Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 10. maijā (prot. Nr. 25 32. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu (2. pielikums), kā arī projekta izmaksas – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 680 000 euro apmērā (bez pievienotās vērtības nodokļa) un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai 282 240 euro apmērā.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) ietvaros.
3. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
Ekonomikas ministre I. Indriksone
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | VRAA, UR, EM |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Valsts pakalpojumu platformu attīstības programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekts "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" ir saistīts ar vairākiem LIAA, VRAA un VARAM īstenotajiem projektiem: 1) platformas business.gov.lv papildinājumu izstrāde: vaučeru un komercializācijas pakalpojumu funkcionalitātes izstrāde darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros (projekts Nr. 1.2.1.2/16/I/001 "Tehnoloģiju pārneses programma"); 2) platformas business.gov.lv papildinājumu izstrāde: pakalpojumu, uzņēmumu un sadarbības piedāvājumu katalogu funkcionalitātes izstrāde darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros (projekts Nr. 3.2.1.2/16/I/001 "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"); 3) platformas business.gov.lv sākotnējā funkcionalitāte tapusi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekta Nr. 2.2.1.1./17/I/026 "Latvijas eksporta un investīciju informācijas sistēma" ietvaros (2019.–2021.); 4) VRAA projekts "Vienotās datu koplietošanas platformas attīstība, vides nozares un sociālo pakalpojumu datu pieejamības un koplietošanas nodrošināšana, kā arī priekšnosacījumu radīšana inovatīviem mobilitātes pakalpojumiem, nodrošinot tīkla kvalitātes digitālo kartējumu"; 5) VRAA projekts "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma"; 6) VARAM projekts "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība". LIAA apliecina, ka projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" (turpmāk – projekts) pieteikumā iekļautajam projekta tvērumam (aktivitātēm un izstrādājamai funkcionalitātei) nav demarkācijas ar līdz šim īstenotajiem LIAA projektiem, kuru ietvaros tika izstrādāta vai papildināta Valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv. LIAA apliecinājums par dubultā finansējuma neesību iekļauts Ministru kabineta rīkojuma dokumentācijā |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Ar projekta aktivitātēm LIAA uzsāk ceļu uz vienotas uzņēmēju platformas izveidi, kā vīziju (uz 2030. gadu) definējot: • vienotu digitālo vārteju uzņēmēju sadarbībai ar valsti (gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem); • 100 % digitālu uzņēmējdarbības formalitāšu un atbalsta kārtošanu (doing business in Latvia fully digitally); • biznesa attīstības un eksportspējas tiešu veicināšanu ar mākslīgā intelekta iespējām. Šī vīzija ilgtermiņā paredz uzņēmēju sadaļas pakāpenisku pārņemšanu no latvija.lv un attīstīšanu atbilstoši mūsdienu lietojamības prasībām un uzņēmēju biznesa vajadzībām. Projekta ietvaros (līdz 2025. gadam) LIAA sāks veidot vienotu uzņēmēju platformu, par pamatu ņemot business.gov.lv tehnoloģiskos un konceptuālos personalizācijas risinājumus. Projekta ietvaros pilnveidotā platforma business.gov.lv turpmāk ietvers divas organizatoriski un, iespējams, tehnoloģiski nodalāmas sadaļas: 1) LIAA sadaļa, kas ir platformas esošais tvērums ar attiecīgiem back-end risinājumiem, pakalpojumu sniegšanas procesu atbalstu, LIAA specifisku saturu u. c.; 2) Vienotā uzņēmēju vārteja (turpmāk – VUV), kur vietējie un ārvalstu uzņēmēji piekļūst valsts pakalpojumiem. Projekta mērķis ir attīstīt platformu business.gov.lv, lai • vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem izveidotu vienotu vārteju sadarbībai ar valsti (sākotnējā apjomā iekļaujot sadarbības partneru pakalpojumus); • LIAA klientiem nodrošinātu iespēju visus LIAA pakalpojumus saņemt digitāli un LIAA darbiniekiem izveidotu efektīvas digitālas darbplūsmas klientu piesaistei un pakalpojumu sniegšanai | ||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) | 2019.