Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.3-07/2709

Rēzeknē 2023. gada 17. aprīlī

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa - pilskalns - izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu un bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: pilskalns (turpmāk tekstā - kultūras piemineklis) iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz šādu valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli:

Valsts aizsardzības Nr.	Nosaukums	Adrese
1545	Jurizdikas pilskalns	Ludzas novads, Zvirgzdenes pagasts, Ludzas austrumu nomalē

Valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas elementi (nocietinājumu vaļņi, grāvji u.c.), reljefs, arheoloģiskās senlietas.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Kultūras pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošā kultūras pieminekļa teritorijā.

1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība.

1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot kultūras pieminekļa teritorijas zemes reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu, nelikumīgas saimnieciskās darbības vai zemes rakšanas rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā konstatējot arheoloģiskās senlietas (piemēram, keramikas lauskas, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara, kaula vai cita materiāla izgatavotas rotas, ieročus, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) jāveic tā teritorijas kopšana, nepieļaujot kultūras pieminekļa teritorijas aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama tikai dabiska meža atjaunošanās, neveicot mehānisku augsnes sagatavošanu meža stādīšanai.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmaiņām saistīta kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde līdzšinējā platībā, neveicot dziļaršanu, bet pielietojot augsnes minimālās apstrādes veidus, kas nepārsniedz 10 - 15 cm dziļumu.

1.3.3. Kultūras pieminekļa teritorijā esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, neveicot zemes rakšanas darbus.

1.3.4. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu (ja tādi ir) uzturēšana un remonts, neveicot zemes rakšanas darbus, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.

2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā:

Ja kultūras piemineklim nav noteikta individuālā aizsardzības zona, lauku teritorijās un lauku apdzīvotajās vietās aizsardzības zona ir 500 m attālumā ap kultūras pieminekli.

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma un aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī lai nepieļautu vai lai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, kā arī vēlams nodrošināt piekļūšanas iespējas kultūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis.

2.2.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļuvi tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo administratīvo aktu kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.4. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju.

3.5. Atsavinot kultūras pieminekli, īpašniekam kā NILLTPFN likuma subjektam attiecinātais pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (https://goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šī administratīvā akta apstrīdēšana tā daļā neaptur administratīvā akta darbību.

Latgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore V. Platpīre