Darbības ar dokumentu
Liepājā 2023. gada 21. septembrī (prot. Nr. 10, 7. §)
36. panta sesto daļu un Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) papildu sociālās palīdzības pabalstu un brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu (turpmāk arī – pabalsti) veidus, apmēru, pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.
2. Pašvaldības papildu sociālās palīdzības pabalsti ir:
2.1. pabalsti atsevišķu izdevumu samaksai:
2.1.1. pabalsts veselības aprūpei;
2.1.2. pabalsts personu apliecinoša dokumenta noformēšanai;
2.1.3. pabalsts izglītības ieguves atbalstam;
2.2. pabalsts krīzes situācijā.
3. Pašvaldības brīvās iniciatīvas pabalsti ir:
3.1. bērna piedzimšanas pabalsts;
3.2. pabalsts mācību piederumu iegādei;
3.3. pabalsts par aizgādņa pienākumu pildīšanu;
3.4. pabalsti politiski represētai personai;
3.5. pabalsts simts un vairāk gadu vecumu sasniegušām personām;
3.6. Ziemassvētku pabalsts;
3.7. pabalsts pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;
3.8. pabalsts apbedīšanai;
3.9. pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai.
4. Tiesības saņemt pabalstu ir personai, kura deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja noteikumos nav noteikts citādi. Noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto pabalstu piešķir arī personai, kura saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas un kuras deklarētā dzīvesvieta līdz tam bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā.
5. Tiesības saņemt 3. punktā noteiktos pabalstus nav personai, kura saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, izņemot – noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto pabalstu ir tiesības saņemt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā ir saņēmuši pagaidu aizsardzības statusu (termiņuzturēšanās atļauju), normatīvajā aktā noteiktajā uzturēšanās atļauju derīguma termiņa laikposmā.
6. Lai saņemtu pabalstu, kas minēts:
6.1. noteikumu 2.1.1.–2.1.3. apakšpunktā un 3.1.–3.8. apakšpunktā – persona vai viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) vēršas pašvaldības iestādē "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) ar Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu;
6.2. noteikumu 2.2. un 3.9. apakšpunktā – iesniedzējs vēršas Sociālajā dienestā un iesniedz Liepājas valstspilsētas pašvaldības Sociālo lietu komisijai (turpmāk – Komisija) adresētu iesniegumu.
7. Iesniedzējs iesniegumā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi, elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, tālruņa numuru, kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru un pabalsta veidu.
8. Iesniedzējs iesniegumam pievieno dokumentus, kuri saskaņā ar noteikumu nosacījumiem nepieciešami pieprasītā pabalsta piešķiršanai.
9. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē, pārbauda pieprasījumā norādīto informāciju un pieņem lēmumu par noteikumu 2.1.1.–2.1.3. apakšpunktā un 3.1.–3.8. apakšpunktā noteiktā pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu.
10. Komisija pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas izvērtē mājsaimniecības sociālo situāciju un nepieciešamās palīdzības apmēru, nepieciešamības gadījumā apsekojot mājsaimniecību dzīvesvietā un pieprasot informāciju no valsts un pašvaldības institūcijām vai citām personām, un pieņem lēmumu par noteikumu 2.2. un 3.9. apakšpunktā noteiktā pabalsta piešķiršanu, tā apmēru vai par atteikumu piešķirt pabalstu.
11. Iesniedzējam piešķirto pabalstu Sociālais dienests pārskaita iesniegumā norādītajā kredītiestādes norēķinu kontā, pasta norēķinu sistēmas kontā vai izņēmuma gadījumos – izmaksā skaidrā naudā, ja noteikumos nav noteikts citādi.
12. Tiesības saņemt pabalstu veselības aprūpei ir personai vai mājsaimniecībai ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai apmaksai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa laikposmā.
13. Pabalstu vienu reizi kalendārajā gadā piešķir šādu ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai apmaksai:
13.1. par Latvijas zāļu reģistrā iekļauto zāļu iegādi;
13.2. par zobu ārstēšanas, protezēšanas, zobu higiēnas pakalpojumu;
13.3. par pacienta līdzmaksājumu par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem;
13.4. par ārsta speciālista konsultāciju, medicīnisko rehabilitāciju, maksas diagnostiskiem, ambulatoriem un stacionāriem pakalpojumiem;
13.5. par redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādi.