–2022. gadā LIAA izstrādāja un ieviesa Valsts platformu biznesa attīstībai business.gov.lv (turpmāk – BGLV platforma), kas vērsta uz LIAA pakalpojumu sniegšanu elektroniski un LIAA klientu profilu analīzi, lai personalizēti piedāvātu klientiem pakalpojumus un iespējas attīstīt savu biznesu. BGLV platforma tehniski un konceptuāli ir orientēta uz uzņēmējiem un viņu kā klientu pieredzi. BGLV platforma ietver arī back-end risinājumus, atbalstot pakalpojumu sniegšanas un satura pārvaldības procesus. Projekta nepieciešamība izriet no divām pamatvajadzībām: 1) uzņēmējiem ir nepieciešama vietne, kur viņi var droši, ātri un ērti iepazīties ar valsts regulējuma prasībām biznesam, pakalpojumiem un atbalsta iespējām, lai veidotu un attīstītu biznesu. Esošie valsts risinājumi nespēj to nodrošināt, jo: a) valsts prasības uzņēmējiem nosaka un to ievērošanu uzrauga vairāk nekā 50 valsts pārvaldes iestādes. Valsts līmenī nav noteikta funkcija un organizācija valsts prasību apkopošanai un komunicēšanai uzņēmējiem, pakalpojumu virzīšanai u. c., b) tehniskie risinājumi un satura struktūra platformā latvija.lv ir novecojusi un neatbilst uzņēmēju lietojamības un funkcionālajām prasībām; Projekta ietvaros tiks attīstīta VUV, kurā būs pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija un pakalpojumi; 2) zinot, ka valsts rīcībā ir dati par uzņēmējiem, uzņēmēji sagaida personalizētākus norādījumus (guidance) par valsts regulējuma prasībām un iespējām biznesa veidošanai un attīstībai. BGLV platformai jāatbilst augošajām IT risinājumu lietojamības prasībām, piedāvājot viedus risinājumus satura personalizēšanai, tai skaitā tulkošanai, integrētus risinājumus LIAA klientu apkalpošanai un pakalpojumu sniegšanai. Projekta ietvaros tiks nodrošināta personalizācija sadarbības partneru biznesa atbalsta pakalpojumu pasniegšanai un pieteikšanai | ||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Pašreizējā/ | Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Iespēja ES uzņēmējiem kārtot uzņēmuma darbību digitāli, vienuviet | BGLV platformā reģistrēto ES uzņēmumu un to lietotāju skaits | 0/1000 | 2025. |
| 3.3.2. Uzņēmēju atvieglots administratīvais slogs | Uzņēmējiem pakāpeniski samazināsies administratīvais slogs, atvieglojot viņiem valsts regulējuma prasību un pakalpojumu meklēšanas procesu biznesa attīstības kontekstā, kā arī izmantojot e-adresi e-pakalpojumu ietvaros loģiskā saskarnē. Lai noteiktu faktisku ietaupījumu, tiks veikta juridisko personu aptauja par administratīvā sloga izmaiņām, ieviešot BGLV platformu. Paredzams, ka ietaupījums veidos vismaz vienu stundu mēnesī vienai juridiskajai personai | 2 stundas mēnesī/ | 2025. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
1 680 000 euro | 282 240 euro (maksimālā summa) | – |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
| 4.3. Projekta vadība un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas | 336 000 euro | 336 000 euro | Īstenots projekts |
| 4.4. Pilnveidotās BGLV platformas projektēšanas, izstrādes, kvalitātes kontroles un ieviešanas izmaksas | 1 344 000 euro | 1 344 000 euro | BGLV platforma ieviesta produkcijas vidē |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
