Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 4/2023

Saulkrastos 2023. gada 29. martā

Nekustamo īpašumu Rīgas ielā 82B, Rīgas ielā 86B un Jūras ielā 9, Saulkrastos, teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu
un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka nekustamo īpašumu Rīgas ielā 82B, Rīgas ielā 86B un Jūras ielā 9 izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī funkcionālo zonējumu - grafisko daļu (2. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26857 izstrādātā īpašumos Rīgas ielā 82B, Rīgas ielā 86B un Jūras ielā 9 lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis

1. pielikums
Saulkrastu novada domes 2023. gada 29. marta
saistošajiem noteikumiem Nr. SN 4/2023

Saulkrastu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000068680
Raiņa iela 8, Saulkrasti, Saulkrastu nov., LV-2160
pasts@saulkrasti.lv http://www.saulkrasti.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Rīgas iela 82B, Rīgas iela 86B un Jūras iela 9

Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi piemērojami šī lokālplānojuma robežās, kas ietver nekustamā īpašuma Rīgas iela 82B, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 80130030332, nekustamā īpašuma Rīgas iela 86B, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 80130033065, nekustamā īpašuma Jūras iela 9, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 80130030339, Saulkrastu teritorijā (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Saulkrastu novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tik tālu, cik tālu tās nenosaka šī Lokālplānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

3. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālā zonējuma plāns".

4. Lokālplānojuma grafiskās daļas pielikumā "Funkcionālā zonējuma plāns" ir attēlota Mežaino piejūras kāpu 2180 biotopa (turpmāk - biotops) teritorija, kas iedalās biotopa labas kvalitātes un viduvējas kvalitātes atradņu teritorijās.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

5. Konkrēto būvju izvietojumu nosaka ēku un būvju būvprojektos, ņemot vērā lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un ievērojot noteiktās būvlaides.

6. Katrā zemes vienībā atļauta vienas dzīvojamās mājas būvniecība.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

7. Ja tiek atmežota zemes vienība, tehniskā projekta ģenplānā jāatzīmē saglabājamie koki. Nav pieļaujams visu skuju koku nociršana, izņemot, ja tie ir bojāti (slēdzienu dod mežzinis vai arborists).

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

Nenosaka

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

8. Ūdensapgāde risināma pieslēdzoties centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem.

9. Saimnieciskā kanalizācija risināma pieslēdzoties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

10. Lokālplānojuma teritorijā jāievēro noteiktas būvlaides:

10.1. izvietojot dzīvojamo apbūvi zemes vienībā, jāievēro obligātā būvlaide 3 metru attālumā no E kategoriju ielu sarkanajām līnijām;

10.2. izvietojot zemes vienībā publiskās un sabiedriskās būves, no E kategorijas ielām jāievēro būvlaide 6 metru attālumā no ielu sarkanās līnijas.

11. Būvlaide var tikt precizēta ģenplānā, ņemot vērā zemesgabala dabiskos apstākļus (piemēram, koku izvietojumu).

12. Apbūve izvietojama maksimāli saglabājot teritorijā esošos kokus un nemainot teritorijas reljefu.

13. Projektējamo ēku jumta slīpums nedrīkst būt stāvāks par 45° un lēzenāks par 2°.

14. Visā teritorijā jāievēro vienota arhitektoniskā un tonālā koncepcija. Ēku jumta segumiem jābūt melnā vai tumši pelēkā krāsā. Ēku fasādēm jābūt pelēkām vai melnām. Apbūvē veidojami krāsu akcenti ar koka elementiem vai citiem materiāliem brūnos toņos.

15. Ēku fasādēs 14. punktā minētajiem akcentiem jāaizņem vismaz 10 % no katras ēkas fasādes. Būvprojektā, pamatojot arhitektonisko koncepciju, visas ēkas fasādes var veidot akcenta tonī.

16. Ēkas arhitektūrā aizliegts veidot torņus un izteikti dominējošus, vertikālus būvapjomus.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

17. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka katras attiecīgās teritorijas būvprojektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

18. Žogu augstums nedrīkst pārsniegt 1,50 m un tam nodrošināma vismaz 50 % caurredzamība.

19. Visā lokālplānojuma teritorijā jāievēro vienota žogu arhitektoniskā un tonālā koncepcija. Žogam jābūt pieskaņotam ēkas un ielas teritorijas kopējai arhitektūrai.

20. Uz publisku ārtelpu (ielu) vērsts žogs veidojams no betona, kas kombinēts ar tumšu metālu vai tumšu koku. Priekšpagalmā aizliegts izmantot sieta, vai stiepļu tipa žogus.

