Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 14. novembrī (prot. Nr. 57 42. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.3. pasākumu "Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs" (turpmāk – pasākums);
1.2. pasākuma mērķi;
1.3. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4. prasības Eiropas Savienības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
2. Pasākuma mērķis ir speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošana, lai paaugstinātu speciālās izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā.
3. Pasākuma mērķa grupa ir pašvaldību dibinātas speciālās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.
4. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
4.1. iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – 3864 personas, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 386 personas;
4.2. nacionālais rādītājs – speciālās izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, – 30.
5. Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 16 066 237 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 13 656 301 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 409 936 euro.
(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 772 redakcijā)
6. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
7. Pašvaldības līdzfinansējums ir ne mazāks kā 15 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
10. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
11. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā darbojas vismaz viena speciālās izglītības iestāde, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
12. Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu un papildus iesniedzamos dokumentus saskaņā ar sadarbības iestādes projektu iesniegumu atlases nolikumu.
13. Uzsākot dalību projekta iesniegumu atlasē, pašvaldība veic speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu (ja attiecināms), nodrošinot, ka tās administratīvajā teritorijā pēc 2027. gada 31. augusta darbojas ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde (izņemot Rīgas valstspilsētu), kas licencētas speciālās izglītības programmas īsteno vienuviet. Prioritāri atbalsts paredzēts speciālās izglītības attīstības centriem.
(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 772 redakcijā)
14. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti, kas paredzēti pašvaldību domju apstiprinātajos attīstības programmu investīciju plānos.
15. Šo noteikumu 11. punktā minētajām pašvaldībām maksimāli plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir šāds:
15.1. Aizkraukles novada pašvaldība – 440 674 euro;
15.2. Augšdaugavas novada pašvaldība – 314 969 euro;
15.3. Bauskas novada pašvaldība – 386 468 euro;
15.4. Cēsu novada pašvaldība – 340 204 euro;
15.5. Daugavpils valstspilsēta – 932 759 euro;
15.6. (svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 772);
15.7. Dobeles novada pašvaldība – 281 322 euro;
15.8. Gulbenes novada pašvaldība – 378 057 euro;
15.9. Jelgavas novada pašvaldība – 323 380 euro;
15.10. Jelgavas valstspilsēta – 777 142 euro;
15.11. Jēkabpils novada pašvaldība – 323 380 euro;
15.12. (svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 772);
15.13. (svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 772);
15.14. Kuldīgas novada pašvaldība – 571 056 euro;
15.15. Liepājas valstspilsēta – 974 817 euro;
15.16. Limbažu novada pašvaldība – 289 734 euro;
15.17. Līvānu novada pašvaldība – 197 205 euro;
15.18. Ogres novada pašvaldība – 264 498 euro;
15.19. Madonas novada pašvaldība – 235 058 euro;
15.20. Rēzeknes novada pašvaldība – 584 143 euro;
15.21. Rēzeknes valstspilsēta – 714 055 euro;
15.22. Rīgas valstspilsēta – 2 516 485 euro;
15.23. Ropažu novada pašvaldība – 407 498 euro;
15.24. Saldus novada pašvaldība – 457 968 euro;
15.25. Smiltenes novada pašvaldība – 327 586 euro;
15.26. (svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 772);
