Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas Valdība un Čehijas Republikas Valdība (turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"),

vēloties pastiprināt ekonomisko sadarbību abu valstu labā,

paredzot radīt un uzturēt labvēlīgus nosacījumus vienas Valsts ieguldītāju ieguldījumiem otras Valsts teritorijā, un

Apzinoties, ka savstarpēja ieguldījumu veicināšana un aizsardzība, saskaņā ar šo Līgumu, stimulē biznesa aktivitātes šajā sfērā,

vienojās par sekojošo:  

1. pants. Terminu skaidrojums

Šajā Līgumā:

1. Terminam "ieguldījums" jāietver jebkurš ieguldītā īpašuma veids, kas ir saistīts ar vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja ekonomisko darbību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem, tajā skaitā, kaut gan ne tikai:

(a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī citas īpašuma tiesības in rem, tādas kā hipotēkas, prasījuma un galvojuma tiesības un citas līdzīgas tiesības;

(b) akcijas, obligācijas, uzņēmējsabiedrību ieguldījumi vai jebkura cita dalības forma uzņēmumā;

(c) prasījumi par maksājumu vai jebkuru citu izpildi ar ekonomisku vērtību, kas ir saistīta ar ieguldījumu;

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, tirdzniecības zīmes, patentus, rūpnieciskos projektus, tehnoloģiskos procesus, "know-how", tirdznieciskos noslēpumus, tirdznieciskos nosaukumus un "goodwill", kuri ir saistībā ar ieguldījumu;

(e) jebkuras tiesības, kuras piešķir likumi vai kontrakts un jebkuras licences vai atļaujas saskaņā ar likumu, ieskaitot atļaujas pētīt, iegūt, apstrādāt un izmantot dabas resursus.

Jebkādas izmaiņas attiecībā uz ieguldījumu formu neietekmēs to kā ieguldījumu raksturojumu.

2. Ar terminu "ieguldītājs" jāsaprot jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura veic ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

(a) ar terminu "fiziska persona" jāsaprot jebkuru fizisku personu, kurai, saskaņā ar likumiem, ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonība;

(b) ar terminu "juridiska persona" attiecībā uz abām Līgumslēdzējām Pusēm ir jāsaprot jebkurš veidojums, kurš tiek reģistrēts vai izveidots , kā arī atzīts par juridisku personu saskaņā ar tās likumiem.

3. Ar terminu "ienākumi" jāsaprot visi līdzekļi, kas radušies saistībā ar ieguldījumiem, tai skaitā, kaut gan ne tikai, peļņa, procenti, kapitāla pieaugumi, daļas, dividendes, autora honorārus vai maksas.

4. Ar terminu "teritorija" jāsaprot Latvijas Republikas vai Čehijas Republikas teritorija, ieskaitot teritoriālo jūru, kā arī kontinentālo šelfu pār kuriem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecīgā valsts realizē suverēnas tiesības ar mērķi pētīt un izmantot šo zonu dabas resursus.

2. pants. Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicinās un radīs labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, veicot ieguldījumus tās teritorijā un atzīs šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem.

2. Abu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr tiks nodrošināta godīga un vienlīdzīga attieksme, kā arī pilnīga aizsardzība un drošība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. pants. Nacionālais un vislielākās labvēlības režīms

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem un ienākumiem piemēros taisnīgu un vienlīdzīgu režīmu, ne mazāk labvēlīgu kā to, ko tā ir noteikusi vai nu attiecībā pret savu pilsoņu ieguldījumiem un ienākumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei tās teritorijā attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem saistībā ar šo ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, lietošanu vai nodošanu ir jāpiemēro godīgu un vienlīdzīgu attieksmi, kā arī ne mazāk labvēlīgu režīmu, kā to, kas noteikts savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

3. Šī panta 1. un 2. punkta nosacījumi nedrīkst tikt iztulkoti kā tādi, kas Līgumslēdzējai Pusei uzliek pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem jebkuru režīmu, priekšrocību vai privilēģiju, kuru pirmā Līgumslēdzēja Puse varētu piemērot saskaņā ar:

(a) jebkuru muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu, valūtas savienību vai līdzīgiem starptautiskiem līgumiem, kuri paredz šādu savienību vai institūciju vai citu reģionālās kooperācijas formu izveidošanu, kuru locekles ir vai var kļūt Līgumslēdzējas Puses;

(b) jebkuru starptautisku līgumu vai kārtību, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

4. pants. Zaudējumu kompensācija

1. Ja jebkuras no Līgumslēdzējām Pusēm ieguldītāju ieguldījumi cieš zaudējumus sakarā ar karu, bruņotu konfliktu, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, dumpi, nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tie tiks šīs Līgumslēdzējas Puses nodrošināti ar ne mazāk labvēlīgu režīmu kā tas, kurš noteikts attiecībā pret savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem sakarā ar restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citiem atlīdzības noteikumiem.

2. Bez 1.punktā minētajiem nosacījumiem, vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, kas saskaņā ar 1.punktā minētajiem gadījumiem cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas radušies no:

(a) viņu īpašumu rekvizīcijas, ko veikuši tās spēki vai varas iestādes;

(b) viņu īpašuma iznīcināšanas, ko veikuši tās spēki vai varas iestādes un ko nebija izraisījušas kaujas darbības vai situācijas nepieciešamība būs pakļauti taisnīgai un atbilstošai kompensācijai par zaudējumiem, kuri radušies rekvizīcijas laikā vai īpašuma iznīcināšanas gadījumā. Šādi maksājumi bez vilcināšanās būs brīvi pārvedami brīvi konvertējamā valūtā.

5. pants. Ekspropriācija

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar tikt ekspropriēti, nacionalizēti vai pakļauti citai darbībai ar līdzvērtīgu efektu (visas šādas darbības tālāk tekstā "ekspropriācija"), izņemot gadījumus kad ir ievēroti sekojoši nosacījumi:

(a) ekspropriācija jāveic sabiedrības interesēs un ir saskaņā ar iekšējo likumdošanu;

(b) ekspropriācija nedrīkst būt diskriminējoša;

(c) tā drīkst tikt veikta vienīgi saņemot tūlītēju, atbilstošu un efektīgu kompensāciju.

2. Šādai kompensācijai jālīdzinās atsavināmo ieguldījumu tirgus vērtībai, kas pastāvēja pirms tieši pirms ekspropriācijas vai pirms paredzēta ekspropriācija kļuva vispārzināma, un ietvers procentus, sākot no ekspropriācijas dienas, tā tiks izdarīta bez vilcināšanās, būs efektīvi realizējama un brīvi pārvedama brīvi konvertējamā valūtā.

3. Iespaidotajam ieguldītājam būs tiesības uz tūlītēju lietas pārbaudi vai ieguldījumu novērtējumu saskaņā ar šajā Pantā noteiktajiem principiem, un to veiks šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas vai kāda cita neatkarīga iestāde.

4. 1. un 2. punkta nosacījumi jāpielieto gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse ekspropriē tādas sabiedrības īpašumu, kas reģistrēta vai izveidota tās teritorijas jebkurā daļā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas.

6. pants. Pārvedumi

1. Līgumslēdzējas Puses garantēs ar ieguldījumiem un ienākumiem saistīto maksājumu pārvedumu. Pārvedumi tiks veikti brīvi konvertējamā valūtā, bez jebkādiem ierobežojumiem un nevajadzīgas vilcināšanās. Šādi pārvedumi ietvers galvenokārt, kaut gan ne tikai:

(a) kapitālu un papildus summas, kas nepieciešamas ieguldījumu uzturēšanai un palielināšanai;

(b) peļņu, procentus, dividendes un citus tekošos ienākumus;

(c) fondus aizdevumu atmaksai;

(d) autora honorārus vai maksas;

(e) ieņēmumus no ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

(f) fizisko personu ieņēmumus.

2. Šī Līguma mērķiem valūtas apmaiņas kurss būs tas valūtas apmaiņas kurss, kurš tiek piemērots pārveduma dienā saskaņā ar spēkā esošajiem valūtas apmaiņas noteikumiem.

7. pants. Aizvietošanas princips

1. Ja Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēts pārstāvis veic maksājumus saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, kas noslēgta attiecībā uz ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pēdējā minētā atzīs:

(a) jebkuru ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās nozīmētai institūcijai, pamatojoties uz likumiem vai saskaņā ar tiesiskām darbībām šajā valstī; kā arī

(b) ka pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta aģentūra būs pēc aizvietošanas principa pilnvarota izmantot šī ieguldītāja tiesības un pieteikt viņa prasības, kā arī uzņemsies saistības, kas ir sakarā ar ieguldījumu.

2. Ar aizvietošanu iegūtās tiesības un prasības nedrīkst pārsniegt ieguldītāja oriģinālās tiesības un prasības.

8. pants Ar ieguldījumiem saistīto strīdu izskatīšana starp Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju

1. Jebkurš strīds, kurš var rasties starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi sakarā ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiks izskatīts strīdus pušu pārrunās.

