Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) administratīvajā teritorijā mājsaimniecībām tiek izīrēti dzīvokļi zemas maksas īres dzīvojamās mājās, kuras uzbūvētas saskaņā ar 14.07.2022. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros" (turpmāk – Noteikumi Nr. 459) (turpmāk – dzīvokļi).

1.2. kārtību, kādā nosakāmi un reģistrējami zemas īres dzīvojamo māju dzīvokļu īrnieki (turpmāk – mājsaimniecība) un piešķiramas dzīvokļu īres tiesības.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. kārtību, kādā tiek izīrētas Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas;

2.2. kārtību, kādā tiek sniegta Pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un reģistrējamas personas, kurām izīrējamas Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas;

2.3. kārtību, kādā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi Cēsu novadā.

3. Lēmumu par mājsaimniecības reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt, izslēgšanu, lēmumu par dzīvokļa izīrēšanu mājsaimniecībai, lēmumu par šāda dzīvokļa apmaiņu pret citu zemas maksas īres dzīvokli, izīrēšanas secību, minēto lēmumu atcelšanu, ņemot vērā konkrētos apstākļus un šajos Noteikumos noteikto īrnieku kategoriju statusa maiņu, kā arī atļauju slēgt dzīvokļa zemas īres mājoklī īres līgumu ar mājsaimniecību pieņem Pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija).

4. Reģistrā tiek reģistrētas mājsaimniecības, kuras atbilst Noteikumu Nr. 459 35. punktā noteiktajam mājsaimniecību atbilstības kritērijiem.

5. Mājsaimniecību atbilstība reģistrēšanai reģistrā tiek pārbaudīta Noteikumu Nr. 459 37. punktā noteiktajā kārtībā.

6. Dzīvokļu komisijas sēdes ar iedzīvotāju iesniegumiem saistīto jautājumu izskatīšanai tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

7. Dzīvokļu un mājsaimniecību reģistrācijas secības uzskaites pamatdokuments ir īres dzīvokļu reģistrs (turpmāk – reģistrs).

8. Reģistrā ir divas grupas:

8.1. "Prioritārā grupa", kurā iekļauj šo Noteikumu 10.1. līdz 10.4. apakšpunktos norādītās mājsaimniecības.

8.2. pārējām mājsaimniecībām saskaņā ar šo Noteikumu 9. punktu un 10.5. apakšpunktu.

9. Reģistrā vispārējā kārtībā mājsaimniecības, kas atbilst Noteikumu Nr. 459 35.1., 35.2., 35.3. un 35.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, tiek reģistrētas, sākot ar zemas īres dzīvojamās mājas pieņemšanu ekspluatācijā un nodošanai īrē.

10. Atbilstoši Noteikumu 9. punktā minētajiem kritērijiem un ienākumu slieksnim reģistrā prioritārā kārtā tiek reģistrētas mājsaimniecības šādā secībā:

10.1. vismaz viens no mājsaimniecībā esošajiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir kvalificēts speciālists (vismaz pirmā līmeņa augstākā izglītība) zemāk minētajās nozarēs, un mājsaimniecībā esošu personu īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Pašvaldības administratīvajā teritorijā:

10.1.1. veselības un sociālā aprūpe;

10.1.2. izglītība;

10.1.2. inženierzinātnes;

10.1.3. valsts pārvalde un aizsardzība;

10.1.4. dabas zinātnēs (ķīmija, fizika, bioloģija, u.c.) un agrārās zinātnes (agronomija);

10.1.5. māksla, izklaide un atpūta.

10.2. mājsaimniecība, kurā dzīvo un kuras apgādībā ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 24 gadu vecumam, kuri ir pirmskolas vecumā vai iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Pašvaldības administratīvajā teritorijā (tai skaitā kopīpašuma domājamās daļas);

10.3. mājsaimniecība, kurā dzīvo un kuras apgādībā ir viens līdz divi bērni vecumā līdz 24 gadu vecumam, kurš ir pirmskolas vecumā vai iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Pašvaldības administratīvajā teritorijā (tai skaitā kopīpašuma domājamās daļas);

10.4. mājsaimniecība, kurā dzīvo persona ar invaliditāti un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Pašvaldības administratīvajā teritorijā (tai skaitā kopīpašuma domājamās daļas);

10.5. mājsaimniecība, kura neatbilst Noteikumu 9. punktam un kādam no 10.1. līdz 10.4. apakšpunktam un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Pašvaldības administratīvajā teritorijā (tai skaitā kopīpašuma domājamās daļas).

11. Mājsaimniecība, kura vēlas īrēt dzīvokli, iesniedz Pašvaldībā šādus dokumentus:

11.1. rakstveida iesniegumu (pielikumā), ko paraksta visas mājsaimniecībā esošās pilngadīgās personas un, kur norāda:

11.1.1. visu mājsaimniecībā esošo personu vārdus, uzvārdus un personas kodus;

11.1.2. cik istabu dzīvokli vēlas īrēt, attiecināms, ja mājsaimniecība atbilst Noteikumu Nr. 459 35.1. un 35.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

11.1.3. kontaktinformāciju un vēlamo saziņas veidu;

11.1.4. apliecinājumu, ka nevienai no mājsaimniecībā esošajām personām Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

11.2. Valsts ieņēmumu dienesta, Kredītinformācijas biroja vai līdzvērtīgas ārvalstu nodokļu administrācijas izziņu par mājsaimniecības iepriekšējā taksācijas gadā kopējiem mēneša neto vidējiem ienākumiem, par kuriem maksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis;

11.3. izziņu no darba devēja par kvalificētā speciālista darba tiesiskajām attiecībām, ja atbilst Noteikumu 10.1. apakšpunktiem.

