Darbības ar dokumentu

(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Ropažu novada domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/23)

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojuma grozījumi

Redakcija 1.2.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Zemes gabalu veidošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes gabaliem

2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai

2.6. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un apstādījumi

2.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai un izmantošanai

2.8. Prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai

2.9. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Inženiertehniskā sagatavošana un meliorācija

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Ielu saraksts un to kategorijas

2. pielikums. Valsts un pašvaldības autoceļu aizsargjoslas

3. pielikums. Pagalmi

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka prasības Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums).

2. Citas prasības un aprobežojumi, kas jāievēro veicot teritorijas (zemes gabala) apbūvi un cita veida izmantošanu, ir noteiktas spēkā esošos likumos un citos normatīvos aktos, tai skaitā attiecīgās nozares Latvijas valsts standartos.

3. Noteikumi attiecas uz Ropažu novada administratīvās teritorijas daļu – Stopiņu pagastu (turpmāk – pagasts) un ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākus zemes gabalus, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākiem zemes gabaliem, ēkām, citām būvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela;

4.2. transportlīdzekļu novietne – būve, kas paredzēta sauszemes, gaisa vai ūdens transportlīdzekļu novietošanai:

4.2.1. autostāvvieta – būve, kas paredzēta vieglo automašīnu novietošanai;

4.2.2. atklāta autonovietne – autostāvvieta, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un var būt nodalīta (arī nožogota);

4.2.3. slēgta autonovietne – autostāvvieta, kas ir iekļauta ēkā vai tās daļā;

4.2.4. velosipēdu novietne – īpaši aprīkota būve velosipēdu stāvēšanai (velostatīvi, veloskapji u.c.).

4.3. zaļumjosla – Noteikumos, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā noteikts attālums vai teritorijas daļa (piemēram, aizsargstādījumu josla vai dabiska meža josla), kuras galvenais uzdevums ir mazināt rūpnieciskās, tehniskās, transporta teritorijas vai citas intensīvas saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

5. Noteikumos lietotais termins "zemes gabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība".

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

6. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:

6.1. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta izvietošanai;

6.2. automobīļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai individuālā elektrotransporta uzlādes punkta ierīkošanai;

6.3. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām. Vēja elektrostacijas atļauts izvietot saskaņā ar Noteikumu 3.2. nodaļas prasībām un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

6.4. mākslīga ūdensobjekta ierīkošanai, ja tā virsmas laukums viena zemes gabala robežās nepārsniedz 0,1 ha un 40 % no zemes gabala platības un tas atrodas ne tuvāk kā 4 m no zemes gabala robežas.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

7. Visā pagasta teritorijā aizliegts:

7.1. izmantot teritoriju tādos izmantošanas veidos, kas neatbilst Noteikumu prasībām;

7.2. veidot karjerus būvmateriālu un augsnes iegūšanai, izņemot vietas, kur tas atļauts Noteikumos;

7.3. novietot, savākt vai glabāt pamestus vai kā citādi iegūtus nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu novietošanai vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta vai noliktava;

7.4. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tai skaitā metāllūžņus, nolietotas riepas, būvgružus un cita veida atkritumus vai piesārņotu grunti), izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);

7.5. izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

7.6. izmantot nereģenerētus ražošanas un būvniecības atkritumus teritorijas uzbēršanai un izrakto tilpju aizpildīšanai.

2.3. ZEMES GABALU VEIDOŠANA

8. Zemes gabala sadalīšanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot:

8.1. zemes gabalu, kurā no aprobežojumiem (piemēram, aizsargjoslas) brīvajā daļā nevar racionāli izvietot apbūvi (minimālā apbūves izvietojuma zona – kvadrāts ar malas garumu 10 m). Attiecas uz zemes gabaliem, kur ir atļauta apbūve atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai;

8.2. zemes gabalu, kura platība un/vai ielas fronte ir mazāka nekā nosaka Noteikumi, izņemot šajos Noteikumos noteiktajos gadījumos;

8.3. zemes gabalu, kuram nav nodrošināta piekļūšana, (izņemot robežu pārkārtošanu starp esošiem zemes gabaliem), t.i.:

8.3.1. zemes gabals nerobežojas ar Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldības) ceļa, ielas vai laukuma pieslēgumu vai tai nevar izveidot jaunu pieslēgumu;

8.3.2. zemes gabals nerobežojas ar pašvaldības nozīmes ceļa, ielas pieslēgumu vai tai nevar izveidot jaunu pieslēgumu;

8.3.3. piekļūšanu tai nenodrošina ceļa servitūts;

8.3.4. nav panākta vienošanās ar privātīpašumā esoša ceļa, ielas vai laukuma īpašnieku par pieslēgšanos;

8.3.5. nav panākta vienošanās ar valsts autoceļu pārvaldītāju par pieslēgšanos valsts autoceļam.

9. Gadījumos, kad uz zemes gabala ir esoša apbūve, kas būvēta līdz Noteikumu spēkā stāšanās brīdim, zemes gabala minimālā platība jau apbūvētam zemes gabalam var būt mazāka par Noteikumos noteikto zemes gabala minimālo platību.

10. Gadījumos, kad izstrādā detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu ar mērķi nodalīt transporta infrastruktūras attīstībai paredzētās teritorijas, ir pieļaujams, ka paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka nekā Noteikumos noteiktā jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība.

11. Ja jaunveidojams zemes gabals ir paredzēts tikai inženiertehniskās apgādes tīklu un inženierbūvju izvietošanai vai zemes gabals ir paredzēts ceļa būvniecībai, pieļaujamo zemes gabala minimālo platību nosaka atbilstoši konkrētā objekta funkcionālajai nepieciešamībai.

12. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes gabalu robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama pamatota jaunveidojama zemes gabala platības samazināšana, bet ne vairāk par 10 % no atļautās minimālās platības attiecīgajā teritorijā.

13. Ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi vairāk kā diviem zemes gabaliem, teritoriju zem piebrauktuves izdala atsevišķā zemes gabalā.

14. Apvienojot vienam zemes īpašniekam piederošas un blakus esošus zemes gabalus, atļauts izveidot vienu jaunu zemes gabalu, kura platība ir mazāka par attiecīgajā teritorijā noteikto minimālo platību, ja apvienošanai nav iespējams izmantot tik daudzus zemes gabalus, lai sasniegtu minimāli nepieciešamo zemes platību. Zemes gabals ir apbūvējams, ievērojot visus noteiktos apbūves rādītājus.

15. Zemes gabala sadalīšana, kas paredzēta katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām ēkām (rindu mājas sekcijām), atļauta, ja minētās būves ir nodotas ekspluatācijā.

2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES GABALIEM

16. Piekļūšana ir uzskatāma par nodrošinātu, ja:

16.1. zemes gabals robežojas ar Teritorijas plānojumā paredzētu C, D vai E kategorijas ielu, kas ir valsts vai Pašvaldības īpašums, un ir panākta vienošanās ar valsts autoceļu pārvaldītāju par piekļūšanu valsts autoceļam;

16.2. zemes gabals robežojas ar izbūvētu piebraucamo ceļu, kas savieno zemes gabalu ar izbūvētu Teritorijas plānojumā paredzētu B, C, D vai E kategorijas ielu, kas ir valsts vai Pašvaldības īpašums. Ja minētais piebraucamais ceļš pieder citai fiziskai vai juridiskai personai, jābūt noslēgtam un reģistrētam zemesgrāmatā attiecīgam līgumam par piebraucamā ceļa izmantošanas tiesībām;

16.3. zemes gabals robežojas ar pašvaldības nozīmes ielu vai ceļu, kas noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

17. Izbūvējot jaunas ielas/ceļus un pārbūvējot esošas ielas/ceļus, izņemot B un C kategorijas ielas un valsts autoceļus, nodrošina piekļūšanu pie visiem zemes gabaliem, ar ko jaunā iela vai ceļš robežojas.

18. Minimālais attālums no iebrauktuves/izbrauktuves zemes gabalā:

18.1. 50 m no krustojuma ar valsts autoceļu vai B, C, D kategorijas ielu;

18.2. 20 m no krustojuma ar E kategorijas ielu;

18.3. 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas.

19. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, jāparedz risinājums piekļūšanai pie publiskajiem ūdeņiem, vismaz gājējiem un velosipēdistiem.

2.5. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

20. Projektējot publiskās ārtelpas teritoriju izbūvi, kā arī publiskas būves, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai, ievērojot arī citu normatīvo aktu prasības.

21. Uz ietvēm, ielām, kur gājēju pārejas šķērso braucamo daļu, un uz krustojumiem nedrīkst izvietot lūkas un restes.

22. Visus šķēršļus nostiprina ne mazāk kā 2,10 m augstumā no ietves seguma. Šķēršļiem, kas ir zemāki par 0,9 m (puķu podi, stabi, ķēdes u.tml.), jābūt labi pamanāmiem un jākontrastē uz apkārtējā fona.

