Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma šā likuma 1.pantā minētā Konvencija un tās tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Latvijas Republikas zvērināti notāri uz šā likuma pamata un saskaņā ar Konvencijas 6.pantu izdod Konvencijas 3.pantā minēto apliecinājumu (Apostille).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019.)
4.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Konvencijas 12.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu deponēšanai Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijā.
(Noslēgta 1961.gada 5.oktobrī)
Valstis, kas parakstījušas šo konvenciju,
vēlēdamās atcelt prasību pēc ārvalstu publisko dokumentu diplomātiskās vai konsulārās legalizācijas,
ir nolēmušas noslēgt attiecīgu Konvenciju un ir vienojušās par sekojošiem noteikumiem:
1.pants
Šī konvencija piemērojama publiskajiem dokumentiem, kuri ir noformēti vienas līgumslēdzējas valsts teritorijā un kuri jāuzrāda citas līgumslēdzējas valsts teritorijā.
Šīs Konvencijas nolūkiem par publiskiem dokumentiem ir uzskatāmi sekojošie:
a) valsts iestāžu vai amatpersonu izdotie dokumenti, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;
b) administratīvie dokumenti;
c) notariālie akti;
d) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju, vai par faktu, ka tas ir pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta īstuma apliecinājumi.
Tomēr Konvencija nav piemērojama:
a) dokumentiem, ko izdevušas diplomātiskā dienesta vai konsulārās amatpersonas;
b) administratīviem dokumentiem, kas tieši attiecas uz tirdzniecības vai muitas operācijām.
2.pants
Katra līgumslēdzēja valsts atbrīvos no legalizācijas dokumentus, kuriem piemērojama šī Konvencija un kurus jāuzrāda tās teritorijā. Šīs Konvencijas nolūkiem legalizācija nozīmē tikai formalitāti, ar kuru valsts, kuras teritorijā dokuments ir jāuzrāda, diplomātiskā dienesta vai konsulārās amatpersonas apliecina paraksta īstumu, statusu, kādā rīkojusies persona, kura parakstījusi dokumentu, un, kur tas nepieciešams, zīmoga vai spiedoga identitāti, kurš ir uz dokumenta.
Vienīgā formalitāte, kuru var prasīt, lai apliecinātu paraksta īstumu, statusu, kādā rīkojusies persona, kas parakstījusi dokumentu, un, kur tas nepieciešams, zīmoga vai spiedoga identitāti, kurš ir uz dokumenta, ir 4. pantā paredzētā apliecinājuma pievienošana, ko izdevusi tās Valsts kompetentā iestāde, kura izdevusi šo dokumentu.
Tomēr iepriekšējā paragrāfā minēto formalitāti nevar pieprasīt, ja normatīvie akti vai prakse, kas ir spēkā tajā Valstī, kurā dokuments izdots, vai vienošanās starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Valstīm, ir atcēlusi vai vienkāršojusi to, vai atbrīvojusi pašu dokumentu no legalizācijas.
Apliecinājums, kurš minēts 3.panta pirmajā paragrāfā, tiks uzlikts uz paša dokumenta vai arī uz "allonge", atbilstoši parauga formai, kura pievienota šai Konvencijai.
Tomēr šo apliecinājumu var sastādīt tās valsts iestādes oficiālajā valodā, kura to izdod. Standarta termini, kas tajā parādās, var būt arī citā valodā. Virsrakstam "Apostille (Convention de La Haye du 5 octobre 1961)" jābūt franču valodā.
Apliecinājums tiek izsniegts pēc tās personas lūguma, kas parakstījusi dokumentu, vai pēc dokumenta uzrādītāja lūguma.
Pareizi aizpildīts, tas apliecinās paraksta autentiskumu, statusu, kādā darbojusies persona, kas parakstījusi dokumentu, un, kur tas nepieciešams, zīmoga vai spiedoga identitāti, kas ir uz dokumenta.
Paraksts, zīmogs un spiedogs uz apliecinājuma ir atbrīvoti no jebkādas apliecināšanas.
Katra Līgumslēdzēja Valsts nozīmēs, norādot to oficiālās funkcijas, valsts iestādes, kuras ir kompetentas izdot 3.panta pirmajā paragrāfā minēto apliecinājumu.
Tā paziņos par šādu nozīmējumu Nīderlandes Ārlietu ministrijai vienlaicīgi ar sava ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta vai paziņojuma par attiecināšanu deponēšanu. Tāpat tā paziņos arī par visām izmaiņām attiecībā uz nozīmētajām valsts iestādēm.
Katra valsts iestāde, kas nozīmēta saskaņā ar 6. pantu, ved žurnālu vai kartotēku, kurā reģistrē visus izsniegtos apliecinājumus, norādot:
a) apliecinājuma numuru un datumu;
b) tās personas vārdu, kas parakstījusi publisko dokumentu, un statusu, kādā tā ir darbojusies, vai gadījumā, ja dokumenti nav parakstīti, tās valsts iestādes nosaukumu, kas uzlikusi zīmogu vai spiedogu.
Pēc jebkuras ieinteresētas personas lūguma valsts iestāde, kas izsniegusi apliecinājumu, pārbauda, vai apliecinājumā minētās ziņas sakrīt ar tām, kas ir ierakstītas žurnālā vai kartotēkā.
Ja līgums, konvencija vai vienošanās starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Valstīm satur noteikumus, kas pakļauj paraksta, zīmoga vai spiedoga apliecināšanu noteiktām formalitātēm, šai Konvencijai dodama priekšroka pār šādiem noteikumiem, ja šīs formalitātes ir stingrākas nekā 3. un 4.pantā paredzētā formalitāte.
Katra Līgumslēdzēja Valsts veic nepieciešamās darbības, lai novērstu, ka tās diplomātiskā dienesta un konsulārās amatpersonas veic legalizāciju gadījumos, kuros šī Konvencija paredz atbrīvošanu no legalizācijas.
Šī Konvencija atvērta parakstīšanai valstīm, kuras ir pārstāvētas Hāgas Starptautiskās privāttiesību konferences Devītajā sesijā, kā arī Islandei, Īrijai, Lihtenšteinai un Turcijai.
Šī Konvencija jāratificē, un ratifikācijas dokumenti deponējami Nīderlandes Ārlietu ministrijā.
Šī Konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc trešā ratifikācijas dokumenta deponēšanas saskaņā ar 10.panta otro paragrāfu.
Šī Konvencija stājas spēkā katrai no Parakstītājvalstīm, kura to ratificēs sešdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas dokumenta deponēšanas.
Katra valsts, kas nav minēta 10.pantā, var pievienoties Konvencijai pēc tam, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 11.panta pirmo paragrāfu. Pievienošanās dokuments deponējams Nīderlandes Ārlietu ministrijā.
Šāda pievienošanās būs spēkā tikai attiecībās starp Pievienojušos valsti un tām Līgumslēdzējām valstīm, kuras nav izteikušas protestu pret šīs valsts pievienošanos sešu mēnešu laikā pēc 15.panta d) apakšparagrāfā minētā paziņojuma saņemšanas. Katrs šāds protests tiks paziņots Nīderlandes Ārlietu ministrijai.
Šī Konvencija stāsies spēkā starp pievienojušos valsti un valstīm, kuras nav izteikušas protestu pret tās pievienošanos, sešdesmitajā dienā pēc iepriekšējā paragrāfā minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās.
Parakstot vai ratificējot šo Konvenciju, vai tai pievienojoties jebkura valsts var paziņot, ka šī Konvencija attiecas uz visām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, vai uz vienu vai vairākām no tām. Šāds paziņojums stājas spēkā reizē ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā šai Valstij.
Jebkurā laikā pēc iepriekš minētā par šādām attiecināšanām tiek paziņots Nīderlandes Ārlietu ministrijai.
Ja paziņojumu par attiecināšanu ir iesniegusi Valsts, kas ir parakstījusi un ratificējusi Konvenciju, tad attiecīgajām teritorijām šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 11.pantu. Ja paziņojumu par attiecināšanu iesniedz Valsts, kas pievienojusies Konvencijai, tad attiecīgajām teritorijām Konvencija stāsies spēkā saskaņā ar 12. pantu.
Šī Konvencija būs spēkā piecus gadus no dienas, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 11.panta pirmo paragrāfu, pat tām Valstīm, kas ir parakstījušas to vai pievienojušās tai vēlāk.
Ja nebūs notikusi denonsācija, tad Konvencija tiks automātiski atjaunota katrus piecus gadus.
Par katru denonsāciju tiks paziņots Nīderlandes Ārlietu ministrijai vismaz sešus mēnešus pirms kārtējā piecu gadu perioda beigām.
Tā var aprobežoties ar noteiktām teritorijām, uz kurām atteicas šī Konvencija.
Denonsācija būs spēkā tikai attiecībā uz to Valsti, kas par to būs paziņojusi. Konvencija paliks spēkā pārējām Līgumslēdzējām Valstīm.
Nīderlandes Ārlietu ministrija 10.pantā minētajām valstīm un valstīm, kuras pievienojušās saskaņā ar 12.pantu, paziņos par sekojošo:
a) par paziņojumiem, kas minēti 6.panta otrajā paragrāfā;
b) par parakstīšanām un ratifikācijām, kas minētas 10.pantā;
c) par šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 11.panta pirmo paragrāfu;
d) par pievienošanos un protestiem, kas minēti 12.pantā, un pievienošanās spēkā stāšanās dienu;
e) par attiecināšanām, kas minētas 13.pantā un to spēkā stāšanās dienu;
f) par denonsācijām, kas minētas 14.panta trešajā paragrāfā.
Apliecinot šo, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.
Sastādīta Hāgā 1961.gada 5.oktobrī, franču un angļu valodā, no kurām franču teksts, atšķirību gadījumā starp abiem tekstiem, ir dominējošais, vienā eksemplārā, kurš glabāsies Nīderlandes valdības arhīvos un kura apliecināta kopija pa diplomātiskiem kanāliem tiks nosūtīta katrai no valstīm, kas ir pārstāvēta Hāgas konferences par starptautiskajām privātajām tiesībām Devītajā sesijā, kā arī Islandei, Īrijai, Lihtenšteinai un Turcijai.
Apliecinājums pēc formas ir kvadrāts ar vismaz 9 cm garām malām.
Apostille
(Convention de La Haye du 5 octobre 1961)
1. Valsts ___________
Šis publiskais dokuments,
2. ko parakstījis ___________
3. darbojoties kā ______________
4. ar zīmogu/spiedogu ________________
Apliecināts
5. datums __________ 6. ___________
7. kas apliecinājis _______________
8. NR. ________________
9. zīmogs/spiedogs 10. Paraksts
______________ ______________
 |
 |
 |
 |