maiņu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību.

39. Ieguldījumus infrastruktūrā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var veikt, ievērojot šādus nosacījumus:

39.1. publiska persona – publiskas personas īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, ja valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Ja plānots piemērot regulas Nr. 651/2014 41. pantā paredzēto atbalstu, ievēro šo noteikumu 57.1. apakšpunktā minētos nosacījumus. Ja plānots piemērot regulas Nr. 651/2014 45. pantā paredzēto atbalstu, ievēro šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētos nosacījumus. Ja plānots piemērot regulas Nr. 651/2014 56. pantā paredzēto atbalstu, ievēro šo noteikumu 59. punktā minētos nosacījumus;

39.2. privātpersona:

39.2.1. publiski privātā kapitālsabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, – savā īpašumā vai pārvaldes uzdevumu izpildei lietošanā nodotajā publiskajā īpašumā. Ja plānots piemērot regulas Nr. 651/2014 41. pantā paredzēto atbalstu, ievēro šo noteikumu 57.2. apakšpunktā minētos nosacījumus. Ja plānots piemērot regulas Nr. 651/2014 45. pantā paredzēto atbalstu, ievēro šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minētos nosacījumus. Ja plānots piemērot regulas Nr. 651/2014  56. pantā paredzēto atbalstu, ievēro šo noteikumu 59. punktā minētos nosacījumus;

39.2.2. komersants, ievērojot šo noteikumu 56. punktā minētos nosacījumus;

39.3. sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā. Sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) tīklus var izbūvēt privātpersonai piederošā zemes īpašumā, ja līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai izbūvētos ūdenssaimniecības un siltumapgādes inženiertīklus kā zemes īpašuma apgrūtinājumu reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

40. Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera tiesības veikt ieguldījumus zemes īpašumā nostiprina zemesgrāmatās līdz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai  (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā).

41. Projekta iesniegumā neiekļauj un:

41.1. finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 36.3.6. un 36.9.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām;

41.2. šo noteikumu 52., 53., 54. un 55. punktā minēto komercdarbības atbalstu nepiešķir uzsāktām vai pabeigtām darbībām, izņemot komercdarbības atbalstu, kas paredzēts šo noteikumu 67. punktā;

41.3. šo noteikumu 66. punktā minēto komercdarbības atbalstu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu ​36.9.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām.

42. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža sadarbības iestādē, izņemot šādas izmaksas, kas ir attiecināmas no 2021. gada 1. janvāra:

42.1. šo noteikumu 35. punktā minētās projekta netiešās attiecināmās izmaksas;

42.2. šo noteikumu 36.3.6. apakšpunktā minētās zemes iegādes izmaksas;

42.3. šo noteikumu 36.9.1. apakšpunktā minētās projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

42.4. šo noteikumu 36.10. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata;

42.5. šo noteikumu 48. punkta ietvaros plānotās izmaksas, kurām atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu vai stāvlaukumu atjaunošana vai ierīkošana pie uzņēmējdarbības teritorijām);

42.6. šo noteikumu 66. punkta ietvaros plānotās izmaksas sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecībai un siltumapgādei).

43. Ar projekta izmaksām saistītos līgumus slēdz un ar ieguldījumiem saistītos darbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tai skaitā ievērojot arī regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā minēto nosacījumu par darbu sākumu un regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību. Līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ir saistīti ar šo noteikumu 42. punktā minētajām izmaksām. Ja atbalstu paredzēts piešķirt projektam vai projekta daļai saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, bet darbi pie projekta vai projekta daļas jau ir uzsākti, viss projekts vai projekta daļa, uz kuru ir attiecināmi regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, nav attiecināma, un atbalsts netiek piešķirts.

