Darbības ar dokumentu
Kuldīgā 2023. gada 31. augustā
ar Kuldīgas novada domes
31.08.2023. sēdes lēmumu (prot. Nr. 10, p. 28)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu, likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.2 panta pirmo un piekto
daļu, Ministru kabineta 26.06.2018. noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes
noteikumi" 78. punktu, Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumu Nr. 857
"Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības
palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc
ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 22., 27., 30., 31. un 31.1 punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka Kuldīgas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pabalstu veidus, apmērus, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību audžuģimenei un aizbildnim par bāreni un bez vecāku gādības palikušo bērnu, kurš ir ārpusģimenes aprūpē (turpmāk – bērns), kā arī bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās (turpmāk arī – pilngadību sasniegušais bērns).
2. Saistošie noteikumi nosaka šādus pašvaldības pabalstu veidus:
2.1. audžuģimenei:
2.1.1. pabalsts bērna uzturam;
2.1.2. pabalsts bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei;
2.2. audžuģimenei un aizbildnim:
2.2.1. pabalsts dažādu sociālo vajadzību risināšanai;
2.3. pilngadību sasniegušajam bērnam:
2.3.1. pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai;
2.3.2. pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;
2.3.3. pabalsts ikmēneša izdevumiem;
2.3.4. mājokļa pabalsts;
2.3.5. pabalsts ēdināšanas izdevumu segšanai.
3. Saistošo noteikumu 2. punktā noteiktos pabalstus piešķir, nevērtējot ienākumus un materiālo stāvokli.
4. Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu bērna uzturam ir audžuģimenei par bērnu, kurš ar Kuldīgas novada bāriņtiesas lēmumu ievietots audžuģimenē un kura noslēgusi līgumu ar Kuldīgas novada pašvaldību.
5. Pabalsta apmērs:
5.1. 250,00 euro par bērnu līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai;
5.2. 300,00 euro par bērnu vecumā no 7 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
6. Ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, pabalsta apmēru nosaka proporcionāli audžuģimenē pavadīto dienu skaitam.
8. Ja bērns tiek nodots pirmsadopcijas aprūpē, pabalstu pārtrauc maksāt audžuģimenei un turpina maksāt ģimenei, kurā bērns turpmāk dzīvos līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā vai lēmuma par nodošanu pirmsadopcijas aprūpē atcelšanai.
9. Tiesības saņemt vienreizēju pabalstu bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei ir audžuģimenei par bērnu, kurš ar Kuldīgas novada bāriņtiesas lēmumu ievietots audžuģimenē un kura noslēgusi līgumu ar Kuldīgas novada pašvaldību.
11. Ja tiek izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē, par pašvaldības līdzekļiem iegādātais apģērbs, apavi, rotaļlietas, mīkstais inventārs, kā arī personiskās mantas no iepriekšējās dzīvesvietas, paliek bērna lietošanā.
12. Reizi kalendāra gadā tiesības saņemt vienreizēju pabalstu dažādu sociālo vajadzību risināšanai ir audžuģimenei vai aizbildnim par bērnu, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa.
13. Pabalstu piešķir par kalendāra gadu, kurā Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā "Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) iesniegts iesniegums.
15. Pilngadību sasniegušais bērns, pieprasot šajā nodaļā noteiktos pabalstus, Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ja iesniegums netiek iesniegts elektroniski. Pēc Sociālā dienesta pieprasījuma, pilngadību sasniegušajam bērnam Sociālajā dienestā jāiesniedz dokumenti, kas vajadzīgi lēmuma pieņemšanai.
16. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
17. Sociālais dienests pieprasa bāriņtiesai rakstveida informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, ja tāda nav Sociālā dienesta vai pilngadību sasniegušā bērna rīcībā.
18. Piešķirto pabalstu izmaksā ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša 25. datumam, pārskaitot to pilngadību sasniegušā bērna norādītajā norēķinu kontā. Mājokļa pabalstu var izmaksāt dzīvojamās telpas īpašniekam vai pārvaldniekam un/vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem.
19. Tiesības saņemt vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai ir pilngadību sasniegušajam bērnam, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa.
20. Pabalsta apmērs ir 40 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 60 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
21. Tiesības saņemt vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei ir pilngadību sasniegušajam bērnam, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa.
22. Vienreizēja pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes publicētā aktuālā minimālo ienākumu mediāna uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, kurai piemērots koeficients 1,7 (noapaļots līdz pilniem euro).
23. Tiesības saņemt pabalstu ikmēneša izdevumiem ir pilngadību sasniegušajam bērnam, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu vai studē augstākās izglītības iestādē, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa.
24. Pabalsta apmērs ir 20 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 30 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
25. Pabalstu piešķir sākot ar mēnesi, kurā Sociālajā dienestā iesniegti visi nepieciešamie dokumenti lēmuma pieņemšanai, ja pilngadību sasniegušais bērns atbilst pabalsta saņemšanas nosacījumiem. Par nepilnu mēnesi pabalsta apmērs tiek noteikts proporcionāli dienu skaitam.
27. Pilngadību sasniegušajam bērnam ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt Sociālo dienestu vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālistu par studiju pārtraukšanu.
28. Tiesības saņemt mājokļa pabalstu ir pilngadību sasniegušajam bērnam no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
29. Pabalsta saņemšanai, pilngadību sasniegušais bērns Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav Sociālā dienesta rīcībā.
30. Ja tiek grozīts vai izbeigts ar mājokļa lietošanu saistīts pakalpojums, pilngadību sasniegušais bērns Sociālajā dienestā uzrāda dokumenta grozījumus vai jaunu ar mājokļa lietošanu saistītā pakalpojuma dokumentu.
31. Mājokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos noteikto pozīciju minimālās normas.
32. Sociālais dienests izmaksā mājokļa pabalstu ne retāk kā reizi trijos mēnešos, ja pilngadību sasniegušais bērns Sociālajā dienestā iesniedz šo saistošo noteikumu 31. punktā paredzētos dokumentus. Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam ir tiesības pieprasīt iesniegt dokumentus katru mēnesi.
33. Sociālais dienests pārrēķina pabalsta apmēru, ja palielinās ar mājokļa lietošanu saistītie izdevumi.
34. Tiesības saņemt pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai ir pilngadību sasniegušajam bērnam, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Kuldīgas novada bāriņtiesa.
35. Pabalstu piešķir vidējās vai vidējās profesionālās izglītības programmas audzēknim līdz 24 gadu vecumam sasniegšanai, Sociālajam dienestam slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.
36. Pabalstu katru mēnesi mācību gada laikā pārskaita pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar iesniegto rēķinu.
37. Sociālais dienests vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā pabalsta atgūšanu, ja tas konstatē, ka pabalsts ir nepamatoti izmaksāts pabalsta saņēmēja vainas dēļ, pabalsta saņēmējam sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nepaziņojot par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo pabalstu vai tā apmēru.
38. Ja pabalsta saņēmējs nepamatoti izmaksāto pabalsta summu lēmumā noteiktajā termiņā labprātīgi neatmaksā, tad lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Sociālā dienesta izpildrīkojumu.
39. Sociālais dienests vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pēc lēmuma pieņemšanas informē personu par pieņemto lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pieņemtais lēmums ir pieprasītājam nelabvēlīgs – lēmumā norādāms atteikuma pamatojums, kā arī lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
40. Sociālā dienesta vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālista pieņemto lēmumu var apstrīdēt Kuldīgas novada domei.
41. Kuldīgas novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
42. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
43. Saistošo noteikumu 2. un 3. nodaļā noteiktos pabalstus ir tiesības saņemt arī audžuģimenei par bērnu, kurš ar Skrundas vai Alsungas novada bāriņtiesas lēmumu ievietots audžuģimenē un kura līdz 01.07.2021. noslēgusi līgumu ar Skrundas vai Alsungas novada pašvaldību.
44. Saistošo noteikumu 4. nodaļā noteikto pabalstu ir tiesības saņemt arī par bērnu, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmusi Skrundas vai Alsungas novada bāriņtiesa.
