Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 409

Rīgā 2023. gada 13. jūlijā (prot. Nr. 36 43. §)
Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm
Izdoti saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 3. panta piekto daļu, 4. panta trešo un sesto daļu, 6. panta ceturtās daļas 3. un 4. punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopumu;

1.2. kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu un pilsoņu, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam (turpmāk – iesaucamo), reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu;

1.3. kārtību, kādā Aizsardzības ministrija iegūst informāciju no valsts informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā;

1.4. atlases pēc nejaušības principa norises nosacījumus un kārtību;

1.5. kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, kā arī kredītiestādes un kredītu devēji, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pieprasa un Aizsardzības ministrija sniedz informāciju par pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta, un sniedzamās informācijas apjomu.

2. Iesaucamo reģistrācijas un uzskaites kārtība

2. Lai nodrošinātu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā norādītajos termiņos, Valsts aizsardzības dienesta organizācijas nodrošināšanas informācijas sistēmā (VADONIS) (turpmāk – reģistrs) katru gadu iekļauj informāciju par visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kuri attiecīgajā gadā sasniedz 17 gadu vecumu.

3. Reģistrā iekļauj arī informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuri valsts aizsardzības dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi, ja viņi nav iekļauti reģistrā atbilstoši šo noteikumu 2. punktam.

4. Reģistra aktuālajā datubāzē par iesaucamo tiek apstrādāti šādi dati:

4.1. Valsts aizsardzības dienesta likuma 6. panta otrajā daļā noteiktie dati, izņemot datus no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, datus no ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra un datus no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas;

4.2. iemesli, kas atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmajai daļai ir pamats pilsoņa neiesaukšanai valsts aizsardzības dienestā;

4.3. atzīme par to, ka datu apstrādes brīdī iesaucamais turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē un atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajai daļai nav pakļauts iesaukšanai, un datums, kad pēdējo reizi veikta šī datu apstrāde;

4.4. atzīme par to, ka iesaucamais valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteicies brīvprātīgi;

4.5. atzīme par to, vai iesaucamais ir norīkots uz veselības pārbaudi, un noteiktais termiņš šīs pārbaudes veikšanai;

4.6. iesaucamā veselības pārbaudes statuss un veselības pārbaudes rezultāti;

4.7. atzīme par iesaucamā reģistrēšanu atlasēm pēc nejaušības principa (visi datumi, kad iesaucamais tiek reģistrēts atlasei un attiecīgajā atlasē piešķirtais kārtas numurs);

4.8. atzīme par iesaucamā atlasīšanu atlasē pēc nejaušības principa;

4.9. iemesli, kas atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 9. panta pirmajai daļai ir pamats dienesta atlikšanai;

4.10. šo noteikumu 17. punktā minētās anketas saņemšanas datums un laiks;

4.11. atzīme par to, ka pilsonis savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ ir lūdzis valsts aizsardzības militāro dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu (turpmāk – alternatīvais dienests);

4.12. atzīme par izvēlēto valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu, ja iesaucamais apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā;

4.13. atzīme par iesaucamā izvēlēto valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu, ja iesaucamais valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteicies brīvprātīgi;

4.14. iesaucamā līderības prasmju novērtējums, ja iesaucamais pieteicies augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas apgūšanai;

4.15. atbilstoši šo noteikumu 17. punktam iesaucamā sniegtie dati par:

4.15.1. iegūto un iegūstamo izglītību (izglītības iestādes nosaukums, izglītības pakāpe, laikposms, kurā iegūta vai tiks iegūta izglītība), ja šie dati jau nav iegūti atbilstoši šo noteikumu 4.1. apakšpunktam vai no tiem atšķiras;

4.15.2. iegūto militāro izglītību un pieredzi, tai skaitā ārvalstīs;

4.15.3. darbavietu;

4.15.4. vēlamo dienesta vietu un militāro specialitāti;