44. Projekta iesniegumu, kurā ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija, vienlaikus iesniedz sadarbības iestādē un pārējās iesaistītajās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās. Ja projekta iesniegums netiek iesniegts vienlaikus visās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, tad izmaksas projekta darbībām, kas tiek ieviestas saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14., 41., 45. un 56. pantu, ir attiecināmas no dienas, kurā projekta iesniegums iesniegts pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām. Arī ar projekta izmaksām saistītos līgumus, izņemot līgumus, kas saistīti ar šo noteikumu 36.9.1. apakšpunktā minētajām projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, slēdz un ar ieguldījumiem saistītos būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām.

45. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta. Ārpus projekta finansējamās izmaksas, kuru finansēšana būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējamas no līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta, ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 66. un  67. punktā paredzēto atbalstu, tai skaitā projekta īstenošanas laikā.

46. Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Sadārdzinājuma izmaksas, kuru finansēšana būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējamas no līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta.

47. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

VI. Finansējuma apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, atbalsts un apjoms

48. Projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kurām atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu vai stāvlaukumu atjaunošana vai ierīkošana pie uzņēmējdarbības teritorijām), maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte ir 85 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām. Finansējumu var saņemt projekta iesniedzējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

49. Projektā plānotās šo noteikumu 36.11. apakšpunktā minētās privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izmaksas no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai un ar tām saistītās izmaksas finansē 100 procentu apmērā no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu šīm izmaksām neplāno.

50. Komercdarbības atbalstu piešķir saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 14., 41., 45. vai 56. pantu un šo noteikumu 44. un 62. punktu. 

51. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras nav saistītas ar komercdarbības atbalstu, nodrošinot, lai tiktu nodalītas izmaksas, kas ir attiecināmas uz komercdarbības atbalstu, no izmaksām, kas nav attiecināmas uz komercdarbības atbalstu.

52. Ievērojot regulas Nr. 651/2014  14. panta nosacījumus:

52.1. atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem regulas Nr. 651/2014  2. panta 49. punkta izpratnē atbilstoši šo noteikumu 36.4.1., 36.4.2., 36.4.3., 36.4.4., 36.4.5., 36.4.6. un 36.4.7. apakšpunktā minētajām uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksām, šo noteikumu  36.1.1., 36.1.3., 36.1.4.,  36.1.5., 36.1.6., 36.1.7. un 36.1.8. apakšpunktā minētajām uzņēmējdarbības teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksām, šo noteikumu 36.3.1., 36.3.2., 36.3.3., 36.3.4. un 36.3.5. apakšpunktā minētajām satiksmes infrastruktūras, tai skaitā stāvlaukumu, izmaksām, ko attīsta kā mērķorientētu infrastruktūru, šo noteikumu 36.2.2. apakšpunktā minētajām elektroenerģijas infrastruktūras izmaksām, šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētajām komunikāciju pārbūves izmaksām un šo noteikumu 37. punktā minētajām izmaksām. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minētos nosacījumus, atbalstu piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, uzņēmējdarbības teritorija, uzņēmējdarbības teritorijas iekšējie ceļi, kas nav publiski pieejami, ražošanas ēkas), kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā. Ar mērķorientētu infrastruktūru saprot tādu infrastruktūru, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 33. punktā minētajai definīcijai;

52.2. šo noteikumu 36.1.1., 36.2.2., 36.5., 36.7. un 36.9.2. apakšpunktā minētās izmaksas (piemēram, būvju nojaukšana, elektroenerģijas pieslēguma izbūve, teritorijas attīrīšana, autoruzraudzība, būvuzraudzība, arheoloģiskā uzraudzība, nodošana ekspluatācijā) un šo noteikumu 36.10. apakšpunktā minētās projekta iesniedzēja izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

52.3. šo noteikumu 36.1.8., 36.3.5. un 36.4.3. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas regulas Nr. 651/2014 14. panta atbalsta ietvaros, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

52.3.1. atjaunojamās enerģijas ieguve nav projekta mērķis, un saražotā atjaunojamā enerģija netiks izmantota ienākumu gūšanai no enerģijas pārdošanas;