45. Saistošo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.5. apakšnodaļā noteiktos pabalstus ir tiesības saņemt arī gadījumos, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Skrundas vai Alsungas novada bāriņtiesa.
46. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2021/7 "Par Kuldīgas novada pašvaldības pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 26.08.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 4, p. 24.)).
Kuldīgas novada saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2023 "Par Kuldīgas novada pašvaldības pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | 1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – Pārskatīt sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, saskaņā ar Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumiem Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk – Noteikumi Nr. 857), kuri nosaka minimālos pabalsta apmērus. 1.2. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi – Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43. pants noteic, ka, izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz finansiālu un psihosociālu palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas (turpmāk – pilngadību sasniedzis bērns). Tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Finansiālais nodrošinājums pilngadību sasniegušajiem bērniem ir nepietiekams, kas var veicināt nepieciešamību pārtraukt mācību ieguves procesu, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zems izglītības līmenis samazina iespēju iegūt labi atmaksātu darbu un veicina risku nonākt nelabvēlīgā finansiālā situācijā. Kā sekas varbūt dažāda veida sociāli nelabvēlīgi notikumi, kas iekļaus personu sociālā riska grupā, pakļaujot to nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Tādējādi atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā bērniem no ārpusģimenes aprūpes ir likumsakarīgs, preventīvs, neatņemams un obligāts noslēguma posms ārpusģimenes aprūpes kopējā sistēmā. Atbilstoši Saeimā 08.03.2023. pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par sociālo drošību", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā "Par valsts pensijām" un likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kur tiek noteikta minimālo ienākumu noteikšanas metodoloģija un pilnveidota pārskatīšanas kārtība, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus, ir veikti grozījumi Noteikumos Nr. 857, paredzot pabalsta ikmēneša izdevumiem, vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, proti, ka pabalsts nevar būt zemāks par noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas, un noteikt periodisku šo pabalstu pārskatīšanu. Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām". Tā kā likums "Par pašvaldībām" zaudējis spēku, nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus, kuru tiesiskais pamatojums ir Pašvaldību likums, kurš stājies spēkā ar 01.01.2023. 1.3. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums – Kuldīgas novada domes saistošajos noteikumos Nr. KNP/2021/7 "Par Kuldīgas novada pašvaldības pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" noteiktie minimālie pabalstu apmēri neatbilst Noteikumu Nr. 857 notiktajiem pabalstu aprēķināšanas metodoloģijas nosacījumiem un pabalstu apmēriem. Noteikumi Nr. 857 uzliek par pienākumu pašvaldībām nodrošināt: 1) vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai; 2) vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei; 3) pabalstu ikmēneša izdevumiem. 1.4. Ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība – pastāvošs tiesiskais regulējums. 1.5. iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības – Nav. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | 2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu – saistošo noteikumu īstenošanas rezultātā tiek palielināta ietekme uz pašvaldības budžetu no 01.07.2023., jo grozījumi paredz paaugstināt pabalstu apmērus. Saistošajos noteikumos tiek iekļauti mainīgi procentuāli lielumi no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Pabalstus pārskatīs katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Tā rezultātā visdrīzāk palielināsies pašvaldības budžeta izdevumi katru gadu, atbilstoši iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālajam pieaugumam. Pabalstu apmēri netiks pārskatīti, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās. Šobrīd minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī ir 626,57 euro, savukārt 01.01.2024. būs 685,78 euro. Vidēji gada laikā pilngadību sasniedz 25 bērni, kuri normatīvo aktu noteiktajā kārtībā saņem vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Pabalstu ikmēneša izdevumiem vidēji saņem 30 pilngadību sasnieguši bērni, kuri turpina mācības, no tiem 5 ar invaliditāti. Ņemot vērā līdz 01.07.2023. noteiktos pabalstu apmērus, šī brīža ienākumu mediānu un ienākumu mediānu no 01.01.2024., prognozējams budžeta pieaugums vidēji 6000 euro 2023. gada otrajā pusgadā, kā arī 2024. gadā: 2.1.1. samazina vai palielina ieņēmumu daļu – pašvaldības budžeta ieņēmumu daļa tiek samazināta; 2.1.2. samazina vai palielina izdevumu daļu – pašvaldības budžeta izdevumu daļa tiek palielināta; 2.1.3. ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā – lai īstenotu saistošos noteikumus, nav jāsamazina finansējums citām pozīcijām. 