Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 29. nr.; 2022, 137.A, 144. nr.; 2023, 38.A nr.) šādus grozījumus:

1. 5. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Elektroenerģijas tirgū tā dalībnieki, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Elektroenerģijas tirdzniecības darījumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegāde tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu, ir aizliegta."

2. Papildināt 13.¹ pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas Federācijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā un pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Pārvades sistēmas operators nodrošina, ka no Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu."

3. Papildināt likumu ar 16.³ pantu šādā redakcijā:

"16.³ pants. Elektroenerģijas uzkrātuves pārvades sistēmā

(1) Pārvades sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve, un tas ir tiesīgs šo uzkrātuvi ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators izsniedz atļauju, ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu un šādus dokumentus:

1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai

2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu pārvades sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību, un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.

(2) Regulators apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus.

(3) Regulators atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.

(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz elektroenerģijas uzkrātuvi, kuru regulators atzinis par integrētu tīkla komponenti, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) elektroenerģijas uzkrātuve pieslēgta pārvades tīklam ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegta atļauja;

2) elektroenerģijas uzkrātuve tiek izmantota tikai pārvades tīkla drošas darbības atjaunošanai, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu;

3) elektroenerģijas uzkrātuve netiek izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.

(6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi un ekspluatāciju, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.

(7) Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators."

4. Izteikt 22. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ražošanas jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama biroja atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus, paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai. Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai biroja atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 500 kilovatiem paredzēts pievienot sadales sistēmai. Elektroenerģijas ražotājs šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai.

(2) Prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minēto atļauju, kā arī atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, valsts kontā iemaksājamās drošības naudas apmēru, tās samaksas un atmaksas kārtību un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai nosaka Ministru kabinets."

5. Papildināt likumu ar 27.¹ pantu šādā redakcijā:

"27.¹ pants. Tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs

(1) Elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrētajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri neražo elektroenerģiju no biometāna vai dabasgāzes, no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam piemēro pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu maksimālo apmēru 0,180 euro par vienu kilovatstundu saskaņā ar Padomes 2022. gada 6. oktobra regulas (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai 6. panta 1. punktu. Elektroenerģijas cena, kurai piemēro tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru, ir elektroenerģijas biržas Nord Pool AS tīmekļvietnē publicētā Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena elektroenerģijai, kura tiek tieši pārdota biržā attiecīgajā mēnesī, vai divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena, ņemot vērā elektroenerģijas tirdzniecības darījumam piesaistīto finanšu instrumentu izmaksas.

(2) Ieņēmumu daļu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru (virsieņēmumus), šā panta pirmajā daļā minētie ražotāji iegulda savā uzņēmumā vai saistītā uzņēmumā, lai veicinātu investīcijas dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē. Šādas ieguldījumu izmaksas attiecināmas, sākot no 2022. gada 1. decembra.

(3) Ja virsieņēmumi par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas iekārtās, ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā, uz šādu ražotāju nav attiecināmas šā panta pirmās un otrās daļas prasības.

(4) Ja virsieņēmumi par saražoto elektroenerģiju ir novirzīti, lai finansētu galalietotājiem paredzētus atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu mazināšanai, uz šādu ražotāju nav attiecināmas šā panta pirmās un otrās daļas prasības.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētais ražotājs nosaka virsieņēmumu apmēru, kas gūts no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteikto pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu maksimālo apmēru, un līdz 2023. gada 15. augustam informē biroju par kopējo gūto virsieņēmumu apmēru, pārdotās elektroenerģijas apjomu un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī virsieņēmumu izlietojuma plānu, norādot izlietojuma mērķi un izpildes termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.

(6) Birojs mēneša laikā izskata elektroenerģijas ražotāja iesniegto informāciju un pārbauda tās patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza vai neprecīza, birojs informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja nepieciešamā informācija netiek sniegta vai trūkumi nav novērsti, birojs ir tiesīgs neiesniegto informāciju pieprasīt sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam vai citai privāto vai publisko tiesību personai.

(7) Ja birojs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju, tas mēneša laikā pieņem lēmumu par virsieņēmumu izlietojuma plāna atbilstību šā panta otrās daļas prasībām un paziņo to elektroenerģijas ražotājam. Pamatojoties uz saņemto informāciju un veiktajiem aprēķiniem, birojs var pieņemt lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, ja šā panta pirmajā daļā noteiktais ražotājs nav iesniedzis virsieņēmumu izlietojuma plānu vai birojs ir pieņēmis lēmumu par minētā plāna neatbilstību šā panta otrās daļas prasībām.

(8) Elektroenerģijas ražotājs, uz kuru attiecas šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētais izņēmums, līdz 2023. gada 15. augustam iesniedz birojam apliecinājumu par atbilstību attiecīgajam izņēmumam. Birojs mēneša laikā izskata elektroenerģijas ražotāja iesniegto informāciju un pārbauda tās patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza vai neprecīza, birojs informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja nepieciešamā informācija netiek sniegta vai trūkumi nav novērsti, birojs ir tiesīgs neiesniegto informāciju pieprasīt sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam vai citai privāto vai publisko tiesību personai.

(9) Ja birojs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju, tas mēneša laikā pieņem lēmumu par elektroenerģijas ražotāja atbilstību šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajam izņēmumam un paziņo to elektroenerģijas ražotājam. Pamatojoties uz saņemto informāciju un veiktajiem aprēķiniem, birojs var pieņemt lēmumu par elektroenerģijas ražotāja neatbilstību šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem izņēmumiem un šā panta pirmās un otrās daļas piemērošanu.

(10) Virsieņēmumu izlietojuma plāna īstenošana uzsākama gada laikā pēc biroja lēmuma pieņemšanas par virsieņēmumu izlietojuma plāna atbilstību šā panta otrās daļas prasībām. Birojs veic virsieņēmumu izlietojuma plāna izpildes uzraudzību. Ja birojs konstatē, ka elektroenerģijas ražotājs gūtos virsieņēmumus neizlieto saskaņā ar virsieņēmumu izlietojuma plānu, birojs brīdina elektroenerģijas ražotāju par konstatēto neatbilstību un nosaka termiņu tās novēršanai. Ja pēc minētā termiņa birojs konstatē, ka elektroenerģijas ražotājs nav novērsis neatbilstības plāna izpildē, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 103., 104., 105. un 106. punktu šādā redakcijā:

"103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama 16.³ panta pirmajā daļā noteiktā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2024. gada 1. aprīlim.

104. Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas uzsākšanas regulators atbilstoši šā likuma 16.³ panta ceturtajai daļai izvērtē nepieciešamību pārskatīt 16.³ panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju.

105. Grozījums par šā likuma 22. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

106. Ministru kabinets līdz 2023. gada 15. septembrim izdod šā likuma 22. panta otrajā daļā minētos noteikumus."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2023. gada 5. jūlijā