52.3.2. iegūto atjaunojamo enerģiju izmanto uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku, teritoriju vai satiksmes infrastruktūrā, kurai piemēro regulas Nr. 651/2014 14. panta atbalstu;

52.3.3. atjaunojamās enerģijas avots ir Enerģētikas likumā noteiktie atjaunojamie energoresursi;

52.3.4. šo noteikumu ​36.1.8., ​36.3.5. un ​36.4.3. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām, kurām piemēro regulas Nr. ​ 651/2014 14. panta atbalstu, vienlaikus nepārsniedzot šo noteikumu ​36.1.8., ​36.3.5. un ​36.4.3. apakšpunktā minēto izmaksu ierobežojumu;

52.4. ja atbalstu piešķir lielajam komersantam būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā izmaksas ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā, bet, ja atbalstu piešķir lielajam, vidējam vai mazajam komersantam esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmās izmaksas vismaz par 200 procentiem pārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtību, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas;

52.5. atbalstu var saņemt sadarbības partneris, kas ir komersants, kurš nodrošina šo noteikumu 9. punktā minētos rādītājus, ievērojot šo noteikumu 56. punktā minētos nosacījumus;

52.6. uzbūvētā infrastruktūra paliek atbalsta saņēmēja īpašumā vai nomā: lielā komersanta īpašumā vai nomā – vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā), bet mazā un vidējā komersanta īpašumā vai nomā – trīs gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā);

52.7. iegādātajiem aktīviem jābūt jauniem;

52.8. atbalsta saņēmējs atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktam nodrošina līdzfinansējumu vismaz 25 procentu apmērā no projekta vai no projekta daļas, kam piemērojams regulas Nr. 651/2014 14. pants, attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, tai skaitā cita finansētāja izsniegtu ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un par šo līdzfinansējumu nevar būt saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, tai skaitā de minimis atbalsts;

52.9. atbalsta saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a  punkta izpratnē uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts. Ar pabeigtu sākotnējo ieguldījumu atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 47.a punktam saprot brīdi, kad veikts projekta noslēguma maksājums;

52.10. atbalsta saņēmējs nodrošina, ka ieguldījums paliek attiecīgajā apgabalā pēc tā pabeigšanas lielā komersanta gadījumā vismaz piecus gadus vai mazā un vidējā komersanta gadījumā vismaz trīs gadus atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punktam, vienlaikus nodrošinot ieguldījuma atbilstošu uzturēšanu;

52.11. ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru tas pats atbalsta saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (turpmāk – NUTS 3. līmenis) reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta, ja ieguldījums ir saistīts ar to pašu vai līdzīgu darbību, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 50. punktam. Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu, kuru nosaka atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 20. punktam;

52.12. maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar 2021. gada 15. decembrī spēkā esošo NUTS 3. līmeņa klasifikāciju ir šāda:

52.12.1. lielajam komersantam – līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

52.12.2. vidējam komersantam – līdz 60 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

52.12.3. mazajam komersantam – līdz 70 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

52.13. maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte Rīgas un Pierīgas statistiskajā  reģionā saskaņā ar 2021. gada 15. decembrī spēkā esošo NUTS 3. līmeņa klasifikāciju ir šāda:

52.13.1. lielajam komersantam – līdz 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

52.13.2. vidējam komersantam – līdz 40 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

52.13.3. mazajam komersantam – līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.

53. Ievērojot regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus:

53.1. atbalstu piešķir šo noteikumu 36.1.8.,  36.3.5., 36.4.3. apakšpunktā un 37. punktā minētajām ar atjaunojamās enerģijas ražošanu un uzkrāšanu saistītajām attiecināmajām izmaksām, kas nepieciešamas infrastruktūrai, kuru projekta ietvaros plāno attīstīt, piemērojot regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumus;

53.2. šo noteikumu 36.1.8., 36.3.5., 36.4.3., 36.7. un 36.9.2. apakšpunktā minētās izmaksas (piemēram, inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

53.3. atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, publiski privātā kapitālsabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;