2.2. Informācija par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi – nav nepieciešami resursi jaunu institūciju vai darba vietu veidošanai. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. Sociālā ietekme – ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību – saistošie noteikumi pozitīvi ietekmē pilngadību sasniegušus bērnus, sniedzot ekonomiskajai situācijai atbilstošu materiālu atbalstu. 3.2. Ietekme uz vidi – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmēs vidi. 3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmēs iedzīvotāju veselību. 3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. 3.5. Ietekme uz konkurenci – šo saistošo noteikumu izpilde neietekmē konkurenci. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | 4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā – saistošo noteikumu piemērošanā personas var vērsties Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā "Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests). 4.2. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību – saistošie noteikumi nosaka pabalstu aprēķināšanas metodoloģijas nosacījumus, pabalstu apmērus un turpmāko pārskatīšanas kārtību vienreizējam pabalstam patstāvīgas dzīves uzsākšanai, pabalstam ikmēneša izdevumiem, vienreizējam pabalstam sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Kuldīgas novada dome 26.08.2021. ir apstiprinājusi un 30.09.2023. ir precizējusi saistošos noteikumus Nr. KNP/2021/7 "Par Kuldīgas novada pašvaldības pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās", nosakot: 1) vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – 218 euro vai 327 euro personām ar invaliditāti kopš bērnības; 2) vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – 820,05 euro; 3) pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par 109 euro mēnesī vai bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 163 euro mēnesī. Jaunajos saistošajos noteikumos noteikts: 1) vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai – 40 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 60 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. 2) vienreizēja pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes publicētā aktuālā minimālo ienākumu mediāna uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, kurai piemērots koeficients 1,7 (noapaļots līdz pilniem euro). 3) pabalstu ikmēneša izdevumiem – 20 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 30 procenti (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Tādējādi paredzot nozīmīgu ietekmi uz pilngadību sasnieguša bērna iekļaušanos sabiedrībā un patstāvīgas dzīves uzsākšanu, atbilstoši valsts sociālekonomisko rādītāju un kopējo mājsaimniecību ienākumu izmaiņām. 4.3. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas – ar šiem saistošajiem noteikumiem netiek paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | 5.1. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi – saskaņā ar Noteikumu Nr. 857 22., 27., 30., 31. un 31.1 punktu tiek nodrošinātas pašvaldības autonomās funkcijas. 5.2. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.) – saistošo noteikumu īstenošana neparedz papildu cilvēkresursu iesaisti, saistošo noteikumu īstenošanu turpinās administrēt Sociālais dienests. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | 6.1. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija – saistošo noteikumu izpildi turpinās Sociālais dienests, tādējādi nav nepieciešama jaunu institūciju izveide. 6.2. Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība – papildu resursi nav nepieciešami. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | 7.1. Vai saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai – ņemot vērā, ka pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, izpildot Noteikumos Nr. 857 noteiktās prasības, šie saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai – nodrošināt sociālās garantijas pilngadību sasniegušam bērnam, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai metodoloģijai pabalstu apmēru noteikšanā, lai nodrošinātu regulāru sociālo garantiju apmēru pārskatīšanu, ņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu. 7.2. Samērīguma tests: 7.2.1. vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai – ir piemēroti; 7.2.2. vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai – līdzekļi ir atbilstoši mērķa sasniegšanai; 7.2.3. vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša – ir atbilstoša. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | 8.1. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā – nav notikušas. 8.2. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli) – saistošo noteikumu projekts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts pašvaldības tīmekļa vietnē internetā www.kuldigasnovads.lv divas nedēļas no 13.07.2023. 8.3. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā – nav saņemti. 8.4. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) – nav saņemti. 8.5. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) – gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas – nav saņemti. 8.6. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas – nav notikusi. |
 |
 |
 |
 |