23. Brauktuves šķērsošanas vietu veido vienā līmenī ar ietvi.

2.6. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS SUGAS UN BIOTOPI, ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN APSTĀDĪJUMI

24. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un to atradņu, īpaši aizsargājamo biotopu un citu objektu izvietojumu precizē atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" ievietotajai informācijai, ievērojot dabas aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Papildus 24. punktā minētajām teritorijām un objektiem, aizsargājami vietējas nozīmes aizsargājamie koki, ja tādu noteikšanas kritērijus (izmērs, kultūrvēsturiskā nozīme u.tml.) un aizsardzības prasības noteiktas ar Pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

26. Ja teritorijā, kurā tiek plānota jauna apbūve vai apbūves paplašināšana, saskaņā ar pieejamo informāciju dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS", ir konstatētas īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi, mikroliegumi vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:

26.1. izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, jāsaņem atbildīgās institūcijas nosacījumi;

26.2. izstrādājot būvprojektu, jāsaņem atbildīgās institūcijas nosacījumi;

26.3. zemes gabaliem, kuriem tiek izstrādāts detālplānojums vai būvprojekts, jāsaņem sertificēta sugu vai biotopu jomas eksperta atzinums par paredzamo ietekmi uz mikroliegumu, attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu, vai jāveic aizsargājamo koku, aleju un dižakmeņu inventarizācija, ja to pieprasa atbildīgā institūcija.

27. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu izbūvi, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus, inženiertīklu izvietojumu, kā arī inženiertehnisko dienestu tehniskos noteikumus.

28. Minimālie attālumi no jauna stādāmiem kokiem un krūmiem līdz robežai ar blakus esošo zemes gabalu:

28.1. lielajiem lapu kokiem (ozoli, liepas, kļavas, bērzi, oši, vīksnas u.c.) un skujkokiem (egles, lapegles un priedes u.c.) – 5 m;

28.2. lielo kokaugu dekoratīvajām formām (cirptas kokaugu formas vai bosai, potējumi, kokaugi ar ģeometriskas vai specifiskas formas vainagu) – 3 m, ja maksimālais pieauguša koka augstums nepārsniedz 3 m.

28.3. liela auguma ābelēm – 3 m, puspundura ābelēm – 2 m, pundurābelēm – 1 m;

28.4. liela auguma plūmēm un zemajiem ķiršiem – 2 m, liela auguma ķiršiem – 5 m;

28.5. liela un vidēja auguma dekoratīvajiem lapu kokiem (vilkābeles, pīlādži, dekoratīvās ābeles, kļavas, ievas u.c.) – 3 m;

28.6. krūmiem, kuru augstums nepārsniedz 1,7 m – 1 m, krūmiem. Ja augstums ir virs 1,7 m – 2 m;

28.7. tūju (vai citu piramidālo skuju koku) dzīvžogs, ko paredzēts audzēt līdz 1,7 m augstumam – 1 m. Atsevišķu tūju (vai citu piramidālo skuju koku) grupām (ne vairāk kā 3 augi grupā), kuru augstums pārsniedz 1,7 m – 2 m;

28.8. Noteikumos noteiktos minimālos attālumus var samazināt, saņemot rakstisku saskaņojumu no blakus esošās zemes gabala īpašnieka;

28.9. blakus zemes gabala īpašnieka saskaņojumā jānorāda konkrēts attālums metros līdz robežai un koka/krūma sugu, kas noformēts uz instrumentāli uzmērīta zemes robežu plāna vai būves ģenerālplāna, kurā attēlota auga atrašanās vieta (centrs), prognozējamais augstums un suga;

28.10. daudzgadīgo vīteņaugu stādīšana gar žogu, kas robežojas ar citu īpašumu, rakstiski jāsaskaņo ar blakus esošā īpašuma īpašnieku.

28.11. attālumi līdz blakus esošā zemes gabala robežai neattiecas uz esošiem lielajiem lapu un skuju kokiem.

2.7. NOSACĪJUMI LABIEKĀRTOTU ŪDENSMALU IERĪKOŠANAI UN IZMANTOŠANAI

29. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas projektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām piegulošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.

30. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velosipēdu novietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

31. Labiekārtojot ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot velosipēdu ceļu tīklā.

2.8. PRASĪBAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI

32. Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" norādīti pagasta teritorijā esošie valsts aizsargājamie pieminekļi un to aizsargjoslas.

33. Jāaizsargā pagasta teritorijā esošie valsts aizsargājamo kultūras pieminekļi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas regulē to uzskaiti, aizsardzību, izmantošana u.c. prasības.

34. Teritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem – TIN4, attēloti pagasta teritorijā apzinātie novada nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi.

2.9. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

35. Aizsargjoslas un citus aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Pašvaldības kompetencē esošo aizsargjoslu un apgrūtinājumu parametri iekļauti šajos Noteikumos.

36. Apgrūtinātās teritorijas, tostarp, pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktās aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi, ir attēloti grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" atbilstoši Teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā (ar mēroga noteiktību 1:10 000) ir noteiktas aizsargjoslas, kuru platums ir vienāds vai lielāks par 10 m, izņemot aizsargjoslu ap gāzes regulēšanas staciju "Rīga", kas ir mazāka par 10 m. Visas esošās aizsargjoslas un apgrūtinājumus attēlo lokālplānojumos, detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un būvprojektos.

37. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:

37.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu minimālie platumi:

37.1.1. 300 m (ārpus ciemiem) vai visā applūstošās teritorijas platumā saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" – Mazajai Juglai;

37.1.2. 50 m (ārpus ciemiem) – Ķivuļurgai un Piķurgai;

37.1.3. 10 m (ciemos) – Mazajai Juglai, Ķivuļurgai, Piķurgai, Nabiņurgai, Dauguļupītei, Ulbrokas ezeram, Ziemeļu ezeram, Austrumu ezeram, Dienvidu ezeram un Rietumu ezeram;

37.1.4. 10 m vai visā applūstošās teritorijas platumā – citiem Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" attēlotajiem ūdensobjektiem, izņemot, mākslīgos ūdensobjektus, kas atbilstoši meliorācijas būvprojektam paredzēti ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas;

37.2. aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli:

37.2.1. valsts aizsargājamam kultūras piemineklim "Kapliča" (valsts aizsardzības Nr. 8845) – 500 m. Individuāla aizsargjosla (aizsardzības zona) var tikt noteikta pēc kultūras pieminekļa teritorijas digitalizācijas un pieminekļa teritorijas un tā aizsargjoslas precizēšanas, ko veic atbildīgā institūcija, un kuras rezultātā var mainīties valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjosla (aizsardzības zona);

37.2.2. kultūras pieminekļa individuālā aizsargjosla (aizsardzības zona) valsts aizsargājamam kultūras piemineklim "Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi" (valsts aizsardzības Nr. 8902), kas attēlota Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi";

37.3. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, kuras reģistrētas VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Derīgo izrakteņu atradņu reģistra sadaļā "Urbumu statuss", attēlo atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

37.4. mežu aizsargjosla ap Rīgas pilsētu.

38. Ekspluatācijas aizsargjoslas:

38.1. aizsargjosla gar ielu – sarkanās līnijas, atbilstoši pagasta ciemos esošo ielu kategorijām, kā arī ielu esošajām un plānotajām funkcijām, noteiktas šo Noteikumu 1. pielikumā Ielu saraksts un to kategorijas. Jaunas ielu sarkanās līnijas gar ielām nosaka un attēlo lokālplānojumos vai detālplānojumos;

38.2. aizsargjosla gar valsts un Pašvaldības autoceļiem ārpus ciemu teritorijām ir noteiktas no ceļa ass uz katru pusi atbilstoši šo Noteikumu 2. pielikumā "Valsts un pašvaldības autoceļu aizsargjoslas" iekļautajiem platumiem;

38.3. aizsargjosla gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem:

38.3.1. ciemos – 50 m uz katru pusi no malējās sliedes;

38.3.2. ārpus ciemiem – 100 m uz katru pusi no malējās sliedes.

39. Sanitārās aizsargjoslas:

39.1. aizsargjosla ap esošo kapsētu "Ulbrokas kapi" un "Irbes kapi", tai skaitā perspektīvās kapsētas teritorijas daļu, un ap Rīgas pilsētas teritorijā esošo kapsētu "Pļavnieku kapi" – 300 m;

39.2. aizsargjosla ap atkritumu apglabāšanas poligonu "Getliņi" – 100 m.

40. Drošības aizsargjoslas:

40.1. aizsargjosla ap gāzes pārvades infrastruktūras objektiem:

40.1.1. gāzesvads ar spiedienu, lielāku par 1,6 MPa, un iekšējo diametru, lielāku par 600 mm – 150 m;

40.1.2. gāzesvads ar spiedienu, lielāku par 1,6 MPa, un iekšējo diametru no 300 līdz 600 mm (ieskaitot) – 125 m;

40.1.3. gāzes regulēšanas stacija un gāzes mērīšanas stacija ar diametru, lielāku par 600 mm (gāzes regulēšanas stacija "Rīga") – 150 m;

40.2. aizsargjosla gar dzelzceļu, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus:

40.2.1. ciemos – 25 m uz katru pusi no malējās sliedes;

40.2.2. ārpus ciemiem – 50 m uz katru pusi no malējās sliedes.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Prasības autoceļiem un ielām

41. Valsts autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir noteikts normatīvajos aktos, un tas attiecas uz autoceļu posmiem, kur nav veikta mērniecība.

42. Pagasta ciemu ielas un to sarkano līniju platums (ielas, kurām ir piešķirti nosaukumi) ir norādīts Noteikumu 1. pielikumā Ielu saraksts un to kategorijas.

43. Perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu attīstības teritorijas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN73, grafiski ir attēlotas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi".

44. Plānojot jaunas ielas vai grozot ielu sarkanās līnijas pagasta ciemu teritorijās, atkarībā no ielas kategorijas, nosakāmi šādi attālumi starp ielu sarkanajām līnijām, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ:

44.1. C kategorijas ielām – 18 m;

44.2. D kategorijas ielām – 15 m;

44.3. vietējas nozīmes E kategorijas ielām – 12 m.

45. Ielas šķērsprofilu nosaka un projektē izstrādājot teritorijas detālplānojumu vai būvprojektu, atbilstoši plānotajām ielas funkcijām un kategorijai.

46. Projektējot jaunas E kategorijas ielas un to krustojumus ar citām E, D vai C kategorijas ielām, ielu krustojumos jāparedz redzamības brīvlauki. Atkarībā no ielu kategorijas un brauktuvju izvietojuma, redzamības brīvlaukus projektē, paredzot tā īsākās malas šādā garumā:

46.1. ne mazāk kā 3 m garumā (3x3 m) – ielām ar sarkano līniju platumu 6 m un 7 m;

46.2. ne mazāk kā 5 m garumā (5x5 m) – ielām ar sarkano līniju platumu no 8 m līdz 15 m;

46.3. ja 6 m līdz 12 m plata iela (sarkano līniju platumā) pievienojas pie 15 m vai platākas ielas ar grāvi – grāvja pusē redzamības brīvlauks nav nepieciešams;

46.4. ja 20 m plata iela (sarkano līniju platumā) pievienojas pie 20 m un platākas ielas ar esošu vai plānotu divvirzienu brauktuvi (6 – 7 m platumā) – redzamības brīvlauks nav nepieciešams.

47. Ielu un autoceļu brauktuvju apmales noapaļojuma rādiusi:

47.1. krustojumos un pievienojumos ar regulējamas satiksmes autoceļiem un pašvaldības autoceļiem – ne mazāki par 8 m, bet transporta laukumos – ne mazāki par 12 m;

47.2. pārbūves apstākļos un E kategorijas ielu krustojumos un pievienojumos pieļaujams samazināt noapaļojuma rādiusus attiecīgi līdz 5 un 8 m;

47.3. lai samazinātu braukšanas ātrumu un dotu prioritāti gājējiem E kategorijas ielās ceļa zīmes "Dzīvojamā zona" darbība zonā brauktuvju noapaļojumus var samazināt līdz 3 m;

47.4. ja brauktuve nav norobežota ar apmales akmeņiem, pagriezienos brauktuves platumu abās pusēs paplašina par 2 m.

48. Apgriešanās laukumus veido, ievērojot šādas prasības:

48.1. ja plānotā iela veido strupceļu, tā galā apgriešanās laukumu veido ne mazāku kā 16x16 m;

48.2. vietas trūkuma dēļ apgriešanās laukuma izmērus pieļaujams samazināt līdz 12x12 m, atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem;

48.3. apgriešanās laukumu veido arī jaunbūvējama piebraucamā ceļa galā, ja strupceļa garums pārsniedz 50 m;

48.4. apgriešanās laukumu sabiedriskajam pasažieru transportam veido ar iekšējo diametru vismaz 30 m;

48.5. apgriešanās laukums nav izmantojams kā transportlīdzekļu novietne.

49. Attiecībā uz ielu un piebraucamo ceļu segumu ievēro šādas prasības:

49.1. ielu un piebraucamo ceļu brauktuves ieklāj ar cieto segumu;

49.2. D un E kategorijas ielai un piebraucamajam ceļam var izmantot dažāda veida segumus, nodrošinot transporta kustību jebkuros klimatiskajos apstākļos, līdz brīdim, kamēr nav izbūvēti visi zem ielas braucamās daļas plānotie inženiertīkli, vai, ja plānotā vidējā satiksmes intensitāte jaunbūvējamai D un E kategorijas ielai un piebraucamajam ceļam nepārsniedz 70 automašīnas diennaktī.

3.1.2. Prasības transportlīdzekļu novietnēm

50. Minimālo autostāvvietu skaitu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, publiskām ēkām un ražošanas ēkām jānosaka detālplānojumā vai būvprojektā atbilstoši Latvijas valsts standartam, bet pie daudzdzīvokļu ēku projektēšanas tas ir ne mazāk kā 1 autostāvvieta uz dzīvokli.

51. Zemes gabalā savrupmāju apbūvē jāparedz vieta ne mazāk kā vienas automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža).

52. Noteikumu prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu ēku vai inženierbūvi līdz brīdim, kad tās platība tiek palielināta vai mainīta izmantošana, vai pieaug dzīvokļu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt transportlīdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu. Tad šāds laukums ir jānodrošina līdz normatīvajam lielumam.

53. Pašvaldība var ļaut samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk par 20 % no Latvijas valsts standartā noteiktā prognozētā nepieciešamā autonovietņu skaita, ņemot vērā novietņu skaitu ietekmējošos faktorus, tai skaitā nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veikto prognozējamo transporta plūsmu un novietņu pieprasījuma aprēķinus.

54. Ja zemes gabals ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram ēkā esošajam objektam atsevišķi un summē.

55. Transportlīdzekļu novietni, kas paredzēta vienai būvei vai objektam, nevar uzskatīt par transportlīdzekļu novietni jebkādai citai būvei vai objektam, izņemot, ja abām būvēm vai objektiem nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu lietošanas laiku iespējams savietot, ņemot vērā attiecīgās būves vai objekta lietošanas veidu un specifiku. Izņēmums attiecināms arī uz Noteikumu 56. un 57. punktos noteiktajiem gadījumiem.

56. Veicot kultūras, izglītības iestāžu un sporta būvju apbūves apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 500 m rādiusā no attiecīgā objekta.

57. Veicot mežaparka, parka vai atpūtas būves darbības nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamu autostāvvietu esamību 1000 m rādiusā no attiecīgā objekta.

58. Aizliegts likvidēt esošu transportlīdzekļu novietni, kas nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo autostāvvietu skaitu ēkām, tirdzniecības un pakalpojumu objektiem un citām publiskām būvēm, kā arī publiskās ārtelpas teritorijās saskaņā ar šiem Noteikumiem vai, ja transportlīdzekļu novietne tiek ekspluatēta kā kompleksas apbūves sastāvdaļa, izņemot, ja detālplānojumā vai lokālplānojumā izstrādāts risinājums, kas nodrošina attiecīgās transportlīdzekļu novietnes izbūvi ārpus zemes gabala robežām tādā pašā apjomā un saskaņā ar šo Noteikumu prasībām.

59. Transportlīdzekļu novietni izbūvē tajā pašā būvē ēkā vai tajā pašā zemes gabalā, kura izmantošanai tā nepieciešama. Transportlīdzekļu novietni atļauts izbūvēt ārpus zemes gabala, kurā atrodas objekts, kura funkcionēšanai tā nepieciešama, risinājumu pamatojot detālplānojumā, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

60. Transportlīdzekļu novietnē paredz vietu arī atklātai vai slēgtai velosipēdu novietnei.

61. Ja transportlīdzekļu novietnē vienlīmeņa autonovietņu skaits ir lielāks par 20 (500 m²), vismaz 2 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem.

62. Ja transportlīdzekļu piekļuve transportlīdzekļu novietnei ir ierobežota ar barjeru vai jebkādiem citiem tehniskiem vai cita veida līdzekļiem, transportlīdzekļu novietnei ar ietilpību līdz 100 transportlīdzekļiem pirms vārtiem nodrošina vismaz 6 m platu priekšlaukumu, bet transportlīdzekļu novietnei ar lielāku ietilpību – 12 m platu priekšlaukumu.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīklu un inženierbūvju projektēšanai

63. Inženiertīklu un inženierbūvju izbūvē un pārbūvē paredz tādu to izvietojumu un tehniskos risinājumus, lai pēc iespējas racionāli izmantotu ielas pazemes telpu, būvniecības iecerē norādot visu esošo un plānoto inženiertīklu savstarpējo izvietojumu un ielu šķērsprofilus.

64. Pagasta ciemu teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, pēc iespējas jāparedz inženiertīklu pārvietošana ārpus privātās apbūves teritorijas un to izbūve ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot tiem ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju.

3.2.2. Prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošanai

65. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir obligāta norādītajos gadījumos un saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem:

65.1. ja nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kas Teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem – "Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15);

65.2. izbūvējot jaunas un pārbūvējot esošās būves teritorijā, kas Teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem – "Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15);

65.3. ja nekustamais īpašums atrodas ārpus TIN15, bet gar īpašumu ir izbūvēti vai to šķērso ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkli.

66. Pārējā pagasta teritorijā, ārpus noteiktās teritorijas ar īpašiem noteikumiem – "Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15), atļauts ierīkot jaunus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus vai nodrošināt esošo urbumu ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus.

67. Līdz pieslēgumam centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai tās pilnvarotā komersanta pārziņā esošajai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, decentralizēto kanalizācijas sistēmu darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

68. Dalīto sistēmu sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkla atdalīšanai no lietusūdens tīkla paredz atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.

3.2.3. Prasības elektroapgādes un elektronisko sakaru ierīkošanai

69. Detālplānojumā un būvprojektā pagasta ciemu teritorijā ir jāparedz ielu, tai skaitā gājēju pāreju apgaismojuma ierīkošana.

70. Elektroapgāde un elektronisko sakaru sistēmas:

70.1. zem ēku pamatiem kabeļa ieguldīšana nav atļauta;

70.2. plānojot sporta, atpūtas, cilvēku pulcēšanās objektu un izglītības (bērnu) iestāžu attālumu līdz 110 kV un 330 kV elektrolīnijām paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

71. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus:

71.1. pagasta teritorijā atļauta elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ja minētā darbība ir atļauta saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

71.2. elektroenerģijas ražošana ir atļauta vēja elektrostacijās, hidroelektrostacijās, saules elektrostacijās, biogāzes elektrostacijās (arī ar iekšdedzes dzinēju, gāzes vai tvaika turbīnu), biomasas elektrostacijās (arī ar iekšdedzes dzinēju, gāzes vai tvaika turbīnu), u.c., izmantojot atjaunojamos energoresursus;

71.3. nosacījumi vēja elektrostaciju uzstādīšanai un būvniecībai:

71.3.1. aizliegta vēja elektrostaciju uzstādīšana pagasta ciemu teritorijā;

71.3.2. (svītrots ar Ropažu novada domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/23);

71.3.3. (svītrots ar Ropažu novada domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/23).

72. Nosacījumi saules elektrostaciju uzstādīšanai un būvniecībai:

72.1. ja elektroenerģijas nodrošināšanai atsevišķai mājsaimniecībai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, kas jāizvieto ārpus ēkas pamatapjoma, tās jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā;

72.2. (svītrots ar Ropažu novada domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/23);

72.3. (svītrots ar Ropažu novada domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/23);

73. Biogāzes elektrostacijas (tai skaitā lauksaimniecības, sadzīves atkritumu, sadzīves un pārtikas ražošanas notekūdeņu) atļauts būvēt tikai funkcionālajā zonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R, R1), "Tehniskās apbūves teritorija" (TA) un" Lauksaimniecības teritorijas" (L), ārpus pagasta ciemu teritorijām.

3.2.4. Prasības siltumapgādes un gāzapgādes ierīkošanai

74. Jaunbūvējamas publiskās ēkas un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas tiek būvētas 50 m attālumā no jau izbūvētas centralizētas siltumtrases vai 100 m rādiusā no esošās katlu mājas, pieslēdz kādai no centralizētām pašvaldības siltumapgādes sistēmām, ja nepieciešamā siltumtīklu jauda ir pietiekama.

75. Jaunas katlu mājas aizliegts būvēt priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot funkcionālo zonu "Tehniskās apbūves teritorija" (TA).

76. Lai nodrošinātu gāzes apgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem patērētājiem no esošās gāzes apgādes sistēmas, veicot ielu vai ceļu pārbūvi, vai projektējot jaunas ielas, jāparedz iespējamo vidējā spiediena sadales gāzes vadu novietni projektējamo un pārbūvējamo ceļu nodalījuma joslās un ielu sarkanajās līnijās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

77. Siltumapgādes un gāzapgādes risinājumi jāparedz lokālplānojumos, detālplānojumos un būvprojektos atbilstoši spēkā esošiem normatīviem un saskaņā ar institūciju tehniskajiem noteikumiem.

78. Atļauts ierīkot lokālus siltumapgādes risinājumus, kā arī izmantojot alternatīvās enerģijas un apkures sistēmas, tai skaitā zemes siltumsūkņus, izņemot Noteikumu 74. punktā paredzētos gadījumus.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Apbūves augstums un stāvu skaits

79. Būves augstumu mēra:

79.1. līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45° vai mazāks, vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un tā iekļaujas 45° leņķa veidotā telpā, mērot no galvenās dzegas;

79.2. līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai, ja jumta slīpums ir lielāks par 45°, vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un pārsniedz 45° leņķa veidoto telpu, mērot no galvenās dzegas.

80. Galvenā dzega ir ēkas fasādes sienas vainagojošā josla, kas atdala sienu no jumta un pasargā sienu no nokrišņiem. Ja ēkas arhitektūrā šāda elementa nav, par galveno dzegu ēkas augstuma mērīšanā pieņem jumta malu, parapeta virsmalu vai savietotā jumta malu, ne tālāk kā 80 cm attālumā no sienas.

81. Ja dažādās fasādēs ir atšķirīgs stāvu skaits, tad ēkas vai citas būves stāvu skaitu un augstumu aprēķina no augstākās fasādes puses.

3.3.2. Būvju izvietojums zemes gabalā. Būvju izkārtojums

82. Paredzot jaunu daudzstāvu dzīvojamo apbūvi, izvērtē iespēju blakus esošajos zemes gabalos vēlāk uzbūvēt konkrētās teritorijas apbūvei un Teritorijas plānojuma situācijai atbilstošu būvi zemes gabala ārējā perimetrā. Šajā gadījumā detālplānojumā vai būvprojektā ietver apbūvējamās teritorijas šķērsgriezumu ar perspektīvā blakus esošajā zemes gabalā iespējamās būves shematisku attēlojumu, pieņemot konkrētajā apbūves situācijā pieļaujamos maksimālos apbūves augstuma noteikumus.

83. Būves būvē tā, lai tās neatrastos tuvāk kā vainaga attālumā no zemes gabalā vai tai blakus augošu koku stumbriem (par standartu pieņemot tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējos izmērus), ne mazāk kā 12 m attālumā no koka stumbra. Aizsargājamu koku (dižkoku) gadījumā ievēro normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības darbību veikšanai aizsargājama koka teritorijā.

84. Noteikumu 83. punktā noteikto attālumu pieļaujams samazināt (izņemot, ja koks ir atzīts par valsts aizsargājamu koku (dižkoku), vietējas nozīmes aizsargājamu koku vai būvprojektā ir noteikts kā saglabājams koks), ja tiek veikti speciāli aizsardzības pasākumi koka sakņu sistēmas aizsardzībai vai citi risinājumi, kas saglabātu koka vitalitāti.

85. Attālumi starp būvēm, kā arī no zemes gabala robežām jāparedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženiertīklu un inženierbūvju aizsardzības prasības.

86. Nav atļauta būvju vai to daļu projicēšanās ārpus zemes gabala robežas, izņemot, ja:

86.1. būve (pirmās grupas inženierbūve) ir žogs starp zemes gabaliem;

86.2. ir nodibināts servitūts (pārkaru būves tiesība);

86.3. zemes gabala robeža sakrīt ar ielas sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes gabala robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 4 m.

87. Galvenās ēkas būvniecību pagasta ciemos plāno tuvāk ielai vai ceļam, bet palīgēkas aiz galvenās ēkas zemes gabala dziļumā. Ja zemes gabals atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galvenās ēkas būvniecību plāno pret augstākas kategorijas ielu vai ceļu. Prasību var neattiecināt, ja ielai vai ceļam ir konstatēts paaugstināts trokšņa līmenis.

88. Palīgbūve var tikt būvēta pirms galvenās ēkas vai arī kā vienīgā zemes gabala izmantošana. Pagasta ciemos palīgbūve nav atļauta priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā. Ja palīgbūve savienota ar būvi, kuras funkcijas tā papildina vai iebūvēta tajā, tā uzskatāma par šīs būves daļu.

3.3.3. Būvlaides

89. Esošajās pagasta ciemu apbūves teritorijās ievēro iedibināto būvlaidi.

90. Minimālā būvlaide pagasta ciemu teritorijā, kur nav izveidots ielu tīkls un/vai iedibināta būvlaide, ir:

90.1. 6 m no C un D kategorijas ielas sarkanās līnijas;

90.2. 12,5 m no C kategorijas ielas – Dzelzavas ielas, sarkanās līnijas;

90.3. 3 m no E kategorijas ielas sarkanās līnijas, piebrauktuvēm, gājēju ielām un ceļiem.

91. Minimālā būvlaide (galvenās ēkas novietnei zemes gabalā) pagasta ciemu teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, ir:

91.1. no valsts reģionālā autoceļa P2 "Juglas papīrfabrikas ciemats – Upesciems" sarkanās līnijas – 36,5 m;

91.2. no valsts reģionālā autoceļa P5 "Ulbroka – Ogre" sarkanās līnijas Sauriešos – 36,5 m;

91.3. no valsts reģionālā autoceļa P4 "Rīga – Ērgļi" sarkanās līnijas Dzidriņās un Līčos – 36,5 m;

91.4. no pārējo valsts autoceļu sarkanās līnijas – 20 m.

92. Lielāks būvlaides platums var tikt noteikts lokālplānojumos vai detālplānojumos.

93. Obligātās būvlaides nosaka izstrādājot teritorijas lokālplānojumu vai detālplānojumu, ja tas nepieciešams plānotās apbūves kompozīcijas veidošanai.

94. Būves būvniecību var plānot ar atkāpi no iedibinātās vai obligātās būvlaides izņēmuma gadījumos, piemēram, lai saglabātu aizsargājamu koku (dižkoku) vai ainaviski izteiksmīgu koku, veidotu publiski pieejamu priekšpagalmu, kas nepieciešams ielas telpas zaļā tīklojuma sistēmas papildināšanai.

