Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.2-07/7226

Kuldīgā 2023. gada 18. septembrī

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa (turpmāk tekstā - arheoloģiskais piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā - Noteikumi Nr. 720), nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvalde) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu; uz Administratīvās atbildības likumu; uz 23.12.2022. Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 29.12.2022., pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss un saglabājamās vērtības: arheoloģiskais piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 720 18.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

Norādījumi attiecināmi uz arheoloģiskajiem pieminekļiem:

Valsts aizsardzības Nr.	Nosaukums	Adrese
2193	Valgales senkapi	Talsu nov., Abavas pag.; starp Valgales upīti un Baznīckalnu
2214	Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)	Talsu nov., Ģibuļu pag.; pie Munejām
2236	Kapurkalns - senkapi	Talsu nov., Laucienes pag.; pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam
2255	Sabiles Krievu kapi - senkapi	Sabile, Talsu nov.; Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma
2260	Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)	Talsu nov., Strazdes pag.; pie Dzeguzēm
2261	Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)	Talsu nov., Strazdes pag.; pie Ilbatām
2277	Ošbiržu senkapi	Talsu nov., Valdgales pag., Ģibzde; pie Ošbirzēm

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts arheoloģiskais piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par arheoloģiskā pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā arheoloģiskā pieminekļa teritorijā.

1.1.3. Lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic tā teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.5. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Arheoloģisko pieminekli ir aizliegts iznīcināt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt arheoloģisko pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tā daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežsaimnieciskās darbības pieļaujama dabiska meža atjaunošana.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta arheoloģiskā pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde arheoloģiskā pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot arheoloģiskā pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja tās rezultātā netiek izmainīts arheoloģiskā pieminekļa ārējais veidols, postīts kultūrslānis un ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta.

1.3.3. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus, esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.

2. Arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Arheoloģiskā pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī vēlama piekļūšanas iespēju nodrošināšana arheoloģiskajam piemineklim.

2.1.2. Darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts arheoloģiskais piemineklis.

2.2.2. Ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta arheoloģiskā pieminekļa saglabāšana.

3.2. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.3. Arheoloģisko pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.4. Arheoloģiskā pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz arheoloģiskā pieminekļa teritoriju.

3.5. Ja, atsavinot arheoloģisko pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šī administratīvā akta apstrīdēšana tā daļā neaptur administratīvā akta darbību.

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja E. Orna