12. Dzīvokļu komisija pārbauda, vai mājsaimniecība ir iesniegusi visus Noteikumu 11. punktā nepieciešamos dokumentus.

13. Ja Dzīvokļu komisija konstatē, ka mājsaimniecība nav norādījusi visu nepieciešamo informāciju vai nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, tā informē mājsaimniecību par nepieciešamību iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus, norādot 30 dienu termiņu trūkumu novēršanai.

14. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Dzīvokļu komisija viena mēneša laikā izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu reģistrēt mājsaimniecību īres dzīvokļu rindā vai nosūta paziņojumu par atteikšanos reģistrēt, norādot iemeslus.

15. Pēc mājsaimniecības reģistrēšanas reģistrā atbilstoši secībai, kādā ir saņemti iesniegumi, paziņo par to mājsaimniecībai, izmantojot 11.1.3. apakšpunktā norādīto vēlamo saziņas kanālu.

16. Dzīvokļu komisija mēneša laikā pēc Noteikumu 14. punkta minētā lēmuma pieņemšanas, pieņemto lēmumu nosūta mājsaimniecībai un nekustamā īpašuma attīstītājam vai tā izvēlētam dzīvojamās mājas pārvaldniekam.

17. Nekustamā īpašuma attīstītājam vai tā izvēlētam dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums, bet ne ilgāk kā 7 (septiņu) darba dienu laikā, rakstveidā informēt Dzīvokļu komisiju par īres līguma noslēgšanu vai nenoslēgšanu, kā arī par noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

18. Dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuras ir reģistrētas reģistrā un, slēdzot dzīvokļa īres līgumu ar nekustamā īpašuma attīstītāju, atbilst Noteikumu 9. un 10. punktam.

19. Piedāvājot mājsaimniecībai Noteikumos noteikto dzīvojamo telpu, papildus Noteikumu III daļā noteiktajiem kritērijiem ievēro šādus kritērijus:

19.1. dzīvoklis, kas ir pielāgots personai ar kustību traucējumiem, tiek izīrēts mājsaimniecībai, kurā ir vismaz viena persona ar kustību traucējumiem un ir iesniegti dokumenti, kas to apliecina;

19.2. vienas istabas dzīvokli piešķir mājsaimniecībai, kuru veido 1 persona;

19.3. divu istabu dzīvokli piešķir mājsaimniecībai, kuru veido vismaz 1 līdz 2 personas;

19.4. trīs istabu dzīvokli piešķir mājsaimniecībai, kuru veido vairāk kā 2 personas.

20. Noteikumu 9. punktā noteiktajām prioritārajām grupām dzīvoklis tiek piešķirts tiklīdz ir pieejams dzīvoklis īrei atbilstoši Noteikumu kritērijiem un secībai, kādā ir saņemti prioritāro mājsaimniecību iesniegumi.

21. Ja Noteikumu 7. punktā reģistrā nav reģistrēta neviena prioritārā grupa un nav saņemts iesniegums par maiņu, tad brīvo dzīvokli piešķir īrei nākamajai attiecīgajā reģistrā reģistrētajai mājsaimniecībai.

22. No reģistra tiek izslēgtas mājsaimniecības:

22.1. pieņemot lēmumu par atļauju nekustamā īpašuma attīstītājam ar mājsaimniecību slēgt zemas īres maksas mājokļa īres līgumu;

22.2. mājsaimniecība ir atteikusies no vismaz diviem zemas īres mājokļa piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem divu nedēļu laikā pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā mājsaimniecībai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto zemas īres mājokli;

22.3. mājsaimniecība nekustamā īpašuma attīstītāja vai tā izvēlēta dzīvojamās mājas pārvaldnieka noteiktajā termiņā nav noslēgusi īres līgumu;

22.4. kuras ir iesniegušas iesniegumu par iesnieguma atsaukšanu;

22.5. kuras piešķiršanas brīdī vairs neatbilst Noteikumos minētajiem kritērijiem.

23. Mājsaimniecība, kura jau īrē dzīvokli īres mājā, norādot pamatotus apstākļus, var īrēto dzīvokli apmainīt:

23.1. pret lielāku sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja ir brīvs dzīvoklis vai īrnieks ir vienojies rakstiski ar citu īrnieku par maiņu;

23.2. pret mazāku, ja ir brīvs dzīvoklis vai īrnieks ir rakstiski vienojies ar citu īrnieku par maiņu.

24. Noteikumu 23.1. apakšpunktā noteiktā īrēto dzīvokļu maiņa tiek veikta, ja mājsaimniecībai par dzīvokli nav īres un/vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāda.

25. Ja mājsaimniecībai ir īres un/vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, noteikumu 23.1. apakšpunktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, noslēdzot vienošanos par parāda apmaksu.