Darbības ar dokumentu

1. Šie noteikumi nosaka komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības ekspluatācijas aizsargjoslās gar visu veidu un piederības sakaru līnijām un līniju iekārtām (turpmāk — aizsargjoslas), aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un aizsargjoslām.

2. Sakaru līnijas un sakaru līniju iekārtas (turpmāk — sakaru līnijas) ir gaisvadu sakaru līnijas, visu veidu kabeļu apakšzemes sakaru līnijas (arī sakaru kanalizācija), uz stabiem uzkārtu visu veidu kabeļu sakaru līnijas, uz gaisvadu elektrisko līniju stabiem uzkārtu kabeļu sakaru līnijas, radiotranslācijas sakaru līnijas, zemūdens kabeļu sakaru līnijas, sakaru līnijas uz balstiem, kas nostiprināti uz ēku jumtiem un sienām, un uz dažādām būvēm, uz ēku fasādēm, uz tiltiem un viaduktiem būvētas kabeļu sakaru līnijas, kā arī apkalpojamu un neapkalpojamu pastiprināšanas un komutācijas punktu virszemes un apakšzemes būves, radiosakaru antenu torņi un taksofoni.

3. Sakaru līnijas īpašniekam (valdītājam) ir tiesības netraucēti jebkurā laikā piekļūt aizsargjoslai, izmantojot juridiskajām un fiziskajām personām piederošo nekustamo īpašumu un noteiktos ceļa servitūtus, bez šo personu brīdināšanas. Minētais attiecas gan uz to nekustamo īpašumu, kurā noteikta aizsargjosla, gan arī uz citu nekustamo īpašumu.

4. Sakaru līnijas īpašniekam (valdītājam), kura sakaru līnijai ir noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgās sakaru līnijas ekspluatācijai un remontam nepieciešamos darbus, kas saistīti ar zaru apgriešanu, koku ciršanu, būvniecību un zemes darbiem. Sakaru līnijas īpašnieks par to rakstiski brīdina zemes īpašnieku vai zemes lietotāju vismaz divas nedēļas pirms attiecīgo darbu uzsākšanas. Lai novērstu avāriju vai likvidētu tās sekas uz sakaru līnijām, sakaru līnijas īpašniekam (valdītājam) ir tiesības nepieciešamos darbus veikt nekavējoties, informējot zemes īpašnieku vai zemes lietotāju tieši pirms vai pēc attiecīgo darbu uzsākšanas.

5. Vietās, kur sakaru līnija šķērso šosejas, dzelzceļus, cauruļvadus, kuģojamas un plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves, kanālus, rūpniecības uzņēmumu teritorijas un pieejas lidlaukiem, sakaru līniju ekspluatācijas kārtību sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) saskaņo ar normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām.?

6. Ja sakaru līnija šķērso teritoriju, kurā noteikts caurlaižu režīms, normatīvajos aktos noteiktās institūcijas izsniedz sakaru līnijas īpašniekam (valdītājam) caurlaides, lai jebkurā diennakts laikā varētu veikt sakaru līniju apskati vai nepieciešamos darbus.

7. Aizsargjoslās un stigās darbus veic, ievērojot Aizsargjoslu likumā, šajos noteikumos un Latvijas būvnormatīvos noteiktās prasības. Zemes darbus nogāzēs, kā arī tranšeju un būvbedru nostiprināšanu veic, ievērojot Latvijas būvnormatīvos noteiktās prasības.

8. Ja aizsargjoslās vai to tuvumā fiziskās vai juridiskās personas (turpmāk — darbu izpildītājs) paredzējušas veikt darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt sakaru līniju vai aizsargāt to no bojājumiem, pārbūvi un aizsardzību veic par darbu izpildītāja līdzekļiem, pamatojoties uz darbu projektu, kas saskaņots ar sakaru līnijas īpašnieku (valdītāju).

9. Pirms tādu darbu uzsākšanas, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt sakaru līniju vai aizsargāt to no bojājumiem, sakaru līnijā precizē apakšzemes kabeļu un citu kabeļu līniju iekārtu (piemēram, pastiprināšanas un komutācijas apakšzemes punktu, telefona kanalizācijas, kabeļaku, iezemējuma kontūru) izvietojumu, kā arī nosaka to ieguldīšanas dziļumu un izvietojumu saskaņā ar šo noteikumu 10., 11., 12. un 13.punktu. Par precizēšanas kvalitāti ir atbildīgs sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs).

10. Sakaru līnijas apakšzemes kabeļu trasi precizē visā darbu veikšanas teritorijā. Trasi iezīmē ar 1,5–2 m augstiem mērstabiņiem, kurus izvieto ik pēc 15–20 m kabeļu līnijas trases taisnajos posmos, kā arī vietās, kur trase novirzās no taisnes vairāk par 0,5 m, un visos trases pagriezienos. Ar mērstabiņiem apzīmē arī to iecirkņu robežas, kuros darbi veicami ar rokām.

11. Precizējot kabeļu trasi, tās atrašanās vietu nosaka ar šādām metodēm:

11.1. pārbaudot tehnisko dokumentāciju;

11.2. izmantojot kabeļu meklētāju;

11.3. atrokot.

12. Precizēšanu veic pēc saskaņošanas ar sakaru līnijas īpašnieku (valdītāju) par darbu izpildītāja līdzekļiem (arī ja darbu izpildītājs ir pats sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) vai būvdarbi tiek veikti pēc sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) pasūtījuma). Pirms apakšzemes kabeļu trases precizēšanas nav atļauts uzsākt tādus darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt sakaru līniju vai aizsargāt to no bojājumiem.

13. Pilsētās un citās blīvi apbūvētās vietās sakaru līnijas apakšzemes kabeļu atrašanās vietu precizē pēc sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) tehniskās dokumentācijas, ja citu metožu lietošana nav tehniski iespējama.

14. Pēc sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma darbu izpildītājs nodrošina darbu veikšanu sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) klātbūtnē.

15. Pirms tādu darbu uzsākšanas, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt sakaru līniju vai aizsargāt to no bojājumiem, sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) attiecīgo darbu izpildes vietā:

15.1. iepazīstina darbu izpildītāju ar apakšzemes kabeļu un citu sakaru līdzekļu izvietojumu un to apzīmējumiem darbu veikšanas vietā;

15.2. instruē darbu izpildītāju par kārtību, kādā izpildāmi ar rokām veicamie un mehanizētie zemes darbi, lai nodrošinātu sakaru iekārtu saglabāšanu un darba drošības prasību ievērošanu;

15.3. brīdina darbu izpildītāju par iespējamām briesmām, ko var radīt elektriskā strāva (ņemot vērā sakaru līnijā esošo spriegumu);

15.4. brīdina darbu izpildītāju par atbildību, ja sakaru līnija tiek bojāta.

16. Ja novēršama avārija vai likvidējamas tās sekas, sakaru līnijas īpašniekam (valdītājam) ir tiesības pirms apliecinājuma saņemšanas nocirst aizsargjoslās gar gaisvadu sakaru līnijām atsevišķus kokus un apgriezt tos koku zarus, kuri traucē vai apdraud sakaru līnijas darbību. Minētajā gadījumā koku ciršanu var uzsākt pēc mutiska paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.

17. Pēc jebkādu darbību veikšanas aizsargjoslās sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) nodrošina zemes, ceļu, ielu un citu objektu sakārtošanu tādā stāvoklī, lai tie būtu derīgi izmantošanai paredzētajam mērķim, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu veikšanas gaitā nodarītos zaudējumus likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

18. Ja, veicot darbus aizsargjoslā, tiek atrasta komunikāciju līnija, kas nav norādīta tehniskajā dokumentācijā, darbus nekavējoties pārtrauc, veic attiecīgus pasākumus, lai pasargātu atrasto komunikāciju līniju no bojājumiem, kā arī noskaidro un izsauc atrastās komunikāciju līnijas īpašnieku (valdītāju) uz attiecīgo darbu vietu.

19. Ja atrastā komunikāciju līnija vai līnijas iekārta tiek bojāta, darbu izpildītājs nekavējoties paziņo par bojājumu sakaru līnijas īpašniekam (valdītājam), attiecīgajai pašvaldībai un apdrošinātājam (ja darbu projekts ir apdrošināts), kā arī noskaidro un izsauc uz darbu vietu atrastās komunikāciju līnijas īpašnieku (valdītāju), darbus nekavējoties pārtrauc un veic pasākumus, lai pasargātu atrasto komunikāciju līniju no citiem bojājumiem.

20. Aizsargjoslā gar gaisvadu un uzkārtu kabeļu sakaru līniju bez saskaņošanas ar sakaru līnijas īpašnieku (valdītāju) aizliegts:

20.1. braukt ar transportlīdzekļiem un mehānismiem, ja transportlīdzekļu vai mehānismu augstums ir vienāds ar uzkārto vadu vai kabeļu augstumu vai lielāks;

20.2. veikt jumta, fasādes vai bēniņu remonta vai rekonstrukcijas darbus, ja tie skar pa māju jumtiem vilkto sakaru līniju stabus vai statnes;

20.3. cirst kokus, ja tie krītot var sabojāt sakaru līniju;

20.4. stādīt kokus un krūmus, kas izaugot var skart vadus;

20.5. kāpt gaisvadu sakaru līniju stabos;

20.6. aizskart virs ēku jumtiem esošo gaisvadu sakaru līniju vadus, kā arī kāpt šo līniju stabos;

20.7. mest uz sakaru līnijas vadiem, kā arī tuvināt tiem jebkurus priekšmetus.

21. Neatkarīgi no aizsargjoslas platuma 20 metru joslā no gaisvadu sakaru līnijas malējā vada darbus ar celšanas mehānismiem, kuri var bojāt sakaru līniju, pirms to uzsākšanas saskaņo ar sakaru līnijas īpašnieku (valdītāju).

22. Visām aizsargjoslām ievēro šādu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu:

22.1. ja zemi aizsargjoslā var izmantot paredzētajam zemes lietošanas mērķim, aizsargjoslu uztur kārtībā zemes īpašnieks vai zemes lietotājs atbilstoši šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Valsts mežos aizsargjoslas gar sakaru līnijām uztur kārtībā sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs). Par aizsargjoslu uzturēšanu citos mežos sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) vienojas ar meža īpašnieku;

22.2. aizsargjoslu stāvokli kontrolē saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

23. Aizsargjosla veidojama vienlaikus ar sakaru līnijas ierīkošanu pēc atbilstoši sastādīta, saskaņota un apstiprināta projekta. Projekts ietver aizsargjoslas iekārtošanas un apzīmēšanas darbus — stigas ciršanu un brīdinājuma zīmju izvietošanu. Projekts saskaņojams ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai lietotāju.

24. Aizsargjoslas dabā apzīmē ar brīdinājuma zīmēm, par kuru izgatavošanu, izvietošanu un saglabāšanu ir atbildīgs sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs).

25. Aizsargjoslas brīdinājuma zīme (pielikums) ir zemē ierakts stabiņš, kura virszemes daļas augšgalā 1,5 metru augstumā piestiprināta 190 x 210 mm liela gaiši dzeltena plāksne ar šādu informāciju:

25.1. zibensveida zīme (sarkanā krāsā);

25.2. teksts "Rakt aizliegts — kabeļu aizsargjosla" (sarkanā krāsā);

25.3. aizsargjoslas platums metros (melnā krāsā);

25.4. sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese un tālruņa numurs (melnā krāsā).

