Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 2. martā (prot. Nr. 12 47. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un noteikt finansējuma saņēmēju par atbildīgo par projekta pasē norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam, kā arī apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 477 960 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 2 084 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 393 960 euro apmērā.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Kultūras informācijas sistēmu centru – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) ietvaros.
3. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
Kultūras ministra pienākumu izpildītāja ‒ aizsardzības ministre I. Mūrniece
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Kultūras informācijas sistēmu centrs |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Latvijas Nacionālā bibliotēka |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Kultūras nozares projektu programma 2.1.1.1.i. investīcijas projekti "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" un "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā" atbilst un tiks īstenoti Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikumā ietvertās Kultūras nozares projektu programmas investīcijas nolūka "2.1.1.1. Kultūras nozares institūciju darbības procesu digitālā transformācija, t. sk. digitālie risinājumi nozares institūcijām" ietvaros |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" (Nr. 2.2.1.2/17/I/001) (projekts noslēdzies) un "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" (Nr. 2.2.1.2/19/I/001) (īstenošanas termiņš – 2022. gada 15. decembris) attīstīta vienota digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma, izveidota vienota satura izplatīšanas sistēma, izstrādāta autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma un kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma "Mantojums". ERAF projektā "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016) (projekts noslēdzies) veikta Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) pilnveide, attīstot esošos un izstrādājot jaunus VVAIS moduļus, kuri atbalsta Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) fonda dokumentu digitalizāciju un pieejamības nodrošināšanu, kā arī valsts un pašvaldību institūciju elektronisko dokumentu un datu centralizētu uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību, lai veicinātu e-pārvaldes funkcionēšanu un e-pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. ERAF projektā "Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga pilnveidošana, 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015) (projekts noslēdzies) dati par muzeju krājuma priekšmetiem apkopoti vienotā sistēmā, tādējādi padarot tos plaši pieejamus, tai skaitā kvalitatīvi un kvantitatīvi palielināts datubāzes saturs (muzeja priekšmetu aprakstu skaits, digitālie attēli, multimediju datnes). Valsts pakalpojumu attīstības programmas ietvaros Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektā "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" tiks īstenota aktivitāte "Kultūras ministrijas vienotā dokumentu pārvaldības sistēma", kurā Kultūras ministrijas resorā tiks ieviesta vienota dokumentu pārvaldības sistēma. Īstenojot investīcijas projektu "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" (turpmāk – projekts), nepastāv dubultā finansējuma risks ar projektiem, kuros jau ir vai tiks izstrādāti digitālie risinājumi |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | 1. Nozares pamatdarbības procesu digitalizācija Tā ietver nozares pamatdarbības informācijas sistēmu (IS) pielāgošanu atbilstoši valsts IKT mērķarhitektūrai (esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga pilnveide, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga pilnveide, IS "Mantojums" digitālo procesu pilnveide, VVAIS pakalpojumu digitālā transformācija un pilnveide). Projektā definētais mērķis tiešā veidā sekmē Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490) 4.4.8. rīcības virziena "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība digitālajā vidē" noteikto mērķu un vīzijas sasniegšanu un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" noteikto mērķu izpildi. Nozares IS, platformu un e-pakalpojumu izveide un pilnveide sekmēs gan esošo IS attīstību, pielāgojot tās mūsdienu prasībām (tai skaitā modernu tehnoloģisko risinājumu izmantošanai un pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), gan veicinās datu atkalizmantošanu izglītības un uzņēmējdarbības jomās, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā, gan arī veicinās vienotas digitālā kultūras mantojuma pārvaldības attīstību un sadarbību starp institūcijām. Tiks veicināta arī kultūras mantojuma un atmiņas institūciju sadarbība ar sabiedrību, tai skaitā kvalitatīvāka pakalpojumu nodrošināšana. Jaunu e-pakalpojumu nodrošināšana un esošo uzlabošana nodrošinās administratīvā sloga samazinājumu. 2. Kultūras ministrijas resora centralizēta IKT pārvaldības pilnveidošana Tā ietver vienotas infrastruktūras, datoru pārvaldības, drošības risinājumu, lietotāju kontu, programmatūras, atbalsta dienesta ieviešanu un uzlabošanu KM resorā, tādējādi uzlabojot iestāžu ikdienas pamatdarbības procesus, tai skaitā efektīvu IKT resursu pārdali, IKT kompetenču paaugstināšanu, administratīvo izmaksu samazinājumu. Atbilstoši koncepcijai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 57) KM ir pieņēmusi lēmumu noteikt Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) par resora IKT pārvaldnieku, kas kopā ar KM IT nodaļu īstenos centralizētas pārvaldības pilnveidošanu. Projekta mērķi veicina Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" mērķu izpildi – tiek veicināta būtisku valsts IS modernizācija, izstrādājot jaunus un papildinot esošos e-pakalpojumus un platformas, tai skaitā atvieglinot pakalpojumu saņemšanu, integrējot vienotā kultūras mantojuma institūciju IS aprites procesā (integrācija ar LNB Digitālo objektu pārvaldīšanas sistēmu (DOM) un Atsauces datu reģistrācijas sistēmu (ATS), iekļaujot mašīntulkošanas rīkus), kā arī veicinot atvērto datu pieejamību. Centralizēta KM resora IKT pārvaldības pilnveidošana sekmēs valsts pārvaldes modernizāciju, vienota atbalsta sniegšanu un kvalitatīvāku pakalpojumu izstrādi un nodrošināšanu KM resorā | ||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) | Kultūras mantojuma institūciju IS izmantojums un digitālā kultūras satura pieprasījums arvien pieaug, to pierāda arī 2020. gadā veiktais pētījums par kultūras patēriņu – tai skaitā digitālā vidē (Latvijas Kultūras akadēmija, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" un SIA "SKDS", "Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums", 2020. (pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download)). No tā izriet nepieciešamība kultūras mantojuma institūciju IS attīstīt atbilstoši mūsdienu digitālā lietotāja prasībām, tādējādi veicinot valsts kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanu, ilgtermiņa saglabāšanu un datu izmantošanu dažādās jomās. Projektā paredzēta arī četru IS pilnveide: • Gan LNA e-pakalpojumu portāls (eresursi.arhivi.gov.lv), gan Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) (www.nmkk.lv) publiskais portāls ir veidots pirms 10 gadiem, un daudzi risinājumi kļuvuši lietotājiem neērti. Gan portālos iegūstamo pakalpojumu un pieejamās informācijas apjoms (~1,8 milj. muzeju priekšmetu NMKK, pieaugums ~180 000 priekšmetu gadā), gan pieprasījumu skaits LNA e-pakalpojumu portālā (2019. gadā – 2211 pieprasījumi, 2020. gadā – 3191 pieprasījums, 2021. gadā – 4760 pieprasījumi) norāda uz nepieciešamību lietotāju pieredzi padarīt ērtāku, nodrošināt atbilstību piekļūstamības prasībām un piekļuvi no mobilajām ierīcēm, tādēļ nepieciešams pilnveidot esošo NMKK portālu un izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni. Papildus nepieciešams veikt uzlabojumus arī NMKK darba vidē, lai atvieglinātu darbu ar muzeju krājumu pārvaldību vairāk nekā 700 lietotājiem no visiem Latvijas akreditētajiem muzejiem. Ja projekts netiks īstenots, ir paredzams risks gan zaudēt potenciālos lietotājus un datu dažādās izmantošanas iespējas, gan turpmāk arvien vairāk apgrūtināt esošo lietotāju darba veikšanu sakarā ar sistēmu novecošanu. • IS "Mantojums" (mantojums.lv) ir "centrālais mezgls" pieminekļu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu elektroniskās informācijas uzkrāšanā, apritē un pārvaldībā. Lai nodrošinātu veiksmīgu procesa norisi, nepieciešams pilnveidot e-pakalpojumus, paātrināt un vienkāršot dokumentu aprites procesu un veikt integrāciju ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Šie soļi ievērojami palīdzēs veicināt valsts e-pakalpojumu attīstību un samazināt administratīvo slogu. • Bibliotēku nozarē šobrīd ir sadrumstalota datu pārvaldība (dažādi kopkatalogi, vairāki lasītāju reģistri). Lai uzlabotu datu pārvaldību, nozare vienojās veidot vienotu kopkatalogu, paplašinot tvērumu (sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), uzlabojot kvalitātes kontroli un nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un sistēmu savstarpējo integrāciju ar DOM un ATS). Vienots kopkatalogs veicinās gan vienotas bibliotēku pārvaldības attīstību, gan bibliotēku datu integrāciju kopējā kultūras mantojuma izplatīšanas procesā. • Lai nodrošinātu efektīvu informācijas tehnoloģiju (IT) pārvaldību atbilstoši nozares labākajai praksei, KM resorā (vairāk nekā 4000 lietotāju ar vairāk nekā 5000 dažādām datortehnikas vienībām 28 iestādēs, kas izvietotas reģionāli visā Latvijā) tiek pilnveidota centralizēta IKT resursu pārvaldība un lietotāju atbalsts, tai skaitā pilnveidoti centralizētie pakalpojumi, nosakot KISC kā IKT pārvaldnieku. Projekta laikā tiks pilnveidoti centralizēti pakalpojumu sniegšanas procesi, sekmēta IKT pārvaldības pilnveidošana. Tiks uzlabota infrastruktūra, veidota resora vienotā atbalsta sistēma un palīdzības dienests, tai skaitā veidoti resorā vienoti tīmeklī bāzētu informācijas risinājumu izveides un pārvaldības principi. Šobrīd IKT pakalpojumi KM resora iestādēm tiek sniegti daļēji centralizēti, un tas ietekmē galalietotāju ikdienas darbu. Iestāžu IKT pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto darbinieku skaits neatbilst IKT resursu apjomam, tādējādi pēc iespējas jāizmanto moderni tehnoloģiskie risinājumi efektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā esošo darbinieku kompetences paaugstināšanai. Plānots izstrādāt centralizēti sniedzamo pakalpojumu aprakstus un sagatavot darbiniekus šo pakalpojumu nodrošināšanas uzsākšanai. Projekta laikā plānota IKT pakalpojumu centralizācija un pilnveidošana, aptverot pakalpojumus, kuri tieši skar resora IKT lietotājus un to darba vietas, un IKT pakalpojumus, kuru sniegšanai var izmantot koplietošanas tehnoloģiskās platformas un IS. Tiks izveidota un izstrādāta arī centralizēti sniedzamo pakalpojumu arhitektūra, pakalpojumu sniegšanas noteikumi, pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) kritēriji, pārvaldības procesi un procedūras, tehnisko un citu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā dokumentācija | ||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Nodrošināta centralizētas IKT pārvaldības uzlabošana, vienotas resora IKT atbalsta sistēmas un palīdzības dienesta izveide, IKT pakalpojumi | KISC kā vienotajam IKT pārvaldniekam izstrādāta un ieviesta centralizēti sniedzamo pakalpojumu arhitektūra, pakalpojumu sniegšanas noteikumi, pakalpojumu apraksti, SLA kritēriji, pārvaldības procesi un procedūras, tehnoloģiskie risinājumi (nodrošināti vienoti pakalpojumi iestādēm resorā, noslēgto vienošanos skaits, šobrīd – 0) | 20 | 2024. |
| 3.3.2. Nodrošināta jaunu LNA elektronisko pakalpojumu izveide un esošo elektronisko pakalpojumu pilnveide | LNA e-pakalpojumu portālā pieprasīto pakalpojumu skaits viena gada laikā (VVAIS uzskaites rādītājs, 2021. gadā – 4760 pakalpojumu pieprasījumi) | 10 000 | 2025. |
| 3.3.3. Nodrošināta NMKK publiskā digitālā risinājuma pieejamība | Publiskā portāla apmeklētāju skaits viena gada laikā (tiks izmantots Google Analytics vai līdzvērtīgs tīmekļa apmeklētāju uzskaites rīks, pašlaik apmeklētāju skaits gadā – vidēji 50 000) | 75 000 | 2025. |
| 3.3.4. Izveidots vienots bibliotēku kopkatalogs | Bibliotēku kopkatalogam pieslēgto bibliotēku skaits (sistēmas konfigurācijas rādītājs, šobrīd – 0) | 50 | 2025. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
2 084 000 euro | 393 960 euro | Avanss netiks pieprasīts |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
| 4.3. Kultūras ministrijas resora IKT pārvaldības pilnveidošana | 819 000 euro | 1 019 000 euro* | Vienots IKT pārvaldības process |
| 4.4. Kultūras nozares pamatdarbības sistēmu pilnveide | 1 057 000 euro | 1 257 000 euro** | Pilnveidotas četras sistēmas |
| 4.5. Projekta vadība, kuras ietvaros tiks nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, projekta publicitātes obligāto pasākumu īstenošana | 208 000 euro | 208 000 euro | Īstenots projekts |
* Ja 4.4. apakšpunktā minētajai darbībai izmaksu apmērs projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo 4.3. un 4.4. apakšpunktā plānoto izmaksu apmēru 1 876 000 euro.
** Ja 4.3. apakšpunktā minētajai darbībai izmaksu apmērs projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo 4.3. un 4.4. apakšpunktā plānoto izmaksu apmēru 1 876 000 euro.
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī7 (jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai8 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
4 | 5.1.1. Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs | Valsts informācijas sistēmas "Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs" publiskās vides pārbūve un modernizācija, padarot to par mūsdienīgu un lietotājam ērtu Latvijas akreditētajos muzejos uzkrātā kultūras mantojuma izplatīšanas un popularizēšanas platformu. NMKK IS darba vides uzlabojumi, pielāgojot to aktuālajām muzeju darbinieku vajadzībām. NMKK ir lielākā muzeju platforma Latvijā, taču tās publiskās vides atjaunošana pēdējo reizi veikta pirms 10 gadiem (līdz ar to daudzi risinājumi kļuvuši mūsdienu digitālās vides lietotājam neērti) un ir nepieciešama tās atjaunošana un pielāgošana mūsdienu lietotāju vajadzībām un aktuālajām digitālās vides tendencēm. Papildus nepieciešama arī vairāku muzeju darba vides funkcionalitāšu atjaunošana, lai darbs ar NMKK IS ikdienā tiktu atvieglināts vairāk nekā 700 lietotājiem – 130 Latvijas akreditēto muzeju darbiniekiem, tādējādi veicinot publiski apskatāmā Nacionālā muzeju krājuma pieaugumu | Jā, LNB | 2023. gada I cet. | 2024. gada IV cet. | 700 darbinieki muzejos |
| 5.1.2. Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma | LNA e-pakalpojumu portāls (eresursi.arhivi.gov.lv) veidots pirms 10 gadiem, tomēr Covid-19 pandēmijas laikā lielais lietotāju pieprasījumu skaits liecina, ka elektroniskie pakalpojumi ir nepieciešami un lietotāji cenšas tos izmantot. Lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu e-pakalpojumu izpildi, nepieciešams izveidot jaunu vietni, ņemot vērā labāko praksi un lietotāju vajadzības, tai skaitā piekļūstamības prasības un ērtu piekļuvi no mobilajām iekārtām. Vietnē tiks piedāvāts ar e-pakalpojumiem saistīts LNA resursu meklētājs un pakalpojumi tiks nodrošināti dažādās valodās | Jā, LNB | 2023. gada I cet. | 2024. gada III cet. | 300 darbinieki LNA | |
| 5.1.3. IS "Mantojums" | IS "Mantojums" ir "centrālais mezgls" pieminekļu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu elektroniskās informācijas uzkrāšanas, aprites, pārvaldības un dažādu ieinteresēto pušu sadarbībai. Plānotā pilnveide: 1) tiešsaistes pakalpojumu pilnveidošana un attīstība, vienkāršojot dokumentu un atļauju iegūšanas un sagatavošanas procesu; 2) kultūras vērtību apdraudējuma digitālā monitoringa (tai skaitā sasaistē ar sabiedrības aktivitātēm) izveide; 3) kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas plānošanas un izpildes atbalsta process; 4) ar jaunām tehnoloģijām (3D, ģeofizikālā izpēte ar radiolokācijas metodi, batimetrija, fotogrammetrija, tālizpēte, monitorings u. c.) iegūto kultūras mantojuma dokumentēšanas datu uzkrāšanas, pārvaldības un izplatīšanas risinājums; 5) uz precīziem objektu dokumentēšanas datiem balstītas vizuālās modelēšanas un digitālās rekonstrukcijas atbalsta risinājuma izstrāde; 6) integrācija ar BIS | Jā, LNB | 2023. gada I cet. | 2025. gada IV cet. | 100 darbinieki NKMP | |
| 5.1.4. Vienotais bibliotēku kopkatalogs | Šobrīd bibliotēku nozarē ir sadrumstalota datu pārvaldība (dažādi kopkatalogi, vairāki lasītāju reģistri), ko papildus ietekmē administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sekas. Lai uzlabotu datu pārvaldību, nozare vienojās veidot vienotu kopkatalogu, apvienojot esošos bibliogrāfiskos datus (valsts nozīmes un publisko bibliotēku katalogi), tai skaitā eksemplāru ziņas, un administratīvi vienojoties par datu pārvaldības principiem. Pēc kopkataloga izveides tiks atrisināta eksemplāru piederība pēc ATR. Papildus tiks izveidots vienotais lasītāju reģistrs un veikta sistēmu sasaiste ar DOM un ATS. Risinājums tiks veidots kā lietojumprogrammu saskarņu (API) servisos bāzēts atvērts datu katalogs, kas neierobežos pieslēguma izveidi datu apmaiņai no jebkuras bibliotēku sistēmas. Tiks izveidota datu versionēšana, uzlabota datu pārvaldības drošība. Uz LNB vienotā konta bāzes tiks veidots vienotais lasītāju reģistrs, kas būs saslēgts ar platformas Latvija.lv Vienotās pieteikšanās moduli, tādā veidā uzlabojot lietotāju pieredzi un nodrošinot lielāku drošību | Jā, LNB | 2023. gada I cet. | 2025. gada IV cet. | 50 bibliotēkas |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu9 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
| n/a |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
3 | 5.3.1. Bibliotēku kopkataloga datu kopa | 2025. gada IV cet. |
| 5.3.2. Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu datu kopa | 2025. gada III cet. | |
| 5.3.3. NMKK attēlu datu kopa | 2024. gada IV cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte10
| Kopumā projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot triju līmeņu projekta pārvaldības struktūru: • projekta uzraudzības padome – tā ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība ārēju faktoru dēļ, un veic citus pienākumus; • projekta vadības grupa – tā identificē un sagatavo lēmumus par nepieciešamajām projekta izmaiņām, koordinē projekta darbības, vada piegādātāju darbu un veic citus pienākumus. Projekta vadības grupas darbu nodrošinās viens vai vairāki projekta vadītāji; • projekta komanda – tā ietver projekta vadības personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus (projekta īstenošanas personālu) un ārpakalpojumā piesaistītos speciālistus. Var tikt veidotas vairākas projekta komandas. Projekta vadību, tai skaitā projekta komandu, nodrošinās KISC darbinieki (uz pilnu vai daļēju darba slodzi), kas strādā institūcijā, vai personāls uz uzņēmuma līguma pamata. Specifisku jautājumu risināšanai, konsultāciju sniegšanai vai konkrētu aktivitāšu īstenošanai, ja nepieciešams, tiks piesaistīti KM resora iestāžu (piemēram, LNA, NKMP, atsevišķu muzeju u. c.) darbinieki (esošo amata pienākumu un atalgojuma ietvaros). LNB būs partneris aktivitātē, kas saistīta ar Vienotā bibliotēku kopkataloga veidošanu, un piedalīsies tajā ar saviem cilvēkresursiem esošo amata pienākumu un atalgojuma ietvaros. KM IKT padome nodrošinās būtisku projekta jautājumu risināšanu resora līmenī, tai skaitā veiks projekta īstenošanas risku pārvaldību. Projekta īstenošanas