| Pilnveidota valsts platforma business.gov.lv | BGLV platforma tiks attīstīta kā vienotā uzņēmēju vārteja un satura un valsts pārvaldes pakalpojumu agregators uzņēmējiem ar viedas personalizācijas (MI) iespējām, adresējot divas uzņēmēju pamatvajadzības: 1) uzņēmējiem ir nepieciešama vietne, kur viņi var droši, ātri un ērti iepazīties ar valsts regulējuma prasībām biznesam, pakalpojumiem un atbalsta iespējām, lai veidotu un attīstītu biznesu. Esošie valsts risinājumi nespēj to nodrošināt, jo: a) valsts prasības uzņēmējiem nosaka un to ievērošanu uzrauga vairāk nekā 50 valsts pārvaldes iestādes. Valsts līmenī nav noteikta funkcija un organizācija valsts prasību apkopošanai un komunicēšanai uzņēmējiem, pakalpojumu virzīšanai u. c., b) tehniskie risinājumi un satura struktūra platformā latvija.lv ir novecojusi un neatbilst uzņēmēju lietojamības un funkcionālajām prasībām. Projekta ietvaros tiks attīstīta VUV, kurā būs pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija un pakalpojumi; 2) zinot, ka valsts rīcībā ir dati par uzņēmējiem, uzņēmēji sagaida personalizētākus norādījumus (guidance) par valsts regulējuma prasībām un iespējām biznesa veidošanai un attīstībai. BGLV platformai jāatbilst augošajām IT risinājumu lietojamības prasībām, piedāvājot viedus risinājumus satura personalizēšanai, tai skaitā tulkošanai, integrētus risinājumus LIAA klientu apkalpošanai un pakalpojumu sniegšanai. Projekta ietvaros tiks nodrošināta personalizācija sadarbības partneru biznesa atbalsta pakalpojumu pasniegšanai un pieteikšanai | Jā, LVRTC | 2023. gada I cet. | 2025. gada IV cet. | >180 000 (aktīvo uzņēmumu un komersantu skaits Latvijā) |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
| 5.2.1. Vienotā digitālā vārteja uzņēmējiem | Projekta sadarbības partneri | Koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu | 2025. gada IV cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Turpmāk LIAA uzņemsies šādu datu kopu uzturēšanu un izplatīšanu pilnā apmērā.
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
| 5.3.1. Dzīves situācijas uzņēmējiem | 2025. gada IV cet. | |
| 5.3.2. Pakalpojumu piedāvājumi uzņēmējiem | 2025. gada IV cet. | |
| 5.3.3. Pakalpojumu saraksts uzņēmējiem | 2025. gada IV cet. | |
| 5.3.4. E-pakalpojumu saraksts uzņēmējiem | 2025. gada IV cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
| Projekts paredz plašu aktivitāšu loku vismaz divos virzienos (divu BGLV platformas bloku izstrāde), kuru plānošanai un ieviešanai būs nepieciešama kompetenta projekta vadības un īstenošanas komanda. Uzsākot projekta īstenošanu, BGLV platformas vadības un īstenošanas komanda iekļauj trīs slodzes. Projekta vajadzībām uz projekta īstenošanas laiku tiks piesaistīti papildu eksperti, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 32.8. apakšpunktā noteiktās iespējas. Projekta ieviešana nepalielina valsts pārvaldē nodarbināto skaitu. Pēc projekta īstenošanas LIAA, uzņemoties jaunu valsts pārvaldes funkciju – kopt visu valsts pārvaldes pakalpojumu kopu uzņēmēju vajadzībām, būs nepieciešami ievērojami resursi šīs funkcijas ieviešanai un turpmākai uzturēšanai. Minētā funkcija uz projekta iesniegšanas brīdi nav definēta LIAA (arī nevienai citai valsts pārvaldes iestādei). Projekta ietvaros paredzēts izveidot tehnisku pamatu valsts funkcijas īstenošanai, taču BGLV platformas darbināšanai turpmāk jāparedz valsts budžeta finansējums. Lai nodrošinātu nepārtrauktu un projekta mērogam atbilstošu projekta vadīšanu un īstenošanu, paredzēts ieviest šādu komandu (attēls):
Projekta uzraudzības padome (turpmāk – PUP) uzrauga, vai projekta aktivitāšu īstenošana noris atbilstoši projekta mērķiem un plānotajiem rezultātiem un apstiprina izmaiņu nepieciešamību projektā. PUP sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, LIAA un VARAM pārstāvji. PUP darbu organizē projekta vadītājs. PUP sanāksmes tiek plānotas reizi ceturksnī vai pēc nepieciešamības. Projekta vadības grupa (turpmāk – PVG) kontrolē projekta īstenošanas gaitu un nepieciešamās izmaiņas projekta aktivitāšu ieviešanā. PVG ir pakļauta PUP. PVG uzdevums ir nodrošināt ar projekta īstenošanu saistīto lēmumu pieņemšanu un izpildi. PVG ierosina un saskaņo BGLV platformas izstrādātāju darāmnes (backlog) izmaiņas (aktivitāšu iterāciju plānu), akceptē nodevumus un pieņem citus lēmumus projekta rezultātu sasniegšanai. Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar laika grafiku, budžetu un projekta līgumu. Projekta vadītājs ir atbildīgs par sadarbību starp visām projektā iesaistītajām pusēm: LIAA bloka ieviešanas komandu, VUV bloka izstrādātāju un ieviešanas komandu, VUV partneriem, kā arī citām ar projektu saistītajām personām. Projekta vadītājs uzrauga ārpakalpojumu sniedzēju darbu. Projekta vadītājs ir atbildīgs par LIAA sadaļas pilnveides aktivitātēm atbilstoši izstrādes tehniskajai specifikācijai un par veikto sistēmanalīzi. Projekta vadītājs plāno un saskaņo funkcionalitāti ar atbildīgajām LIAA personām, plāno un koordinē LIAA bloka nodevumu testēšanu un akceptēšanu, koordinē LIAA iekšējo procesu pārveidi atbilstoši sistēmas lietojumscenārijiem un tiesībām. Projekta vadītājs koordinē arī sadarbību ar citu sistēmu izstrādātājiem, kuras nepieciešams integrēt ar BGLV platformu (piemēram, Microsoft Dynamics). LIAA bloka ieviešanas komandu veido LIAA pakalpojumu vadītājs, pakalpojumus sniedzošās struktūrvienības un IT nodaļas pārstāvji. Šo komandu vada projekta vadītājs. Komanda piedalās LIAA bloka funkcionalitātes sistēmanalīzē, precizē prasības programmatūrai, definē lietojumscenārijus, kurus pēc izstrādes izmanto testēšanai, testē un sniedz komentārus kļūdu un neprecizitāšu novēršanai. Komanda ir atbildīga par BGLV platformas funkcionalitātes ieviešanu LIAA ikdienas darbā un apmāca LIAA darbiniekus (galvenokārt pakalpojumu sniedzējus) BGLV platformas lietošanai. LIAA bloka izstrādātājs ir atbildīgs par BGLV platformas LIAA bloka izstrādi noslēgtā iepirkuma līguma ietvaros. Izstrādātāju vada projekta vadītājs. VUV bloka izstrādātājs ir atbildīgs par VUV bloka izstrādi noslēgtā iepirkuma līguma ietvaros. Izstrādātāju vada projekta vadītājs. VUV bloka ieviešanas komandu vada projekta vadītājs. Komandas galvenajos uzdevumos ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu saraksta organizēšana un strukturēšana, pakalpojumu aprakstīšanas koordinēšana sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši VARAM pakalpojumu pārvaldības politikai un VRAA tehniskajām prasībām, klientu profilēšanas vajadzību un prasību definēšana sadarbībā ar BGLV platformas projektējuma izstrādātājiem, VARAM, VRAA un valsts pārvaldes iestādēm. Komanda piedalās VUV bloka funkcionalitātes VUV bloka sistēmanalīzē, precizē prasības programmatūrai, definē lietojumscenārijus, kurus pēc izstrādes izmanto testēšanai, koordinē testēšanu ar iestādēm un sniedz komentārus kļūdu un neprecizitāšu novēršanai. Komanda ir atbildīga par BGLV platformas funkcionalitātes ieviešanu valsts pārvaldes iestāžu (pakalpojumu turētāju un sniedzēju) ikdienas darbā, veido uzņēmēju pakalpojumu vadības procesus LIAA jaunu funkciju ietvaros, apmāca LIAA darbiniekus un konsultē iestādes par BGLV platformas lietošanas jautājumiem. VUV partneri ir personas un organizācijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā dažādu aktivitāšu izpildes posmos. Ja nepieciešams, sadarbības partneri piedalās PUP sēdēs. Lai nodrošinātu projekta finanšu pārvaldību nozares līmenī, EM iekļauj projektu iekšējās kontroles sistēmā |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| Projekta izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā ir šādi pieņēmumi: • projekta pārskata periods: 10 gadi (2023.