4.15.5. kontaktinformāciju (tālruņa numurs) un kontaktpersonu (vārds, uzvārds), ar kuru sazināties, ja ar iesaucamo noticis nelaimes gadījums;

4.15.6. būtiskiem faktoriem, kas var ietekmēt dienesta izpildi (piemēram, diētu, kas izslēdz noteiktu pārtikas produktu lietošanu uzturā);

4.16. atzīme par to, ka iesaucamais atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 9. panta otrajai daļai svarīgu iemeslu dēļ lūdzis dienestu atlikt (iesnieguma datums, pamatojums, atlikšanas termiņš);

4.17. atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajai daļai pieņemtais lēmums attiecībā uz iesaucamo, kā arī šī lēmuma datums un numurs;

4.18. ja attiecībā uz iesaucamo pieņemts lēmums par dienesta atlikšanu atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 9. panta otrajai daļai, lēmumā noteiktais valsts aizsardzības dienesta laiks;

4.19. attiecībā uz iesaucamo pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. pantā minētās kontroles komisijas (turpmāk – kontroles komisija) lēmums; 

4.20. atzīme par kontroles komisijas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu tiesā;

4.21. valsts aizsardzības dienesta izpildes veids;

4.22. vienība, uz kuru iesaucamais norīkots valsts aizsardzības militārajam dienestam, vai iestāde, kurā iesaucamais pildīs alternatīvo dienestu;

4.23. valsts aizsardzības dienesta uzsākšanas datums;

4.24. valsts aizsardzības dienesta izpildes statuss;

4.25. atzīme par valsts aizsardzības militārā dienesta veida maiņu un tās datumu  Valsts aizsardzības dienesta likuma 14. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos;

4.26. profesionālā dienesta līguma noslēgšanas datums ar valsts aizsardzības dienesta karavīru;

4.27. datums, kad karavīrs pārcelts 11 mēnešu valsts aizsardzības militārā dienesta turpināšanai Valsts aizsardzības dienesta likuma 14. panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā;

4.28. datums, kad pilsonis atvaļināts no valsts aizsardzības dienesta.

5. Aizsardzības ministrija pēc Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā  minētā lēmuma pieņemšanas šo noteikumu 4.1. apakšpunkā minētos datus, izņemot datus par sekmēm un mācību statusu, 4.2., 4.4., 4.6., 4.14., 4.15.1., 4.15.2., 4.15.3., 4.15.5., 4.15.6., 4.17., 4.19., 4.21., 4.22., 4.23.  un 4.27. apakšpunktā minētos datus par iesaucamo, kurš iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī par pilsoni, kurš nav atlasīts iesaukšanai Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā norādītajā termiņā, pārvieto uz aizsardzības nozares personāla, tai skaitā rezerves personāla, uzskaites sistēmu.

6. Ja reģistrā iekļauj paša iesaucamā iesniegtos šo noteikumu 4.15.1., 4.15.2. un 4.15.3. apakšpunktā minētos datus un ja šie dati ietekmē lēmumu par iesaukšanu, iesaucamais Aizsardzības ministrijā iesniedz dokumentu, kas apstiprina sniegto datu patiesumu, apliecinātas kopijas vai kompetento iestāžu izsniegto izziņu oriģinālus.

7. Aizsardzības ministrijas padotības iestādes, tai skaitā Nacionālie bruņotie spēki, sniedz Aizsardzības ministrijai šo noteikumu 4.24., 4.26. un 4.28. apakšpunktā minētos datus, kā arī Valsts aizsardzības dienesta likuma 14. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos rosina valsts aizsardzības militārā dienesta veida maiņu. 

8. Datus no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra arhīva datubāzi, ja:

8.1. konstatēts, ka pilsonis atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. pantam nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam;

8.2. iesaucamais nav atlasīts iesaukšanai Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajos termiņos;

8.3. iesaucamajam valsts aizsardzības dienests ir ticis atlikts, bet iesaucamais nav iesaukts Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā;

8.4. pieņemts lēmums par iesaucamā neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā;

8.5. pilsonis atvaļināts no valsts aizsardzības dienesta.