2. Ja jebkurš strīds starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi nevar tikt šādi atrisināts sešu mēnešu periodā, ieguldītājam būs tiesības iesniegt prasību jebkurā no sekojošām institūcijām:

(a) Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas par Ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kura atvērta parakstīšanās procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā, noteikumiem, gadījumā, ja abas Līgumslēdzējas Puses ir šīs Konvencijas locekles; vai

(b) arbitrāžā vai ad hoc starptautiskajā arbitrāžas tiesā, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem (UNCITRAL). Strīda Puses var rakstiski vienoties, kā modificēt šos noteikumus. Arbitrāžas lēmums ir galīgs un saistošs abām strīda pusēm.

9. pants. Strīdu izskatīšana starp Līgumslēdzējām Pusēm

1. Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī Līguma tulkošanu vai piemērošanu, ja iespējams, tiks izskatīti konsultāciju vai pārrunu ceļā.

2. Ja strīds netiks nokārtots sešu mēnešu laikā, skaitot no strīda sākuma, tas pēc kādas no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma var tikt iesniegts Arbitrāžas Tiesā saskaņā ar šī Panta noteikumiem.

3. Arbitrāžas tiesa tiks izveidota katram individuālajam gadījumam sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā no prasības lietu izskatīt arbitrāžā saņemšanas, katra Līgumslēdzēja Puse nozīmēs vienu tiesas locekli. Tad šie divi dalībnieki izvēlēsies kādas trešās valsts pilsoni, kurš ar abu Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu tiks iecelts par Tiesas priekšsēdētāju (tālāk tekstā "priekšsēdētājs"). Priekšsēdētājs jānozīmē trīs mēnešu laikā, skaitot no pārējo divu locekļu nozīmēšanas dienas.

4. Ja šī Panta 3. punktā minēto periodu laikā nepieciešamās iecelšanas nav paveiktas, var pieprasīt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja, gadījumā, viņš ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis, vai ir kādi citi apstākļi, kuri neļauj viņam pildīt šo funkciju, veikt nepieciešamo iecelšanu jāuzaicina Vicepriekšsēdētājs. Ja arī Vicepriekšsēdētājs ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis vai nevar veikt šo funkciju, nepieciešamās procedūras veikt tiek lūgts nākošajam pēc ieņemamā amata Starptautiskās Tiesas loceklim, kas nav kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis.

5. Arbitrāžas Tiesa savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja Puse uzņemsies izmaksas par savu arbitru un viņa pārstāvību arbitrāžas prāvās; izmaksas par priekšsēdētāju un pārējās izmaksas Līgumslēdzējas Puses segs līdzīgās daļās. Arbitrāžas Tiesa pati noteiks savas darbības procedūras.

10. pants. Citu noteikumu un speciālu saistību piemērošana

1. Ja kāds jautājums tiek regulēts gan ar šo Līgumu, gan ar citu starptautisku līgumu, kura dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses, nekas šajā Līgumā netraucēs ne Līgumslēdzējām Pusēm, ne jebkuram no to ieguldītājiem, kam pieder ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izvēlēties viņa gadījumam labvēlīgākos noteikumus.

2. Ja režīms, ko viena Līgumslēdzēja Puse piemēro otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem saskaņā ar tās likumiem, noteikumiem vai citiem specifiskiem kontraktu noteikumiem, ir labvēlīgāks kā tas, ko nosaka šis Līgums, tiks piemērots tas, kurš ir labvēlīgāks.

11. pants. Līguma piemērošana

Šī Līguma noteikumi tiks piemēroti no šī Līguma spēkā stāšanās dienas gan attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju nākošajiem ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, gan attiecībā uz jau esošajiem ieguldījumiem.

12. pants. Līguma stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšanās

1. Katra Līgumslēdzēja Puse dara zināmu otrai par tās likumos paredzēto procedūru, lai šis Līgums stātos spēkā, izpildīšanu. Līgums stāsies spēkā dienā, kas tiks veikts otrais no šiem paziņojumiem.

2. Šis Līgums būs spēkā desmit gadus un arī pēc tam paliks spēkā, ja sešus mēnešus pirms sākotnējā vai jebkuru tam sekojošu periodu beigām kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski nepaziņos savu nodomu to izbeigt.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, šī Līguma noteikumi būs spēkā desmit gadus pēc šī Līguma izbeigšanās dienas.  

Šo apliecinot, būdami atbilstoši pilnvaroti, šo Līgumu ir parakstījuši.  

Līgums noslēgts Rīgā 1994.gada 25.oktobrī divos eksemplāros čehu, latviešu un angļu valodās, pie tam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.