–2032.); • projekta ieguldījumi veido 1 680 000 euro; • BGLV platformas uzturēšana sastāv no: - informācijas sistēmu ikgadējām uzturēšanas izmaksām – 20 % apmērā no projekta ieguldījumiem, sākot ar 2026. gadu; - LIAA darbinieku izmaksām centralizētās funkcijas izpildei, tai skaitā BGLV platformas VUV sadaļas darbināšanai. Taču, ņemot vērā nepieciešamību virzīt funkcijas ieviešanu un deleģēšanu LIAA ar attiecīgu resursu piesaisti 2023. gadā, šīs izmaksas uz projekta iesniegšanas brīdi nav apstiprinātas un tāpēc veido 0 ietekmi uz izmaksu-ieguvumu aprēķinu; • finanšu ieguvumi esošajā BGLV platformas attīstības etapā neveidojas; • ekonomiskos ieguvumus nosaka uzņēmēju (nodokļu maksātāju – juridisko personu) par 1 stundu gadā atvieglots administratīvais slogs, pamatojoties uz 2022. gada vidējām darba spēka izmaksām: 10,74 euro/stundā (avots: CSP). Nepiemērojot neto tagadnes vērtības aprēķinu un ignorējot inflācijas ietekmi, izmaksu-ieguvumu koeficients veido 3,5, un tas nozīmē, ka potenciālie ieguvumi no projekta īstenošanas 10 gadu perspektīvā pārsniedz izmaksas 3,5 reizes, un liecina par augstu projekta lietderīgumu. Kopējais projekta lietderīgums 10 gadu pārskata periodā aprēķināts, no projekta ieguvumiem 16 185 008 euro (kopsumma) atņemot kopējās investīcijas 1 962 240 euro (tai skaitā PVN) un uzturēšanas izmaksas 2 681 280 euro (tai skaitā PVN) un iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 11 541 488 euro |
8. Cita būtiska informācija
| Projekts ir cieši saistīts ar VRAA projektiem "Digitālo pakalpojumu koplietošanas platformas attīstība, vienotās saziņas platformas attīstība un dokumentu pārvaldības platformu integrācija, Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla izvēršana un pakalpojuma sniegšanas atbalsta paplašināšana" un "Vienotās datu koplietošanas platformas attīstība, vides nozares un sociālo pakalpojumu datu pieejamības un koplietošanas nodrošināšana, kā arī priekšnosacījumu radīšana inovatīviem mobilitātes pakalpojumiem, nodrošinot tīkla kvalitātes digitālo kartējumu". Ņemot vērā LIAA atbildību par vienotās uzņēmēju vārtejas veidošanu, pakalpojumu un datu koplietošanas risinājumu attīstīšanā jāiesaista LIAA, apzinot ar uzņēmēju pakalpojumiem un datiem saistītās vajadzības. LIAA nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks plānots un netiks sniegts. Investīcijas līdzekļi tiks ieguldīti tikai LIAA informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas nodrošināšanā, lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu attīstību, kā arī to tehnoloģisko un administratīvo ieviešanu. Projekta ietvaros tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu un priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. LIAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts funkciju nodrošināšanai |
Lietotie saīsinājumi:
| ANM | Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms |
| BGLV platforma | Valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| IKT | informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LVRTC | Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs |
| PUP | projekta uzraudzības padome |
| PVG | projekta vadības grupa |
| UR | Uzņēmumu reģistrs |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VRAA | Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
| VUV | Vienotā uzņēmēju vārteja |
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
| Projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" ietvaros paredzēts noteikt un ieviest centralizēto valsts pārvaldes funkciju – nodrošināt Latvijā strādājošiem uzņēmējiem (Latvijas un ES valstu rezidentiem) vienotu uzņēmēju vārteju platformā business.gov.lv (Valsts platforma biznesa attīstībai) sadarbībai ar valsts pārvaldi. Šīs funkcijas ieviešana būs jāiniciē EM, un izpilde būs jādeleģē LIAA. LIAA sniegs koplietošanas pakalpojumu "Vienota uzņēmēju vārteja business.gov.lv", koplietojot VRAA radītos risinājumus. Pārņemot platformas latvija.lv uzņēmēju sadaļu, vienotās uzņēmēju vārtejas (turpmāk – VUV) ietvaros uzņēmējiem (Latvijas un citu ES valstu rezidentiem) tiks nodrošināta iespēja meklēt informāciju par iestāžu prasībām uzņēmējiem dažādās dzīves situācijās, pētīt e-pakalpojumu un cita satura personalizētu piedāvājumu atbilstoši uzņēmuma profilam un dzīves situācijai, pieteikt un saņemt e-pakalpojumu, tai skaitā sazināties ar iestādēm e-pakalpojumu ietvaros (izmantojot oficiālo e-adresi), organizēt uzņēmuma darba vietas lietotāju struktūru un to tiesības. Projekta ietvaros tiks attīstīta Vienotā uzņēmēju vārteja, kurā būs pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija un pakalpojumi |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