53.4. atbalstu piešķir jaunām vai atjaunotām iekārtām. Atbalsts nav atkarīgs no ražošanas apjoma;

53.5. atbalstu piešķir inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju būvniecībai, kas ir minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa, ja atjaunojamo enerģiju ražojošie un uzkrājošie elementi ir viena projekta sastāvdaļas vai ja uzkrāšanas infrastruktūra ir savienota ar esošo atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu. Uzkrāšanas komponents katru gadu akumulē vismaz 75 procentus enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas;

53.6. attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;

53.7.  maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda  finansējuma atbalsta intensitāte ir šāda:

53.7.1. ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas ražošanā šo noteikumu 53.3. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem vai sadarbības partneriem ir līdz 45 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

53.7.2. ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas uzkrāšanā šo noteikumu 53.3. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem vai sadarbības partneriem ir līdz 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.

54. Ievērojot regulas Nr. 651/2014  45. panta nosacījumus:

54.1. atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktu piešķir šo noteikumu 36.6. apakšpunktā minētajām attiecināmajām remediācijas un sanācijas darbu izmaksām un šo noteikumu 36.9.2. apakšpunktā un 37. punktā minētajām ar remediācijas un sanācijas darbiem saistītajām attiecināmajām izmaksām;

54.2. atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, publiski privātā kapitālsabiedrība;

54.3. atbalstu nesniedz tādu piesārņoto vietu remediācijai vai sanācijai, kurām ir iespējams noteikt piesārņojuma radītāju principa "piesārņotājs maksā" izpratnē, ievērojot regulas Nr. 651/2014 45. panta 5. punkta nosacījumus;

54.4. attiecināmās izmaksas ir izmaksas par remediācijas vai sanācijas darbiem, no kurām atskaita zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu. Zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu izvērtē neatkarīgs kvalificēts eksperts;

54.5. atbalsta summa attiecīgajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz 100 procentus no remediācijas un sanācijas un ar tām saistīto darbu attiecināmajām izmaksām.

55. Ievērojot regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumus:

55.1. atbalstu piešķir šo noteikumu 36.4.1., 36.4.2., 36.4.4.​​​​​, 36.4.5. un 36.4.6. apakšpunktā minētajām uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšanas, šo noteikumu 36.1.1., 36.1.2., 36.1.3., 36.1.4., 36.1.5.  un 36.1.6. apakšpunktā minētajām uzņēmējdarbības teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksām, šo noteikumu 36.3.1., 36.3.2., 36.3.3. un 36.3.4. apakšpunktā minētajām satiksmes infrastruktūras, tai skaitā stāvlaukumu, izmaksām, šo noteikumu 36.2.2. apakšpunktā minētajām elektroenerģijas infrastruktūras izmaksām, šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētajām komunikāciju pārbūves izmaksām un šo noteikumu 37. punktā minētajām izmaksām.  Ņemot vērā šajā apakšpunktā minētos nosacījumus, atbalstu piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, uzņēmējdarbības teritoriju vai ēku un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecībai vai atjaunošanai);

55.2. šo noteikumu 36.1.1., 36.2.2., 36.7., 36.9.2. un 36.10. apakšpunktā minētās izmaksas (piemēram, būvju nojaukšana, elektroenerģijas pieslēguma izbūve, teritorijas attīrīšana, būvlaukuma sagatavošana, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

55.3. atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji un sadarbības partneri: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, publiski privātā kapitālsabiedrība, ievērojot šo noteikumu 59. punktā minētos nosacījumus;

55.4. komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar tām saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Šajā apakšpunktā minēto nomas izsoli izsludina ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

55.5. atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma atbilstoši projekta iesnieguma pielikumā pievienotajai izmaksu un ieguvumu analīzei. Ar pamatdarbības peļņu saprot tādu peļņu, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktā minētajai definīcijai. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli un tā nepārsniedz 85 procentus no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu summas. Pārējās attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts;

