Darbības ar dokumentu
Valkā 2023. gada 26. oktobrī
ar Valkas novada pašvaldības domes
2023. gada 26. oktobra sēdes lēmumu Nr. 279 (prot. Nr. 22, 4. §)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,
4. panta pirmās daļas 9. punktu, Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, Ministru kabineta
2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un
kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Valkas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – sociālais pakalpojums) veidus, apjomu, piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtību.
2. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir:
2.1. personai, kura savu pamata dzīvesvietu deklarējusi Valkas novada administratīvajā teritorijā;
2.2. krīzes situācijā nonākušai personai, kura uzturas Valkas novada administratīvajā teritorijā (4.3., 4.5., 4.6., 4.12. apakšnodaļā minētos pakalpojumus);
2.3. personai bez noteiktas dzīvesvietas (4.3., 4.5., 4.6., 4.12. apakšnodaļā minētos pakalpojumus);
2.4. personai, kuras pēdējā pamata deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Valkas novada administratīvā teritorija.
3. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, pieprasa pakalpojumu, iesniedzot iesniegumu Pašvaldības Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) vai saskaņā ar noteikumos noteikto, vēršoties pie sociālo pakalpojumu sniedzēja.
4. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomas regulējošo normatīvo aktu prasības, un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.
5. Sociālie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.
6. Sociālais dienests sniedz pakalpojumu vai organizē pakalpojuma sniegšanu, vai piesaista pakalpojuma sniegšanai atbilstošu pakalpojuma sniedzēju.
7. Sociālie pakalpojumi Deinstitucionalizācijas projektā ir sociālie pakalpojumi, kurus Pašvaldība ir apņēmusies sniegt Eiropas Sociālā fonda projekta "Vidzeme iekļauj" ietvaros.
8. Deinstitucionalizācijas projektā finansētie sociālie pakalpojumi:
8.1. aprūpes pakalpojums bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk šajā nodaļā – VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem:
8.1.1. līdz 4 (četru) gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 50 (piecdesmit) stundas nedēļā;
8.1.2. no 5 (piecu) līdz 17 (septiņpadsmit) gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 10 (desmit) stundas nedēļā;
8.2. atelpas brīža pakalpojums 8.1. apakšpunktā minēto bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;
8.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kuri ir noteikti individuālajā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānā:
8.3.1. bērnam ar funkcionālajiem traucējumiem;
8.3.2. bērna ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem;
8.4. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;
8.5. grupu dzīvokļu pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
9. Pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi un netiek nodrošināti vienlaicīgi ar Pašvaldības vai citu institūciju finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem.
10. Sociālais dienests sniedz, organizē vai nodrošina šādus Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus:
10.1. pakalpojumu "Aprūpe mājās";
10.2. ģimenes asistenta pakalpojumu;
10.3. sociālā darba pakalpojumu;
10.4. transporta pakalpojumu;
10.5. higiēnas pakalpojumu;
10.6. zupas virtuves pakalpojumu;
10.7. ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām;
10.8. ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā bērniem;
10.9. psihologa pakalpojumu;
10.10. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;
10.11. izglītojošās un atbalsta grupas nodarbības pakalpojumu;
10.12. patversmes pakalpojumu;
10.13. grupu mājas pakalpojumu;
10.14. dienas aprūpes centra pakalpojumu;
10.15. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām.
11. Ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu, veicot individuālu apstākļu novērtējumu un ņemot vērā Pašvaldības budžeta iespējas, personai var piešķirt citu, personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu.
12. Pakalpojuma "Aprūpe mājās" mērķis ir pakalpojuma sniegšana dzīvesvietā, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personām, kuras vecuma vai funkcionālo spēju ierobežojumu dēļ nevar sevi aprūpēt un kurām nav apgādnieku vai tie slimības, funkcionālo traucējumu, nodarbinātības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību.
13. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" ir tiesīga saņemt:
13.1. pensijas vecuma persona;
13.2. pilngadīga persona ar invaliditāti ar fiziska rakstura traucējumiem vai garīga rakstura traucējumiem;
13.3. persona darbspējīgā vecumā, kura pēc traumas vai slimības laikā nespēj veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ (vecums, veselības stāvoklis, nodarbinātība) nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.
14. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:
14.1. iesniegumu;
14.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;
14.3. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;
14.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesību, ja personai ir garīga rakstura traucējumi.
15. Pakalpojums "Aprūpe mājās" tiek piešķirts, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:
15.1. aprūpes līmenis līdz 16 (sešpadsmit) stundām mēnesī;
15.2. aprūpes līmenis līdz 24 (divdesmit četrām) stundām mēnesī;
15.3. aprūpes līmenis līdz 40 (četrdesmit) stundām mēnesī;
15.4. aprūpes līmenis līdz 60 (sešdesmit) stundām mēnesī.
16. Gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ klientam nevar nodrošināt pakalpojumu "Aprūpe mājās", tiek piešķirts pabalsts pakalpojuma nodrošināšanai.
17. Pabalstu pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanai piešķir pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti, kuras vecuma vai invaliditātes pensija ir mazāka par 80 % (astoņdesmit procenti) no valstī apstiprinātās minimālās darba algas;
17.1. pirmā un otrā aprūpes līmeņa pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanai pabalsts ir 28,46 EUR (divdesmit astoņi euro, četrdesmit seši centi) mēnesī;
17.2. trešā un ceturtā aprūpes līmeņa pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanai pabalsts ir 56,91 EUR (piecdesmit seši euro, deviņdesmit viens cents) mēnesī.
18. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" piešķir Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļa atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, pieņemot lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu.
19. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" nepiešķir:
19.1. ja personai ir medicīniskās un speciālās kontrindikācijas pakalpojuma "Aprūpe mājās" saņemšanai;
19.2. ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, izņemot gadījumus, ja apgādnieki vai ģimenes locekļi, vai citas atbalsta personas iesaistās personas aprūpē;
19.3. ja ģimenes loceklis vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ var nodrošināt nepieciešamo aprūpi;
19.4. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un ikdienas mājas darbus spēj veikt patstāvīgi un citu personu praktiska palīdzība nav nepieciešama.
20. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" samaksas kārtība:
20.1. "Aprūpe mājās" pakalpojums ir maksas pakalpojums. Vienas stundas apmaksa par pakalpojumu ir vienāda ar valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi attiecīgajā kalendārajā gadā.
20.2. Gadījumos, kad persona nespēj veikt samaksu par aprūpes mājās pakalpojumu – to veic viņa apgādnieki, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
20.3. Aprūpes pakalpojumi par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek sniegti personām, kurām nav likumīgo apgādnieku vai, kuru likumīgajiem apgādniekiem ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.
21. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" pārtrauc, ja:
21.1. klients atgūst pašaprūpes spējas;
21.2. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai uz ārzemēm;
21.3. iestājas klienta nāve;
21.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;
21.5. klients rakstiski atteicies no aprūpes pakalpojumiem;
21.6. klients ir noslēdzis uzturlīgumu, kurā jau ir paredzēta pakalpojumam "Aprūpe mājās" līdzvērtīga aprūpe;
21.7. klients atkārtoti necienīgi izturas pret aprūpētāju (fiziski aizskar viņu, morāli pazemo vai rupji lamājas, apzināti traucē sniegt pakalpojumu) un to apliecina Sociālā dienesta vadītāja atzinums pēc aprūpētāja ziņojuma un Sociālā dienesta darbinieku pārbaudes rezultātu izvērtēšanas.
22. Ja personai piešķirts pakalpojums "Aprūpe mājās", bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās, persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.
23. Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei (personai), kurai ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka novērtējumu ir konstatēts sociālo prasmju trūkums bērnu audzināšanā un aprūpē, mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā.
25. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka novērtējumu un saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu.