15.27. Tukuma novada pašvaldība – 739 760 euro;
15.28. Valmieras novada pašvaldība – 878 083 euro.
17. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai speciālās izglītības programmu apguvei:
17.1. speciālās izglītības iestādes infrastruktūras un mācību vides uzlabošana, tai skaitā piekļūstamības nodrošināšana;
17.2. speciālās izglītības programmu apguvei nepieciešamā aprīkojuma iegāde;
17.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana;
17.4. speciālās izglītības iestādes internāta infrastruktūras uzlabošana un aprīkošana;
17.5. speciālās izglītības iestādes ēkai piegulošās teritorijas, tai skaitā sporta aktivitāšu zonas, labiekārtošana;
17.6. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
18. Projekta attiecināmās izmaksas ir:
18.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):
18.1.1. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrāde vai aktualizācija;
18.1.2. energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;
18.1.3. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas, tai skaitā vides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un to risinājumu piekļūstamības ekspertu konsultācijas, zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai;
18.2. speciālās izglītības iestādes ēkas pārbūves vai atjaunošanas izmaksas:
18.2.1. mācību telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju) un pedagoģiskā personāla (skolotājs logopēds, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) kabinetu pārbūves vai atjaunošanas izmaksas;
18.2.2. gaiteņu, kāpņu, tostarp evakuācijas kāpņu, un sanitāro mezglu būvniecības, pārbūves, atjaunošanas un aprīkošanas izmaksas, ja tiek īstenoti šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minētie darbi;
18.2.3. būvprojektā paredzētu iekārtu vai aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai;
18.2.4. iekšējo inženiertīklu (iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, balss apziņošanas sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, video novērošanas sistēmu) izbūves vai pārbūves izmaksas. Minētās izmaksas plāno kā papildizmaksas šo noteikumu 18.2.1. un 18.2.2. apakšpunktā minētajām izmaksām;
18.2.1 speciālās izglītības iestādes ēkas pilna apjoma pārbūves vai ēkas piebūves būvniecības izmaksas;
18.3. ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, tai skaitā šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto telpu aprīkojuma un mēbeļu iegādes, apgaismojuma modernizēšanas un trokšņu slāpētāju izveides izmaksas;
18.4. inovatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā bezvadu interneta vai interneta pieslēguma izveides izmaksas, mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksas;
18.5. speciālās izglītības iestādes internāta ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas un tā darbības (dzīvojamo un mācību telpu, virtuves, sanitāro mezglu, dušas telpu) nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā mēbeļu iegādes izmaksas;
18.6. teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā labiekārtojuma elementu iegāde un uzstādīšana (piemēram, soliņi, celiņi, apgaismojums, žogi, terases, nojumes), rotaļlaukuma, sporta laukuma būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
18.6.1 speciālās izglītības iestādes sporta zāles un tās ģērbtuvju ar dušas telpām un aktu zāles pārbūves, atjaunošanas un aprīkošanas izmaksas, kas nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
18.7. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
18.8. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
18.9. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
18.10. neparedzētie izdevumi, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētos izdevumus pirms to veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.
(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 772)
19. Plānojot šo noteikumu 18.1., 18.7. un 18.8. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tās kopsummā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
20. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
21. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
22. Šo noteikumu 18. un 20. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās tiek veiktas ar saimniecisko darbību nesaistītā infrastruktūrā.
22.1 Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav noteiktas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 772 redakcijā)
23. Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
24. Finansējuma saņēmējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekta īstenošanā ievērots horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un tas atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
25. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
26. Finansējuma saņēmējs:
26.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 4. punktā minētajiem rādītājiem;
26.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un projekta īstenošanas laikā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz tā rādītājiem, tai skaitā:
26.2.1. objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
26.2.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
26.2.3. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par projekta ietvaros būvētās vides, informācijas tehnoloģiju risinājumu un informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
26.3. ievēro šādus horizontālos principus un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz tiem (ja attiecināms):
26.3.1. klimatdrošināšana;
26.3.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;
26.3.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;
26.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu;
26.5. trīs gadus pēc projekta īstenošanas informē sadarbības iestādi par būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas);
26.6. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
26.7. nodrošina interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;
26.8. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
27. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai projektā paredzētās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, nodrošinot dubultā finansējuma neiestāšanos.
28. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
29. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
31. Sadarbības iestāde projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikai nodrošina papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību projektā uzlabotajai infrastruktūrai.
32. Lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā projekta dzīves cikla laikā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujama parasto papildpakalpojumu sniegšana. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu izglītojamiem un pašvaldības speciālās izglītības iestādē nodarbinātajiem.
33. Ja sadarbības iestāde konstatē, ka ir pārkāptas šo noteikumu 32. punktā minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
34. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, un vides un informācijas piekļūstamību, īstenojot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu.
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
 |
 |
 |
 |