95. Ja nepieciešams siltināt esošas ēkas fasādi, ēkas siltinājuma daļa var atrasties būvlaidē.

96. Pagasta lauku teritorijā (ārpus ciemiem) galvenās ēkas novietnei, izņemot Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus, minimālā būvlaide sakrīt ar autoceļa aizsargjoslu:

96.1. valsts galvenajiem autoceļiem – 100 m;

96.2. valsts reģionālajiem autoceļiem – 60 m;

96.3. valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem – 30 m.

97. Būves būvniecību atļauts plānot tuvāk par 91. un 96. punktā norādīto attālumu, ja ir saņemts autoceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums.

3.3.4. Pagalma noteikumi

98. Lietus notekūdeņus no pagalmiem aizliegts novadīt uz ielas braucamās daļas vai ietves. Šajos Noteikumos noteikto zemes gabalu daļu apzīmējumu – priekšpagalms (priekšdārzs), iekšējais vai ārējais sānpagalms un aizmugures pagalms, shematisks attēlojums ietverts Noteikumu 3. pielikumā Pagalmi.

99. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums pagasta ciemos ir vienāds ar būvlaides attālumu no ielas sarkanās līnijas.

100. Priekšpagalmu (priekšdārzu) aizliegts apbūvēt, tajā nedrīkst atrasties ēkas vai citas virszemes būves vai to daļas, izņemot:

100.1. apstādījumus, atsevišķus labiekārtojuma elementus un vides dizaina objektus, piemēram, markīzes, dekoratīvos dīķus, strūklakas un reklāmas objektus, skulptūras, soliņus, žogus, iesegtus celiņus, laukumus, piebraucamos ceļus un apgaismes ķermeņus;

100.2. arhitektoniskas detaļas un veidojumus, tostarp, sliekšņus, skursteņus, teknes, kāpnes, erkerus, balkonus, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk kā 2,5 m, neaizņemot vairāk kā pusi no priekšpagalma;

100.3. iebrauktuves virszemes vai pazemes garāžās, pandusus.

101. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegts izmantot jebkādu krautņu (būvmateriālu, kurināmā un citu materiālu vai priekšmetu) ilgstošai atklātai uzglabāšanai.

3.3.5. Žogi

102. Žogus ierīko:

102.1. vispārējā gadījumā – pa zemes gabalu robežām vai viensētas pagalma robežām;

102.2. ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju vai ceļa nodalījuma joslas robežu, ievērojot redzamības brīvlaukus. Pie B kategorijas ielas saskaņā ar atbildīgās institūcijas tehniskajiem noteikumiem. Ja attālums starp sarkanajām līnijām ir mazāks nekā 9 m, pie žoga vārtiem jāveido piebrauktuves paplašinājums;

102.3. funkcionālai zemes gabalu sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;

102.4. gar meliorācijas grāvjiem pagasta ciemu teritorijās, ievērojot šo Noteikumu 85. punkta prasības, vai tuvāk izvietojot vienīgi pagaidu žogus vieglās konstrukcijās, bet ne tuvāk kā 1 m no grāvja krants;

102.5. ja grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" funkcionālā zona "Dabas un apstādījumu teritorija" (DA) veido zaļumjoslu starp funkcionālo zonu "Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) vai "Tehniskās apbūves teritorija" (TA) un zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve – pa funkcionālo zonu robežu.

103. Prasības žogiem:

103.1. nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;

103.2. ar žogu aizliegts noslēgt pieeju publiskajiem ūdensobjektiem;

103.3. pagasta ciemos:

103.3.1. žogus ielas pusē iespēju robežās viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas;

103.3.2. lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos jāveido "kabatas";

103.3.3. funkcionālās zonas "Lauksaimniecības teritorija" apakšzonā ar indeksu L1 žogu ierīkošanai var tikt piemēroti noteikumi, kas noteikti funkcionālajā zonā "Lauksaimniecības teritorija" vai noteikti detālplānojumā.

104. Žogu maksimālais augstums un caurredzamība:

104.1. pagasta ciemu teritorijā gar ielām un ceļiem – 1,60 m. Ja blakus zemes gabalu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojas, robežžogus atļauts izbūvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m, izņemot Noteikumu 108.3. apakšpunktā noteikto gadījumu;

104.2. pagasta lauku teritorijā (ārpus ciemiem) – 2,50 m;

104.3. zemes gabalu atļauts nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,5 m, izvietojot to gar zemes gabala robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta tikai saskaņojot ar blakus zemes gabala īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

104.4. izvietojot dzīvžogu gar ielām un ceļiem, tas nedrīkst būt augstāks par priekšā izbūvētā žoga augstumu;

104.5. pagasta lauku teritorijās (ārpus ciemiem) zemes gabalu funkcionāli atļauts sadalīt ar dzīvžogu vai sieta žogu;

104.6. minimālā caurredzamība žogam – tiešā pretskatā vismaz 30 %, uz katru žoga posmu;

104.7. žogiem funkcionālajā zonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" un "Tehniskās apbūves teritorija" jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.

105. Žogu arhitektūra:

105.1. aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti;

105.2. žogu konstrukcijām gar meliorācijas grāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nepieciešamības gadījumā nojaucamiem, izņemot, ja meliorācijas grāvis atrodas funkcionālajā zonā "Transporta infrastruktūras teritorija" (TR).

106. Aizliegts nožogot:

106.1. zemes gabalus funkcionālajā zonā "Dabas un apstādījumu teritorija" (DA), izņemot gadījumus, kas noteikti Noteikumos un, ja žogs paredzēts labiekārtojuma projektā un tiek nodrošināta publisko teritoriju pieejamība;

106.2. mazstāvu daudzdzīvokļu un daudzstāvu dzīvojamo ēku pagalmu teritorijas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes gabalos esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem;

106.3. meža teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai, jaunaudzes uzturēšanai un kopšanai, rekreācijas, sporta vai tūrisma objektiem, to saskaņojot ar Pašvaldību un atbildīgo virsmežniecību.

107. Visās teritorijās atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu ar 90 % pretskatā caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,2 m un fiksētiem vārtiem, kā arī sporta laukumus, atbilstoši konkrētā sporta laukuma specifikai.

108. Prettrokšņa ekrāns:

108.1. prettrokšņa ekrāna nepieciešamību gar autoceļiem, pie B, C un D kategorijas ielām un dzelzceļa, kā arī tā parametrus izvērtē un nosaka, veicot trokšņa līmeņa mērījumus un aprēķinus;

108.2. kā prettrokšņa ekrānu var izmantot ēkas vai to daļas, kurām nav jānodrošina prettrokšņa pasākumi;

108.3. veidojot prettrokšņa ekrānus, tos var izmantot žogu vietā, bet ne mazāk kā viena kvartāla garumā. Ja prettrokšņa ekrāns tiek izbūvēts tikai viena zemes gabala robežās, tas jāizvieto ievērojot insolācijas prasības attiecībā pret kaimiņu zemes gabalā esošu vai plānotu apbūvi. Prettrokšņa ekrāna novietne un augstums jāsaskaņo ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

3.3.6. Fasādes, jumti

109. Prasības fasādēm un jumtiem:

109.1. aizliegts krāsot vai siltināt ēkas fasādes atsevišķus fragmentus. Ja nepieciešams, krāso vai siltina ēkas daļas to arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.);

109.2. tehniskas iekārtas vai palīglīdzekļus (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus) aizliegts izvietot uz būves galvenās fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu un ir paredzēti būvprojektā;

109.3. fasādes krāsojumam jāatbilst krāsojuma pasei. Jebkuras fasāžu un citas ēkas ārējo apdares elementu izmaiņas, tai skaitā krāsojuma, jumta materiālu nomaiņa jāveic atbilstoši būvprojektam, ja tāds nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem;

109.4. ja paredzēts ierīkot jumta dārzu, terasi vai izvietot papildus nepieciešamās tehniskās iekārtas, risinājumi jāparedz būvprojektā, pēc iespējas tos integrējot ēkas kopējā arhitektūrā.

110. Prasības skatlogiem, durvīm un markīzēm:

110.1. nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošās ēkās, bet jaunu skatlogu un ieejas durvju izbūvēšanu fasādēs veic atbilstoši būvprojektam;

110.2. markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,2 m virs ietves.

111. Prasības logiem, lodžijām un balkoniem:

111.1. daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem veic, atbilstoši mājas fasādes būvprojektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu), un vismaz vienai dzīvojamās ēkas sekcijai vienlaicīgi;

111.2. daudzdzīvokļu ēkām nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana un aizstiklošana. Lodžiju un balkonu pārbūvēšana jāveic saskaņā ar būvprojektu, kas jāizstrādā vismaz vienai dzīvojamās ēkas sekcijai.

3.3.7. Būves dzīvniekiem

112. Pagasta ciemos, ja mājas (istabas) dzīvnieks atrodas ārpus telpām, tā īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieku turēšanas noteikumu izpildi, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:

112.1. dzīvniekiem paredzētās būves jāizvieto ne tuvāk par 4 m no robežas, izņemot, ja ir saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana;

112.2. dzīvniekam paredzēto norobežoto teritoriju vai būri aizliegts izvietot priekšpagalmā.

113. Pagasta ciemos jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves aizliegts novietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

114. Atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietojumu, arhitektonisko veidolu, krāsu tonalitāti un māksliniecisko noformējumu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem inženierbūvju būvniecībai vai nosaka būvniecības iecerē, saskaņojot ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un tuvā apkārtnē esošo labiekārtojuma elementu dizainu un ainavu telpu.