55.6. projekta iesniedzējs visus plānotos ieņēmumus (arī no projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras pārdošanas, ja tā tiek plānota projekta dzīves cikla laikā) atspoguļo finanšu iztrūkuma aprēķinā;

55.7. ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta dzīves cikla laikā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta dzīves cikla beigās veic pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

56. Regulas Nr. 651/2014 14. panta nosacījumus piemēro  sadarbības partneriem – privātpersonām – sākotnējiem ieguldījumiem:

56.1. savā īpašumā;

56.2. no finansējuma saņēmēja – publiskas personas – nomātā ēkā, ja turējuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par vismaz pieciem gadiem lielajam komersantam un vismaz trim gadiem mazajam un vidējam komersantam no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam;

56.3. finansējuma saņēmēja – publiskas personas – zemes īpašumā uz apbūves tiesības pamata, ja apbūves tiesība ir iegūta uz termiņu, kas nav īsāks par 10 gadiem un līgums par apbūves tiesību paredz publiskas personas zemes īpašuma izpirkšanu.

57. Regulas Nr. 651/2014 41. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem ieguldījumiem:

57.1. publiskai personai – pašvaldībai, tās iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, kura īpašnieks ir publiska persona, ja valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam;

57.2. privātpersonai – publiski privātai kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, – savā īpašumā vai pārvaldes uzdevumu izpildei lietošanā nodotajā publiskajā īpašumā.

58. Regulas Nr. 651/2014 45. pantu piemēro projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim ieguldījumiem:

58.1. publiskai personai – pašvaldībai, tās iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, kura īpašnieks ir publiska persona, ja valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam;

58.2. privātpersonai – publiski privātai kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, – savā īpašumā vai pārvaldes uzdevumu izpildei lietošanā nodotajā publiskajā īpašumā.

59. Regulas Nr. 651/2014 56. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem vietējās infrastruktūras izveidošanai tikai uz to īpašumā vai valdījumā esošas zemes, kura nav iznomāta vai nav piešķirta apbūves tiesība trešajai personai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ievērojot, ka valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par projekta pārskata periodu. Šajā punktā minētās valdījumā nodotās zemes īpašnieks ir publiska persona.

60. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

61. Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 14., 41., 45. un 56. pantu pieņem līdz 2026. gada 31. decembrim.

62. Komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja ievēroti arī visi šādi regulas Nr.  651/2014 nosacījumi:

62.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr.  651/2014;

62.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr.  651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr.  651/2014;

62.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

62.4. atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām situācijām;

62.5. 4. panta 1. punkta "a", "s" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;

62.6. piešķirot regulas Nr.  651/2014 14. panta atbalstu, ievēroti regulas Nr.  651/2014 13. panta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro regulas Nr. 651/2014 14. pantu;

62.7. piešķirot regulas Nr.  651/2014 45. panta atbalstu, ievēroti regulas Nr.  651/2014 45. panta 3. un 4. punkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulas Nr.  651/2014 45. pantu;

62.8. piešķirot regulas Nr.  651/2014 56. panta atbalstu, ievēroti regulas Nr.  651/2014 56. panta 2. punkta nosacījumi, kas paredz, ka šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu "Reģionālais atbalsts". Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai;

62.9. piešķirot regulas Nr.  651/2014 56. panta atbalstu, ievēroti regulas Nr.  651/2014 56. panta 7. punkta nosacījumi, kas paredz, ka atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir regulas Nr.  651/2014 2. panta 33. punktā minētajai mērķorientētai infrastruktūrai.

63. Šo noteikumu 62. punktā paredzētie nosacījumi tiek vērtēti uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 62.4. apakšpunktu un atbilstību šo noteikumu 8. punktam, kuru vērtē uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

64. Finansējuma saņēmējs – atbalsta saņēmējs – un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Atbalsta sniedzējs informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 56. pantu, finansējuma saņēmējs – atbalsta saņēmējs – un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā atbilstoši noteiktajam projekta dzīves ciklam.

65. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 56. pantu, sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību projekta dzīves ciklā.

66. Komercdarbības atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ievērojot šādus nosacījumus:

66.1. atbalstu atbilstoši šo noteikumu 36.2.1. un 36.2.3. apakšpunktā minētajām ar ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecību vai pārbūvi saistītajām izmaksām var saņemt sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) sniedzējs kā sadarbības partneris un pašvaldība, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs, kā arī šo noteikumu 36.7. un 36.9. apakšpunktā minētās izmaksas noteiktajā apmērā ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

66.2. atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušiem ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām situācijām;

66.3. maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte ir līdz 85 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, un atbalsts nepārsniedz 15 000 000 euro vidēji gadā vienam ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

66.4. ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;

66.5. sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

66.5.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

66.5.2. prasības ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

66.5.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

66.5.4. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

66.5.5. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

66.5.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

66.5.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);

66.6. ja sadarbības partneris ir pašvaldības iestāde, kas ir ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros noteikta ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kārtība. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda:

66.6.1. pašvaldības iestādes uzdevumus ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu veidus;

66.6.2. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

66.6.3. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;

66.6.4. prasību ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;

66.6.5. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

66.6.6. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

66.6.7. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

66.6.8. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;

66.7. ja ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:

66.7.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

66.7.2. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

66.7.3. maksu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;

66.7.4. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

66.7.5. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;

66.8. projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās;

66.9. ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

67. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (izņemot sadarbības partneri, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs) piešķir šo noteikumu 36.9.1. apakšpunktā minētajām projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, kas saistītas ar projekta darbībām, kurām piemērojami regulas Nr.  651/2014 nosacījumi,  sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013), ievērojot šādus nosacījumus:

67.1. de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā minēto robežlielumu vienam vienotam uzņēmumam;

67.2. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas vienā vai vairākās minētajā punktā norādītajās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šī regula, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;

67.3. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

67.4. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Dokumentāciju par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

68. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

69. Ja papildu komercdarbības atbalsts ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.

70. Atbalstu, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, var kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu:

70.1. ja atbalsts attiecas arī uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegtas šajos noteikumos minētās maksimālās atbalsta intensitātes vai atbalsta apmērs, kāds noteikts komercdarbības atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī tiek ievērots maksimālais iespējamais de minimis apjoms;

70.2. ja atbalsts attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.

71. Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir saņēmis vai plāno saņemt citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu saskaņā ar šo noteikumu 70. punktu, tas iesniedz sadarbības iestādē informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi izdod tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

72. Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas publicēšanu saistībā ar sniegto komercdarbības atbalstu.

73. Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta normas, kas izriet no regulas Nr. 651/2014 prasībām, vai tiek pārkāpti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

74. Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta normas, kas izriet no regulas Nr. 1407/2013 prasībām, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

VII. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

75. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

76. Finansējuma saņēmējs:

76.1. uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem šo noteikumu 9. punktā minētajiem rādītājiem;

76.2. ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem, tai skaitā par:

76.2.1. objektu skaitu, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

76.2.2. konsultatīva rakstura pasākumu skaitu par būvētās vides piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā);

76.3. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus principus:

76.3.1. klimatdrošināšana;

76.3.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;

76.3.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

76.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 76.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem un informāciju par šo noteikumu 9. punktā minēto rādītāju vērtību sasniegšanu;

76.5. informē sadarbības iestādi par ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) par šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajām izmaksām trīs gadus pēc projekta īstenošanas;

76.6. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar  regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

76.7. un šo noteikumu 27. punktā minētais sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

77. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citos projektos piešķirto valsts un ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu un neiestājas dubultā finansējuma risks.

78. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra.

79. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru.

80. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek paredzēts "zaļais" publiskais iepirkums būvdarbu, preču vai pakalpojumu grupās, kurās ir izstrādāts regulējums nacionālajos normatīvajos aktos par prasībām "zaļajam" publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Atbalstāma ir vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšana, veicot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa