Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 30. martā (prot. Nr. 16 42. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 2 352 000 euro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī projekta izmaksas 444 528 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai no valsts budžeta.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt projekta iesniedzēju – Zemkopības ministriju – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" ietvaros.
3. Finansēt 2.1.3.1.i. investīcijas projektu, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" prasībām.
Zemkopības ministrs D. Šmits
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Zemkopības ministrija |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Lauku atbalsta dienests Valsts augu aizsardzības dienests |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | • Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns • Datu pārvaldības attīstības programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" ietvaros īstenotais projekts "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība 2. kārta" (Nr. 2.2.1.1/20/I/003) (turpmāk – ZM SAM 2.2.1. projekts). ZM SAM 2.2.1. projekta ietvaros paredzēta nozares datu analīzes sistēmas izveide zemkopības nozares politikas plānošanas un uzraudzības vajadzībām. Investīcijas 2.1.3.1.i. projekta ietvaros plānota šīs datu analīzes sistēmas pilnveide, papildinot to ar investīcijas projektā radītajām datu kopām un to analīzes iespējām, fokusējoties uz Eiropas Savienības Zaļā kursa politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas rādītājiem. Ņemot vērā, ka ZM SAM 2.2.1. projektā paredzēta datu analīzes sistēmas izstrāde, bet investīcijas 2.1.3.1.i. projektā – papildināšana, nepastāv dubultā finansējuma risks |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Uzlabot informatīvo atbalstu KLP stratēģijas īstenošanai, kura paredz nodrošināt uzticamu, aktuālu un detalizētu informāciju lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai. Projekta ietvaros plānoti pilnveidojumi, kas nodrošinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldību, ģeotelpiskās informācijas datu slāņu koplietošanu starp nozares iestādēm un Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), monitoringu par zemes apsaimniekošanas aktivitātēm – brīdinājumus lauksaimniekiem par veiktajām darbībām, audzētajām kultūrām, termiņu un nosacījumu ievērošanu. Tāpat projektā paredzēts turpināt attīstīt nozares datu analīzes sistēmu, kas tiks izveidota ZM SAM 2.2.1. projektā, papildinot to ar kopējās lauksaimniecības politikas rādītāju analīzes iespējām. Plānojot ģeotelpiskās informācijas datu slāņu koplietošanas iespējas, izvērtētas valsts sektorā iepriekš veiktās ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) aktivitātes, tai skaitā ERAF specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" ietvaros izstrādātie un attīstītie Valsts reģionālās attīstības aģentūras ĢIS risinājumi un to izmantošanas iespējas. Lai iegūtu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā un Zemes pārvaldības likumā noteikto informāciju par augsni, nepieciešams izveidot vienotu augšņu datubāzi, kas ietver datus par augšņu kartēšanas un augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem, kā arī citiem augsni un zemes kvalitāti raksturojošiem rādītājiem. Uzkrātā informācija par augšņu tipiem un to klasifikāciju nodrošinās datu analīzi atbilstoši Pasaules augšņu klasifikatoram (PAK), kā arī dos iespēju pilnveidot augšņu novērtējuma sistēmu, kas palīdzētu valsts politikas veidotājiem un lauksaimniekiem pieņemt ekonomiski un ekoloģiski pamatotus lēmumus | ||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | 1. Eiropas Savienības Zaļā kursa politika un Latvijas kopējā lauksaimniecības politika (KLP) paredz tādu datu apstrādi, kādi pašreiz nozares iestādēs netiek uzkrāti. 2. Šobrīd nav nodrošināta iespēja ZM nozares iestādēm izmantot vienotu vidi ģeotelpiskās informācijas uzturēšanai, kuru izmanto vairākas iestādes, t. sk. satelītattēlu analīzes un pieejamības iespējas. 3. ZM nozares iestādēm nav vajadzīgo risinājumu, lai plānotu un kontrolētu gudrās lauksaimniecības metodes, prognozētu lauksaimniecības attīstības scenārijus nozares politikas veidošanai. 4. Esošā augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu (ML) aprites uzraudzības sistēma nenodrošina elektronisku informācijas sasaisti, sākot no AAL un ML ievešanas valstī un izplatīšanas līdz galalietotājam. AAL/ML reģistriem nav sasaistes ar lauksaimnieciski izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmu, lai reģistrētu konkrēto izlietojumu konkrētā LIZ platībā, kā to paredz Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2379 "Par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK" | ||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | vērtība | sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Ieguvums nozarei: pilnveidotas nozares datu analīzes iespējas, lai ZM un nozares iestādes plānotu, kontrolētu un prognozētu lauksaimniecības attīstības politiku | Pilnveidota nozares datu analīzes sistēma | 1 | 2026. g. |
| 3.3.2. Ieguvums nozarei: izveidots jauns zemkopības nozares koplietošanas ĢIS risinājums, kurā nozares iestādēm nodrošināta kopīga piekļuve tām nepieciešamajiem ģeotelpiskās informācijas slāņiem, ģeotelpisko datu centralizēta iegāde, kā arī iespēja veidot, uzturēt un koplietot jaunus ģeotelpiskās informācijas slāņus | Iestādes, kuras izmantos zemkopības nozares koplietošanas ĢIS risinājumu | 5 | 2026. g. |
| 3.3.3. Ieguvums iestādei: nodrošināts atbalsts datu apstrādei, kas nepieciešams ES Zaļā kursa un KLP īstenošanai. Nodrošināti dati un kontroles iespējas atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP prasībām, uzskaitot AAL un ML iegādes un izlietošanas apjomu | Pieejami dati par saimniecībām | 18000 | 2026. g. |
| 3.3.4. Ieguvums sabiedrībai: iespēja operatīvi apmainīties ar informāciju par novērotajiem kaitīgajiem organismiem, atbalsts lēmumu pieņemšanai par kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu prasībām | Lietotāju skaits, kas izmanto VAAD sistēmu, lai lauksaimnieki pieņemtu pamatotus lēmumus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai | 3000 | 2026. g. |
| 3.3.5. Ieguvums valsts politikas veidotājiem, zinātniekiem, lauksaimniekiem: izveidota vienota datubāze ar visaptverošu informāciju par augsni, kas palīdzētu pieņemt ekonomiski un ekoloģiski pamatotus lēmumus | Pieejama datu kopa par augšņu rādītājiem | 1 | 2026. g. |
| 3.3.6. Ieguvums oficiālās statistikas nodrošināšanai: iegūta statistika atbilstoši Regulas 2022/2379 prasībām CSP un EUROSTAT vajadzībām par ML, AAL un citiem rādītājiem un mainīgajiem, t. sk., tiem, ko noteiks tematiskās īstenošanas regulas. | Pieejama statistika par ML, AAL un citiem rādītājiem | 1 | 2026 |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
2 352 000 EUR | 444 528 EUR | Avansa maksājuma apmērs, ja tiks pieprasīts Nav paredzēts |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
| Projekta pārvaldība un īstenošana | 235 200 EUR | 235 200 EUR | Nodrošināts projekta vadības un īstenošanas personāls |
| Informācijas sistēmu projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana | 2 116 800 EUR | 2 116 800 EUR | Papildināts ZM KL, VAAD IS, LAD IS |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) | |
1 | Nozares datu analīzes sistēma | Nodrošinās nozares datu analīzes iespējas, lai ZM un nozares iestādes plānotu, kontrolētu un prognozētu lauksaimniecības attīstības politiku | Jā | 28.04.2023. | 2026. g. I cet. | ZM un padotības iestāžu darbinieki (50) | |
1 | Zemkopības nozares koplietošanas ĢIS risinājums | Nodrošinās kopīgu piekļuvi nozares iestāžu izmantotajiem un uzturētajiem ģeotelpiskās informācijas slāņiem | Jā | 28.04.2023. | 2026. g. I cet. | ZM un padotības iestāžu darbinieki (250) CSP darbinieki (15) | |
1 | VAAD IS | Sistēmā nodrošināts atbalsts AAL un ML izlietotā daudzuma uzskaitei un kontrolei. Modulis lauksaimniekiem pamatotu lēmumu pieņemšanai par AAL izmantošanu kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu prasībām | Jā | 28.04.2023. | 2026. g. I cet. | AAL/ML izmantotāji (18000) VAAD klienti – lauksaimnieki (3000) CSP darbinieki (15) | |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
N/A | N/A | N/A | N/A |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
2 | Dati par AAL un ML iegādes un izlietošanas apjomiem | 2026. g. I cet. |
1 | Dati par augšņu rādītājiem | 2026. g. I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
| Projekta īstenošanai tiks izveidota projekta darba grupa, kura nodrošinās projekta vadību un īstenošanu. Projekta darba grupā tiks iesaistīts projekta īstenotāja un sadarbības partneru personāls. • Projekta vadību nodrošinās: - ZM projekta vadītājs (esošais ZM Administratīvā departamenta darbinieks pašreizējo pienākumu ietvaros; papildu pienākumi tiks finansēti no projekta budžeta) – 1 darbinieks; - projekta partnera (VAAD) projektu vadības personāls (esošais VAAD darbinieks; papildu pienākumi tiks finansēti no projekta budžeta) – 1 darbinieks; - projekta partnera (LAD) projektu vadības personāls (esošais LAD darbinieks; papildu pienākumi tiks finansēti no projekta budžeta) – 1 darbinieks. • Projekta īstenošanu nodrošinās: - ZM speciālisti (esošie ZM darbinieki; papildu pienākumi tiks finansēti no projekta budžeta) – 4 darbinieki; - VAAD speciālisti (esošie VAAD Stratēģijas un metodoloģijas departamenta un Informācijas daļas, Augu karantīnas departamenta, Augu aizsardzības departamenta un Agroķīmijas departamenta darbinieki; darbus veiks esošo pienākumu ietvaros) – 4 darbinieki; - LAD speciālisti (esošie LAD Informācijas departamenta, Kontroles departamenta darbinieki; darbus veiks esošo pienākumu ietvaros) – 2 darbinieki; - LAD speciālisti (ĢIS un datubāzu speciālisti; darbus veiks esošo pienākumu ietvaros) – 2 darbinieki |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| Izmaksu un ieguvumu analīze galvenokārt balstīta uz problēmu risināšanu un normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšanu, nākotnes attīstības plānošanu ilgtermiņā. Lai nodrošinātu ES Zaļā kursa un KLP politikas īstenošanu, t. sk. pilnībā izsekojamus datus visā AAL un ML aprites procesā, nepieciešams uzkrāt papildu datus un kontrolēt veiktās darbības, ko nodrošinās pilnveidojumi nozares iestāžu IS. 1. Ieguvums iestādei: pilnveidojot nozares datu analīzes un politikas plānošanas iespējas, izveidojot nozares datu analīzes sistēmu, laika ietaupījums nozares datu analīzei ir 30 %, kas kopumā 13 gadu laikposmā veido 125 680 EUR ietaupījumu. 2. Ieguvums iestādēm: nodrošinot iespēju koplietot ĢIS datu slāņus, laika ietaupījums ģeotelpisko datu sagatavošanai un pārvaldībai ir 25 %, kas kopumā 13 gadu laikposmā veido 279 288 EUR ietaupījumu, kā arī pieejama statistika par radītajiem, kas izriet no REGULAS 2022/2379 prasībām. 3. Ieguvums iestādei: nodrošinot IS atbalstu AAL un ML iegādes un izlietošanas apjomu kontrolei, laika ietaupījums ir 35 %, kas kopumā 13 gadu laikposmā veido 293 252 EUR ietaupījumu. 4. Sociālekonomiskais ieguvums: nodrošinot lauksaimniekiem veikto darbību uz lauka uzskaiti un kontroli, t. sk. AAL un ML uzskaites un pārskatu sniegšanas iespējas, administratīvais slogs samazināts par 50 %, kas kopumā 13 gadu laikposmā veido 4 727 531 EUR ietaupījumu. Aprēķiniem izmantotie parametri: • pilnveidoto sistēmas risinājumu uzturēšanas izmaksas gada laikā ir plānotas 211 680 euro, kas ir 10 % no izstrādes kopējām izmaksām; • valsts pārvaldes darbinieku vidējā alga 2021. gadā bija 1293 euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati); • lauksaimnieku skaits – 65 000 (nozares dati); • esošās darbinieku slodzes darbību īstenošanai un to plānotais samazinājums no 25–35 % (nozares iestāžu dati) Kopējais projekta lietderīgums: no projekta ieguvumiem kopsummā 5 425 751 euro, atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus 2 116 800 euro un investīcijas 2 352 000 euro, iegūst kopējo projekta lietderīgumu 956 951 euro. Projekta ieviešana iestādei dos resursu ietaupījumu 698 220 euro un sabiedrībai sociālo ieguvumu 4 727 531 euro, kopā 5 425 751 euro, kas ir lielāks par 2 352 000 euro ieguldījumu tā īstenošanai. Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Apstrādājamās informācijas apjoms palielinās, kā rezultātā iestādēm būtu nepieciešams piesaistīt jaunus resursus, bet, pilnveidojot sistēmas, iespējams to atrisināt ar esošajiem iestāžu darbinieku resursiem un vienlaikus paaugstināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ātrumu |
8. Cita būtiska informācija
| Lai veiksmīgi realizētu projektu, pastāv zināmi priekšnosacījumi un riski, kas var kavēt tā realizāciju: 1. Projekta realizācijas termiņa un finansējuma ierobežojumi 2. IT nozares speciālistu trūkums 3. Speciālistu mainība abās pusēs (pasūtītāja/izpildītāja) 4. Ģeopolitiskā situācija pasaulē Projekta ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Projekta ietvaros tiks veikta zemkopības nozares informācijas tehnoloģiju koplietošanas risinājumu attīstība, tādējādi atbalsta izmantotāji ir finansējuma saņēmējs – Zemkopības ministrija – un projekta partneri: Lauku atbalsta dienests un Valsts augu aizsardzības dienests. Projekta īstenošanas periodā tiks nodrošināta iekšējās kontroles sistēma, lai netiktu pieļauts interešu konflikts, korupcija un krāpšana, dubultfinansējums, kā arī komercdarbības atbalsts. Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2022/2379 izpildi, projekta uzraudzības padomē tiks iekļauts Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis. |
Lietotie saīsinājumi:
AAL – augu aizsardzības līdzeklis
AD – Administratīvais departaments
ES – Eiropas Savienība
ĢIS – Ģeogrāfiskās informācijas sistēma
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS – informācijas sistēma
IT – informācijas tehnoloģijas
KLP – kopējā lauksaimniecības politika
LAD – Lauku atbalsta dienests
LAD IS – Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma
ML – mēslošanas līdzekļi
VAAD IS – Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēma
VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
ZM – Zemkopības ministrija
ZM KL – Zemkopības ministrijas koplietošanas portāls
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība (piemēram, 10000) un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
 |
 |
 |
 |