9. Reģistra arhīva datubāzē par pilsoni glabā šādus datus:

9.1. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (arī iepriekšējo personas kodu);

9.2. datumu, kad dati par pilsoni no reģistra aktuālās datubāzes pārvietoti uz reģistra arhīva datubāzi, un pārvietošanas pamatojumu atbilstoši šo noteikumu 8. punktam;

9.3. šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.14., 4.15.1., 4.15.2., 4.15.3., 4.15.4. un 4.15.5. apakšpunktā minētos datus. 

10. Reģistra arhīva datubāzē datus par pilsoni, kurš nav atlasīts iesaukšanai dienestā Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajos termiņos, glabā 11 gadus, bet par pilsoni, kurš ticis iesaukts valsts aizsardzības dienestā, – 18 gadus.

11. Pārvietojot šo noteikumu 9. punktā minētos datus no reģistra aktuālās datubāzes uz reģistra arhīva datubāzi, pārējos datus par pilsoni no reģistra dzēš.

12. Šo noteikumu ​1.5. apakšpunktā minētās iestādes, pieprasot informāciju par pilsoņa iesaukšanas statusu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta, pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

13. Aizsardzības ministrija pēc šo noteikumu 12. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas piecu darbdienu laikā sniedz:

13.1. šo noteikumu 4.21., 4.23., 4.24. un 4.28. apakšpunktā minēto informāciju;

13.2. apstiprinājumu, ka valsts aizsardzības dienests iesaucamajam atlikts;

13.3. apstiprinājumu, ka pilsonis noņemts no valsts aizsardzības dienesta uzskaites.

3.  Iesaukšana valsts aizsardzības dienestā
3.1. Brīvprātīga pieteikšanās valsts aizsardzības militārajam dienestam

14. Lai informētu par valsts aizsardzības dienestu, Aizsardzības ministrija reģistrā iekļautajiem pilsoņiem var sūtīt informatīvus materiālus par valsts aizsardzības dienestu uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu.

15. Pēc aizsardzības ministra pavēles izdošanas par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā (turpmāk – pavēle) Aizsardzības ministrija informē sabiedrību par termiņu, līdz kuram var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības militārajam dienestam. Informāciju par pieteikšanās termiņu un citiem ar valsts aizsardzības dienestu saistītajiem jautājumiem publicē vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv".

16. Lai nokomplektētu pavēlē noteikto valsts aizsardzības dienesta karavīru skaitu, Aizsardzības ministrija, ņemot vērā vēsturiskos datus par iesaucamajiem, kuri neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām, nosaka  attiecīgi lielāku iesaucamo skaitu, no kuriem pieņemami pieteikumi katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Informācija par pieteikumu skaitu ir publiski pieejama vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv".

17. Piesakoties dienestam, pilsonis tiešsaistē vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv" aizpilda pieteikuma anketu. Anketā norāda šo noteikumu 4.12., 4.13., 4.15.1., 4.15.2., 4.15.3., 4.15.4., 4.15.5. un 4.15.6. apakšpunktā minēto informāciju.

18. Šo noteikumu 17. punktā minēto pieteikuma anketu pilsonis var nosūtīt Aizsardzības ministrijai arī papīra formātā pa pastu vai, ja tā ir parakstīta ar drošu elektronisko parakstu, uz vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv" norādīto elektroniskā pasta adresi.

19. Aizsardzības ministrija pieteikuma anketu uz attiecīgo valsts aizsardzības militārā dienesta veidu reģistrē, fiksējot pieteikuma saņemšanas laiku. Ja saņemto pieteikuma anketu skaits sasniedz attiecīgajā valsts aizsardzības dienesta veidā noteikto pieteikumu skaitu, pieteikšanos attiecīgajam dienesta veidam var slēgt.