kapacitāte tiks nodrošināta: • piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus; • projekta īstenošanā iesaistot pamatdarbības procesu nodrošinošo iestāžu pārstāvjus. |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| Projekta ieguvums rodas no sabiedrības finanšu līdzekļu ietaupījuma un patērētā laika samazinājuma. Meklējot digitālo saturu internetā un izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, t. i., neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Kultūras un atmiņas iestāžu klienti gadā ietaupīs vidēji 0,250 milj. euro par sabiedriskā transporta izdevumiem (definējot 2,50 euro par apmeklējuma reizi), neapmeklējot bibliotēku, arhīvu u. c. iestādes klātienē, bet meklējot un apskatot materiālus internetā. Izmaksu ietaupījums plānots arī saistībā ar LNA pakalpojumu sniegšanas procesu paātrināšanu (pakalpojumu pieprasījumu apstrādes ātrums, sarakstes apjoma samazināšanās, izziņu un rēķinu drukas apjoma samazināšanās, pasta pakalpojumi) – kopumā 10 gadu periodā būs ietaupījums 0,471 milj. euro apmērā. Projekta īstenošanas rezultātā nav plānots palielināt darbinieku skaitu. Īstenojot IKT centralizācijas aktivitātes un ieviešot tehnoloģiskos risinājumus, būs iespējams ar esošo darbinieku skaitu apkalpot gan centralizētus IS risinājumus, gan kopējo IKT infrastruktūru. Veicot efektīvu pārvaldīšanas ieviešanu, ietaupījums atalgojumam 10 gadu periodā būs vismaz 1,847 milj. euro (tiek pieņemts, ka, neveicot efektīvu pārvaldības ieviešanu, būtu nepieciešamas papildu septiņas slodzes, lai nodrošinātu vienotu IKT pārvaldību). Projekta ieviešanas rezultātā institūcijas, nozares un sabiedrības kopējais ieguvums 10 gadu laikā vairāk nekā 1,2 reizes pārsniedz projekta investīcijas. Kopējais projekta lietderīgums aprēķināts, no projekta ieguvumiem 4 818 000 euro (kopsumma) atņemot investīcijas (tai skaitā uzturēšanas izdevumus) 3 752 937 euro un iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 1 065 063 euro |
8. Cita būtiska informācija
| Kultūras nozares projektu programmas projekti saskaņoti KM IKT padomē. Viens no būtiskiem projekta riskiem ir attiecināms uz finanšu risku – cilvēkdienas izmaksas IS pilnveidošanā var ietekmēt maksimāli plānoto funkcionalitāti, tomēr ar piešķirto finansējumu plānots sasniegt projekta mērķus. Citi augsta līmeņa riski šobrīd nav identificēti. KISC kā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai KISC informācijas sistēmu un risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam. Projekta ietvaros attīstītās informācijas sistēmas un risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Vienlaikus KISC kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai |
Lietotie saīsinājumi:
ANM – Atveseļošanas un noturības mehānisms
API – lietojumprogrammu saskarne (angl. – Application Program Interface)
ATR – administratīvi teritoriālā reforma
ATS – Atsauces datu reģistrācijas sistēma
BIS – Būvniecības informācijas sistēma
DOM – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo objektu pārvaldīšanas sistēma (angl. – Digital Object Management)
ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES – Eiropas Savienība
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS – informācijas sistēma
IT – informācijas tehnoloģijas
KISC – Kultūras informācijas sistēmu centrs
KM – Kultūras ministrija
LNA – Latvijas Nacionālais arhīvs
LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka
NKMP – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
NMKK – Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs
PVN – pievienotās vērtības nodoklis
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VVAIS – Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 3. punktā.
7 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
8 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
9 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
10 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
 |
 |
 |
 |