Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 11.02.2025. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 350

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 50. §)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka: 

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1. prioritārā virziena "Reģionu līdzsvarota attīstība" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.4. pasākumu "Viedās pašvaldības" (turpmāk – pasākums); 

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo kopējo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu; 

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim (ja attiecināms); 

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tai skaitā komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms);

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. 

(Grozīts ar MK 04.02.2025. noteikumiem Nr. 89)

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 

3. Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.  

4. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

5. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgā nozares ministrija sniedz sadarbības iestādei informāciju par plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētajiem projektiem, kas saņēmuši pozitīvu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu. Pēc informācijas saņemšanas sadarbības iestāde izsludina ierobežotu projektu iesniegumu atlasi un nosūta uzaicinājumu plānošanas reģionu attīstības programmās paredzēto projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

7. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā. 

II. Pasākuma mērķis

8. Pasākuma mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

9. Viedā pašvaldība šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas pašvaldība, kas īsteno stratēģisku pasākumu kopumu savu autonomo funkciju veikšanai un tajos paredzēto pakalpojumu efektivitātes palielināšanai, ilgtspējas uzlabošanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai, uzlabojot sabiedrības informētību un veicinot pašvaldības teritorijā dzīvojošo un strādājošo personu labklājību, izmantojot viedos risinājumus, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

10. Viedais risinājums šo noteikumu izpratnē ir inovatīvs risinājums vai tehnoloģija jeb procesa, pakalpojuma vai produkta inovācija, kas uzlabo pašvaldības sniegto pakalpojumu efektivitāti un par kuru ir saņemts Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās ekspertīzes atzinums, ka projektā paredzētais risinājums ir vērtējams kā Latvijas mēroga inovācija.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētais viedais risinājums:

11.1. līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai tās Latvijas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura ir projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms);

11.2. pilotprojekta veidā var būt ieviests citā Latvijas pašvaldībā, kas nav projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms).

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

12. Pasākuma mērķgrupa ir Latvijas pašvaldības un iedzīvotāji, kuri izmanto pašvaldību sniegtos pakalpojumus. 

13. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus pasākuma rādītājus: 

13.1. nacionālais iznākuma rādītājs – attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā; 

13.2. nacionālais rezultāta rādītājs – vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās).  

14. Šo noteikumu 13. punktā minētie rādītāji ir uzskatāmi par sasniegtiem, ja to vērtības radušās ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 13. punktā minēto termiņu. 

15. Šo noteikumu 13. punktā noteikto rādītāju vērtības sasniegšanas progresu uzrauga atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic. 

16. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētais nacionālais iznākuma rādītājs ir sasniegts, ja projektu īstenošanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās ieviests vismaz viens šo noteikumu 10. punktā minētais viedais risinājums. 

17. Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētais nacionālais rezultāta rādītājs ir sasniegts, ja viedā risinājuma attīstīšanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās) projekta īstenošanas jomā, salīdzinot ar kalendāra gada vērtību vai vidējo vērtību līdz trim gadiem ilgā laikposmā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Rādītāja vērtība ir attiecināma, ja tā radusies ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 13. punktā minēto termiņu.

18. Projekta iesniedzējs projektā plāno šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu, paredzot, ka projekta ietvaros tiek radīts vismaz viens viedais risinājums vismaz vienas pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un no šīs funkcijas izrietoša vismaz viena pārvaldes uzdevuma izpildei vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, nodrošinot, ka pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās) tiek samazināts par vismaz 10 procentiem. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, tad pakalpojuma izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu, vai laika patēriņa (stundās) samazinājumu projekta īstenošanas jomā plāno par vismaz 10 procentiem katram no šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

III. Pasākumam pieejamais finansējums 

19. Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 18 270 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 15 529 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums vai privātais finansējums) – ne mazāks kā 2 740 500 euro.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

20. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.   

21. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 

22. Projekta minimālais kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projektam pieejamais maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3 105 900 euro

23. Katra plānošanas reģiona teritorijai ierobežotas projektu iesniegumu atlases sākumā pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 3 105 900 euro

24. Līdz 2024. gada 31. decembrim neizmantoto katra plānošanas reģiona teritorijai pieejamo ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, prioritāri novirza plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (pēc aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par pēdējo kalendāra gadu). 

25. Pasākuma ietvaros netiek paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, izņemot šo noteikumu 52. un 52.1 punktā minēto atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem – ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un pasākuma īstenošanas nosacījumi

26. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu vai ar kuru ir noslēgts pakalpojumu līgums par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt:  

27.1. pašvaldību; 

27.2. pašvaldības izveidotu iestādi; 

27.3. plānošanas reģionu; 

27.4. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu vai ar kuru ir noslēgts pakalpojumu līgums par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(Grozīts ar MK 04.02.2025. noteikumiem Nr. 89)

28. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotās partnerības nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) slēdz sadarbības līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

29. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta ietvaros attīsta šo noteikumu 10. punktā minēto viedo risinājumu, ja nepieciešams, veicot inovatīvu risinājumu iepirkumu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajā kārtībā, un tas ir pamatots projekta iesniegumā.

30. Ja projektā plānots izveidot vai attīstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu, projekta iesniedzējs nodrošina, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma izveidošana vai attīstība atbilst normatīvajiem aktiem par valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstību un likvidēšanu, kā arī valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu vispārējām tehniskajām un drošības prasībām.

31. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) interešu konflikta neesību. 

32. Projekta iesniegumā norāda šo noteikumu 26. punktā minēto projektu iesniedzēju un šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.4. apakšpunktā minēto sadarbības partneru (ja attiecināms) sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu, vai laika patēriņa (stundās) samazinājumu, ko paredzēts sasniegt projekta īstenošanas rezultātā. Projekta iesniegumam pielikumā pievieno samazinājumu pamatojošus dokumentus un aprēķinu.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

33. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā ​​​​​​​noteikto rādītāju sasniegšanu: 

33.1. viedā risinājuma attīstīšana un ieviešana pašvaldības autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildē, kā arī ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā;

33.2. viedā risinājuma ieviešanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana; 

33.3. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu; 

33.4. projekta vadības nodrošināšana. 

(Grozīts ar MK 04.02.2025. noteikumiem Nr. 89)

34. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 33. punktā, ietverot investīcijas publiskajā infrastruktūrā vai ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, kas ir finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā vai valdījumā, un vienlaikus sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanu.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

35. Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 8. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu. 

36. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma: 

36.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā: 

36.1.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāva, apliecinājuma kartes, paziņojuma par būvniecību vai paskaidrojuma raksta izstrāde projektā paredzētajām darbībām; 

36.1.2. ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei; 

36.1.3. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

36.1.4. ietekmes uz vidi izvērtējuma izmaksas (ja attiecināms); 

36.1.5. vides pieejamības konsultāciju izmaksas;

36.1.6. Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās ekspertīzes izmaksas;

36.1.7. energosertifikācijas un energoaudita izmaksas;

36.1.8. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu projektējuma izstrādes un ieviešanas autoruzraudzības izmaksas;

36.2. viedā risinājuma iegādes vai attīstīšanas un uzstādīšanas, tai skaitā ieregulēšanas un testēšanas, izmaksas;  

36.3. instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas vai nomas izmaksas, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu, ciktāl tās nepieciešamas viedā risinājuma uzstādīšanai un ieviešanai produktīvajā darbībā; 

36.4. datorprogrammu licenču iegādes vai tehniskās nomas izmaksas, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu, ciktāl tās nepieciešamas viedā risinājuma uzstādīšanai un ieviešanai produktīvajā darbībā; 

36.5. materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli) iegādes un piegādes izmaksas, ciktāl tās nepieciešamas viedā risinājuma uzstādīšanai un ieviešanai produktīvajā darbībā; 

36.6. viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu iegādes izmaksas, nepārsniedzot 50 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: 

36.6.1. digitalizācijas un informācijas pārvaldības pakalpojumu iegādes izmaksas; 

36.6.2. analogo datu digitalizācijas un datu importa un migrācijas izmaksas;  

36.6.3. sērijveida programmatūras un informācijas sistēmas iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, konfigurācijas un uzturēšanas atbalsta atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus; 

36.6.4. informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, ciktāl tās attiecināmas uz viedā risinājuma ieviešanu produktīvajā darbībā un tā darbības nodrošināšanu;

36.7. būvniecības izmaksas, ciktāl tās saistītas ar šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā viedā risinājuma attīstīšanu vai nepieciešamas viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā, tai skaitā:

36.7.1. būvmateriālu izmaksas; 

36.7.2. būvniecības pakalpojumu izmaksas; 

36.7.3. būvobjekta nodošanas ekspluatācijā izmaksas; 

36.8. ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;

36.9. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 10 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas.

37. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 36.9. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām. 

38. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un tos izmanto, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.

39. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja pievienotās vērtības nodoklis nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

40. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav attiecināmās izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sedz no saviem līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. 

41. Projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sedz no saviem līdzekļiem. 

42. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, izņemot šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. 

43. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un finansējuma saņēmēja spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (finansējuma saņēmējam ir pabeigts iepirkums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

VI. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

44. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz šo noteikumu 13. punktā noteiktajam termiņam. 

45. Finansējuma saņēmējs: 

45.1. nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izstrādātais viedais risinājums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam; 

45.2. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 13. punktā minēto rādītāju sasniegtajām vērtībām, tai skaitā par ieviesto viedo risinājumu skaitu un izmaksu samazinājumu uz vienu klientu vai enerģijas patēriņa samazinājumu, vai laika patēriņa samazinājumu projekta īstenošanas jomā;

45.3. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem, tai skaitā:

45.3.1. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;

45.3.2. objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;

45.3.3. digitālo pakalpojumu vai programmu skaits, kur veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);

45.3.4. tīmekļvietnēs un mobilajās ierīcēs pieejamu pakalpojumu skaits, tostarp mobilās lietotnes, kas atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām un uzlabo piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem;

45.3.5. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;

45.4. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro šādus principus:

45.4.1. klimatdrošināšana;  

45.4.2. nenodarīt būtisku kaitējumu;

45.4.3. energoefektivitāte pirmajā vietā;

45.5. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 45.3. un 45.4. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto rādītāju vērtību sasniegšanu;  

45.6. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām.  

46. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 

47. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.

48. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. 

49. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) publiskos iepirkumus projekta ietvaros veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – un vides un informācijas pieejamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.

50. Pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt: 

50.1. finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā esošajā objektā; 

50.2. šo noteikumu 27. punktā minētā sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošajā objektā; 

50.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma valdījuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. 

51. Intelektuālā īpašuma tiesības uz šo noteikumu 10. punktā minēto viedo risinājumu pieder finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), un to nosaka sadarbības līgumā, tehniskajā specifikācijā un iepirkuma līgumā.

52. Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, vai tiek konstatēts, ka projektā tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.1 Komercdarbības atbalstu ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, ievērojot šādus nosacījumus:

52.11. atbalstu izmaksām, kas saistītas ar šo noteikumu 33. punktā minētajām darbībām viedā risinājuma ieviešanai ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu jomā, var saņemt projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris:

52.11.1. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pati īsteno projektu vai projektā paredzētās darbības viedā risinājuma ieviešanai ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu jomā;

52.11.2. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība, tās izveidota iestāde vai aģentūra, ja tā pati sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris. Ja projekta iesniedzējs – pašvaldība – nesniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu, tad arī pašvaldība var pildīt projekta īstenošanas koordinējošās vadības funkciju, kas ietver arī projekta rādītāju sasniegšanu, ievērojot šo noteikumu 52.11.1. apakšpunktā minēto nosacījumu;

52.12. projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība – ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs –, ir noslēdzis ar pašvaldību pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

52.12.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

52.12.2. prasības ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

52.12.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

52.12.4. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

52.12.5. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto jebkādu to ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, kuras uzņēmumam piešķīrusi piešķīrējiestāde;

52.12.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

52.12.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);

52.13. ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir pašvaldības aģentūra, kas ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda vismaz šādu informāciju:

52.13.1. pašvaldības aģentūras uzdevumus ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu veidus;

52.13.2. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

52.13.3. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;

52.13.4. prasību ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;

52.13.5. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

52.13.6. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto jebkādu to ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, kuras uzņēmumam piešķīrusi piešķīrējiestāde;

52.13.7. informāciju par iespējām saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

52.13.8. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;

52.14. ja ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:

52.14.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

52.14.2. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

52.14.3. maksu par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;

52.14.4. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

52.14.5. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.2 Projekta ietvaros attīstītajā ar nesaimniecisko darbību saistītā infrastruktūrā projekta ieviešanas gaitā un uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, ir pieļaujams sniegt parastos papildpakalpojumus. Ar parastajiem papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar nesaimniecisko darbību saistītās infrastruktūras apmeklētāji un kuriem pašiem par sevi nebūs ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.3 Ja tiek pārkāpti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no finanšu līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.4 Ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām, uz kura pamata tika piešķirts komercdarbības atbalsts, tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.5 Ja projektā tiek iekļautas darbības, kas ir saistītas ar ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 52.12.6. ​​​​​​vai 52.13.7. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai arī apliecinājumu par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.6 Ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzņēmumu grupas līmenī kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā minētajām pazīmēm.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

52.7 Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi. Ja komercdarbības atbalsts šo noteikumu 52.12., 52.13. un 52.14. apakšpunktā minētajiem ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

53. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. 

54. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā uzkrāj datus un sniedz informāciju par pakalpojuma izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu, vai laika patēriņa (stundās) samazinājumu projekta īstenošanas jomā pēc viedā risinājuma ieviešanas.

55. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina:

55.1. projekta ietvaros iegādāto vai attīstīto viedo risinājumu izmantošanu tikai pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai ūdenssaimniecības vai siltumapgādes jomā;

55.2. sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

55.3. sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

(MK 04.02.2025. noteikumu Nr. 89 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
11.02.2025