| • Nodrošināta API saskarne iestāžu pakalpojumu izvietošanai • BGLV platformas pieejamība – 24/7 • Iestāžu e-pakalpojuma darbspējas laiks – vismaz 99 % mēnesī • E-pakalpojuma veiktspējas un vienlaicīgo e-pakalpojuma saņēmēju skaita reāllaika monitorings, iestāžu brīdināšana par kritiskiem rādītājiem |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Atbilstoši BGLV platformas vīzijai 2030 koplietošanas pakalpojumu saņēmēji būs visas valsts pārvaldes iestādes, kas sniedz pakalpojumus uzņēmējiem un citām juridiskajām personām (Latvijas un ES valstu rezidentiem). Projekta rezultātā koplietošanas pakalpojumus izmēģinās to saņēmēji – sadarbības partneri un LIAA |
5. IKT risinājums pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai
| • Valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv • VRAA uzturētās sistēmas un servisi (tiks precizēti projekta laikā) |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
| Projekta ietvaros plānots sadarbībā ar VARAM un EM izvērtēt esošo normatīvo regulējumu valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldībai un sniegšanai, tai skaitā (bet ne tikai): - Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ); - Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ); - Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (Dokuments attiecas uz EEZ); - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva); - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ); - Valsts pārvaldes iekārtas likumu; - Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība"; - Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi"; - LIAA nolikumu. LIAA uzņemoties vienotās uzņēmēju vārtejas izveidi, valsts pārvaldē jāizveido un jādeleģē LIAA šī funkcija un no tās izrietošie uzdevumi, paredzot jēgpilnu organizatorisko un tehnisko sadarbību ar VARAM, VRAA un pakalpojumu turētājiem un sniedzējiem. Plānotajā normatīvajā regulējumā iestādēm tiks noteikta obligāta BGLV platformas (pakalpojuma) izmantošana |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
| Plānots, ka pakalpojuma uzturēšana un sniegšana tiks finansēta no koplietošanas pakalpojuma sniedzēja – LIAA – budžeta līdzekļiem. Projekta ietvaros nav paredzēti maksājumi no gala lietotājiem |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un tā pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
| LIAA apzinās, ka, uzņemoties jaunu valsts pārvaldes funkciju – nodrošināt visu valsts pārvaldes pakalpojumu kopu uzņēmēju vajadzībām, būs nepieciešami ievērojami resursi šīs funkcijas ieviešanai un turpmākai uzturēšanai. Lai nodrošinātu projekta ietvaros attīstītās BGLV platformas turpmāku uzturēšanu, tiek aplēsts, ka risinājuma uzturēšanai nepieciešami 20 % no tā izstrādes vērtības, t. i., 336 000 euro, sākot ar 2026. gadu. Pēc projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī. Papildus nepieciešamā finansējuma apmērs projekta uzturēšanai tiks nodrošināts, veicot pārdali no budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve". Ņemot vērā BGLV platformas vīziju 2030, ir nepieciešams jau laikus plānot risinājumu turpmākajai attīstībai – vismaz 1 000 000 euro gadā tuvāko septiņu gadu laikā. Jautājums par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu koplietošanas pakalpojuma attīstībai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām |
Lietotie saīsinājumi:
BGLV platforma – valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv
EM – Ekonomikas ministrija
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības aģentūra
VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra
Piezīmes.
1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja attīstības plāna 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
 |
 |
 |
 |