Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/939

Cēsīs 2023. gada 21. februārī

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: pilskalns iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes kultūras pieminekli:

Valsts aizsardzības Nr.	Nosaukums	Adrese
820.	Krapas pilskalns	Gulbenes novads, Daukstu pagasts, starp Liepiņām un Purmaļiem
861.	Kaudžu pilskalns	Gulbenes novads, Rankas pagasts, starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēmas, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Pilskalna teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim.

1.1.3. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic pilskalna teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Pilskalna teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, keramikas fragmentus, monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara, kaula vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus u. c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pilskalna un tā nogāžu eroziju, aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.5. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Pilskalnu ir aizliegts iznīcināt, un tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pilskalnu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pilskalna kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas pilskalna teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama tikai dabiska meža atjaunošanās.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta pilskalna teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Pilskalna teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Pilskalna teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības un neveicot zemes rakšanas darbus;

1.3.2. Pilskalna teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus;

2. Pilskalna aizsardzības zonā:

Lai nodrošinātu pilskalna aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 500 metru attālumā ap kultūras pieminekli.

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Pilskalnam pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz pilskalnu, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī ieteicams nodrošināt sabiedrībai piekļūšanas iespēju pilskalnam (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā pilskalns netiek apdraudēts.

2.2.2. Pārvaldes atļauju nepieciešams saņemt ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām kultūras pieminekļa aizsardzības zonā.

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.4. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju.

3.5. Atsavinot kultūras pieminekli, īpašniekam kā NILLTPFN likuma subjektam attiecinātais pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (https://goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājas -
galvenās valsts inspektores p.i. S. Dundure