27. Pamatojoties uz sociālā darbinieka novērtējumu un Sociālā dienesta lēmumu, Pakalpojuma saņemšanas termiņu vai apjomu var palielināt.
29. Sociālā darba pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās, kā arī klientu iesaistīšanu sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmās noteiktām klientu grupām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
30. Pakalpojums ietver:
30.1. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;
30.2. sociālo gadījumu risināšanu;
30.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;
30.4. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu;
30.5. starpprofesionālo atbalstu gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.
31. Pakalpojumu sniedz Sociālais dienests un to var saņemt pilsētā Sociālajā dienestā un klientu apkalpošanas punktos novada pagastu pārvaldēs.
32. Pakalpojuma nodrošināšanai Sociālais dienests ir tiesīgs apsekot personu tās dzīvesvietā. Personas apsekošana dzīvesvietā var tikt veikta, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties par apsekošanas laiku. Sociālajam dienestam ir tiesības apsekošanu veikt, iepriekš nebrīdinot personu.
34. Gadījumos, ja rodas interešu konflikts starp Pakalpojuma sniedzēju un Pakalpojuma saņēmēju, Pašvaldība pērk ārpakalpojumu.
35. Transporta pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, nokļūšanai uz un no ārstniecības iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
38. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumu personām, kurām sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma vai citu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
39. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām), kurām ir grūtības veikt personisko aprūpi vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju.
42. Zupas virtuves pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir bezmaksas siltā ēdiena izsniegšana pamatvajadzību – ēdiena nodrošināšanai.
46. Pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma (turpmāk – ilgstošs pakalpojums institūcijā) mērķis ir sniegt diennakts sociālo aprūpi pensijas vecuma personai vai pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.
47. Ilgstošu pakalpojumu institūcijā ir tiesīga saņemt pilngadīga persona, kurai tiek noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, un tā ir:
47.1. pensijas vecuma persona;
47.2. persona ar invaliditāti;
47.3. atsevišķos gadījumos persona, kurai tiek kārtota invaliditāte.
48. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:
48.1. iesniegumu;
48.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;
48.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
48.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
49. Sociālais dienests:
49.1. rindas kārtībā izsniedz personai nosūtījumu uz Pakalpojuma sniedzēja institūciju;
49.2. saglabā personai vietu rindā Pakalpojuma saņemšanai, ja persona atsakās saņemt Pakalpojumu, šajā gadījumā Pakalpojumu piedāvājot nākamajai rindā uzņemtajai personai;
49.3. atkārtoti izvērtē personas vajadzības pēc Pakalpojuma, ja persona, kura uzņemta rindā, 3 (trīs) reizes atliek Pakalpojuma saņemšanu.
50. Sociālais dienests izvērtē personas iespējas samaksāt par saņemto Pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam:
50.1. persona veic maksājumu par Pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem;
50.2. personas rīcībā esošā naudas summa pēc Pakalpojuma samaksas nedrīkst būt mazāka par normatīvajos aktos noteikto.
51. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos.
52. Veicot samaksu par pakalpojumu, Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos.
53. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.
54. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
55. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā - Pakalpojums) tiek sniegta, lai bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar invaliditāti nodrošinātu pastāvīgu uzturēšanos, ja bērna aprūpi un audzināšanu nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.
56. Pakalpojums ietver diennakts uzturēšanos, pamatvajadzību nodrošināšanu, audzināšanu un izglītību, sociālo aprūpi un rehabilitāciju.
57. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:
57.1. bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam no 2 līdz 18 gadu vecumam, kura vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, sasniedzot pilngadību, līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;
57.2. bērnam, kurš nonācis krīzes situācijā.
58. Bērnam tiek nodrošināta mājas vide, tuvināta ģimenes modelim, kur bērns jūtas drošs, saprasts, uzklausīts un mīlēts; katram ir savi pienākumi un tiesības; tiek veidoti labvēlīgi apstākļi vispusīgai attīstībai; nodrošināta iespēja piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apmeklēt kultūras, sporta pasākumus un aktivitātes; svinēt svētkus un jubilejas; apgūt pašapkalpošanās iemaņas un darba prasmes.
60. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
61. Psihologa pakalpojums nodrošina psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas vai sniegt psiholoģisko palīdzību.
62. Psihologa pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.
63. Sociālā dienesta sociālais darbinieks izvērtē psihologa pakalpojuma nepieciešamību un izsniedz nosūtījumu psihologam, kā arī organizē psihologa pakalpojuma saņemšanu.
65. Gadījumos, kad trūcīgas mājsaimniecības statusā esošai personai ir nepieciešama psiholoģiskā izpēte Sociālais dienests slēdz līgumu par ārpakalpojumu. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet ne vairāk kā 5 (piecas) konsultācijas gadā par kopējo summu 250,00 EUR apmērā.
66. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas tiek sniegts ārpus institūcijas, nodrošina rehabilitācijas palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.
67. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu ar pievienotajiem dokumentus, kas apliecina sociālās rehabilitācijas nepieciešamību.
68. Sociālais dienests pieņem lēmumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu un apmaksas kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
70. No Pašvaldības budžeta līdzekļiem var tikt apmaksāti 50 % (piecdesmit procenti) no Pakalpojuma izmaksām personām, kurām spēkā trūcīgas mājsaimniecības statuss, un kuras nav saņēmušas Valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
71. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
72. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojuma (turpmāk tekstā – Pakalpojums) mērķis ir palīdzēt atjaunot vai uzlabot ģimenes sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī novērst disfunkciju ģimenē, veicinot ģimenes locekļu izglītošanos, jaunu prasmju un iemaņu apgūšanu, kā arī palīdzēt radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē.
73. Sociālo prasmju attīstīšanas nodarbības nodrošina sociālā riska ģimenēm ar bērniem, kurām šis Pakalpojums iekļauts sociālās rehabilitācijas plānā, atbilstoši sociālās rehabilitācijas plānā noteiktam apjomam.
75. Pakalpojuma sniegšanai var tikt piesaistīti citi speciālisti atbilstoši ģimenes vajadzībām, ar kuriem tiek slēgts Pakalpojuma līgums.
76. Patversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.
80. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
81. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums.
82. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:
82.1. iesniegumu;
82.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
82.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.
83. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pašvaldību un personu vai tās likumisko pārstāvi par grupu dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanu.
84. Pašvaldība pērk grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu no Pakalpojuma sniedzēja ar kuru ir noslēgts līgums.
85. Pakalpojums no Pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek finansēts, ja lēmumu par Pakalpojuma nepieciešamību pieņēmis Valkas novada sociālais dienests:
85.1. 100 % (viens simts procenti) personām, kuras uzsākušas saņemt pakalpojumu Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros;
85.2. 100 % (viens simts procenti) trūcīgām personām;
85.3. 75 % (septiņdesmit pieci procenti) maznodrošinātām personām.
86. Ar dzīvokļa īri un apsaimniekošanu saistītos izdevumus no Pašvaldības budžeta līdzekļiem personai sedz, pamatojoties uz materiālā stāvokļa novērtējumu, atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par mājokļa pabalsta piešķiršanu.
88. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
89. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs personām ar GRT) dienas laikā sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, turpmāk nodaļā – Pakalpojums.
90. Sociālais dienests organizē Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).
91. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:
91.1. iesniegumu;
91.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
91.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.
92. Dienas aprūpes centrs personām ar GRT sniegto pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pašvaldību un personu vai tās likumisko pārstāvi.
93. Pašvaldība pērk Dienas aprūpes centrs personām ar GRT pakalpojumu no Pakalpojuma sniedzēja ar kuru ir noslēgts līgums.
94. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta, ja lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību pieņēmis Valkas novada sociālais dienests:
94.1. 100 % (viens simts procenti) personām, kuras uzsākušas saņemt pakalpojumu Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros;
94.2. 100 % (viens simts procenti) trūcīgām personām.
