Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/9937

Cēsīs 2023. gada 1. decembrī

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli:

Valsts aizsardzības Nr.	Nosaukums	Atrašanās vieta
385	Rēveļu senkapi un kulta vieta	Cēsu nov., Amatas pag.; pie Kalnasīļiem
418	Ješķu senkapi	Smiltenes nov., Drustu pag.; 300 m A Ješķiem
430	Skripstu senkapi	Smiltenes nov., Drustu pag.; pie Skripstiem
444	Ezēnu apmetne	Cēsu nov., Inešu pag.; pie Ezēniem
477	Bumbu senkapi	Cēsu nov., Kaives pag.; pie Bumbām
481	Urbju senkapi	Cēsu nov., Kaives pag.; pie Urbjiem
483	Brasliņu senkapi	Cēsu nov., Liepas pag.; pie Braslām
496	Salu senkapi (Velna klēpis)	Cēsu nov., Mārsnēnu pag.; pie Salām
498	Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)	Cēsu nov., Nītaures pag.; Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem
502	Vecsārtēnu senkapi I, II (Sārta kalns)	Cēsu nov., Nītaures pag.; pie Vecsārtēniem
527	Jaundānielu senkapi (Velna kapenes)	Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Alksnīšiem (Jaundānieliem)
537	Upmaļu senkapi	Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Upmaļiem
544	Ģībēnu senkapi	Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Ģībēniem
545	Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)	Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Ķiberēm
547	Sišu senkapi	Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Sišiem
549	Taurupju senkapi	Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Vidustaurupēm
561	Salu senkapi	Limbažu nov., Umurgas pag.; starp bij. Vecsalām un Jaunsalām
567	Baukalna senkapi (Zviedru kapi)	Cēsu nov., Straupes pag.; pie Batarejas kalna - pilskalna
572	Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)	Cēsu nov., Straupes pag.; pie Jātniekiem
581	Nēķina senkapi	Cēsu nov., Taurenes pag.; Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā
592	Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)	Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Zaļkalniem
593	Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)	Cēsu nov., Vaives pag.; pie Šķesteriem
596	Kalauzu senkapi	Cēsu nov., Vaives pag.; pie Kalnakalauzām
598	Pūtēju senkapi (Rijas kalns)	Cēsu nov., Vaives pag.; pie Pūtējiem
601	Veitu senkapi I, II, III	Cēsu nov., Vaives pag.; pie Veitiem
613	Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)	Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Lejasraskumiem
619	Tašķēnu senkapi	Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Tašķēniem
626	Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)	Cēsu nov., Veselavas pag.; pie Lielpintuļiem (Lielkājām)
631	Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)	Cēsu nov., Zaubes pag.; Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem
636	Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)	Cēsu nov., Zosēnu pag.; Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem
1452	Ungurpils senkapi (Čūsku kalniņš)	Limbažu nov., Alojas pag.; Ungurpils parkā
1453	Brūveļu senkapi (Miroņu kalniņš), baznīcas vieta	Limbažu nov., Katvaru pag.; pie Brūveļiem
1454	Jenavu senkapi	Limbažu nov., Katvaru pag.; pie Jenavām
1467	Auru senkapi (Liepkalns)	Limbažu nov., Limbažu pag.; pie Auriem
1469	Griguļu senkapi	Limbažu nov., Limbažu pag.; pie Griguļiem
1473	Kilzumu senkapi (Zviedru kapi)	Limbažu nov., Salacgrīvas pag.; pie Kilzumiem, Svētupes kreisajā krastā
1484	Ezerleju senkapi (Tēvu kalns)	Limbažu nov., Umurgas pag.; pie Ezerlejām
1487	Tūtaļu senkapi	Limbažu nov., Umurgas pag.; pie Mūrniekiem un bij. Tūtaļiem
1488	Ozolnieku senkapi	Limbažu nov., Umurgas pag.; pie Ozolniekiem
1494	Elku kalniņš (Jāņa kalniņš, Upuru kalniņš)	Limbažu nov., Vidrižu pag.; Igates krejotavas teritorijā
1498	Upesleju senkapi	Limbažu nov., Vidrižu pag.; pie Upeslejām
2371	Liepiņu senkapi	Valmieras nov., Jērcēnu pag., Ķeiži; pie Liepiņām
2381	Alksnīšu senkapi	Valmieras nov., Plāņu pag.; 0,8 km A no Alksnīšiem
2383	Gulbīšu senkapi (Jurģa baznīca)	Valmieras nov., Plāņu pag.; 2 km DA no Gulbīšiem
2384	Elvanču senkapi	Valmieras nov., Plāņu pag.; pie Elvančiem
2385	Maskatu senkapi	Valmieras nov., Plāņu pag.; starp Maskatiem un Pagastiņiem
2389	Ķikutu senkapi (Jāņa, Kapu kalns)	Valmieras nov., Trikātas pag.; pie Ķikutiem
2414	Purvmaļu senkapi	Valmieras nov., Bērzaines pag.; pie Purvmaļiem
2418	Adzelvietu senkapi	Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Adzelvietām
2419	Bībes senkapi	Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie bij. Bībēm
2421	Mežmaļu senkapi	Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Mežmaļiem
2422	Peivu senkapi	Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Peivām un Vecnaužēniem
2429	Lapurgu senkapi	Valmieras nov., Dikļu pag.; pie Lapurgām
2431	Budenbrokas senkapi	Valmieras nov., Dikļu pag.; pie Saulgožiem
2432	Kalēju senkapi	Valmieras nov., Ķoņu pag.; pie Kalējiem
2438	Jaunmeģīšu senkapi	Valmieras nov., Jeru pag.; pie bij. Jaunmeģīšiem
2439	Mazšķudiņu senkapi	Valmieras nov., Jeru pag.; pie bij. Mazšķudiņiem
2440	Pompju senkapi	Valmieras nov., Jeru pag.; pie Pompjiem
2441	Ručaku senkapi	Valmieras nov., Jeru pag.; pie Ručakām
2442	Jāņa kalns - senkapi	Valmieras nov., Jeru pag.; starp Paipustiem un bij. Ozoliņiem
2444	Beitu senkapi	Valmieras nov., Kauguru pag.; pie Beitēm
2448	Jānēnu senkapi	Valmieras nov., Kocēnu pag.; pie Jānēniem
2453	Ruģēnu senkapi	Valmieras nov., Kocēnu pag.; pie Ruģēniem
2457	Kokļu senkapi (Baznīcas vieta)	Valmieras nov., Lodes pag.; pie Koklēm
2463	Jenku senkapi	Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie Jenkām
2464	Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis)	Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie Kukurbaļļu fermas
2470	Āboliņu senkapi	Valmieras nov., Ramatas pag.; pie Āboliņiem
2472	Ramatas senkapi	Valmieras nov., Ramatas pag.; Ramatas upes labajā krastā, 1 km uz D no mehāniskajām darbnīcām
2473	Ārgaļu senkapi	Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Ārgaļiem
2476	Duņķu senkapi	Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Duņķiem
2477	Gaidu senkapi	Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Gaidām
2479	Skābumu senkapi	Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Skābumiem
2487	Vecreļļu senkapi	Valmieras nov., Sēļu pag.; pie Vecrellēm
2489	Jaunvīkšēnu senkapi	Valmieras nov., Skaņkalnes pag.; pie Jaunvīkšēniem, pie Vīkšēnu pilskalna
2494	Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna pagrabs)	Valmieras nov., Vaidavas pag.; pie Burgām
2499	Telmēnu senkapi	Valmieras nov., Vaidavas pag.; pie Telmēniem
2508	Dārziņu senkapi	Valmieras nov., Vecates pag.; pie Dārziņiem
2509	Vecates senkapi	Valmieras nov., Vecates pag.; pie Vecates krejotavas
6149	Senkapu uzkalniņš	Limbažu nov., Aloja, Bērzu iela 1

Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Kultūras pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošā kultūras pieminekļa teritorijā.

1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība.

1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa teritorijas vizuālā apskate (apsekošana), lai noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot senkapu reljefa un akmeņu konstrukciju (ja tādas ir) izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas vai saimnieciskas darbības rezultātā. Senkapu teritorijā, konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic tā teritorijas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas senkapu teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), akmeņu pārvietošana (ja tādi ir), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Plānojot esošas apbūves remontu, rekonstrukciju, pārbūvi u.c., vai jaunu apbūvi, infrastruktūras izbūvi/pārbūvi vai cita veida ar zemes reljefa izmaiņām saistītu kultūras pieminekļa un tam piegulošās teritorijas pārveidošanu, jāsaņem Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības un tam piegulošās teritorijas hidroloģisko režīmu.

1.3.2. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu (ja tādi ir) uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus un nebojājot kultūras pieminekli.

2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā:

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, tam ir noteikta aizsardzības zona. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/.

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma un aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī lai nepieļautu vai lai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī vēlams nodrošināt piekļūšanas iespējas kultūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, koku ciršana, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis.

2.2.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļuvi tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs un hidroloģiskais režīms.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku un būvju uzturēšanas, iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo administratīvo aktu kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju.

3.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja -
galvenā valsts inspektore I. Liekniņa