115. Funkcionālajā zonā "Dabas un apstādījumu teritorija" (DA) atļauta labiekārtojuma elementu izvietošana un būvniecība/ierīkošana, izstrādājot labiekārtojuma projektu.

116. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskajā ārtelpā, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

117. Pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija drīkst izvietot pie būvju sienām apgaismes ķermeņus, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles, atsaites vai stiprinājumus, kas nepieciešami teritorijas rotāšanai, tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu.

118. Dekoratīvus vides objektus (tai skaitā mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas ar pašvaldību.

119. Svētku apgaismojumam pieļaujama krāsainu gaismu izmantošana un dekoratīvu mākslas projekciju uzstādīšana.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Aizsardzība pret troksni

120. Trokšņa līmeņa rādītāji trokšņa avotiem, kas potenciāli var radīt iespēju normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes rādītāju nesasniegšanai, jānosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.

121. Trokšņa samazināšanas līdzekļi (prettrokšņa pasākumi) projektējami atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām. Trokšņa modelēšana jāveic un prettrokšņa pasākumi jāparedz plānošanas vai projektēšanas stadijā. Prettrokšņa pasākumu veidu un apjomu nosaka, veicot trokšņa līmeņa mērījumus un aprēķinus.

122. Plānojot jaunas apbūves teritorijas, gar valsts autoceļiem pagasta ciemos starp apbūvi un autoceļa brauktuvi jābūt vismaz 20 m platai zaļo stādījumu joslai, ko uztur zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

123. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un projektēšanā ievēro šādus principus:

123.1. ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai;

123.2. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē prettrokšņa ekrānus;

123.3. ja prettrokšņa ekrānu, stādījumu joslas vai citi risinājumi konkrētā teritorijā nav iespējams izbūvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju prettrokšņa izolācijai uzlabošanai.

3.5.2. Būvniecība piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietās

124. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Šis ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

125. Lai novērtētu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas piesārņojuma līmeni, veic teritorijas izpēti vai izmanto normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas izpētes materiālu informāciju.

126. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu.

127. Ja teritorijā konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums, izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.

3.5.3. Prasības rūpniecisko avāriju riska objektiem

128. Esošiem rūpnieciskā avāriju riska objektiem teritorijas izmantošanas un apbūves ierobežojumi tiek noteikti atbilstoši normatīviem, kas nosaka rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus, kā arī ņemot vērā katra objekta rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un citu informāciju.

129. Esošo rūpniecisko avāriju riska objektu pārbūves, atjaunošanas un būtisku izmaiņu esošo objektu darbībā pieļaujamību novērtē paredzētās darbības ietekmes sākotnējā izvērtējumā, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai rūpniecisko avāriju riska objekta drošības pārskatā.

130. Jaunu rūpnieciskās avārijas objektu nevar izvietot tuvāk kā 300 m no funkcionālās zonas ar dzīvojamo funkciju.

131. Drošības attāluma zonā aizliegts:

131.1. būvēt jaunu dzīvojamo vai publisko ēku vai esošu ēku pārbūvēt par dzīvojamo vai publisko ēku, palielināt esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas būvapjomu vai apmeklētāju skaitu, izņemot publiskās ēkas, tai skaitā biroja ēkas, drošības attāluma teritorijā esošo objektu vajadzībām;

131.2. ierīkot publiskās ārtelpas objektu (sporta laukums, rotaļlaukums, peldvieta, u.c. rekreācijas objekts, kas saistīts ar cilvēku pulcēšanos), sabiedriskā transporta pieturvietu;

131.3. būvēt B kategorijas maģistrālo ielu, satiksmes pārvadu un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu, izņemot, ja būvniecības ieceres pamatojumam izstrādāts attiecīgās teritorijas lokālplānojums un par ieceri saņemts Valsts vides dienesta vai Vides pārraudzības valsts biroja lēmums vai atzinums, kas pieļauj objekta izbūvi;

131.4. būvēt jaunu vai pārveidot esošu objektu par rūpniecisko avāriju riska objektu, būvēt jaunu C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektu un paaugstinātas ugunsbīstamības objektu, ja par šāda objekta izveidi nav saņemts Valsts vides dienesta vai Vides pārraudzības valsts biroja lēmums vai atzinums, kas pieļauj objekta darbību, un šāda objekta būvniecībai rakstiski nav piekritis esošā rūpniecisko avāriju riska objekta operators, kura objekta drošības attālumā būvniecība paredzēta. Ja būvniecības rezultātā nepieciešams noteikt lielāku drošības attālumu, tad tas nedrīkst būtiski apgrūtināt un ierobežot cita funkcionālā zonējuma teritoriju attīstību saskaņā plānošanas dokumentos noteikto teritorijas izmantošanas veidu, ņemot vērā iepriekšējos Noteikumu punktos noteiktos aprobežojumus.

3.6. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN MELIORĀCIJA

132. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu (piemēram, satiksmes infrastruktūras ierīkošanu, meliorācijas sistēmas ierīkošanu vai pārkārtošanu, būvniecībai nepiemērotās grunts uzlabošanu vai nomaiņu, krasta nostiprinājuma (hidrotehniskās būves) izbūvi, esošo ēku un būvju nojaukšanu) atļauts veikt pilnā apjomā vai pa kārtām nodrošinot būvniecības iespējas konkrētajā teritorijā.

133. Pagasta ciemos ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par:

133.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām;

133.2. 5 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas un viena īpašuma meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām.

134. Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrētās dabisko palieņu pļavu un aluviālo mežu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

135. Ja plānots būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus ūdensobjektiem (ūdenstilpe vai ūdenstece), kas, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" ievietotajai informācijai, noteikti par īpaši aizsargājamiem saldūdeņu biotopiem, jāsaņem sertificēta saldūdeņu biotopu jomas eksperta atzinums par plānotās darbības ietekmi.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

136. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

137. Savrupmāju apbūve (11001).

138. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

139. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

140. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

141. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

142. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

143. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, izņemot patversmes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

144. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas, patversmes un lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas ēkas.

145. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

146. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

147. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

159. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida traucējumu.

160. Minimālā jaunveidojama zemes gabala fronte – 18 m. Ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, atsevišķos gadījumos pieļaujama zemes gabala frontes samazināšana.

161. Vienā zemes gabalā atļauts būvēt vienu galvenās vai papildizmantošanas ēku. Palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

162. Galveno ēku apbūves gabalā izvieto uz būvlaides, bet palīgēkas zemes gabala dziļumā. Ēkas izvieto respektējot reljefu un esošos lielos kokus un to grupas.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

163. Savrupmāju apbūves teritorija (Dz1) ir funkcionālā apakšzona, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju vai divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju apbūve ar mežu klātā teritorijā.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

164. Savrupmāju apbūve (11001).

165. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

166. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

167. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

168. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

169. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

170. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, izņemot patversmes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

171. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas, patversmes un lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas ēkas.

172. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

173. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

4.1.2.5. Citi noteikumi

184. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida traucējumu.

185. Minimālā jaunveidojama zemes gabala fronte – 35 m.

186. Vienā zemes gabalā atļauts būvēt vienu galvenās vai papildizmantošanas ēku. Palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

187. Priekšpagalma minimālais dziļums – atbilstoši ielai noteiktajai būvlaidei.

188. Galveno ēku apbūves gabalā izvieto uz būvlaides, bet palīgēkas zemes gabala dziļumā.

189. Meža zemes atmežošana atļauta tikai zem apbūves un ceļiem. Maksimāli saglabājams esošais mežs un zemsedze, ne mazāk kā 50 % no zemesgabala platības.

190. Nav pieļaujamas dabiskā reljefa izmaiņas – pauguru norakšana, grāvju aizbēršana u.c.

191. Līdz 2016. gada 30. novembrim izveidotam zemes gabalam, ja tā platība ir mazāka kā 2000 m², pieļaujamais maksimālais apbūves blīvums ir 20 %, bet brīvās zaļās teritorijas rādītājs – 70 %.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

192. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

193. Savrupmāju apbūve (11001).

194. Rindu māju apbūve (11005).

195. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

196. Biroju ēku apbūve (12001).

197. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

198. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

199. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

200. Sporta būvju apbūve (12005).

201. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

202. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

203. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, izņemot patversmes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

204. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas, patversmes un lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas ēkas.

205. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

206. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

207. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

223. Autonovietni, velosipēdu novietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes gabalā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

224. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvā atļauts izvietot vietējas nozīmes izglītības, pārvaldes, ārstniecības un veselības iestādes, sporta un atpūtas telpas. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.

225. Publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā. Ja iespējams, objektam jānodrošina atsevišķa ieeja no ieejas dzīvojamā ēkā. Objekta apkalpei nepieciešamās autostāvvietas jānodrošina savā zemes gabalā.

226. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida traucējumu.

227. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes gabalu atļauts sadalīt, ņemot vērā Noteikumu 14. punkta prasības.

228. Jaunveidojama zemes gabala minimālā fronte:

228.1. savrupmāju apbūvei – 18 m;

228.2. rindu māju apbūvei un publiskai apbūvei jānosaka saskaņā ar detālplānojumu vai būvprojektu.

