Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 15. februārī (prot. Nr. 8 34. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un noteikt finansējuma saņēmēju par atbildīgo par projekta pasē norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam, kā arī apstiprināt projekta izmaksas – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 700 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 132 300 euro apmērā.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – atvasinātu publisku personu "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – 2.1.3.1.i. investīcija) ietvaros.
3. Projektu finansēt 2.1.3.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
Veselības ministre L. Meņģelsone
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Atvasināta publiska persona "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" (turpmāk – BMC). BMC ir Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes galvenais apstrādātājs saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 1. novembra rīkojumu Nr. 853 "Par valsts aģentūras "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" pilnvarošanu vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanai un papildināšanai" un saskaņā ar Cilvēka genoma izpētes likuma 4. panta pirmo daļu |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | n/a |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Datu pārvaldības attīstības programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.r. reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" (turpmāk – 4.1.1.r. reforma) projektā "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" tiks iegūta Latvijas iedzīvotāju genoma reference – tiks nodrošināta 3500 Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana, ģenētiskā materiāla iegūšana un pilnu genomu sekvencēšana. 2.1.3.1.i. investīcijas projektā "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" paredzētas atšķirīgas aktivitātes – izveidot nacionālu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūru un datu apstrādes ietvaru, lai nodrošinātu drošu uzglabāšanu un drošu piekļuvi genoma references datiem, tādēļ nepastāv dubultā finansējuma risks |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju genoma references datu uzglabāšanu un pieejamību veselības aprūpes (profilakse, diagnostika un ārstēšana), pētniecības un inovāciju nolūkos. Paredzēts izveidot nacionālu IKT infrastruktūru un datu apstrādes ietvaru, lai nodrošinātu drošu uzglabāšanu un drošu piekļuvi genoma references datiem, kas iegūti no 3500 Latvijas iedzīvotājiem 4.1.1.r. reformas projektā "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" | ||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) | Latvija ir pievienojusies Eiropas Komisijas deklarācijai "1+ miljons genomu deklarācija" (turpmāk – 1+MG), kas paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa genoma sekvences kohortu. Tā mērķis ir nodrošināt pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības aprūpes (profilakse, diagnostika un ārstēšana), pētniecības un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi varēs analizēt un salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko informāciju. Tas palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to attīstību un izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību. Šim mērķim starp 1+MG valstīm tiek veidots datu apstrādes ietvars. Paredzēts izveidot federālu datu infrastruktūru, lai nodrošinātu nacionālo genoma datu kolekciju drošu uzglabāšanu attiecīgajās valstīs un pārrobežu piekļuvi tām. 1+MG iniciatīvas ietvaros tiek īstenots Eiropas Genoma projekts (The Genome of Europe Project), lai izveidotu reprezentatīvu 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma kohortu, kas veidos pusi no Eiropas 1+MG. 4.1.1.r. reformas projektā "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" tiks iegūta Latvijas iedzīvotāju genoma reference – tiks nodrošināta 3500 Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana, ģenētiskā materiāla iegūšana un pilnu genomu sekvencēšana. Latvijas iedzīvotāju genoma references datu uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai nepieciešama arī atbilstoša IKT infrastruktūra un datu apstrādes ietvars. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādes laikā tika nolemts visus IKT projektus iekļaut 2. komponentē "Digitālā transformācija", tādēļ informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai tiek īstenota kā atsevišķs projekts. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikumam šis projekts tiks īstenots 2.1.3.1.i. investīcijas nolūka "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros | ||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Ieguvums nozarei: Piekļuve reprezentatīvai valsts iedzīvotāju genomu datu kopai, nodrošinot atbalstu datu apstrādei, kas nepieciešama 1+MG īstenošanai un ilgtspējīgas nozares politikas plānošanai | Jauna nozares datu piekļuves un analīzes informācijas sistēma. Nodrošinot genoma references sekundāro datu pieejamību, ievērojami samazināsies nepieciešamība veikt atkārtotas genoma analīzes. Genoma datu references izmantošana hronisko slimību skrīninga un terapijas optimizācijai, izmantojot ģenētiskā riska aprēķinus, ilgtermiņā veidos būtisku proporciju no dzīvildzes palielināšanas. Optimizējot reto slimību un vēža diagnostiku, tiks paaugstināta pacientu dzīvildze | 1 jauna IKT sistēma (šobrīd 0) | 2026. |
3.3.2. Ieguvums nozarei: Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēma – valsts informācijas sistēma, kas reģistrētiem lietotājiem (ārstiem, veselības aprūpes darbiniekiem un pētniekiem) nodrošinās piekļuvi slimību diagnostikai veselības aprūpē un pētniecībai | Reģistrēto lietotāju skaits, kas izmantos informācijas sistēmu | 100 (šobrīd 0) | 2026. |
3.3.3. Ieguvums iestādei: Izveidota datu apstrādes rīku kopa, kas nepieciešama zinātniskajai izpētei un dalībai 1+MG projektos | Izveidotie datu apstrādes rīki dos iespēju ietaupīt genoma datu apstrādei nepieciešamos augstas veiktspējas skaitļošanas resursus un procesiem nepieciešamās cilvēkstundas | Par 20 % ietaupīti skaitļošanas resursi; | 2026. |
3.3.4. Ieguvumi sabiedrībai: Projekta dalībniekiem nodrošināta piekļuve savu genomu datiem | Projektā iesaistītie iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta piekļuve datiem | 3500 (šobrīd 0) | 2026. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
| 700 000,00 euro | 132 300,00 euro | 249 690,00 euro |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
| 4.3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas | 70 000,00 euro | n/a | Īstenots projekts |
| 4.4. Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmas izstrāde un Latvijas iedzīvotāju genoma references datu kopas uzglabāšana | 630 000,00 euro | 700 000,00 euro* | Uzturēta datubāze; izstrādāti datu analīzes rīki un piekļuves programmatūra |
| * Ja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu apmērs projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu 700 000,00 euro. | |||
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
| 5.1.1. Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēma | IKT risinājums, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem | Jā | 2023. gada II cet. | 2026. gada I cet. | >100 |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
N/A | N/A | N/A | N/A |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
| 5.3.1. 3500 Latvijas iedzīvotāju pilna genoma secību raksturojošas jēldatu un sekundāro datu datnes | 2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
| BMC ir plaša pieredze Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanā, sākot jau ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.–2006. gada plānošanas periodu. Kopumā BMC šajā laikā ir īstenojis vairāk nekā 80 projektus, kas ietver gan pētniecības, gan institucionālās pārvaldības kapacitātes stiprināšanas, gan infrastruktūras izveides un pilnveides projektus. BMC ir pieejami kvalificēti cilvēkresursi ar ilggadēju pieredzi projektu vadībā un īstenošanā. BMC ir izveidots projektu vadības mehānisms, kas aptver gan konkrētā projekta izpildes vadību, gan tā administratīvo vadību. Par konkrētā projekta izpildes vadību ir atbildīgs projekta vadītājs, kas nodrošina projekta mērķu un uzdevumu sasniegšanu, savukārt BMC administratīvās struktūrvienības veic gan projektam nepieciešamo iepirkumu organizēšanu (iepirkumu un sagādes daļas vadītājs, iepirkumu speciālists), gan finanšu plānošanu (direktora vietnieks finanšu un administratīvajos jautājumos, finanšu un grāmatvedības daļas vadītājs (galvenais grāmatvedis, grāmatvedis)), gan nepieciešamo atskaišu sagatavošanu uzraugošajām iestādēm (projektu un attīstības daļas vadītājs, projektu vadītāji (2 amata vietas)). Šāda pienākumu sadale, kā arī savstarpējais atbalsts un mijiedarbība veicina projektu efektīvāku un kvalitatīvāku īstenošanu un mērķu sasniegšanu. Ilggadējās BMC pieredzes projektu vadībā laikā ir izstrādāti arī mehānismi projektu finanšu pārvaldībai un stabilas finanšu plūsmas nodrošināšanai. Ja to pieļauj projektu īstenošanu regulējošie normatīvie akti un noslēgtais līgums, projektu uzsākšanai BMC izmanto avansa maksājumu. Lai nodrošinātu vienmērīgu finanšu plūsmu, tiek plānoti projekta ietvaros veicamie izdevumi atbilstoši maksājumu pieprasījumu grafikam. Ja projektu īstenošanas ietvaros starp starpposmu maksājumiem ir nepieciešams veikt priekšfinansējumu projekta darbību īstenošanai, tad tas tiek veikts no BMC līdzekļiem, regulāri atvēlot tam finansējumu BMC ikgadējā budžetā. Ja projektu īstenošanu regulējošie normatīvie akti nosaka, ka starpposma maksājumos izmaksas ir veicamas līdz kādai procentuālai robežai (piemēram, ES struktūrfondu projektos tie ir 90 % no ES un valsts budžeta līdzekļiem), tad BMC priekšfinansējuma nodrošināšanai, ja nepieciešams, izmanto valsts aizdevumu, kuru atmaksā uzreiz pēc gala maksājuma saņemšanas |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Izmaksu un ieguvumu analīze ir galvenokārt balstīta uz iestādes, nozares un sabiedrības kopējo ieguvumu. Šīs investīcijas veicinās labāku diagnostiku un ārstēšanas rezultātus, kā arī sekmēs cīņu ar dažādām slimībām un palīdzēs labāk sagatavoties iespējamām pandēmijām nākotnē. Šā projekta ietvaros iegūtie dati veidos zināšanu bāzi cīņai ar dažādām slimībām, lai uzlabotu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un alternatīvo scenāriju bez projekta. 1. Ieguvums iestādei: Izveidotie datu apstrādes rīki dos iespēju ietaupīt genoma datu apstrādei nepieciešamos augstas veiktspējas skaitļošanas resursus par 20 % un procesiem nepieciešamās cilvēkstundas par 40 %. Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 1 596 065 euro. 2. Ieguvums nozarei: Nodrošinot genoma references sekundāro datu pieejamību ievērojami samazināsies nepieciešamība veikt atkārtotas genoma analīzes. Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 1 395 366 euro. 3. Sociālekonomiskais ieguvums: Optimizējot reto slimību un vēža diagnostiku, tiks palielināta pacientu dzīvildze. Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 3 698 074 euro. 4. Sociālekonomiskais ieguvums: Genoma datu reference dos iespēju optimizēt jaundzimušo skrīningu, ilgtermiņā samazinot zaudēto invaliditātes koriģēto dzīves gadu skaitu ar kopējo ietekmi 2 395 677 euro apmērā. 5. Sociālekonomiskais ieguvums: Genoma datu references izmantošana hronisko slimību skrīninga un terapijas optimizācijai, izmantojot ģenētiskā riska aprēķinus, ilgtermiņā veidos būtisku proporciju no dzīvildzes palielināšanas ar kopējo ietekmi 4 978 672 euro apmērā. Izveidotā references kohorta var veicināt arī starptautisku uzņēmumu interesi un investīcijas Latvijas ekonomikā, izmantojot inovāciju potenciālu veselības aprūpes datu un datos balstītas veselības aprūpes jomā. Projekta ieviešanas rezultātā nozares un sabiedrības kopējais ieguvums 13 gadu laikā būs 14 063 854 euro. Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Projekta īstenošanā nav paredzēti ieņēmumi |
8. Cita būtiska informācija
Lai veicinātu projekta ietvaros jaunizveidotās informācijas sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu Latvijā, ir nepieciešams mainīt esošo tiesisko regulējumu. Cilvēka genoma izpētes likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi to pašreizējā redakcijā nosaka Valsts iedzīvotāju genoma datubāzē ietverto paraugu un asociētu maza apjoma datu apstrādi, bet neietver tehniskos un tiesiskos nosacījumus lielo datu (tai skaitā pilna genoma datu secības) uzglabāšanai, piekļuves nodrošināšanai un izmantošanai veselības aprūpes vajadzībām. Esošais tiesiskais regulējams lielo datu kontekstā ir nepietiekams saistībā ar: 1) nosacījumiem, kas jāizpilda, lai tiktu nodrošināta datu uzglabāšana valsts datu apstrādes mākonī; 2) kārtību, kas nosaka piekļuvi cilvēka genoma datiem nacionālā un Eiropas līmenī, ievērojot personas datu aizsardzības un citus nosacījumus. Līdz ar projekta īstenošanu BMC izstrādās rekomendācijas un saturisko ietvaru tiesiskajam regulējumam, kas tiks iesniegti Veselības ministrijā atbilstošu tiesību aktu izstrādei. Minētās rekomendācijas saturēs informāciju par: 1) noteiktām funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; 3) valsts informācijas sistēmas pārzini; 4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 5) kārtību, kādā apstrādā valsts informācijas sistēmā iekļauto informāciju; 6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Atbilstoši sniegtajām rekomendācijām Veselības ministrija līdz projekta īstenošanas noslēgumam izstrādās atbilstošu tiesisko regulējumu. Jāņem vērā, ka izstrādes procesā ir Biobanku likums, kas paredz aizstāt Cilvēka genoma izpētes likumu. Tiesiskā regulējama izstrāde tiek plānota, sākot ar 2024. gadu, un tiks koriģēta atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Projekta riski, to varbūtība un pasākumi to novēršanai: 1. Projekta pilnvērtīgai īstenošanai laikus nav iegūti nepieciešamie genoma sekvenču dati. Genoma sekvences plānots iegūt 4.1.1.r. reformas projekta "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" ietvaros. Šā projekta īstenošanu plānots noslēgt 2024. gadā, tādējādi nodrošinot IKT projekta veiksmīgu īstenošanu. Darbplūsmu un programmatūras izstrādi, kā arī uzglabāšanas vides konfigurēšanu iespējams uzsākt un īstenot pirms plānoto genoma sekvenču iegūšanas. 2. Projekta vajadzībām atbilstošu augstas veiktspējas skaitļošanas resursu nepieciešamība Latvijā. Projektā veicamās darbības plānotas, apzinot Latvijā esošos skaitļošanas resursus, tomēr to pieejamību var ierobežot pieprasījums no citiem nozarei specifiskiem projektiem. 3. Projekta vajadzībām atbilstošu IKT nozares izstrādātāju trūkums un ar to saistītais nepieciešamā finansējuma palielinājums. Latvijā palielinās bioinformātikas speciālistu skaits, kurus varētu iesaistīt projekta īstenošanā, bet to pieejamība var būt atkarīga no darba tirgus specifikas projekta īstenošanas gaitā. 4. Atbilstošo, genomam specifisko datu apstrādes un glabāšanas standartu izmaiņas, ņemot vērā nozares straujo attīstību pasaulē. Projekta īstenošanas laikā tiks turpināta sadarbība un konsultācijas ar Eiropas Genoma projekta speciālistiem, iegūstot jaunāko informāciju, lai novērstu potenciālās neatbilstības. Investīcijas mērķis ir izveidot valsts informācijas sistēmu Latvijas iedzīvotāju references genoma – reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju genoma datu kopas – uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, tādējādi īstenojot valsts nozīmes funkciju ārstniecības kvalitātes uzlabošanā, kā arī pētniecībā un inovāciju attīstīšanā. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai minētās informācijas sistēmas izveidē, iegādājoties pakalpojumus Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Lai nodrošinātu drošu datu apstrādi ārstniecības, pētniecības un inovāciju attīstības nolūkiem, ārējā normatīvajā aktā tiks noteikts minētās valsts informācijas sistēmas pārzinis, valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms, kārtība, kādā apstrādā valsts informācijas sistēmā iekļauto informāciju, un nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka sistēma tiek izmantota tikai nesaimnieciskiem mērķiem. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula), 9. panta nosacījumus, projekta īstenošanas laikā no visiem pētījuma dalībniekiem tiks iegūta informēta piekrišana gan genoma, gan medicīnisko, gan citu īpašo kategoriju datu apstrādei. Piekrišanas izstrāde veikta sadarbībā ar 1+MG ētikas un likumdošanas darba grupu, kas izstrādājusi vadlīnijas, kurām ir aicinātas sekot projekta dalībvalstis un kas atbilst Datu regulai. Šīs vadlīnijas ir ņemtas vērā piekrišanas izstrādē, un divi 1+MG eksperti ir arī apskatījuši un atzinuši šo piekrišanu par atbilstošu gan projekta ietvaram, gan Datu regulas prasībām. Projekta ietvaros lietotā piekrišana apstiprināta arī Latvijas Centrālajā medicīnas ētikas komitejā. |
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
 |
 |
 |
 |