95. Ar ēdināšanu saistītos izdevumus no Pašvaldības budžeta līdzekļiem finansē personām, kuras Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojumu saņem vismaz 4 (četras) stundas dienā un:
95.1. kuras saņem Grupu mājas sniegtos pakalpojumus 100 % (viens simts procenti) apmērā;
95.2. kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss 100 % (viens simts procenti) apmērā;
95.3. pārējiem 50 % (piecdesmit procenti) apmērā.
96. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
97. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina pilngadīgām personām diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, turpmāk nodaļā – Pakalpojums.
98. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi mājās.
99. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:
99.1. iesniegumu;
99.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai.
101. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos.
102. Maksa par Pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.
104. Domes lēmumu (administratīvo aktu) var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
105. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis".
106. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Valkas novada pašvaldības 2020. gada 29. oktobra saistošie noteikumi Nr. 23 "Par sociālajiem pakalpojumiem Valkas novadā" (Valkas Novada Vēstis, 122 (6), 02.12.2020.).
107. Noteikumu otrā daļa "Sociālo pakalpojumu veidi Deinstitucionalizācijas projektā" ir spēkā līdz 2023. gada 31. oktobrim.
paskaidrojuma raksts
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | 1.1. saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt Valkas novada pašvaldības finansētos sociālo pakalpojumu veidus, apjomu, to piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Papildus saistošie noteikumi nosaka personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālos pakalpojumus; 1.2. 2020. gada 29. oktobrī Valkas novada dome apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 23 "Par sociālajiem pakalpojumiem Valkas novadā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 23), kuriem viens no izdošanas tiesiskajiem pamatiem ir likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 7. punkts. Saskaņā ar Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktu, pašvaldību domēm ir jāizvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un jāizdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Valkas novada pašvaldības dome ir izvērtējusi Noteikumu Nr. 23 atbilstību Pašvaldību likumam un pieņēmusi lēmumu izdot saistošos noteikumus par sociālajiem pakalpojumiem Valkas novadā jaunā redakcijā. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | 2.1. saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu – saistošo noteikumu īstenošanas rezultātā palielinās pašvaldības budžeta izdevumi gadā, taču ilgtermiņā tiek: 2.1.1. mazināta sociālā izolētība, iesaistot personas darba tirgū palielinās ienākumi budžetā; 2.1.2. nodrošināts nepārtraukts un paredzams sociālais atbalsts, izdevumu daļa ilgtermiņā tiek samazināta, veicinot iedzīvotāju patstāvību un spēju pašam pārvarēt radušās grūtības; 2.2. šie saistošie noteikumi paredz sniegt atbalstu aptuveni 150 personām par kopējo summu 400 000 euro; 2.3. nav nepieciešami resursi jaunu institūciju vai darbavietu veidošanai. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. sociālā ietekme – ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām; 3.2. ietekme uz vidi – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmēs vidi; 3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – saistošie noteikumi var ietekmēt iedzīvotāju veselību un labklājību, jo sociālie pakalpojumi tieši papildina veselības aprūpi. 3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā; 3.5. ietekme uz konkurenci – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmē konkurenci. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas. 4.1. Saistošo noteikumu piemērošanā personas var vērsties Valkas novada Sociālajā dienestā; 4.3. Ar šiem saistošajiem noteikumiem netiek paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi izstrādāti atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajai pašvaldības funkcijai nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Valkas novada Sociālais dienests. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošo noteikumu projektu izstrādājis Valkas novada Sociālais dienests. Saistošo noteikumu izstādes gaitā nav veiktas konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām. Saistošo noteikumu projekts nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, publicējot Valkas novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.valka.lv sadaļā 25.09.2023. Viedokļa izteikšanas termiņš noteikts divas nedēļas no publicēšanas dienas. Sabiedrības viedokļi šajā termiņā pašvaldībā netika iesniegti. |
 |
 |
 |
 |