14. Pabalsta apmērs atbilstoši kopējai attaisnoto izdevumu summai ir:
14.1. līdz 75 euro vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā 145 euro vairāku personu mājsaimniecībai kalendārajā gadā;
14.2. līdz 150 euro vienas personas mājsaimniecībai, kurā ir valsts vecuma pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar invaliditāti, un ne vairāk kā 300 euro vairāku personu mājsaimniecībai, kurā visas personas ir valsts vecuma pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti, un šo personu aizgādībā vai aizbildnībā esoši bērni, kalendārajā gadā.
15. Iesniedzējs papildus noteikumu 6.1. apakšpunktā noteiktajam iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus (kases čeks, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķins) vai dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, kuros norādīts veselības aprūpes pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, datums, summa. Izdevumus apliecinošam dokumentam ir jābūt izsniegtam kalendārajā gadā, kurā pabalsts tiek pieprasīts.
16. Ja mājsaimniecība objektīvu iemeslu dēļ nav varējusi pieprasīt pabalstu veselības aprūpei par attiecīgo kalendāro gadu, iesniegumu Sociālajā dienestā var iesniegt līdz nākamā gada 31. janvārim, iesniegumam pievienojot objektīvos iemeslus apliecinošus dokumentus.
17. Šo noteikumu 16. punktā minētajā gadījumā izdevumus apliecinošam dokumentam ir jābūt izsniegtam iepriekšējā kalendārajā gadā.
18. Tiesības saņemt pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai ir personai mājsaimniecībā, kurai noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss.
19. Pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai piešķir vienu reizi piecos gados šādos gadījumos:
19.1. personu apliecinoša dokumenta pirmreizējai saņemšanai, personai sasniedzot 15 gadu vecumu;
19.2. ja iepriekšējais personu apliecinošais dokuments ir zudis un personu apliecinoša dokumenta turētājs rakstiski ir ziņojis par dokumenta zudumu Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā;
19.3. ja iepriekšējais personu apliecinošais dokuments ir kļuvis lietošanai nederīgs.
20. Pabalsta apmērs ir normatīvajos aktos noteiktās valsts nodevas par attiecīgā veida personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu minimālajā apmērā.
21. Iesniedzējs papildus noteikumu 6.1. apakšpunktā noteiktajam iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtu izziņu par dokumentu iesniegšanu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.
22. Personai piešķirto pabalstu pārskaita uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņā par dokumentu iesniegšanu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai norādīto Valsts kases kontu.
23. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kurai laikposmā no kārtējā kalendārā gada 1. jūlija līdz 30. septembrim ir noteikta atbilstība trūcīgas mājsaimniecības statusam.
24. Pabalstu piešķir mājsaimniecībai par katru bērnu, kurš iegūst vispārējo izglītību no 2. līdz 12. klasei, un izglītojamo, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu un bez pārtraukuma klātienē turpina mācības vispārējās izglītības iestādē un nav nodarbināts, izņemot, ja izglītojamais ir nodarbināts Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu vasaras brīvlaika nodarbinātības pasākumā.
26. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam nepiešķir, ja mājsaimniecība kalendārajā gadā ir pieprasījusi un saņēmusi pabalstu mācību piederumu iegādei saskaņā ar noteikumu 42.1.-42.3. apakšpunktā noteikto.
27. Iesniegumu pabalsta saņemšanai iesniedzējs Sociālajā dienestā iesniedz laikposmā no 1. augusta līdz 30. septembrim.
28. Pabalstu krīzes situācijā piešķir mājsaimniecībai, kurai katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, tā pati saviem spēkiem nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība.
29. Pabalstu krīzes situācijā piešķir, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli.
31. Pabalstu krīzes situācijā piešķir, ja iesniedzēja iesniegums saņemts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc palīdzības nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, ārstēšanās stacionārā).
32. Iesniedzējs Komisijai papildus noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktajam iesniedz:
32.1. dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu un apstākļus, zaudējumu apmēru, kā arī citus dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav pašvaldības rīcībā un pamato materiālās palīdzības krīzes radītu seku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamību;
32.2. noteikumu 31. punktā minētos apstākļus apliecinošus dokumentus.
33. Komisija izvērtē mājsaimniecības sociālo situāciju un nepieciešamās palīdzības apmēru, nepieciešamības gadījumā apsekojot mājsaimniecību dzīvesvietā un pieprasot informāciju no valsts un pašvaldības institūcijām vai citām personām.
34. Piešķirto pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumu 11. punktā noteiktajam, vai apmaksājot pakalpojuma sniedzēja, komersanta izrakstītu rēķinu par sniegto pakalpojumu vai preci.
35. Bērna piedzimšanas pabalstu ir tiesības saņemt vienam no bērna vecākiem vai personai, kura adoptējusi vai ņēmusi bērnu aizbildnībā līdz 12 mēnešu vecumam, ja pabalsts nav izmaksāts bērna vecākiem.
36. Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir, ja iesniedzēja (viena vai abu vecāku, aizbildņa vai adoptētāja) un bērna pirmreizēji deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā.
37. Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs par vienu bērnu ir 300 euro, bet, ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni – 350 euro par katru bērnu, ja vienās dzemdībās dzimuši trīs vai vairāk bērni – 1500 euro par katru bērnu.
38. Bērna piedzimšanas pabalstu var pieprasīt no bērna astotās dzīvības dienas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas dienas, bet aizbildnības un adopcijas gadījumā, mēneša laikā no aizbildnības nodibināšanas vai adopcijas apstiprināšanas tiesā, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai.
39. Bērna piedzimšanas pabalstu iesniedzējs var pieprasīt vienlaikus ar bērna piedzimšanas reģistrāciju pašvaldības iestādē "Liepājas Dzimtsarakstu nodaļa" vai Sociālajā dienestā.
40. Pieprasot bērna piedzimšanas pabalstu Sociālajā dienestā, iesniedzējs papildus noteikumu 6.1. apakšpunktā noteiktajam, iesniegumā norāda bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un iesniedz:
40.1. likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu) par adopcijas apstiprināšanu, ja pabalstu pieprasa bērna adoptētājs un ziņas par adopciju nav iekļautas Fizisko personu reģistrā;
40.2. dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina bērna piedzimšanas fakta reģistrāciju, ja bērna piedzimšana reģistrēta ārvalstīs, kuram pievienots normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecināts dokumenta tulkojums valsts valodā.
41. Bērna piedzimšanas pabalstu nepiešķir, ja:
41.1. bērna vecākiem atņemtas aprūpes tiesības un bērns saņem ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē;
41.2. bērna piedzimšanas pabalsts saņemts citā pašvaldībā.
42. Pabalstu mācību piederumu iegādei ir tiesības saņemt:
42.1. mājsaimniecībai, kuras ikdienas aizgādībā ir vismaz trīs bērni;
42.2. mājsaimniecībai, kuras ikdienas aizgādībā ir bērns ar invaliditāti;
42.3. mājsaimniecībai, kuras aizbildnībā ir bērns (bērni);
42.4. mājsaimniecībai, kurā bērns uzsāk mācības pirmajā klasē.
43. Noteikumu 42.1.–42.3. apakšpunktā minētajai mājsaimniecībai pabalstu 20 euro apmērā piešķir par katru bērnu, kurš iegūst vispārējo izglītību no 2. līdz 12. klasei, un izglītojamo, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu un bez pārtraukuma klātienē turpina mācības vispārējās izglītības iestādē un nav nodarbināts, izņemot, ja izglītojamais ir nodarbināts Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu vasaras brīvlaika nodarbinātības pasākumā.
44. Iesniegumu par noteikumu 42.1.–42.3. apakšpunktā noteikto pabalstu iesniedzējs Sociālajā dienestā iesniedz laikposmā no 1. augusta līdz 30. septembrim.
45. Noteikumu 42.1.–42.3. apakšpunktā minētajai mājsaimniecībai pabalstu nepiešķir, ja mājsaimniecība kalendārajā gadā ir pieprasījusi un saņēmusi noteikumu 2.1.3. apakšpunktā noteikto pabalstu.
46. Noteikumu 42.4. apakšpunktā minētajai mājsaimniecībai pabalstu 30 euro apmērā piešķir vienu reizi par bērnu, kurš kalendārā gada septembrī ir uzsācis mācības pirmajā klasē pašvaldības vispārējās izglītības iestādē.
47. Iesniegumu par noteikumu 42.4. apakšpunktā noteikto pabalstu, iesniedzējs Sociālajā dienestā vai izglītības iestādē iesniedz laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim.
48. Tiesības saņemt pabalstu par aizgādņa pienākumu pildīšanu ir personai:
48.1. kuru par aizgādni vai pagaidu aizgādni (turpmāk – aizgādnis) ir iecēlusi pašvaldības iestāde "Liepājas bāriņtiesa" (turpmāk – Bāriņtiesa), ja aizgādnībā esošā persona ir deklarējusi dzīvesvietu un faktiski dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā;
48.2. kuru par aizgādni ir iecēlusi citas pašvaldības bāriņtiesa, ja aizgādnībā esošā persona ir deklarējusi dzīvesvietu un faktiski dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, un aizgādnis nesaņem pabalstu citā pašvaldībā.
