Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi par Liepājas valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzības reģistrā (turpmāk – palīdzības reģistrs) un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, nosacījumus un termiņu uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 3. panta 1., 2., 3., 4. un 11. punktā noteiktos palīdzības veidus.

2. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Mājokļu nodaļa (turpmāk – Mājokļu nodaļa), veidojot attiecīgu uzskaiti:

2.1. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām;

2.2. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

2.3. sociālo dzīvokļu izīrēšanai;

2.4. palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

2.5. palīdzībai speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

3. Palīdzību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības pieprasīt personai, kura dzīvo un uz tiesiska pamata ir deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai kuras pēdējā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot Likumā noteiktajos gadījumos un speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par to, vai persona ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību, lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra, kā arī lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu pieņem pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija) atbilstoši Komisijas nolikumam.

5. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, tiek reģistrētas uzskaitē atbilstoši katram noteikumu 2. punktā noteiktajam palīdzības veidam.

6. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, ir Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās personas, kā arī:

6.1. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā pašvaldībā un ir lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

6.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir maznodrošinātas personas ar invaliditāti, vai ir maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja tās vismaz trīs pēdējos gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējušas savu dzīvesvietu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš izbeidzas un par šīs telpas turpmāku lietošanu netiek noslēgts jauns līgums;

6.3. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir maznodrošinātas personas ar invaliditāti, vai ir maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja tās tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts dzīvokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) vērtības apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.

7. Pašvaldības palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

7.1. personas, kurām pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par dzīvošanai nederīgu (vai ir sertificēta speciālista slēdziens) un turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana, kuru nevar veikt, kamēr īrnieks lieto dzīvojamo telpu;

7.2. maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, tām nav īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, parādu, ja:

7.2.1. ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgi bērni, vecāki par septiņiem gadiem;

7.2.2. ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai persona ar invaliditāti, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, un nav nodrošināta atsevišķa istaba;

7.2.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti;

7.3. Sociālā mājā dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti vai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja šīs personas regulāri (vismaz 6 mēnešus) pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un tām nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri;

7.4. ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu maznodrošinātas personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem;

7.5. ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Liepājā un saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu paziņojušas par savu un bērnu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās Liepājā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

8. Sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt Likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 20. punktā noteiktajām personām, kā arī maznodrošinātajām personām, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

8.1. pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti, kuru dzīvesvieta ir Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas Domes Sociālais dienests" Nakts patversme (turpmāk – Nakts patversme) un persona ievēro Nakts patversmes iekšējās kārtības noteikumus;

8.2. personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

8.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kuras lieto sev piederošu dzīvojamo telpu un to pēc palīdzības saņemšanas piekrīt bez atlīdzības atsavināt pašvaldībai;

8.4.  bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

8.5. personas, kura sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, vai ir personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja tās vismaz trīs pēdējos gadus īrē fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējušas savu dzīvesvietu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš izbeidzas un par šīs telpas turpmāku lietošanu netiek noslēgts jauns līgums;

8.6. personas, kuras īrēto dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā vēlas apmainīt pret citu dzīvojamo telpu sociālajā mājā, ja persona pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un ir saņemts Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas Domes Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) saskaņojums;

8.7. personas, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu mājas pirmajos stāvos;

8.8. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā, saņem likuma "Par valsts pensijām" 37. panta trešajā daļā minēto pabalstu un šī apstākļa dēļ personas ienākumi vairs neatbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, saglabā tiesības īrēt dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā;

8.9. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā un likuma "Par valsts pensijām" 26. pantā noteiktās valsts pensijas pārskatīšanas dēļ personas ienākumi vairs neatbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, saglabā tiesības īrēt dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā.

9. Palīdzības saņemšanai īrētās pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu reģistrē:

9.1. personas, kuras vēlas dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu vai pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par dzīvojamās telpas lietošanu (arī dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni);

9.2. personas, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos;

9.3. personas, kuras savstarpēji vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt ar citu pašvaldības dzīvojamās telpas īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši īres līgumā iekļautie pilngadīgie ģimenes locekļi, tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem un apmaiņas rezultātā dzīvojamās telpas atbilst šo noteikumu 16. punktā noteiktajiem kritērijiem.

10. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas, kurai pašvaldības dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, izīrē, ievērojot nosacījumus:

10.1. valsts un pašvaldības dibinātu iestāžu vai kapitālsabiedrību, kas darbojas veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās, aizsardzības un iekšlietu jomās, kurās pienākumu izpilde prasa ļoti specifisku sagatavotību, kas iegūstama ilgstošā apmācību procesā, augsta līmeņa vadītājiem un darbiniekiem atsevišķās specialitātēs, kuras ilgstoši nevar nokomplektēt attiecīgās kvalifikācijas speciālistu trūkuma dēļ;

10.2. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īrei var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai, un kurš divu mēnešu laikā no iesnieguma par palīdzības saņemšanu iesniegšanas uzsāks darbu pašvaldībā vai ne vairāk kā vienu gadu jau strādā pašvaldības administratīvajā teritorijā šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajās institūcijās, ja speciālistam vai viņa laulātajam nepieder dzīvošanai derīgs īpašums tuvāk kā 25 km attālumā no pašvaldības administratīvās teritorijas;

10.3. nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu nepieciešamie kvalificētie speciālisti tiek iedalīti kategorijās, izvērtējot speciālista nodrošināšanas pamatojumu un steidzamību;

10.4. noteikumu 10.1. apakšpunktā noteiktajās jomās, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, valsts un pašvaldības dibinātās iestādēs vai kapitālsabiedrībās strādājošos kvalificētos speciālistus ar dzīvojamo telpu nodrošina prioritārā secībā:

10.4.1. augstākā līmeņa vadošie speciālisti (dzīvokļa labiekārtojums 1., 2., 3. un 4. kategorija pēc speciālista izvēles);

10.4.2. vidējā līmeņa vadošie speciālisti (dzīvokļa labiekārtojums 1., 2. un 3. kategorija pēc speciālista izvēles);

10.4.3. speciālisti veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta, aizsardzības un iekšlietu, sociālā darba, pilsētas pārvaldes jomās (dzīvokļa labiekārtojums 1. un 2. kategorija pēc speciālista izvēles);

10.5. dzīvojamās telpas īres tiesības speciālistiem tiek piešķirtas, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu, bet augstākā līmeņa vadošajiem speciālistiem atbilstoši iesniegumam;

10.6. šo noteikumu 10.2. apakšpunktā noteiktajam kvalificētam speciālistam tiek piedāvāta dzīvojamā telpa, ievērojot šādus kritērijus:

10.6.1. vienistabas dzīvoklis – ģimenei, kurā ir 1 līdz 2 cilvēki;

10.6.2. divistabu dzīvoklis – ģimenei, kurā ir 2 līdz 4 cilvēki;

10.6.3. trīsistabu vai lielāks dzīvoklis – ģimenei, kurā ir 4 vai vairāk cilvēki;

10.6.4. ja speciālists izteicis savu piekrišanu, var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu ar mazāku istabu skaitu kā noteikts šo noteikumu 10.6.1., 10.6.2. un 10.6.3. apakšpunktā;

10.7. prasības speciālistiem izīrējamo dzīvokļu remontiem tiek iedalītas šādās kategorijās:

10.7.1. 1. kategorijas dzīvokļa remonts paredz:

10.7.1.1. jaunas elektroinstalācijas (zemapmetuma) ierīkošanu, paredzot kontaktligzdu, apgaismojuma slēdžu un viena divvietīga automātslēdža uzstādīšanu, iekalumu vietu aizdari;

10.7.1.2. logu nomaiņu (pēc vajadzības), ieskaitot jaunu abu palodžu uzstādīšanu un aiļu pelēko apdari iekšpusē, pilnu – ārpusē;

10.7.1.3. dzīvokļa ārdurvju un starpdurvju nomaiņu (pēc vajadzības);

10.7.1.4. santehnikas iekārtu (WC pods, izlietnes, vanna vai dušas kabīne) uzstādīšanu;

10.7.1.5. grīdas un sienu flīzēšanu sanitārajā mezglā un pie santehnikas iekārtām (pēc vajadzības);

10.7.1.6. apkures iekārtu (radiatori, krāsnis, siltuma mūri, apkures katli) nomaiņu vai remontu;

10.7.1.7. grīdu izlīdzināšanu (pēc vajadzības) bez grīdas klājuma uzstādīšanas;

10.7.1.8. sienu un griestu remontu to sagatavošanai apdarei (pēc vajadzības);

10.7.2. 2. kategorijas dzīvokļa remonts papildus 1. kategorijas dzīvokļa remontam paredz:

10.7.2.1. grīdu izlīdzināšanu un grīdas klājuma (linolejs, lamināts, flīzes) uzklāšanu;