21. Aizliegts nožogojums ar asiem elementiem.

22. Dzīvžogi atļauti tikai sāna un aizmugures pagalmos, maksimālais to augstums nedrīkst pārsniegt 2m.

23. Katrā zemes vienībā ēkas priekšpagalmā jāiestāda vismaz viens dekoratīvais koks. Rekomendētie koki - mazā priede, robīnija, kadiķis. Rindu māju apbūvē, katrā zemes vienībā dekoratīvo koku var neparedzēt.

24. Individuālo dzīvojamo ēku priekšpagalmi veidojami apzaļumoti ar dekoratīviem apstādījumiem, veidojot reprezentatīvu ielas publisko ārtelpu. Izmantojams Latvijas klimatam atbilstošs augu sortiments.

25. Karogi stiprināmi uz ēku galvenās fasādes, kas vērsta pret ielu.

26. Iebrauktuve, auto novietnes un gājēju celiņi priekšpagalmā jāveido ar bruģa vai betona segumu melnā, tumši pelēkā vai pelēkā tonī.

27. Atmežojamās teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6 % slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm, un lietusūdeņu uztveršanas grāvjiem/akām.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

Nenosaka

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3)

4.2.1.1. Pamatinformācija

28. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

29. Savrupmāju apbūve (11001).

30. Rindu māju apbūve (11005).

31. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

32. Biroju ēku apbūve (12001).

33. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot auto servisu, spēļu namus, kazino.

34. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

35. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

36. Sporta būvju apbūve (12005).

37. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

38. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

39. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

40. Labiekārtota ārtelpa (24001).

41. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
42.	Savrupmāju apbūve	800 m² ¹	40 ⁴			līdz 2	⁶
43.	Rindu māju apbūve	300 m² ²	70			līdz 3	⁶
44.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1500 m²	60			līdz 3 ⁵	20
45.	Biroju ēku apbūve	1500 m²	50			līdz 3	20
46.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
47.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1500 m²	35			līdz 2	20
48.	Kultūras iestāžu apbūve	1500 m²	35			līdz 2	20
49.	Sporta būvju apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
50.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
51.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
52.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
53.	Labiekārtota ārtelpa	³	20			līdz 1	⁶
54.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	³					⁶

1. zemes vienībām, kurās tiek ietvertas biotopu atradnes ar labu vai viduvēju kvalitāti, minimālā zemes vienības platība 1000 m²
2. vienai sekcijai
3. pēc funkcionālās nepieciešamības
4. zemes vienībām, kurās ietvertas biotopu atradnes ar labu vai viduvēju kvalitāti, maksimālais apbūves blīvums 30 %.
5. Papildus atļauta mansarda stāva izbūve
6. nepiemēro

4.2.1.5. Citi noteikumi

55. No jauna veidojamas zemes vienības robežai gar ielu vai laukumu jābūt vismaz 15 metru garai, izņemot rindu māju apbūvi.

56. Nevienā mājas punktā maksimālais ēku un būvju augstums nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta vertikālo projekciju uz zemes un robežu ar pierobežnieku zemes vienību. Ja ēka vai būve izvietota 4 metru no pierobežnieku zemes vienības robežām, tad tā jumta vai ēkas sienas jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 6 metrus.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.1.1. Pamatinformācija

57. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

58. Savrupmāju apbūve (11001).

59. Rindu māju apbūve (11005).

60. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

61. Biroju ēku apbūve (12001).

62. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

63. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

64. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

65. Sporta būvju apbūve (12005).

66. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

67. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

68. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

69. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

70. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

71. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

72. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
73.	Savrupmāju apbūve	800 m² ⁹	40 ¹⁰			līdz 2	¹²
74.	Rindu māju apbūve	300 m² ⁷	70			līdz 3	¹²
75.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1500 m²	60			līdz 4 ¹¹	20
76.	Biroju ēku apbūve	1500 m²	50			līdz 3	20
77.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
78.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	⁸	35			līdz 2	20
79.	Kultūras iestāžu apbūve	1500 m²	35			līdz 2	20
80.	Sporta būvju apbūve	⁸	35			līdz 2	20
81.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	1500 m²	35			līdz 3	20
82.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
83.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
84.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1500 m²	50			līdz 2	20
85.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	1500 m²	20			līdz 2	30
86.	Labiekārtota ārtelpa	⁸	20			līdz 1	¹²
87.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	⁸				līdz 1	¹²

7. vienai sekcijai
8. pēc funkcionālās nepieciešamības
9. zemes vienībām, kurās tiek ietvertas biotopu atradnes ar labu vai viduvēju kvalitāti, minimālā zemes vienības platība 1000 m²
10. zemes vienībām, kurās ietvertas biotopu atradnes ar labu vai viduvēju kvalitāti, maksimālais apbūves blīvums 30 %.
11. Papildus atļauta mansarda stāva izbūve
12. nepiemēro

4.5.1.5. Citi noteikumi

88. No jauna veidojamas zemes vienības robežai gar ielu vai laukumu jābūt vismaz 15 metru garai, izņemot rindu māju apbūvi.