20. Ja pieteikuma anketa saņemta pēc pieteikšanās slēgšanas, Aizsardzības ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pilsonim uz oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi, kas norādīta kā kontaktinformācija, nosūta informāciju, ka viņa pieteikums uz norādīto valsts aizsardzības dienesta veidu netiks vērtēts un pilsonis var tikt reģistrēts atlasei pēc nejaušības principa, ja tāda tiks rīkota.

21. Saņemot pieteikuma anketu, Aizsardzības ministrija reģistrē pilsoni valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu reģistrā. Ja pilsonis reģistrā jau ir iekļauts atbilstoši šo noteikumu 2. punktam, Aizsardzības ministrija reģistrā atzīmē, ka iesaucamais pieteicās valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, un ievada reģistrā anketā norādīto informāciju.

22. Aizsardzības ministrija pārbauda reģistra aktuālajā datubāzē, vai uz iesaucamo nav attiecināmi  Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmajā daļā vai 9. panta pirmās daļas 1., 3., 4. vai 5. punktā minētie neiesaukšanas vai dienesta atlikšanas nosacījumi, un iesaucamajam uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta pavēsti par ierašanos uz veselības pārbaudi.

23. Iesaucamo, kuri pieteikušies 11 mēnešu dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā vai piecu gadu dienestam Latvijas Republikas Zemessardzē, atbilstību dienestam vērtē rindas kārtībā, ņemot vērā pieteikuma saņemšanas laiku.

24. Iesaucamo, kuri pieteikušies apgūt augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, atbilstību dienestam vērtē papildu atlases kārtībā, prioritāri šo valsts aizsardzības militārā dienesta veidu komplektējot ar iesaucamajiem, kuri saņēmuši augstāko novērtējumu līderības prasmju pārbaudē. Līderības prasmju pārbaudes kārtību un kritērijus nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Līderības prasmju novērtējumā var tik ņemtas vērā iesaucamā sekmes valsts aizsardzības mācības priekšmetā un jaunsargu instruktora rekomendācijas.

25. Ja, vērtējot iesaucamā atbilstību dienestam, tiek konstatēti apstākļi, kas iesaucamajam liedz pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, Aizsardzības ministrija iesaucamā tālāku izvērtēšanu pārtrauc, atzīmē reģistrā neiesaukšanas iemeslu un par pieņemto lēmumu paziņo iesaucamajam. Lēmumu pilsonim nosūta uz oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi, kas norādīta kā kontaktinformācija.

26. Ja iesaucamais līdz iesaukumam nav veicis veselības pārbaudi, iesaucamais tiek iekļauts nākamajā valsts aizsardzības dienesta iesaukumā. 

3.2. Valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu atlase pēc nejaušības principa

27. Valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu atlase pēc nejaušības principa notiek atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta trešajai daļai. Lai nokomplektētu pavēlē noteikto valsts aizsardzības dienesta karavīru skaitu, Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir noslēgusies brīvprātīga pieteikšanās dienestam, ņemot vērā vēsturiskos datus par iesaucamajiem, kuri neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām, nosaka attiecīgi lielāku atlasē pēc nejaušības principa atlasāmo iesaucamo skaitu. Ja trūkstošā iesaukuma daļa valsts aizsardzības militārajā dienestā ir mazāka par administratīvo teritoriju vienību skaitu, aizsardzības ministrs pārskata izdotajā pavēlē noteikto iesaucamo skaitu, ņemot vērā Valsts aizsardzības dienesta 4. panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, un attiecīgi pieņem lēmumu par atlases pēc nejaušības principa rīkošanu vai nerīkošanu.

28. Aizsardzības ministrija no šo noteikumu 2. punktā minētajā kārtībā reģistrētajiem pilsoņiem izveido sarakstu ar valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem. Sarakstā iekļauj to iesaucamo vārdus un uzvārdus, personas kodus, administratīvās teritorijas piederības un kārtas numurus, kuri dienā, kad veikta atlase pēc nejaušības principa, atbilst  Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, bet neiekļauj iesaucamos, kuri atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmajai daļai nav pakļauti iesaukšanai.

29. Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta trešajai daļai iesaucamos atlasei pēc nejaušības principa reģistrē pa administratīvajām teritorijām, piešķirot katram pilsonim kārtas numuru attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

30. Iesaucamos, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paziņojuši savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs, reģistrē pie Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas.

31. Aizsardzības ministrs nosaka laiku, kad tiks veikta iesaucamo atlase pēc nejaušības principa. Informācija par atlases norisi tiek publicēta Aizsardzības ministrijas mājaslapā, un tai kā novērotāji klātienē var pieteikties masu mediju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji.

32. Atlase pēc nejaušības principa tiek veikta, izmantojot gadījuma skaitļu ģeneratoru, kurš pēc nejaušības principa atlasa noteiktu kārtas numuru skaitu. Minimālais atlasāmo kārtas numuru skaits no katras administratīvās teritorijas ir viens, izņemot gadījumu, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā atlasei pēc nejaušības principa nav reģistrēts neviens iesaucamais. Visi atlasītie kārtas numuri tiek sakārtoti nejaušā secībā, lai noteiktu, kādā secībā tiks vērtēta iesaucamo atbilstība dienestam.

33. Iesaucamajiem, kuri atlasīti valsts aizsardzības militārajam dienestam atlasē pēc nejaušības principa un attiecībā uz kuriem nav attiecināmi Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmajā daļā vai Valsts aizsardzības dienesta likuma 9. panta pirmās daļas 1., 3., 4. vai 5. punktā minētie neiesaukšanas vai dienesta atlikšanas nosacījumi, uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta informācija par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā un pavēste par ierašanos uz veselības pārbaudi.

34. Saņemot informāciju par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, iesaucamajam piecu darbdienu laikā ir pienākums aizpildīt tiešsaistē vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv"  anketu. Anketā iesaucamais norāda šo noteikumu 4.11., 4.12., 4.15.1., 4.15.2., 4.15.3., 4.15.4., 4.15.5. un 4.15.6. apakšpunktā minēto informāciju. Anketu var nosūtīt arī papīra formātā pa pastu vai, ja tā ir parakstīta ar drošu elektronisko parakstu, uz vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv" norādīto elektroniskā pasta adresi.

35. Iesaucamo, kuri valsts aizsardzības dienestam atlasīti pēc nejaušības principa, atbilstību dienestam vērtē rindas kārtībā. Ja iesaukums tiek pilnībā nokomplektēts ātrāk, nekā izvērtēta visu iesaucamo atbilstība, tie iesaucamie, kuri nav tikuši iesaukti, dienestam nākamajā iesaukumā var pieteikties vispārējā kārtībā. Ja brīdī, kad tiek veidots nākamais valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu saraksts, pilsonis joprojām atbilst  Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņš var tikt atlasīts iesaukumam atlasē pēc nejaušības principa.

36.  Iesaucamajiem, kuri atlasīti pēc nejaušības principa, piemērojami šo noteikumu 25. un 26. punktā minētie nosacījumi. 

3.3. Aizsardzības dienesta atlikšana vai aizstāšana ar alternatīvo dienestu

37. Iesaucamais  atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 9. panta otrajai daļai var lūgt dienestu atlikt svarīgu iemeslu dēļ. Neatkarīgi no tā, ka iesaucamais lūdzis dienestu atlikt, iesaucamajam jāizpilda šo noteikumu 34. punktā minētās darbības un jāveic veselības pārbaude.

38. Ja savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ iesaucamais nevar pildīt militāro dienestu, viņš par to informē Aizsardzības ministriju un iesniedz kontroles komisijai adresētu pieteikumu. Neatkarīgi no tā, ka iesaucamais lūdzis valsts aizsardzības militāro dienestu aizstāt ar alternatīvo dienestu, iesaucamajam jāizpilda šo noteikumu 34. punktā minētās darbības un jāveic veselības pārbaude.

39. Aizsardzības ministrija, nosakot iesaucamā valsts aizsardzības dienesta veidu un izpildes vietu, var ņemt vērā iesaucamā iepriekš iegūto izglītību, profesionālo pieredzi, dzīves vietu un iesaucamā norādīto vēlamo dienesta veidu un vietu.

4. Valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopums

40. 11 mēnešu valsts aizsardzības militārā dienesta laikā Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūst:

40.1. kareivja pamatapmācības kursu, kurā citastarp iekļauta ieroču un šaušanas apmācība, lauka kaujas iemaņu apguve, sakaru apmācība, pirmās palīdzības apmācība un pēc kura apguves karavīri spēj piedalīties vienkāršās kaujas operācijās;

40.2. zināšanas un prasmes, kas tiek apgūtas kolektīvajā apmācībā un vingrinājumos;

40.3. kvalifikācijas kursus atbilstoši militārajai specializācijai, kuros tiek iegūtas kompetences noteiktu dienesta pienākumu izpildei vienībā;

40.4. ar konkrētu dienesta pienākumu izpildi vienībā saistītās kompetences, kuru apguvi nodrošina attiecīgā militārā vienība.

41. 11 mēnešu dienesta laikā Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā valsts aizsardzības dienesta karavīri var tikt nosūtīti apgūt jaunākā instruktora kursu, kurā tiek apgūta nodaļas līmeņa apakšvienības vadība. Uz šo kursu valsts aizsardzības dienesta karavīru var nosūtīt vienības komandieris. 

42. Piecu gadu dienesta laikā Latvijas Republikas Zemessardzē valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūst šo noteikumu 40. punktā minēto apmācību, kā arī var tikt nosūtīti apgūt šo noteikumu 41. punktā minēto kursu un rezerves virsnieka programmu.

43. Augstskolu un koledžu studentiem paredzētajā rezerves virsnieka programmā valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūst šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto apmācību, kā arī šo noteikumu 41. punktā minēto kursu. Pēc šo apmācības posmu secīgas apguves valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūst rezerves virsnieka programmu, lai spētu patstāvīgi pildīt vada komandiera pienākumus un uzdevumus valsts aizsardzības dienestā, Nacionālo bruņoto spēku rezervē un Latvijas Republikas Zemessardzē, tai skaitā vadīt personālu, kontrolēt pakļauto struktūrvienību darbu, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām un atbilstoši kompetencei nodrošināt sadarbību ar juridiskām un fiziskām personām.

44. Šo noteikumu 42. un 43. punktā minētā apmācība notiek vienības komandiera noteiktajā grafikā visiem attiecīgā gada iesaukuma valsts aizsardzības dienesta karavīriem vienlaikus. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav pienākums apmācības norises vietu pielāgot valsts aizsardzības dienesta karavīra dzīvesvietai.

5. Noslēguma jautājumi

45. Šajos noteikumos minētās Aizsardzības ministrijas darbības atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma pārejas noteikumu 5. punktam veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība.

46. Šo noteikumu 2. nodaļā minētajā reģistrā iekļauto informāciju līdz Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta sestajā daļā minētās valsts informācijas sistēmas izveidei apstrādā iekšējā reģistrā, kas nav tiešsaistē savienots ar citām informācijas sistēmām. Informācijas ievadi no citām valsts informācijas sistēmām un reģistriem tajā nodrošina Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība vai Aizsardzības ministrija.

47. 2023. gadā reģistrā iekļauj informāciju par visiem Latvijas pilsoņiem, kas dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra un nav jaunāki par 17 gadiem.

48. Šo noteikumu 30. punktā minētos pilsoņus reģistrā iekļauj, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Aizsardzības ministre I. Mūrniece
19.07.2023