Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 44. §)
1. Valsts policijas koledža (turpmāk – koledža) ir Ministru kabineta dibināta Valsts policijas pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde.
2. Koledžas pilnais nosaukums:
2.1. latviešu valodā – Valsts policijas koledža;
2.2. angļu valodā – State Police College;
2.3. vācu valodā – College von Staatspolizei.
5. Koledžas stratēģiskās specializācijas joma ir civilā un militārā aizsardzība (izglītības programmu kopa – policijas darbs). Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai.
6. Koledžas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu.
7. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:
7.1. izstrādāt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu;
7.2. īstenot izglītības procesu, veicināt īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā studējošo (turpmāk – studējošie) personības attīstību un nodrošināt viņiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanas iespēju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību;
7.3. sniegt iespēju studējošajiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
7.4. izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības, programmas;
7.5. organizēt darba vidē balstītas studijas un mācības un sagatavot studējošos un profesionālās izglītības programmas izglītojamos (turpmāk – izglītojamie) dienestam Valsts policijā.
8. Koledžas uzdevumi ir šādi:
8.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu;
8.2. atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošināt neformālās un profesionālās pilnveides izglītības pasākumus Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām;
8.3. sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes un organizēt kvalifikācijas eksāmenus;
8.4. izveidot, uzturēt un ievadīt informāciju par izglītības programmām, izglītības procesa kontroli, izglītojamajiem, akadēmisko personālu un citu ar izglītības programmu apguvi saistošu informāciju Izglītības procesu administrēšanas sistēmā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību un atbilstoši normatīvajam regulējumam;
8.5. ievadīt un aktualizēt informāciju par izglītojamiem un pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un izglītības valsts statistikas pārskatus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību;
8.6. nodrošināt iekšējās kvalitātes sistēmas darbības efektivitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
8.7. sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts policijas struktūrvienībām Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā;
8.8. veicināt pētniecības darba attīstību nozarēs, kas saistītas ar policijas darbību;
8.9. izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), "ERASMUS+" programmu, Eiropas policijas koledžu asociāciju (AEPC), kā arī veidot starptautisko sadarbību, tai skaitā slēgt sadarbības līgumus, lai nodibinātu un uzturētu saikni pieredzes un zināšanu apmaiņā;
8.10. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām;
8.11. veikt pasākumus Valsts policijas dienesta un koledžas tēla popularizēšanā;
8.12. organizēt, koordinēt un īstenot pasākumus, lai veicinātu sporta attīstību;
8.13. veicināt akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;
8.14. pētīt, apkopot un saglabāt ar koledžas un Valsts policijas vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanai šim mērķim piešķirtā finansējuma ietvaros;
8.15. Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts policijai deleģēto uzdevumu veikšanā;
8.16. veikt uzdevumus atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai saskaņā ar Valsts policijas un koledžas darba plānu kārtējam gadam un kopējo gada budžeta apjomu;
8.17. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
9. Koledža personām pēc vidējās vai augstākās izglītības ieguves nodrošina iespēju īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā:
9.1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu;
9.2. iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot arodizglītības programmu;
9.3. apgūt Valsts policijas funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas.
10. Koledžā izglītības procesu organizē saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, Augstskolu likumu un koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem.
11. Koledžas profesionālās izglītības programmas saturu, apgūstamo studiju kursu un mācību priekšmetu apjomu nosaka atbilstoši Izglītības likumam, Profesionālās izglītības likumam, valsts profesionālās izglītības standartam, profesijas standartam un koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem.
12. Izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmā iekļautajiem studiju un mācību plāniem, mācību priekšmetu un studiju kursu programmu, studiju un mācību grafiku. Izglītības programma nosaka izglītības saturu, formu un apjomu, studiju un mācību programmas obligātās un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu un stundu sadalījumu starp tām, izglītības kritērijus studiju vai mācību rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību, kuru sekmīga izpilde ļauj izglītojamajam iegūt atbilstošu izglītību vai noteiktu kvalifikāciju.
13. Izglītības programmas izstrādā un par to īstenošanu atbild katedras. Direktors var uzdot citām koledžas struktūrvienībām izstrādāt izglītības programmas atbilstoši to kompetencei.
16. Izglītības process koledžā ietver:
16.1. teorētiskās un praktiskās nodarbības īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmu un Valsts policijas funkciju izpildei nepieciešamo neformālās izglītības programmu studiju kursos vai mācību priekšmetos;
16.2. prakses, studiju sesijas, pārbaudījumus, studiju vai mācību programmu noslēguma pārbaudījumus, kvalifikācijas eksāmenu, kas ietver kvalifikācijas darba izstrādi.
17. Izglītojamo uzņemšana koledžas izglītības programmās notiek atbilstoši koledžas uzņemšanas noteikumiem.
19. Domes sastāvā ir 15 domes locekļi:
19.1. direktors;
19.2. direktora vietnieki;
19.3. astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji;
19.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;
19.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji.
20. Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas.
21. Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. Lēmumu par domes locekļa atsaukšanu pieņem, atklāti balsojot.
23. Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam:
23.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu;
23.2. apstiprina uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam;
23.3. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices;
23.4. izstrādā domes nolikumu;
23.5. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu;
23.6. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu;
23.7. atsevišķu jautājumu risināšanai var izveidot konsultatīvas, metodiskās, ētikas un citas komisijas.
24. Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 10 domes locekļi. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss.
25. Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā astoņi domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.
26. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvim. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. Domes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā 10 klātesošie domes locekļi.
28. Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, direktora vietnieks studiju un mācību darbā, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, trīs Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas, kā arī konventa sekretārs.
33. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām.
34. Direktors veic Profesionālās izglītības likumā, Izglītības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos iestādes vadītāja pienākumus un funkcijas.
35. Koledžas struktūru, darba organizāciju, amata vietu skaitu koledžā direktors saskaņo ar Valsts policijas priekšnieku.
36. Direktors papildus Izglītības likumā noteiktajam:
36.1. apstiprina reflektantus iekļaušanai studējošo sarakstā un izslēdz studējošos un izglītojamos no studējošo un izglītojamo saraksta;
36.2. uztur sadarbību ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un slēdz sadarbības līgumus;
36.3. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
37. Studiju un izglītības procesa, pētniecības darbības un pamatdarbības nodrošināšanai koledžā veido struktūrvienības.
40. Koledžas struktūrvienība profesionālās izglītības programmu un lietišķās pētniecības nodrošināšanai ir mācību centrs.
43. Koledžas struktūrvienības izveido, reorganizē un likvidē Valsts policijas priekšnieks, ņemot vērā direktora priekšlikumu.
44. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido:
44.1. akadēmiskais personāls (akadēmiskajos amatos ievēlētie un ieceltie nodarbinātie);
44.2. vispārējais personāls;
44.3. studējošie.
46. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību, kā arī tikt uzklausītam.
47. Koledžas izglītības programmā personu ieskaita saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām uzņemšanas prasībām un koledžā noteiktajām papildu prasībām.
48. Akadēmiskajos amatos ievēlē un ieceļ konkursa kārtībā. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un koledžas tīmekļvietnē.
49. Prasības un kārtību, kādā ievēlē un ieceļ akadēmiskajā amatā, nosaka koledžas direktora izdotā nolikumā par akadēmiskā amata pretendenta prasībām un kārtību, kādā ievēlē un ieceļ akadēmiskajā amatā koledžā.
50. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:
50.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;
50.2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu;
50.3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi;
50.4. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā;
50.5. ievērot profesionālās ētikas normas;
50.6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
50.7. patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, izglītības procesā ieviest inovācijas, sadarboties ar Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm, Valsts policijas struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu tiesībaizsardzības izglītības iestādēm un piesaistīt resursus izglītības programmu attīstībai;
50.8. saskaņot plānoto pedagoģisko slodzi, kā arī iesniegt pārskatu par izpildīto pedagoģisko slodzi atbilstoši koledžas iekšējo noteikumu prasībām;
50.9. nodrošināt izglītojamajiem iespējas īstenot savas tiesības.
51. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:
51.1. brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros;
51.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties darba un pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
51.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
51.4. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
51.5. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās;
51.6. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu vai jaunas izglītības programmas īstenošanu.
52. Koledžas izglītojamajiem ir šādi pienākumi:
52.1. īstenot likumā "Par policiju" noteiktos policijas darbinieka pienākumus atbilstoši dotajiem uzdevumiem;
52.2. sekmīgi apgūt izglītības programmu;
52.3. ievērot koledžas un domes apstiprinātos nolikumus, koledžas iekšējās kārtības un darba aizsardzības noteikumus;
52.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu un koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu, telpām un inventāru.
53. Koledžas izglītojamajiem ir šādas tiesības:
53.1. apgūt izglītības programmas;
53.2. iepazīties ar koledžas izglītības programmām – to saturu un prasībām;
53.3. ierosināt un veikt lietišķos pētījumus, izmantojot koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu;
53.4. saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas vai licencēšanas datos;
53.5. saņemt informāciju par visām izmaiņām studiju procesa organizācijā;
53.6. saņemt konsultācijas studiju programmas apguvei;
53.7. vēlēt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi un tikt ievēlētam tajā;
53.8. pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
54. Izglītojamo pārstāvi izglītojamo un studējošo pašpārvaldē (turpmāk – pašpārvalde) ievēlē uz izglītības programmas apguves laiku, ievērojot, ka viņa darbības termiņš beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izglītības programmas apguves laika beigām. Pašpārvaldes pārstāvis pašpārvaldē darbojas līdz jaunā pašpārvaldes pārstāvja ievēlēšanai.
56. Pašpārvaldes pārstāvja vēlēšanu kārtību nosaka pašpārvaldes nolikumā. Pašpārvaldes nolikumu apstiprina direktors.
57. Pašpārvaldes funkcijas un atbildības jomu nosaka pašpārvaldes nolikumā. Pašpārvalde pārstāv studējošo un izglītojamo intereses koledžā un citās institūcijās saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu.
58. Pašpārvalde darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajai kompetencei.
59. Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
60. Grozījumus koledžas nolikumā ir tiesīgi ierosināt:
60.1. viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita;
60.2. direktors;
60.3. dome;
60.4. konvents;
60.5. koledžas struktūrvienību vadītāji;
60.6. koledžas pašpārvalde;
60.7. Valsts policija.
61. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus.
62. Koledžas finanšu resursus veido:
62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
62.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;
62.3. ārvalstu finanšu palīdzība un Eiropas Savienības politiku instrumenti;
62.4. ziedojumi un dāvinājumi.
63. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts policijā. Valsts policijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
65. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumus Nr. 584 "Valsts policijas koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 116. nr.; 2009, 34. nr.; 2013, 118. nr.; 2016, 77. nr.)
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
 |
 |
 |
 |