89. Nevienā būves punktā maksimālais ēku un būvju augstums nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta vertikālo projekciju uz zemes un robežu ar pierobežnieku zemes vienību. Ja ēka vai būve izvietota 4 metru no pierobežnieku zemes vienības robežām, tad tā jumta vai ēkas sienas jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 6 metrus.

90. Teritorijā nav atļauts:

90.1. izvietot noliktavas, ražotnes un palīgizmantošanas, kuras saistītas ar viegli uzliesmojošu un sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanu un izmantošanu, kā arī uzglabāt vielas, kuru kaitīgie izdalījumi pārsniedz normatīvos lielumus vai kuru daudzums var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju;

90.2. veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

91. Publiska vai komerciāla rakstura apbūves objekta būvprojektā ir jāparedz vizuālās ietekmes mazinoša un skaņu slāpējoša apstādījumu josla vismaz 10m platumā gar dzīvojamās apbūves teritorijām.

92. Plānojot apbūvi, visā teritorijā saglabājami iespējami daudz koku (galvenokārt - priedes), sevišķi - lielu dimensiju kokus un ainaviski izteiksmīgus kokus, kā arī iespējami lielā platībā saglabāt esošo meža dabīgo zemsedzi.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR4)

4.7.1.1. Pamatinformācija

93. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

94. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

95. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

96. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

97. Dabiskās zaļumu teritorijas, kas ietver ar mežu klātas platības, kā arī stādījumi ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi un specifiskām funkcijām, kā arī ar lielu ekoloģisko, estētisko un rekreācijas nozīmi, kas kalpo arī reprezentācijai, ietver parkus un citus īpašas nozīmes zaļumus, zaļumus apbūves teritorijās, neapbūvējamo zaļumu teritorijas, kurās atrodas arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi un/vai īpaši aizsargājamie biotopi.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

98. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

99. Labiekārtota ārtelpa (24001).

100. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

101. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

102. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

103. Neatkarīgi no īpašuma piederības funkcionālās zonas "Dabas un apstādījumu teritorijās" ir jānodrošina esošo apstādījumu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību, nepieļaujot apstādījumu pārpurvošanos un aizaugšanu ar nezālēm, kā arī Mežaino piejūras kāpu aizsardzību un apsaimniekošanu.

104. Atļautā izmantošana realizējama ievērojot Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus, nebojājot un maksimāli saglabājot esošo kāpu reljefu.

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

105. Teritorijas kurās ir Mežaino piejūras kāpu 2180 biotopa (turpmāk - biotops) atradnes, kas iedalās pēc biotopa kvalitātes - labas un viduvējas kvalitātes.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

106. Visā biotopa teritorijā būvniecības laikā nav pieļaujama zemes atbērtņu veidošana vai būvmateriālu glabāšana.

107. Biotopa teritorijā, kas atrodas dabas un apstādījumu teritorijā (DA), gan labas, gan viduvējas kvalitātes atradņu teritorijā nav pieļaujama biotopu transformācija un labiekārtojuma ierīkošana.

108. Biotopa viduvējas kvalitātes atradņu teritorijā:

108.1. nav atļauta rindu māju un mazstāvu daudzīvokļu māju būvniecība;

108.2. no apbūves brīvajā teritorijā saglabājami esošie koki un dabiskā zemsedze;

108.3. gājēju celiņu segumu atļauts veidot no dabiskai videi piemērotajiem materiāliem (šķembām, atsijām, grants, koka).

109. Biotopa labas kvalitātes atradņu teritorijā nav pieļaujama apbūve, biotopu atradņu transformācija un esošās zemsedzes izmaiņas (bojāšana).

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

110. Izstrādājot zemes ierīcības projektu jāņem vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, ievērojot teritorijā esošo dabas elementu atrašanās vietas un robežas, teritoriju ielu sarkanajās līnijās izdalot atsevišķā zemes vienībā.

111. Zemes vienības, kurās paredzēta rindu māju apbūve, sadali var veikt pēc rindu mājas nodošanas ekspluatācijā.

112. Lokālplānojums izstrādāts ar detalizāciju, kas neparedz detālplānojuma izstrādi teritorijas sadales un apbūves plānošanai.

113. Pēc lokālplānojuma stāšanās spēkā uzsāk zemes ierīcības projekta izstrādi. Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par zemes ierīcības projekta izstrādi pašvaldība ar nekustāmā īpašuma attīstītāju slēdz administratīvo līgumu par lokālplānojuma īstenošanu. Līguma noteikumi ir saistoši visiem turpmākajiem nekustamā īpašuma tiesību pārņēmējiem.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

Nenosaka