10.7.2.2. sienu un griestu izlīdzināšanu to sagatavošanai apdarei;

10.7.2.3. sienu un griestu apdari (krāsojamās tapetes, krāsa, iekārtie griesti, flīzes);

10.7.3. 3. kategorijas dzīvokļa remonts papildus 2. kategorijas dzīvokļa remontam paredz:

10.7.3.1. visu dzīvokļa durvju nomaiņu;

10.7.3.2. kvalitatīvāku apdares materiālu, klājumu (tapetes, parkets) un santehnikas ierīču pielietojumu;

10.7.3.3. virtuves aprīkošanu ar iebūvētām mēbelēm;

10.7.4. 4. kategorijas dzīvokļa remonts papildus 3. kategorijas dzīvokļa remontam paredz veikt dzīvokļa pārplānošanas pasākumus (projektēšana, būvdarbi, inventarizācijas lietas izstrāde) ar mērķi paaugstināt dzīvokļa funkcionalitāti saskaņā ar īrnieka vēlmēm;

10.8. par dzīvojamās telpas, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss un kurā veikti pašvaldības ieguldījumi dzīvokļa remontā, lietošanu Komisija nosaka īres maksu saskaņā ar pašvaldības lēmumu par īres maksas noteikšanu speciālistam izīrējamai dzīvojamai telpai;

10.9. ja pašvaldība viena mēneša laikā augstākā līmeņa vadošo speciālistu nespēj nodrošināt ar dzīvojamo platību, tiek izsludināts iepirkums par dzīvojamās telpas nomu izīrēšanai kvalificētam speciālistam saskaņā ar normatīviem aktiem.

11. Palīdzības saņemšanai persona Mājokļu nodaļā iesniedz rakstveida iesniegumu norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Ja Mājokļu nodaļai nav iespējams iegūt informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, iesniegumam pievieno šādus personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus:

11.1. Sociālā dienesta apliecinājumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, ja atbilstoši Likumam vai šiem noteikumiem palīdzība sniedzama maznodrošinātai personai;

11.2. spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju, ja palīdzība sniedzama personām, kuras tiek izliktas ar tiesas nolēmumu;

11.3. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, noteikumu 6.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.4. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai politiski represētās personas apliecības, vai kompetentās institūcijas lēmuma par invaliditātes noteikšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (ja palīdzība sniedzama noteiktajām personām);

11.5. bāriņtiesas izziņu par ārpusģimenes aprūpes nodibināšanu un izbeigšanu bērnam, ja palīdzība sniedzama bērnam bez vecāku gādības vai audžuģimenei);

11.6. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas, ja palīdzība sniedzama repatriantam;

11.7. brīvības atņemšanas vietas izdota noteikta parauga izziņas kopiju, kurā norādīts personas atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, ja palīdzība sniedzama personai, kura atbrīvota no ieslodzījuma vietas;

11.8. dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju, uzrādot oriģinālu, noteikumu 6.2., 7.1., 7.2., 7.4., 8.2., 8.5. apakšpunktā un 9. punktā noteiktajā gadījumā;

11.9. dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikumu personai pagarināt īres līgumu noteikumu 6.2. un 8.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.10. izziņu par īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu pārvaldnieku vai pakalpojuma sniedzēju par parāda samaksu noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 8.2., 8.6., 8.7. apakšpunktā un 9. punktā noteiktajā gadījumā;

11.11. Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas vai sertificēta speciālista atzinumu par pašvaldības dzīvojamās telpas stāvokli noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.12. ārsta izziņu, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta veselības stāvokļa dēļ noteikumu 8.7. un 9.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.13. speciālista darba devēja iesniegumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (noteikumu 10. punkts);

11.14. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (noteikumu 10. punkts);

11.15. speciālista rakstveida apliecinājumu, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā un 20 km attālumā no pašvaldības administratīvās teritorijas neatrodas šim speciālistam vai laulātajam piederoša dzīvojamā telpa (noteikumu 10. punkts);

11.16. darba devēja izziņu par darba attiecībām ar speciālistu (noteikumu 10. punkts).

12. Mājokļu nodaļai ir tiesības pārbaudīt iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu un iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām pirms reģistrācijas palīdzības reģistrā un pirms palīdzības saņemšanas.

13. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt Mājokļu nodaļā personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus, ja iepriekš iesniegto dokumentu termiņš ir notecējis, tajā skaitā, sociālā dienesta apliecinājumu par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju par invaliditātes termiņu, dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju un citus dokumentus par faktisko apstākļu maiņu.

14. Komisija var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos un papildus šādos gadījumos:

14.1. persona ir zaudējusi dzīvojamās telpas lietošanas tiesības sakarā ar dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumiem, noteiktiem Dzīvojamo telpu īres likuma 22. un 23. pantā;

14.2. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, iemitinoties dzīvojamā telpā, kas nav dzīvošanai derīga;

14.3. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku;

14.4. persona dzīvojamā telpā ir iemitinājusi Dzīvojamo telpu īres likuma 14. pantā noteiktās citas personas vai apakšīrniekus, samazinot dzīvojamās telpas platību uz vienu cilvēku;

14.5. piecus gadus pēc tam, kad personai sniegta palīdzība, bet persona nepamatoti atteikusies no izīrētās dzīvojamās telpas;

14.6. personai ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, vai nekustamā īpašuma nodokļa maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju par parāda samaksu vai noslēgtā vienošanās netiek pildīta.

15. Ikvienu neizīrētu, pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām Likuma 13. pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami.

16. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu, ievērojot šādus kritērijus:

16.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir viens līdz divi cilvēki;

16.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir divi (izņemot laulātos) līdz četri cilvēki;

16.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir četri cilvēki un ir abu dzimumu bērni, kas vecāki par septiņiem gadiem, vai vairāk cilvēki;

16.4. četristabu vai lielāku dzīvokli – ģimenei, kurā ir vairāk kā seši cilvēki;

16.5. ja persona izteikusi piekrišanu, tai var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu ar mazāku istabu skaitu kā noteikts šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3. un 16.4. apakšpunktā.

17. Ja pašvaldības rīcībā ir speciālista atzinums par to, ka pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

18. Ja nav saņemti iesniegumi no personām, kurām Likuma 13. pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt noteikumu 6., 7. un 9. punktā minētajām personām reģistrācijas secībā.

19. Noteikumu 8. punktā minētajām personām dzīvojamo telpu piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, ņemot vērā personas (ģimenes) nodrošinātību ar dzīvokli.

20. Ar personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, vai ar kurām kopā dzīvo un to aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona un kuras pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pilnībā ir nomaksājušas īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzinājušas zaudējumus par dzīvojamās telpas lietošanu, var tikt noslēgts jauns īres līgums bez atsavināšanas tiesībām.

21. Izīrējot pašvaldības dzīvojamo telpu, Komisija nosaka termiņu, uz kādu slēdzams īres līgums:

21.1. īres tiesības neizīrētai dzīvojamai telpai tiek piešķirtas uz 6 mēnešiem, paredzot īrnieka tiesības prasīt jauna dzīvokļa īres līguma noslēgšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus un īrniekam vai ģimenes locekļiem nepieder citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvoklis izīrēts;

21.2. viena mēneša laikā pirms īres līguma beigām persona var iesniegt iesniegumu par jauna īres līguma noslēgšanu par dzīvojamās telpas turpmāku lietošanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus, īrniekam vai ģimenes locekļiem nepieder citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvoklis izīrēts. Ja iesniegums iesniegts nokavēti, to izskata, ja Komisija savlaicīga iesnieguma neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem. Komisija nosaka jaunu īres līguma termiņu uz laiku līdz 10 (desmit) gadiem.

22. Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, kurš kopā ar īrnieku saņēmis palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un ir iekļauts īres līgumā, pastāvīgi dzīvo un ir deklarējis dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ir tiesīgs prasīt, lai ar to tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā, ja šai personai vai ģimenes loceklim nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

23. Sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem, paredzot īrnieka tiesības prasīt jauna sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanu, ja nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts attiecīgajai personai (ģimenei), īrnieks pilda līguma nosacījumus un ievēro sociālās dzīvojamās mājas iekšējās kārtības noteikumus. Sociālais dienests ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts attiecīgajai personai (ģimenei).

24. Speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par 3 (trīs) gadiem. Komisijai ir tiesības lemt par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja speciālists turpina darba tiesiskās attiecības un atbilst šiem noteikumiem, ne vairāk kā divus termiņus. Speciālistam, kuram īres līgums noslēgts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir tiesības līguma pagarināšanai vēl uz diviem termiņiem.

25. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt pašvaldības domē.

26. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Liepājas pilsētas domes 2017. gada 17. augusta saistošie noteikumi Nr.13 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība".

28. Personas, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no uzskaites reģistriem, ja nav mainījušies faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu viņu reģistrēšanai, un tām ir tiesības noteikumos noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.