26. Brīdinājuma zīmes dabā izvieto:

26.1. apakšzemes kabeļu aizsargjoslu apzīmēšanai ārpus apdzīvotām vietām;

26.2. apkalpojamu un neapkalpojamu pastiprināšanas un komutācijas punktu virszemes un apakšzemes būvju aizsargjoslu apzīmēšanai uz attiecīgās būves 0,5–1,5 metru augstumā virs zemes vai tiešā būves tuvumā, ja brīdinājuma zīmi nav iespējams novietot uz pašas būves;

26.3. to vietu tiešā tuvumā, kur sakaru līnija šķērso:

26.3.1. apakšzemes komunikācijas (piemēram, sakaru kabeļus, elektrokabeļus, dažādas nozīmes cauruļvadus);

26.3.2. gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas;

26.3.3. ceļus (neatkarīgi no to seguma veida);

26.3.4. pagaidu nobrauktuves no ceļiem.

27. Jūras zemūdens sakaru kabeļu līniju trasēs un vietās, kur zemūdens sakaru kabeļu līnijas šķērso kuģojamās un koku pludināšanai izmantojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, aizsargjoslas dabā apzīmē ar attiecīgām signālzīmēm un brīdinājuma zīmēm vietās, kur sakaru kabeļu līnija iznāk krastā. Zemūdens sakaru kabeļu līniju novietojumu saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs.

28. Parkos, dārzos, rezervātos, zaļās zonas mežos ap pilsētām un apdzīvotām vietām, lauku aizsardzības mežu joslās, gar upēm un kanāliem, ap ezeriem un citām ūdenstilpēm, kā arī vērtīgos mežu masīvos stigas izcērt tā, lai tās pēc iespējas mazāk kaitētu apstādījumiem un mežaudzēm un lai attiecīgie objekti nezaudētu savu aizsargnozīmi.

29. Nosakot aprobežojumus no jauna būvējamu sakaru līniju aizsargjoslās, kā arī ja zemes īpašuma tiesības lauku apvidos ir nostiprinātas zemesgrāmatā, sakaru līniju īpašnieks (valdītājs) slēdz zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku vai zemes lietotāju. Minēto līgumu nostiprina zemesgrāmatā par sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) līdzekļiem.

30. Ja mainās sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

31. Ja mainās sakaru līnijas novietojums, pārskata tikai aprobežojumus un attiecīgi maina dokumentāciju. Aprobežojumu grozījumus nostiprina tādā pašā kārtībā, kādā tiek nostiprināti aprobežojumi.

32. Ja noteiktie aprobežojumi padara neiespējamu īpašuma izmantošanu paredzētajiem īpašuma izmantošanas mērķiem, sakaru līnijas īpašnieks (valdītājs) triju mēnešu laikā no aprobežojumu noteikšanas dienas slēdz nomas līgumu ar zemes īpašnieku. Nomas līgumu nostiprina zemesgrāmatā par sakaru līnijas īpašnieka (valdītāja) līdzekļiem.

33. Gaisvadu un uz stabiem uzkārtu kabeļu sakaru līniju aizsargjoslas, kas atrodas ceļu vai dzelzceļu aizsargjoslā, ceļu un dzelzceļu pārvaldes institūcijas var izmantot savām vajadzībām bez saskaņošanas ar attiecīgās sakaru līnijas īpašnieku (valdītāju). Ceļu un dzelzceļu pārvaldes institūcijas nodrošina minēto sakaru līniju saglabāšanu.

34. Sakaru līniju īpašnieki (valdītāji) līdz 2002.gada 31.decembrim iesniedz attiecīgajā pagasta padomē vai pilsētas domē un Valsts zemes dienesta nodaļā sakaru līniju tehnisko dokumentāciju.

35. Sakaru līniju īpašnieki (valdītāji) līdz 2002.gada 31.decembrim izvieto brīdinājuma zīmes atbilstoši šo noteikumu 24., 25., 26. un 27.punktam.