229. Vienā zemes gabalā atļauts būvēt vienu galvenās vai papildizmantošanas ēku un palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

230. Galveno ēku apbūves gabalā izvieto uz minimālās būvlaides (Noteikumos noteiktais minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas līdz apbūvei), bet palīgēkas zemes gabala dziļumā. Lielāku būvlaidi piemēro, lai saglabātu esošus augošus un vērtīgus kokus.

231. Daudzdzīvokļu māju apbūvē un publiskajā apbūvē (pārvaldes iestādes, tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve u.tml.) jāparedz piebrauktuves un ietves.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

232. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

233. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

234. Rindu māju apbūve (11005).

235. Biroju ēku apbūve (12001).

236. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

237. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

238. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

239. Sporta būvju apbūve (12005).

240. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

241. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

242. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, izņemot patversmes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

243. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas, patversmes un lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas ēkas.

244. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

245. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

246. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

261. Autonovietni, velosipēdu novietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes gabalā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

262. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvā atļauts izvietot vietējas nozīmes izglītības, pārvaldes, ārstniecības un veselības iestādes, sporta un atpūtas telpas. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.

263. Publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā. Ja iespējams, objektam jānodrošina atsevišķa ieeja no ieejas dzīvojamā ēkā. Objekta apkalpei nepieciešamās autostāvvietas jānodrošina savā zemes gabalā.

264. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

265. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes gabalu atļauts sadalīt, ņemot vērā Noteikumu 14. punkta prasības.

266. Daudzdzīvokļu māju apbūvē un publiskajā apbūvē (pārvaldes iestādes, tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve u.tml.) piebrauktuves un ietves.

267. Minimālais attālums no ēkas garenfasādes līdz autostāvvietai – 6 m.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

268. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

269. Biroju ēku apbūve (12001).

270. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

271. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

272. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

273. Sporta būvju apbūve (12005).

274. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

275. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

276. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

277. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, izņemot patversmes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

278. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas, patversmes un lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas ēkas.

279. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

280. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

281. Rindu māju apbūve (11005).

282. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

297. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka apbūves parametros noteikto stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m.

298. Teritorijās un ēkās jāparedz speciāli pasākumi, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar dažādām invaliditātēm atbilstoši normatīvo aktu un šo Noteikumu prasībām.

299. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām jāveido publiski pieejama ārtelpa (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20 % no zemes gabala kopējās platības.

300. Autonovietni, velosipēdu novietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

301. Daudzdzīvokļu māju apbūvē un publiskajā apbūvē (pārvaldes iestādes, tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve u.tml.) piebrauktuves jāparedz ar divām kustības joslām un ietvi.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

302. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

303. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

304. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

305. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

306. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

307. Noliktavu apbūve (14004).

308. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

309. Biroju ēku apbūve (12001).

310. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

311. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

321. Detālplānojumā vai būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida traucējumu, paredzot – prettrokšņu ekrānus, aizsargstādījumus u.tml.

322. Vismaz 5 % no zemes gabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

323. Autonovietnes jānodrošina zemes gabala robežās.

324. Priekšpagalma minimālais dziļums – 10 m, izņemot esošās apbūves gadījumus, kad ir jau iedibināta būvlaide. Priekšpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi.

325. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

326. Ja ražošanas teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves atļautās izmantošanas teritorijām, paredz zaļumjoslu (ar krūmu vai koku stādījumiem, paredzot vismaz 50 % skujkoku stādījumus) sev piederošajā teritorijā gar zemes gabala robežu, un realizējot būvprojektu to ierīko. Zaļumjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā un/vai būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Prasība neattiecas uz tiem gadījumiem, ja, atbilstoši Teritorijas plānojumam, teritorijā jau ir noteikta un attēlota zaļumjosla kā funkcionālā zona "Dabas un apstādījumu teritorija".

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

327. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

328. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

329. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

330. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

331. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

332. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

333. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

334. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

335. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

336. Noliktavu apbūve (14004).

337. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

338. Biroju ēku apbūve (12001).

339. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

340. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

4.6.2.5. Citi noteikumi

354. Detālplānojumā vai būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida traucējumu, paredzot – prettrokšņu ekrāni, aizsargstādījumus u.tml.

355. Vismaz 5 % no zemes gabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

356. Priekšpagalma minimālais dziļums – 10 m, izņemot esošās apbūves gadījumus, kad ir jau iedibināta būvlaide. Priekšpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, preču, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi.

357. Autonovietnes jānodrošina zemes gabala robežās.

358. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

359. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no funkcionālās zonas, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, nedrīkst būt mazāks nekā 50 m. Prasība neattiecas uz inženiertehniskās apgādes tīklu un inženierbūvju izvietošanu, kā arī teritorijas labiekārtojumu.

360. Ja ražošanas teritorija robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, paredz zaļumjoslu (ar krūmu vai koku stādījumiem, paredzot vismaz 50 % skujkoku stādījumus) sev piederošajā teritorijā gar zemes gabala robežu, un realizējot būvprojektu to ierīko. Zaļumjoslas platumu un minimālo augstumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Prasība neattiecas uz tiem gadījumiem, ja, atbilstoši Teritorijas plānojumam, teritorijā jau ir noteikta un attēlota zaļumjosla kā funkcionālā zona "Dabas un apstādījumu teritorija".

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

361. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā apakšzona, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir sadzīves atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana – deponēšana un pārstrāde.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

362. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

363. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

364. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

365. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

366. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

367. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.6.3.5. Citi noteikumi

368. Zemes gabala robežās jāveic pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem traucējošiem faktoriem, kā arī nosegtu vizuāli neestētiskus skatus.

369. Atklāta uzglabāšana jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu vai žogu un mūžzaļu koku dzīvžogu.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

370. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu ar transporta apkalpošanu saistīto uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

371. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

372. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

373. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

374. Biroju ēku apbūve (12001).

375. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

376. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

383. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

384. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

385. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

386. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

387. Noliktavu apbūve (14004).

388. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

389. Biroju ēku apbūve (12001).

390. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

391. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

4.8.1.5. Citi noteikumi

400. Ja tehniskās apbūves teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves atļautās izmantošanas teritorijām, paredz zaļumjoslu (ar krūmu vai koku stādījumiem, paredzot vismaz 50 % skujkoku stādījumus) sev piederošajā teritorijā gar zemes gabala robežu, un realizējot būvprojektu to ierīko. Zaļumjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā un/vai būvprojektā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Prasība neattiecas uz tiem gadījumiem, ja, atbilstoši Teritorijas plānojumam, teritorijā jau ir noteikta un attēlota zaļumjosla kā funkcionālā zona "Dabas un apstādījumu teritorija".

401. Jānodrošina zemesgabalu ārpus tehniskās apbūves teritorijām aizsardzība pret tehniskās apbūves radītā trokšņa un cita veida piesārņojuma, t.sk augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma.

402. Atklāta uzglabāšana ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, un tā nav atļauta tuvāk par 3 m no zemes gabala robežas.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

403. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

404. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, mežaparki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, tai skaitā gājēju un velosipēdu ceļu ierīkošanai.

405. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

406. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

407. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

408. Sporta būvju apbūve (12005).

4.9.1.4. Apbūves parametri

4.9.1.5. Citi noteikumi

414. Ūdensmalās atļauts veidot piestātnes, ievērojot šo Noteikumu 2.7. nodaļas nosacījumus.

415. Ja labiekārtotas ārtelpas veido meža teritorijā, tajās būvē un ierīko labiekārtojumu. Laukumus un celiņus iesedz ar plātnīšu, šķembu vai citu izturīgu dabisku materiālu segumu vai ierīko koka dēļu klāju celiņus.

416. Autonovietnes atļauts ierīkot tikai teritorijas apkalpei vai labiekārtoto ārtelpu apmeklētāju vajadzībām.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

417. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1) ir funkcionālā apakšzona, kas paredzēta kapsētas ierīkošanai un uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistītais labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

418. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

419. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības kioski, paviljoni, stendi, veikali; kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti.

4.9.2.4. Apbūves parametri

4.9.2.5. Citi noteikumi

422. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

422.1. autostāvvieta pie galvenās ieejas;

422.2. publiskās tualetes;

422.3. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;

422.4. soli;

422.5. ūdens ņemšanas vietas (ūdensapgāde).

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

423. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA2) ir funkcionālā apakšzona, kur galvenā izmantošana ir labiekārtotas mežaparka teritorijas.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

424. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

425. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

426. Sporta būvju apbūve (12005).

4.9.3.4. Apbūves parametri

4.9.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

430. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

431. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

432. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, piemēram, atpūtas parki, mežaparki, dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

433. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

434. Viensētu apbūve (11004).

435. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

436. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

437. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem.

438. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

447. Vienā zemes gabalā atļauts būvēt:

447.1. dzīvojamā apbūvē – vienu dzīvojamo māju;

447.2. pārējos teritorijas izmantošanas veidos – nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

448. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

449. Viensētu apbūve (11004).

450. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

451. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

452. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, dzīvnieku kapsētas, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

453. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

454. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

455. Vasarnīcu apbūve (11002).

456. Dārza māju apbūve (11003).

457. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

458. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

459. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

460. Sporta būvju apbūve (12005).

461. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

462. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

463. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, izņemot patversmes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

464. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas, patversmes un lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas ēkas.

465. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

466. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

467. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

468. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

469. Noliktavu apbūve (14004).

470. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

471. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

472. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

497. Nav pieļaujama zemes izmantošanas veida maiņa bioloģiski vērtīgajos zālājos un īpaši aizsargājamos zālāju biotopos.

498. Minimālais ēku attālums no zemes gabala robežas – 6 m vai ne tuvāk par šajos Noteikumos noteikto minimālo attālumu no autoceļiem.

499. Īstenojot atļauto lauksaimniecisko izmantošanu zemes gabalā, zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot zaļumjoslas vai īstenojot citus pasākumus.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

500. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā apakšzona, ko, lai nodrošinātu patstāvīgo ģimenes dārzu izmantošanai pagasta ciemu teritorijās.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

501. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība un dārzkopība (tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārzi).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

502. Dārza māju apbūve (11003).

503. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

504. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.11.2.4. Apbūves parametri

4.11.2.5. Citi noteikumi

509. Minimālā jaunveidojama zemes gabala fronte – 10 m.

510. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu viena vai vairāku kvartālu ietvaros un izpildot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus, atļauta dārza māju apbūve.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

511. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

512. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

513. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

514. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

515. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

516. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

517. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

518. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): derīgo izrakteņu ieguve gultnes padziļināšanas rezultātā.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

519. Inženierbūvju būvniecība jāveic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Cita veida atļautā apbūve jāpamato, izstrādājot detālplānojumu vai būvprojektu.

520. Ūdenstilpju un ūdensteču krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju.

521. Peldvietu, laivu piestātņu ierīkošana atļauta izstrādājot labiekārtošanas projektu, bet, ja nepieciešams – detālplānojumu.

522. Ulbrokas dzirnavu ezerā, Sauriešu ūdenskrātuves Ziemeļu ezerā, Austrumu ezerā un Rietumu ezerā nav atļauta motorizēto ūdens transporta līdzekļu, kuriem ir iekšdedzes dzinēji (ūdensmotociklu, kuteru, kuģu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un Pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvajai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās.

523. Ja plānotas ūdenstilpes vai ūdensteces krasta līnijas maiņa, krastu nostiprināšana vai labiekārtošana ūdensobjektos, kas, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" ievietotajai informācijai, noteikti par īpaši aizsargājamiem saldūdeņu biotopiem, jāsaņem sertificēta saldūdeņu biotopu jomas eksperta atzinums par plānotās darbības ietekmi.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Mazās Juglas poldera teritorija (TIN12)

5.1.1.1. Pamatinformācija

524. Poldera daļa, kas no augstajiem ūdens līmeņiem Mazajā Juglā ir pasargāta ar nepārplūstošajiem aizsargdambjiem, bet hidrotehnisko būvju avārijas gadījumā ir arī plūdu riska teritorija.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

525. Poldera aizsargdambju un sūkņu staciju uzturēšanu un ekspluatāciju veic saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību.

5.1.2. Teritorija, kurā ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15)

5.1.2.1. Pamatinformācija

526. Teritorija, kurā jānodrošina centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošana.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

527. Jānodrošina centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ierīkojot inženiertīklus un veicot to objektu būvniecību.

528. Teritorijā, kurā ir ierīkota centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēma, visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgumi pie centralizētās sistēmas.

5.1.3. Paaugstināta trokšņu līmeņa teritorija (TIN16)

5.1.3.1. Pamatinformācija

529. Teritorija gar valsts autoceļiem, kur ir izbūvēti vai ir plānots attīstīt trokšņa jūtīgus objektus, bet ir konstatēts un/vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

530. Teritorijas robežas un nepieciešamība veikt prettrokšņa aizsardzības pasākumus jāprecizē, ņemot vērā plānotā objekta funkciju un aktualizētu prognozētā trokšņa karti.

531. Ja teritorijā tiek pārbūvēts vai no jauna izbūvēts trokšņu jūtīgs objekts, kuram saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir noteikti trokšņa robežlielumi, jāparedz nepieciešamie prettrokšņu pasākumi atbilstoši normatīvo aktu regulējumam.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

532. Novada nozīmes aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

533. Veicot teritoriju, būvju un objektu pārbūvi vai atjaunošanu, saglabājamas kultūrvēsturiskās vērtības šādām teritorijām un objektiem:

533.1. Ulbrokas muižas apbūve un parks;

533.2. Upesleju internātpamatskolas-rehabilitācijas centra interjera detaļas – 1. stāva vestibils ar kamīnu, sarkano ķieģeļu sienas un vitrāžas;

533.3. pirmsskolas izglītības iestādes "Pienenīte" interjera detaļa – keramikas siena – dekors "I. Ziedoņa krāsainās pasakas";

533.4. piemineklis 1905. gada revolūcijā bojā gājušajiem cīnītājiem;

534. piemiņas akmens "Barikāde" – 1991. gada barikāžu laika piemiņas vieta.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Dzelzceļa līnijas Rail Baltica transporta infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

535. Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" transporta infrastruktūras attīstībai rezervētā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

536. Teritorijā jāievēro Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 91 "Noteikumi par nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanas nosacījumiem" noteiktie teritorijas izmantošanas noteikumi.

537. Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to būvniecību saistītās transporta infrastruktūras pārkārtojumu risinājumus izstrādā būvprojekta ietvaros saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

538. Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistītās transporta infrastruktūras risinājumus nosaka atbilstoši transporta infrastruktūras būvprojektam un funkcionālajai nepieciešamībai.

539. Pēc Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecības pabeigšanas tās nodalījuma joslas teritorijā atļautā izmantošana jānosaka atbilstoši funkcionālajai zonai "Transporta infrastruktūras teritorija" (TR).

540. Risinot trases būvniecības jautājumus, rast risinājumu valsts aizsargājamā vietējas nozīmes industriālā pieminekļa "Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi" (valsts aizsardzības Nr. 8902) saglabāšanai un aizsardzībai.

5.7.2. Valsts autoceļu attīstībai nepieciešamā teritorija (TIN72)

5.7.2.1. Pamatinformācija

541. Valsts autoceļu attīstībai nepieciešamā teritorija ietver plānoto valsts galveno, reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļu attīstībai nepieciešamo teritoriju.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

542. Jebkura jauna būvniecības iecere jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas valsts ceļi" un Būvvaldi, kas izvērtē tās ietekmi uz plānoto transporta infrastruktūras objektu attīstību. Pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šā termiņa beigām.

543. Plānotā valsts autoceļa infrastruktūras risinājumus nosaka atbilstoši transporta infrastruktūras būvprojektam.

544. Pēc valsts autoceļa būvniecības pabeigšanas tās nodalījuma joslas teritorijā atļautā izmantošana jānosaka atbilstoši funkcionālajai zonai "Transporta infrastruktūras teritorija" (TR).

5.7.3. Perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu attīstības teritorija (TIN73)

5.7.3.1. Pamatinformācija

545. Perspektīvo ielu tīkla attīstībai rezervētā teritorija pagasta ciemos un ceļu tīkla attīstībai rezervētā teritorija lauku teritorijā (ārpus ciemiem), tai skaitā gājēju un velosipēdu ceļu attīstībai.

5.7.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.3.3. Citi noteikumi

546. Transporta risinājumi, tai skaitā pievienojumu (pieslēgumu) risinājumi ielu infrastruktūrai Rīgas pilsētas teritorijā, jānosaka būvprojektā. Pievienojuma risinājumi ielu infrastruktūrai Rīgas pilsētas teritorijā jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas pašvaldību.

547. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, teritorijas izmantošana jānosaka saskaņā ar grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi" noteikto funkcionālo zonējumu.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

5.8.1. Degradēta teritorija (TIN8)

5.8.1.1. Pamatinformācija

548. Cekules bijušo munīciju noliktavu teritorija.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

549. Pirms jaunas teritorijas izmantošanas un apbūves, jāveic rekultivācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

550. Teritorijas plānojumu īsteno izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, zemes ierīcības projektus un būvprojektus, ievērojot un detalizējot šajos Noteikumos noteiktās prasības un nosacījumus.

551. Detālplānojumu vai lokālplānojumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, izstrādā šādos gadījumos un šādām teritorijām:

551.1. jaunas kapsētas vai mājas (istabas) dzīvnieku kapsētas ierīkošanai, vai esošo paplašināšanai;

551.2. šajos Noteikumos noteiktajos gadījumos;

551.3. pēc ierosinātāja iniciatīvas.

552. Detālplānojuma darba uzdevumā konkrētai teritorijai, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, var noteikt šādas papildus prasības:

552.1. veikt teritorijas īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti vai ornitoloģisko izpēti;

552.2. veikt ģeoloģisko izpēti;

552.3. precizēt applūstošās vai plūdu riska teritorijas;

552.4. noteikt kompleksus pretplūdu pasākumus teritorijām, kas atrodas plūdu riska teritorijās, bet neatrodas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās;

552.5. noteikt palienes robežu (ūdensteces vai ūdenstilpes izteikti periodiski applūstošas teritorijas);

552.6. noteikt atļautās izmantošanas veidu ierobežojumus un izvirzīt stingrākas prasības, atkarībā no konkrētās teritorijas specifikas;

552.7. citas prasības, ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

Nenosaka

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums