Nacionālās kultūras mantojuma
pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.2-07/4373
Kuldīgā 2023. gada 20. jūnijā
Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Ventspils novada valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.
Adresāts: valsts nozīmes industriālā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).
Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu un 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202, publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.
Kultūras pieminekļa statuss: industriālais piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis. Industriālajam piemineklim noteikta aizsardzības zona un uzturēšanas režīms, informācija pieejama https://mantojums.lv/.
Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes kultūras pieminekli:
Valsts aizsardzības Nr. |
Nosaukums |
Adrese |
8567 |
Užavas bākas tornis un mašīnmāja |
Ventspils nov., Užavas pag. Užavas bāka |
8568 |
Ovišu bākas tornis |
Ventspils nov., Tārgales pag. Ovišu bāka |
Valsts nozīmes pieminekļa saglabājamās vērtības: Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 8.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.
Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.
Pārvaldes izvirzītās prasības:
1. Valsts nozīmes industriālajā piemineklī un tā teritorijā:
1.1. Uzturēšanas režīms:
1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes industriālais piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes industriālā pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.
1.1.2. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts nozīmes industriālajam piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido valsts nozīmes industriālo pieminekli.
1.1.3. Valsts nozīmes industriālo pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes industriālais piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.
1.1.4. Lai nodrošinātu valsts nozīmes industriālā pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic valsts nozīmes industriālā pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot būves jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam.
1.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes industriālā pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmesindustriālo pieminekli.
1.1.6. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.
1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
1.2.1. Valsts nozīmes industriālo pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes industriālo pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās valsts nozīmes industriālā pieminekļa vērtība.
1.2.2. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.
1.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes industriālā pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes industriālā pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.
1.2.4. Pārvalde valsts nozīmes industriālā pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas.
1.2.5. Par valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
1.3.1. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts nozīmes industriālā pieminekļa saglabājamās vērtības.
2. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā:
2.1. Uzturēšanas režīms:
2.1.1. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes industriālā pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes industriālo pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja industriālajam piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā atbilstošo vidi, būves, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina valsts nozīmes industriālā pieminekļa vizuālo uztveri.
2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido būves, vidi un ainavu ap valsts nozīmes industriālo pieminekli.
2.2.3. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt valsts nozīmes industriālā pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tam vai tā vizuālo uztveramību.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.
3. Citi noteikumi:
3.1. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes industriālo pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.
3.2. Valsts nozīmes industriālo pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes industriālā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.
3.3. Atsavinot valsts nozīmes industriālo pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
3.4. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.
4. Apstrīdēšanas kārtība:
4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;
4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.
Kurzemes reģionālās nodaļas
vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Orna