Darbības ar dokumentu

Limbažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009114631
Rīgas iela 16, Limbaži, Limbažu nov., LV-4001
pasts@limbazunovads.lv  www.limbazunovads.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem zemes vienībās Tērces ielā 4 (kadastra apz. 6615 002 0024) un daļā no Viļņu ielas 18 (kadastra apz. 6615 004 0114), Salacgrīvā, Limbažu novadā

Redakcija 1.2.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.4. Piekļūšana teritorijai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju uzturēšanai un ierīkošanai

3.7. Prasības lauksaimniecības teritorijās (L) un meža zemēs (M), kurām nepieciešama zemes lietošanas mērķa maiņa

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Lokālplānojums paredz grozīt spēkā esošo Limbažu novada Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumu. Šajā lokālplānojumā paredzēts mainīt funkcionālo zonējumu, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Lokālplānojums nosaka teritorijas izmantošanu un apbūves prasības zemes vienībās Tērces ielā 4 (kadastra apz. 6615 002 0024) un daļā no Viļņu ielas 18 (kadastra apz. 6615 004 0114), Salacgrīvā, Limbažu novadā saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". 

1.2. Definīcijas

2. apbūves līnija – šajos noteikumos un lokālplānojumā noteikts apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas (kaimiņu zemes vienības), piebraucamā ceļa robežas vai citām teritorijām un objektiem, izņemot ielas sarkano līniju. 

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

3. Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

4. Nenosaka

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

5. Nenosaka

2.4. Piekļūšana teritorijai

6. Piekļuvi teritorijai funkcionālajā zonā P2 organizē no valsts galvenā autoceļa A1 (Baltezers – Igaunijas robeža) jeb Viļņu ielas, t.sk. ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, atbilstoši attiecīgo būvju projektēšanas būvnormatīviem.

7. Pieslēgumus pilsētas ielu tīklam un lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju precizē būvprojekta izstrādes stadijā, ņemot vērā Paskaidrojuma raksta 4. pielikumā "Teritorijas attīstības priekšlikums" iekļautos principiālos risinājumus.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

8. Iekšējo satiksmes organizāciju lokālplānojuma teritorijā risina būvniecības ieceres dokumentācijā. 

9. Pārvietošanās un apstāšanās iespējas motorizētam transportam, gājējiem, velosipēdistiem un citiem transportlīdzekļiem, t.sk. autonovietņu skaitu un izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

10. Gājēju un velosipēdu satiksmes risinājumu detalizē būvniecības ieceres dokumentācijā, nodrošinot drošu gājēju un velosipēdu satiksmes sasaisti ar apkārtējām teritorijām, ņemot vērā vides pieejamības risinājumus un ievērojot universālā dizaina principus.

11. Piebrauktuvju, autostāvlaukumu, velosipēdu un gājēju zonu segumu veidus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

12. Velonovietnes izvieto pie objekta ieejas mezgliem tā, lai tiktu nodrošināta ērta piekļūšana no velosipēdu ceļiem, netraucējot gājēju pārvietošanos. Velonovietņu dizainu saskaņo ar citiem labiekārtojuma elementiem lokālplānojuma teritorijā.

13. Elektroskrējriteņiem/motorolleriem paredz novietnes ekvivalenti velonovietnēm, ārpus ietvēm un gājēju zonām, risinājumu precizējot būvprojektā.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

14. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas jaunas apbūves būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā saskaņā ar attiecīgo institūciju tehniskajiem pieslēgšanās noteikumiem un citiem normatīviem aktiem.

15. Objektu ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošināt, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvo regulējumu, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām. Ja nav iespējams izmantoto centralizēto ūdensapgādes sistēmu, ierīkot lokālu ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu.

16. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu konkrētos risinājumus nosaka būvprojektā, ievērojot normatīvo aktu prasības un aktuālos institūciju tehniskos noteikumus.

17. Plānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu izvietojumam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem par inženiertīklu izvietojumu. Pie esošajiem un plānotajiem energoapgādes objektiem jānodrošina ērta piekļūšana AS "Sadales tīkls" personālam, autotransportam u.c. to tehnikai.

18. Ēkas un būves pieslēdz pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un lietus kanalizācijas tīkliem. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojumā paredz dalīto sistēmu – sadzīves notekūdeņu tīklu atdalīt no lietusūdens tīkla. Lietusūdeņu kanalizācijas sistēmu izbūvē ar aprēķinu, lai nodrošinātu lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai lokālplānojuma teritorijā esošajos un tai piegulošajos zemesgabalos apbūves rezultātā netiktu paaugstināts gruntsūdens līmenis un, lai neattīrīti lietus ūdeņi nenonāktu Kickiņurgā, un nodrošināt no autostāvvietām savākto lietusūdeņu attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus).

19. Teritorijas siltumapgādi nodrošina, izmantojot elektroapgādes, siltumsūkņu vai tml. Videi draudzīgu apkures veidu, risinājumu precizējot būvprojektā. Aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto šķidro (dīzeļdegviela u. c.) vai cieto (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u.c.) kurināmo.

20. Siltumsūkņu zemes kolektorus var ierīkot ne tuvāk par 1 m no to ārējās kontūras līdz blakus esošās zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

21. Elektroapgādes projektēšana un būvniecība ir īpaša būvniecība, kuru veic saskaņā ar noteikumiem pat elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumiem.

22. Elektroenerģijas lietotāju elektroapgādes kārtību, elektroenerģijas tirgotāja un elektroenerģijas sistēmas operatora un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā nosaka ministru kabineta noteikumi parelektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu.

23. Elektrotīklu ekspluatāciju un drošību, kā arī prasības vides un cilvēku aizsardzībai, nosaka ministru kabineta noteikumi par enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

24. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās gar elektriskajiem tīkliem nosaka Aizsargjoslu likums.

25. Veicot jebkādus darbus/darbības elektrotīklu aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt, tie jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku.

26. Būvniecības rezultātā aizliegts pasliktināt apkārt esošo zemesgabalu hidroloģisko stāvokli.

27. Atkritumu savākšanas un šķirošanas risinājumi ietverami būvprojekta sastāvā.

3.3. Prasības apbūvei

28. Apbūves blīvuma, apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji.

28.1. Apbūves parametrus aprēķina vienas zemes vienības ietvaros, izņemot gadījumus, kad teritorijas kompleksai apbūvei tiek izstrādāts detālplānojums.

 28.2. Zemes vienība, kura iekļaujas dažādās funkcionālajās zonās, apbūves parametrus aprēķina katrai zonai atsevišķi, ņemot vērā Apbūves noteikumu atbilstošo punktu. 

29. Apbūves izvietojumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā apbūves arhitektoniski telpiskās kompozīcijas, publiskās ārtelpas labiekārtojuma un satiksmes organizācijas pamatprincipus saskaņā ar grafiskās daļas karti Funkcionālais zonējums.

30. Būvlaide gar Tērces ielu ir noteikta 6 m no ielas sarkanajām līnijām, savukārt gar Viļņu ielu 30m no valsts autoceļa ass (Viļņu ielas ass).

31. Apbūves līnija gar Kickiņurgu ir noteikta 10 m no Kickiņurgas krotes malas.

32. Apbūves līnija gar kaimiņu zemes vienībām, kas robežojas ar lokālplānojuma teritoriju ir 4 m.

33. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām.

33.1. Teritoriju nav paredzēts iežogot.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

34. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

35. Būvvalde, izsniedzot būvatļauju, var iekļaut prasību pievienot projektējamajā teritorijā augošo kokaugu novērtējumu un inventarizāciju. Projektēšanā jāņem vērā kokaugu novērtējums un būvniecības ietekmes uz kokiem mazināšanas ieteikumi.

36. Labiekārtošanas projektā jānorāda projektējamo augu specifikācija, stāda izmērs (koka stumbra apkārtmērs un augstums, krūma stāda augstums), sakņu sistēma, stādīšanas attālums, kā arī risinājumi stāda nostiprināšanai, laistīšanai, stumbra aizsardzībai pret mehāniskiem bojājumiem u.tml. Projekta risinājumiem jānodrošina kokaugiem atbilstoši augšanas apstākļi.

37. Publiskajā ārtelpā stādāmo koku stādu minimālie izmēri: stumbra apkārtmērs 160/180 mm, stāda augstums 3,0 m. Koku apstādījumu ierīkošanu atļauts veikt pēc saskaņošanas Būvvaldē.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

38. Gar lokālplānojuma teritorijas robežu pie zemes vienības Viļņu iela 16 A pusē un zemes vienības Viļņu ielā 14a Z pusē, nodrošina apstādījumu buferzonu, kas nav šaurāka par 2 m, dzīvojamās apbūves aizsardzībai pret varbūtējām trokšņa, putekļu u.c. tamlīdzīga veida ietekmi. Apstādījumu joslas platumu un apstādījumu risinājumu precizē būvprojektā, ņemot vērā konkrētās apbūves ieceres specifiku/iespējamo ietekmi.

39. Ūdensobjektu krastu aizsardzība.

39.1. Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

39.2. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.

40. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām.

40.1. Aizsargjoslu ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām nosaka Aizsargjoslu likums. 

40.2. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecība un ekspluatācija veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar piesārņojošās darbības atļaujas vai apliecinājuma nosacījumiem. 

40.3. Stacijās ir jāparedz lietusūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras nodrošina izlijušās degvielas savākšanu. Izlijušās degvielas attīrīšanas iekārtas pieslēdz centralizētām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām. Ja nav pieejama centralizēta lietusūdens kanalizācijas sistēma, nodrošina lokālus risinājumus lietusūdens savākšanai un attīrīšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

40.4. Degvielas un gāzes uzpildes staciju teritorijās:

40.4.1. izstrādā pasākumu shēmu avāriju un to seku likvidācijai,

40.4.2. nodrošina nepieciešamās tehnikas, personāla un naftas produktu savākšanas līdzekļu (sorbentu) pieejamību avārijas gadījumā.

3.6. Prasības meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju uzturēšanai un ierīkošanai

41. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos, Kickiņurgas ūdensnoteci pārkārto saskaņā ar meliorācijas sistēmas pārkārtošanas būvprojektu, iekļaujot grāvjus un ūdensnoteces vienotā noteces sistēmā. 

42. Gadījumos, kad šķērsām atklātam grāvim vai ūdensnotekai tiek būvēta jauna iela vai piebraucamais ceļš, jāparedz pasākumi caurtekas grāvju un ūdensnoteku saglabāšanai vai izveidošanai.

43. Ūdensnotekas, grāvjus, un caurtekas un to ekspluatācijas aizsargjoslas uztur zemes īpašnieks.

3.7. Prasības lauksaimniecības teritorijās (L) un meža zemēs (M), kurām nepieciešama zemes lietošanas mērķa maiņa

44. Nenosaka

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P2)

4.4.1.1. Pamatinformācija

45. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

46. Biroju ēku apbūve (12001).

47. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

48. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

4.7.1.1. Pamatinformācija

50. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

51. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

52. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

53. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

54. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

55. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

56. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

57. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

58. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

59. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

60. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un principiālajiem risinājumiem. Ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.

61. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas lokālplānojuma teritorijā iegūt ekspertu atzinumu par grunts un pazemes ūdeņu raksturu attiecīgajā vietā.

62. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā.

63. Apbūves ieceres īstenošanai nepieciešamos satiksmes infrastruktūras pārkārtojumus uz valsts galvenā autoceļa A1 (Baltezers – Igaunijas robeža) jeb Viļņu ielas nodrošina pirms vai vienlaikus plānotās degvielas uzpildes stacijas objekta izbūvi, risinājumus precizējot atsevišķā būvniecības iecerē.

7. Citi nosacījumi/prasības

Nenosaka