49. Pabalstu ir tiesības saņemt arī par aizgādnībā esošu personu, kura saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā (turpmāk – institūcija) vai ārstniecības iestādē ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas un kuras deklarētā dzīvesvieta līdz tam bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā.
50. Pabalsta apmērs mēnesī par vienu aizgādnībā esošu personu neatkarīgi no aizgādnībā esošai personai iecelto aizgādņu skaita ir:
50.1. 40 euro;
50.2. 20 euro, ja aizgādnībā esoša persona saņem pakalpojumu institūcijā vai ilgstoši (ilgāk par trim mēnešiem) atrodas ārstniecības iestādē.
51. Pabalsta apmērs par nepilnu mēnesi tiek noteikts proporcionāli dienu skaitam atbilstoši šo noteikumu 50. punktā noteiktajam pabalsta apmēram.
53. Papildus noteikumu 6.1. apakšpunktā noteiktajam, iesniegumā jānorāda aizgādnībā esošās personas vārds, uzvārds, personas kods.
54. Sociālais dienests aptur pabalsta izmaksu, ja no Bāriņtiesas ir saņemta informācija par to, ka aizgādnis līdz kārtējā gada 1. februārim nav iesniedzis Bāriņtiesā norēķinu par iepriekšējā gada aizgādnības pārvaldību.
55. Sociālais dienests atjauno pabalsta izmaksu pēc informācijas saņemšanas no Bāriņtiesas par aizgādņa iesniegtu norēķinu par iepriekšējā gada aizgādnības pārvaldību. Ja aizgādnis ir kavējis norēķina iesniegšanu ilgāk par trim mēnešiem, pabalsta izmaksa tiek atsākta tikai no norēķina iesniegšanas dienas, anulējot aizturētā pabalsta summu.
56. Sociālais dienests pārtrauc pabalsta izmaksu, ja:
56.1. Bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizgādņa atcelšanu, atlaišanu vai atstādināšanu no aizgādņa pienākumu pildīšanas;
56.2. aizgādnībā esoša persona mainījusi deklarēto dzīvesvietu ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas vai Latvijas Republikas teritorijas, izņemot šo noteikumu 49. punktā minēto gadījumu.
57. Politiski represētai personai vienu reizi gadā ir tiesības saņemt šādus pabalstus:
57.1. ikgadēju pabalstu politiski represētai personai;
57.2. pabalstu veselības aprūpei politiski represētai personai.
59. Iesniegumu ikgadējā pabalsta saņemšanai, kuram pievienota politiski represētās personas apliecības kopija, iesniedzējs Sociālajā dienestā iesniedz laikposmā no 1. oktobra līdz 30. novembrim.
60. Pabalstu veselības aprūpei politiski represētai personai par kalendārajā gadā ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai segšanai piešķir atbilstoši noteikumu 13. punktā noteiktajam.
61. Pabalsta veselības aprūpei politiski represētai personai apmērs atbilstoši kopējai attaisnoto izdevumu summai ir līdz 75 euro kalendārajā gadā.
62. Iesniegumu un dokumentus pabalsta veselības aprūpei politiski represētai personai saņemšanai iesniedzējs iesniedz atbilstoši noteikumu 15., 16. un 17. punktā noteiktajam.
63. Noteikumu 59.2. apakšpunktā noteiktais pabalsts netiek piešķirts, ja šim mērķim jau ir piešķirts noteikumu 2.1.1. punktā noteiktais papildu sociālās palīdzības pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai.
64. Pabalstu simts un vairāk gadu vecumu sasniegušām personām piešķir un izmaksā katru gadu mēnesī, kad persona sasniedz simts un vairāk gadu.
67. Ziemassvētku pabalstu ir tiesības saņemt:
67.1. mājsaimniecībai, kuras ikdienas aizgādībā ir vismaz četri bērni;
67.2 mājsaimniecībai, kuras ikdienas aizgādībā ir bērns ar invaliditāti;
67.3. mājsaimniecībai, kuras aizbildnībā ir bērns (bērni).
69. Ziemassvētku pabalstu piešķir mājsaimniecībai, par katru bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu.
70. Iesniegumu Ziemassvētku pabalsta saņemšanai iesniedzējs Sociālajā dienestā iesniedz laikposmā no 1. novembra līdz 15. decembrim.
71. Tiesības saņemt pabalstu pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ir personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā.
72. Pabalsts pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes tiek piešķirts sadzīves apstākļu uzlabošanai.
74. Pabalstu pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes piešķir, ja iesniegums saņemts ne vēlāk kā mēneša laikā pēc personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
75. Iesniedzējs papildus noteikumu 6.1. apakšpunktā noteiktajam iesniedz Ieslodzījuma vietu pārvaldes izziņas par atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes vai tiesas nolēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu). Gadījumos, kad iesniedzējs no brīvības atņemšanas iestādes atbrīvots citā valstī, viņš iesniedz attiecīgās valsts kompetentās institūcijas izdotu izziņu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā.
76. Apbedīšanas pabalstu ir tiesības saņemt mirušās personas, kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija pašvaldības administratīvajā teritorijā, tuviniekam vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, personai, kura mājsaimniecības vārdā uzņēmusies apbedīšanu, šādos gadījumos:
76.1. ja par mirušo personu nav tiesību saņemt apbedīšanas pabalstu, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
76.2. ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apbedīšanas pabalsta apmērs ir mazāks par noteikumu 80. punktā noteikto apbedīšanas pabalsta apmēru;
76.3. ja par mirušo personu, kura bijusi ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, nav izmaksāts apbedīšanas pabalsts atbilstoši attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem vai par mirušo personu izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmērs ir mazāks par noteikumu 80. punktā noteikto apbedīšanas pabalsta apmēru.
77. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai mirušās personas tuvinieks vai persona, kura mājsaimniecības vārdā uzņēmusies apbedīšanu, Sociālajā dienestā papildus noteikumu 6.1. apakšpunktā noteiktajam iesniedz:
77.1. personas miršanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja personas miršanas faktu nevar pārbaudīt, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus;
77.2. ja personas miršanas fakts reģistrēts ārvalstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;
77.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegta lēmuma kopiju par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu (uzrādot oriģinālu) vai, gadījumā, ja mirusī persona bijusi ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, dokumentu, kas apliecina, ka atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts (normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā), norādot arī apbedīšanas pabalsta apmēru;
77.4. dokumentu, kas apliecina, ka atbilstoši attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem par mirušo personu nav izmaksāts apbedīšanas pabalsts (normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā), ja mirusī persona bijusi ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;
77.5. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.
78. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir līdz 300 euro, bet ne vairāk kā faktiskie apbedīšanas izdevumi. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai ārvalsts institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.
79. Piešķirto pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumu 11. punktā noteiktajam, vai pārskaitot uz apbedīšanas pakalpojuma sniedzēja vai komersanta norēķinu kontu kredītiestādē.
80. Pabalstu atsevišķu situāciju risināšanai ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura objektīvu apstākļu dēļ ir nonākusi situācijā, kuras risināšanai nepieciešams materiāls atbalsts, kuru nesaņemot pastāv risks būtiski pazemināties mājsaimniecības dzīves kvalitātei.
81. Pabalsta maksimālais apmērs vienai mājsaimniecībai kalendārajā gadā ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.
82. Pēc Komisijas pieprasījuma iesniedzējs papildus noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktajam iesniedz Komisijai dokumentus, kas nepieciešami mājsaimniecības sociālās situācijas izvērtēšanai un nepieciešamās palīdzības apmēra noteikšanai, ja tie nav pašvaldības rīcībā un pamato pabalsta nepieciešamību.
83. Piešķirto pabalstu atsevišķu situāciju risināšanai izmaksā atbilstoši noteikumu 11. punktā noteiktajam vai apmaksājot pakalpojuma sniedzēja, komersanta izrakstītu rēķinu par sniegto pakalpojumu vai preci.
84. Atzīt par spēku zaudējušiem:
84.1. Liepājas pilsētas domes 2012. gada 20. decembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Par svētku pabalstiem" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 233. nr.; 2014, 144. nr.; 2015, 100. nr.; 2017, 190. nr.; 2018, 238. nr.; 2019, 200. nr.; 2020, 13. nr.; 2022, 252.nr.);
84.2. Liepājas pilsētas domes 2016. gada 8. decembra saistošos noteikumus Nr. 25 "Par pabalstu aizgādnībā esošo pilngadīgo personu aizgādņiem" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 4. nr., 2017, 156. nr.);
84.3. Liepājas pilsētas domes 2021. gada 19. augusta saistošos noteikumus Nr. 11 "Par papildu sociālās palīdzības pabalstiem un materiālo palīdzību Liepājas valstspilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 168. nr., 2021, 230. nr.).
85. Noteikumos minētie pašvaldības institūciju nosaukumi stājas spēkā vienlaikus ar saistošo noteikumu "Liepājas valstspilsētas pašvaldības nolikums" (turpmāk – pašvaldības nolikums) spēkā stāšanos. Līdz pašvaldības nolikuma spēkā stāšanās dienai pašvaldības institūciju nosaukumi lietojami saskaņā ar Liepājas pilsētas domes 2017. gada 17. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 14 "Liepājas pilsētas pašvaldības nolikums".
domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saskaņā ar Pašvaldību likuma, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. Ņemot vērā to, ka likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku, spēku zaudē arī Liepājas pilsētas domes 2012. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Par svētku pabalstiem" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 27), Liepājas pilsētas domes 2016. gada 8. decembra saistošo noteikumu Nr. 25 "Par pabalstu aizgādnībā esošo pilngadīgo personu aizgādņiem" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 25), Liepājas pilsētas domes 2021. gada 19. augusta saistošo noteikumu Nr. 11 "Par papildu sociālās palīdzības pabalstiem un materiālo palīdzību Liepājas valstspilsētas pašvaldībā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 11) izdošanas tiesiskais pamatojums un ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus. Saistošie noteikumi "Liepājas valstspilsētas pašvaldības papildu sociālās palīdzības un brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu piešķiršanas saistošie noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi) paredz apvienot saistošo noteikumu Nr. 27, saistošo noteikumu Nr. 25 un saistošo noteikumu Nr. 11 tiesisko regulējumu un tie ir izstrādāti ar mērķi noteikt Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) materiālā atbalsta veidus pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām mājsaimniecībām, lai veicinātu mājsaimniecību sociālo funkcionēšanu. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 36. panta sesto daļu šā likuma 35. panta otrās daļas 1. punktā noteikto pabalstu piešķir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai personai vai mājsaimniecībai un šo pabalstu mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos. SPSPL 35. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos. Attiecīgi saistošajos noteikumos atsevišķi noteikti šādi papildu sociālās palīdzības pabalsti: - pabalsti atsevišķu izdevumu apmaksai, ar mērķi sniegt materiālu atbalstu mājsaimniecībām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. Pabalstus atsevišķu izdevumu apmaksai piešķir, pamatojoties uz mājsaimniecības materiālo resursu izvērtējumu; - pabalsts krīzes situācijā ar mērķi operatīvi sniegt materiālu atbalstu ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai, kā arī situācijā, kad konstatējama pašas mājsaimniecības nespēja risināt situāciju. Pabalstu piešķir, neizvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju. Pašvaldību likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Atbilstoši Pašvaldību likuma 44. panta otrajai daļai saistošajos noteikumos noteikti šādi pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu veidi, kurus piešķir, neizvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju: - bērna piedzimšanas pabalsts ar mērķi atbalstīt jaundzimušo ģimenes, jaundzimušā bērna uzturēšanai un kopšanai nepieciešamo lietu iegādei; - pabalsts mācību piederumu iegādei ar mērķi bērna izglītībai un audzināšanai; - pabalsts par aizgādņa pienākumu pildīšanu ar mērķi finansiāli atbalstīt aizgādņus aizgādņa pienākumu pildīšanā un motivēt personu, kura ir tam piemērota, kļūt par aizgādni; - pabalsti politiski represētai personai ar mērķi godināt un sniegt atbalstu, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, un veselības aprūpes pieejamības palielināšanai; - pabalsts simts un vairāk gadu vecumu sasniegušām personām ar mērķi godināt personu nozīmīgā dzīves jubilejā un sniegt materiālu atbalstu; - Ziemassvētku pabalsts ar mērķi sniegt mājsaimniecībai materiālu atbalstu svētkos; - pabalsts pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ar mērķi veicināt vai atjaunot personas spēju sociāli funkcionēt; - pabalsts apbedīšanai ar mērķi sniegt materiālu atbalstu mājsaimniecībai sakarā ar tuvinieka nāvi; - pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai ar mērķi sniegt materiālu atbalstu mājsaimniecībai sociālās situācijas risināšanai nestandarta situācijā. Saistošajos noteikumos paredzēta vienota pašvaldības papildu sociālās palīdzības pabalstu un brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu (turpmāk – pabalsti) pieprasīšanas un saņemšanas kārtība, nodalot pabalstu veidus, par kuru piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu lēmumu pieņem pašvaldības iestāde "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) vai Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes Sociālo lietu komisija (turpmāk – Komisija). Saistošajos noteikumos aktualizēti un precizēti pabalstu piešķiršanas un saņemšanas nosacījumi; paplašināti kritēriji bērna piedzimšanas pabalsta pieprasīšanai ar mērķi – sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, nosakot, ka pabalstu ir tiesības saņemt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā ir saņēmuši pagaidu aizsardzības statusu; paaugstināts ikgadējā pabalsta politiski represētai personai apmērs no 50 euro uz 100 euro. Saistošajiem noteikumiem nav alternatīvu, jo tie nodrošinās ar SPSPL aizsargājamu interešu regulējumu zemu ienākumu mājsaimniecību lokam un noteiks pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību un atbalsta apmēru pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Pabalsti tiek finansēti no pašvaldības budžeta līdzekļiem un to apmērs ir atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām. Lai īstenotu saistošos noteikumus, pašvaldības budžetā papildu līdzekļi 2023. gadā nav nepieciešami. Pašvaldības plānotais budžets saistošajos noteikumos noteikto pabalstu izmaksai 2023. gadā kopā ir 710 485 euro, tajā skaitā: 1) pašvaldības papildu sociālās palīdzības pabalsti 204 735 euro, no tiem: - pabalsts veselības aprūpei 170 000 euro; - pabalsts personu apliecinoša dokumenta noformēšanai 1 200 euro; - pabalsts izglītības ieguves atbalstam 3 000 euro; - pabalsts krīzes situācijā 33 535 euro; 2) pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu pabalsti 499 750 euro, no tiem: - bērna piedzimšanas pabalsts 207 000 euro; - pabalsts mācību piederumu iegādei 58 500 euro; - pabalsts par aizgādņa pienākumu pildīšanu 52 800 euro; - pabalsti politiski represētai personai 36 500 euro; - pabalsts simts un vairāk gadu vecumu sasniegušām personām 1 500 euro; - Ziemassvētku pabalsts 24 000 euro; - pabalsts pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes 5 450 euro; - pabalsts apbedīšanai 24 000 euro; - pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai 90 000 euro. Ar saistošajiem noteikumiem paplašināts personu loks, kuras ir tiesīgas pieprasīt bērna piedzimšanas pabalstu, nosakot, ka pabalstu ir tiesības saņemt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā ir saņēmuši pagaidu aizsardzības statusu. Bērna piedzimšanas pabalstam 2023. gada budžetā ieplānoti 207 000 euro. 2023. gada septiņos mēnešos šim mērķim izlietoti 48 % jeb 98 499 euro. Kopš bruņotā konflikta sākuma starp Ukrainu un Krievijas Federāciju pašvaldībā reģistrēta 13 bērnu piedzimšana, kas dzimuši Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijas Republikā ir saņēmuši pagaidu aizsardzības statusu. Ņemot vērā, ka personu skaits, kuras kvalificējas pabalsta saņemšanai, prognozējami paliks iepriekšējā gada līmenī, tas neietekmēs plānotā budžeta kopējo aprēķinu un papildu līdzekļi budžetā nav nepieciešami. Pabalstu apmēri, izņemot ikgadējo pabalstu politiski represētai personai, ar saistošajiem noteikumiem mainīti netiek. Ikgadējais pabalsts politiski represētai personai tiek izmaksāts vienu reizi gadā – laikposmā no oktobra līdz gada beigām. Ikgadējo pabalstu politiski represētai personai vidēji gadā saņem 270 personas. Prognozējot pabalsta apjomu, ņemts vērā, ka personu skaits, kuras kvalificējas pabalsta saņemšanai, paliks iepriekšējā gada līmenī un tas būtiski neietekmēs budžeta kopējo aprēķinu. Pabalsta apmērs tiek paaugstināts no 50 euro mēnesī uz 100 euro mēnesī: 270 personas x 50 [pašreizējais pabalsta apmērs euro] = 13 500 euro 270 personas x 50 [pabalsta pieaugums euro] = 13 500 euro. Kopā prognozēts 2023. gadā: 27 000 euro. 2023.gada budžetā šim mērķim ieplānoti 30 000 euro – papildu līdzekļi budžetā nav nepieciešami. Saistošo noteikumu īstenošanai finansējums ik gadu tiks paredzēts pašvaldības budžetā. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošie noteikumi ietekmē mājsaimniecības, kuras vēršas pašvaldībā pēc materiāla atbalsta. Saistošie noteikumi nerada jaunas tiesības un neuzliek jaunus pienākumus veselības jomā, kā arī nerada ietekmi uz vidi, konkurenci, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošajiem noteikumiem nebūs ietekme uz kopējo administratīvo slogu, jo netiek veidotas jaunas institūcijas un netiek noteikti jauni pienākumi. Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Sociālais dienests un Komisija. Mājsaimniecībām administratīvais slogs nemainās, kā arī nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksas, jo nemainās tiesības, pienākumi un veicamās darbības. Institūcijas, kurās mājsaimniecība var vērsties jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu, ir Sociālais dienests un Komisija. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti nepieciešamie dokumenti un izskatīta mājsaimniecības atbilstība pabalsta saņemšanai: - lai saņemtu saistošo noteikumu 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minēto pabalstu un 3.1.–3.8. apakšpunktā minēto pabalstu persona vai viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) vēršas Sociālajā dienestā ar Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu; - lai saņemtu saistošo noteikumu 2.2. un 3.9. apakšpunktā minēto pabalstu – iesniedzējs vēršas Sociālajā dienestā un iesniedz Komisijai adresētu iesniegumu. Iesniegumam iesniedzējs pievieno dokumentus, kuri saskaņā ar saistošo noteikumu nosacījumiem nepieciešami pieprasītā pabalsta piešķiršanai. Pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas Sociālais dienests vai Komisija (atbilstoši Saistošajos noteikumos noteiktajai kompetencei) tos izvērtē, pārbauda pieprasījumā norādīto informāciju un pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu. Par pieņemto lēmumu Sociālais dienests informē iesniedzēju. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi skar pašvaldības funkciju sociālās palīdzības jomā. Ar saistošo noteikumu apstiprināšanu saturiski netiek veidota jauna pašvaldības autonomā funkcija, bet tiek precizēts esošais saturs. Saistošo noteikumu izpildes administrēšanu nodrošinās Sociālais dienests un Komisija, jaunas darba vietas netiks veidotas, jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem netiks noteikti. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpilde tiks nodrošināta Sociālā dienesta un Komisijas esošo funkciju un uzdevumu ietvaros, nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju reorganizācija. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai – veicināt mājsaimniecību sociālo funkcionēšanu, un paredz tikai to, kas ir nepieciešams norādītā mērķa sasniegšanai. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, kā arī informācija izvietota pašvaldības telpās Rožu ielā 6 apmeklētājiem pieejamā vietā. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas laikā no 2023. gada 25. augusta līdz 8. septembrim no privātpersonām tika saņemti divi priekšlikumi. Viena iesniegtā priekšlikuma būtība: noteikt pabalsta veselības aprūpei (turpmāk – pabalsts) apmēru līdz 75 euro katram ģimenes loceklim vairāku personu mājsaimniecībai kalendārajā gadā. Izvērtējot priekšlikumu, konstatēts, ka pabalsts veselības aprūpei tiek piešķirts ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai apmaksai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa laikposmā, šī pabalsta saņēmēju loks un piešķiramā pabalsta apmērs izvērtēts atbilstoši pašvaldības finansiālajām iespējām. Saistošie noteikumi paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā mājsaimniecībai saņemt pabalstu atsevišķas situācijas risināšanai. Priekšlikums nav ņemts vērā. Otra iesniegtā priekšlikuma būtība: reizi gadā personām ar 1. grupas invaliditāti piešķirt pabalstu, neveicot mājsaimniecības materiālo resursu – ienākumu un īpašumu novērtējumu, piemēram, piešķirt pabalstu par ūdensskaitītāju uzstādīšanu mājoklī. Izvērtējot priekšlikumu, konstatējams, ka mājsaimniecības (personas) ar zemiem ienākumiem, piemēram, persona ar 1. grupas invaliditāti, kuras vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pirmšķietami atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un saskaņā ar SPSPL ir tiesīgas saņemt gan pamata sociālās palīdzības pabalstus, tai skaitā mājokļa pabalstu, gan papildu sociālās palīdzības pabalstus atsevišķu izdevumu apmaksai. Mājokļa pabalsta aprēķinā tiek iekļauti ar mājokļa lietošanu saistītie izdevumi, tostarp izdevumi par ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju. Atbilstoši SPSPL uz mājokļa pabalstu kā pamata sociālās palīdzības pabalstu un papildu sociālās palīdzības pabalstiem atsevišķu izdevumu apmaksai attiecas SPSPL paredzētie sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipi, t.i., pabalsti tiek piešķirti, ņemot vērā mājsaimniecības materiālo resursu – ienākumu un īpašumu – izvērtējumu. Pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu saņēmēju loks, piešķiramo pabalstu veidi un to apmēri noteikti, izvērtējot pašvaldības finanšu iespējas un ņemot vērā to samērīgumu attiecībā uz pašvaldības budžeta izdevumiem. Priekšlikums nav ņemts vērā. |
domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
 |
 |
 |
 |