Darbības ar dokumentu

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2022/33

2022. gada 29. septembrī

Dienvidkurzemes novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
29.09.2022. sēdes lēmumu Nr. 907 (prot. Nr. 12 3. §)

PRECIZĒTI
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
24.11.2022. sēdes lēmumu Nr. 1147 (prot. Nr. 15 66. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas
2. punktu un 43. panta pirmās daļas 4. un 6. punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi, turpmāk – noteikumi, nosaka Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpmāk – pašvaldība, kapsētu darbības noteikumus, kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja un pārziņa pienākumus un tiesības, kapavietas ierādīšanas, kopšanas un uzturēšanas noteikumus, apbedīšanas, kapličas izmantošanas, nekoptas kapavietas aktēšanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos paredzēto prasību pārkāpumiem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā cilvēka, turpmāk – mirušais, apbedīšanu;

2.4. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā šajos noteikumos paredzētā kārtībā;

2.5. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apbedīto mirušo personu uzskaites pamatdokumenti, kurus veido: kapsētā apbedīto mirušo reģistrācijas grāmata, apbedījumu vietu shēma, dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā.

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.9. ģimenes kapavieta – iepriekš ierādīta un labiekārtota kapavieta, kurā ir veikti apbedījumi;

2.10. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai, tas ir kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.c. vides elementi;

2.12. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts zemes iecirknis kapsētā kapavietas (ģimenes kapavietas) izveidošanai un uzturēšanai;

2.13. kapliča – ēka mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.14. kapsēta – teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai, var ietvert ēkas/būves;

2.15. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kura uz kapsētu īpašnieka lēmuma vai līguma pamata veic kapsētu apsaimniekošanu, pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus, nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.16. kapsētas īpašnieks – pašvaldība.

2.17. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks vai amatpersona, kas pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.18. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta vismaz 5 (piecus) gadus pēc kārtas;

2.19. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.20. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma noteikumos paredzētajā kārtībā

3. Dienvidkurzemes novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas (1. pielikums). Kapsētas statusu nosaka vai maina pašvaldības dome.

4. Lēmumu par jaunas kapsētas ierīkošanu pieņem pašvaldības dome.

5. Saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta pašvaldības īpašumā esoša sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme, nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve.

6. Dienvidkurzemes novada pašvaldība var slēgt līgumus par atsevišķu kapsētu apsaimniekošanu.

7. Pašvaldība var uzdot kapsētu apsaimniekotājam veikt Dienvidkurzemes novada kapsētu teritorijā esošo atsevišķo kapavietu, pasaules karos, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru, nacionālo partizānu, citu valstu karavīru brāļu kapu un kara upuru kapu apsaimniekošanu.

8. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas, pašvaldībai jāsniedz oficiāla informācija presē.

9. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi attiecīgās pilsētas vai attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, izņemot:

9.1. iepriekš ierādītā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas;

9.2. ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vieta, tad mirušo personu var apglabāt arī pašvaldības administratīvās teritorijas vienības, kurā mirušā persona bija deklarēta pirms deklarēšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vietā, kapsētā;

9.3. ja attiecīgajā pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā nav atvērtās kapsētas, tad mirušo personu var apglabāt tās Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā esošas pilsētas vai pagasta, kas robežojas ar pilsētas vai pagasta administratīvo teritoriju, kurā mirušā persona bija deklarēta, atvērtajā kapsētā.

10. Citu personu apbedīšana kapsētās jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz motivētu iesniegumu un kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

II. Kapsētu darbības noteikumi

11. Kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojumiem.

12. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka kapsētas pārzinis.

13. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs izvieto uz kapsētas informācijas stenda un pašvaldības interneta vietnē.

14. Kapsētas apmeklētājs, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro šo noteikumu prasības un kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja vai pārziņa norādījumus.

15. Kapsētās aizliegts:

15.1. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

15.2. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

15.3. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

15.4. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

15.5. pārvietot kapsētu apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes;

15.6. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijās;

15.7. ievest dzīvniekus un pieļaut to atrašanos kapsētā;

15.8. sniegt amatnieka pakalpojumus bez saskaņojuma ar kapsētas pārzini;

15.9. pārvietoties ar slēpēm, braukt ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām u.tml.;

15.10. veikt cita veida kapsētas videi kaitīgas un traucējošas darbības;

15.11. iebraukt ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

15.11.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

15.11.2. operatīvos transportlīdzekļus;

15.11.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

15.11.4. personas ar I vai II invaliditātes grupu, uzrādot Invaliditātes apliecību kapsētas pārzinim.

III. Kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja un pārziņa pienākumi un tiesības

16. Kapsētas īpašnieks ir atbildīgs par kapsētu teritorijas reģistrēšanu Zemesgrāmatā.

17. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina:

17.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu, ūdens ņemamo vietu uzturēšanu;

17.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātiem projektiem;

17.3. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

17.4. sanitāro normu un ugunsdrošības noteikumu ievērošanas kontroli kapsētās;

17.5. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

17.6. kapsētās esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;

17.7. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti;

17.8. informācijas pieejamību un publiskošanu par apbedījumu vietām;

17.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

18. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem un kapavietas aprīkojuma.

19. Kapsētas apsaimniekošanas nodrošināšanai kapsētas apsaimniekotājs nozīmē kapsētas pārzini un nosaka viņa tiesības un pienākumus, t.sk. pienākumus nodrošināt:

19.1. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, nospraušanu un ierādīšanu dabā. Izbūvējot celiņus kapsētas iekšienē, kapsētu pārzinis ir tiesīgs uzlikt par pienākumu kapavietas uzturētājam atbrīvot, sakarā ar agrāk labiekārtoto kapavietu, aizņemtos ceļus;

19.2. kapavietu / ģimenes kapavietu ierādīšanu;

19.3. kapsētas un kapličas sakopšanu pēc bēru ceremonijas un kapsētas teritorijas ikdienas uzturēšanu;

19.4. kapsētās esošo vērtību un īpašuma saglabāšanu;

19.5. mirušo reģistrāciju un apbedījumu uzskaiti apbedīto personu reģistrā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu, apbedīto personu reģistrs glabājas pie kapu pārziņa.

20. Kapsētā apbedīto mirušo reģistrācijas grāmatā norāda vismaz šādu informāciju:

20.1. ieraksta kārtas numuru;

20.2. apbedīšanas datumu, laiku;

20.3. mirušās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu);

20.4. miršanas datumu un miršanas apliecības datus (numuru, datumu, izdošanas vietu);

20.5. ziņas par apbedītāju (vārdu, uzvārdu, ziņu sniegšanas datumu, kontaktinformāciju);

20.6. vietu skaits.

21. Kapsētu pārzinis ir tiesīgs:

21.1. kontrolēt, lai kaps būtu izrakts pareizā vietā un saskaņā ar šiem noteikumiem;

21.2. prasīt no atbildīgajiem kapa vietu kopšanu un uzturēšanu kārtībā;

21.3. kontrolēt šo noteikumu ievērošanu.

IV. Kapliču izmantošana

22. Kapličas var izmantot mirušā novietošanai vai urnas ar kremēta mirušā pelniem pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei. Mirušā novietošanai kapličā uzrādāma miršanas apliecība.

23. Kapličas drīkst izmantot ar kapsētas pārziņa atļauju, saskaņojot atvadu ceremoniju laiku un ilgumu.

V. Kapavietas ierādīšanas kārtība

24. Kapavieta tiek ierādīta, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par kapavietas ierādīšanu vai apbedījuma veikšanu jau ierādītā kapavietā un kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kurš apliecina personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

25. Kapavietu ierāda ne vēlāk kā divu darba dienu laikā no šo noteikumu 24. punktā norādīto dokumentu saņemšanas brīža.

26. Kapsētas pārzinis ierāda jaunu kapavietu mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš ierādīta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu.

27. Ģimenes kapavieta tiek ierādīta uz mirušā radinieka, kurš kļūst par kapavietas uzturētāju, iesnieguma pamata, līdz ar pirmo apbedījumu.

28. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja ierādītajā ģimenes kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

29. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapavietas uzturēšanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var pāriet personai, kas ir kapavietas uzturētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

30. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas apsaimniekotājam rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

31. Kapavietas uzturētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

32. Kapsētās jauna kapavieta apbedīšanai tiek ierādīta tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

33. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas:

33.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

33.2. ja piecu gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

33.3. ja kapavieta vismaz piecus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu;

33.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām un 60 dienu laikā nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

VI. Apbedīšanas kārtība

34. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs un/vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

35. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā.

36. Mirušo apbedī atsevišķā kapā, tā garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt ne mazāk kā 1,4 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1,2 m līdz zārka vākam.

37. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 1 m.

38. Jaunizveidots kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

39. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā.

40. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas.

41. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne ātrāk kā 1 (vienu) gadu pēc apbedīšanas dienas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

42. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

43. Kapsētās var izveidot speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

44. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 (divdesmit) gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

45. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie, kuri vēlas pārapbedīt apbedīto mirušo:

45.1. pārapbedīšanu veic, ievērojot noteikumu 41. un 42. punkta prasības;

45.2. iesniedz iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam, uzrādot radniecību apliecinošus dokumentus ar apbedīto mirušo bezpiederīgo.

46. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie vai cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt apbedītā mirušā kapavietu, kapsētu apsaimniekotājam jāiesniedz iesniegums par apbedītā mirušā kapavietu uzturēšanu bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

47. Neidentificēta mirušā kapavieta, ja neviens nav uzņēmies tās uzturēšanu, tiek saglabāta 20 (divdesmit) gadus.

48. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un kapavietas uzturētāju.

49. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

50. Ierādāmo kapavietu izmēri:

Kapavietas zārkiem	Platums, m	Garums, m	Laukums, m²
Vienvietīga	1.50	2.5	3.75
Divvietīga	2.5	2.5	6.25
Trīsvietīga	3	2.5	7.5
Četrvietīga	4	2.5	10
Kapavietas urnām	1.5	2.5	3.75

VII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

51. Kapavietas uzturētājs kopj un uztur kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas kopšanas pakalpojumu ar trešo personu.

52. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

52.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj, un viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu;

52.2. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

52.3. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

52.4. saņemt kapsētas pārziņa saskaņojumu kapavietas aprīkojuma un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

52.5. pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

52.6. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

52.7. ievērot ierādītās kapavietas robežas;

52.8. patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā, nemainīt kapavietas atrašanās reljefu.

53. Kapavietas uzturētāja tiesības:

53.1. uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.;

53.2. ierīkot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kuru augstums nepārsniedz 15 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini;

53.3. stādīt kapavietā kokus un krūmus, kuri paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru augstums pēc izaugšanas nepārsniedz 1 m;

53.4. bez kapsētas pārziņa saskaņojuma ierādītajā kapavietā izcirst kokus.

54. Akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus un citus atkritumus, kurus ir aizliegts novietot kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā vai konteineros, kapavietas uzturētājs vai kapavietas kopējs, ar kuru kapavietas uzturētājs ir noslēdzis attiecīgu līgumu, utilizē par saviem līdzekļiem.

55. Kapsētas apsaimniekotājs nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma nolaupīšanu vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

VIII. Nekoptas kapavietas aktēšana

56. Reizi gadā kapsētas pārzinis apseko nekoptās kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda kapsētā. Aktētas kapavietas brīdinājuma zīmes paraugs noteikumu 2. pielikumā.

57. Akta kopija ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu tiek nosūtīta kapavietas uzturētājam. Ja ir sagatavots noteikumu 56. punktā minētais akts un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas apsaimniekotājs izvieto pie kapsētas informāciju par nekoptu kapavietu vai ievieto pašvaldības interneta vietnē informāciju par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta (sektoru, rindu, vietu), un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu.

58. Kapavieta, kas netiek kopta 5 (piecus) gadus pēc kārtas, tiek atzīta par nekoptu. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad kapsētu apsaimniekotājs tiesīgs nekoptas kapavietas kapa kopiņu nolīdzināt un tajā esošo pieminekli vai tam pielīdzināmo piemiņas zīmi novietot kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.

IX. Amatnieka profesionālā darbība kapsētā

59. Persona, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas pārzini, ir tiesīga sniegt amatnieka pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

60. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj atbilstoši šo noteikumu prasībām un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

61. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kas atbilst transporta līdzekļu izmēriem saskaņojot darbus ar kapsētu pārzini.

X. Lēmuma pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtība

62. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dienvidkurzemes novada pašvaldības domē.

63. Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

XI. Administratīvā atbildība un noteikumu izpildes kontrole

64. Kontroli par šo noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētu apsaimniekotājs, kapu pārziņi un Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija.

65. Par noteikumu II, VII un VIII nodaļā minēto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām.

66. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu II, VII un VIII nodaļā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dienvidkurzemes novada pašvaldības Administratīvā komisija.

67. Administratīvais sods neatbrīvo noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

XII. Noslēguma jautājumi

68. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

69. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

70. Līgumi par kapavietas uzturēšanu/rezervēšanu, kas noslēgti līdz šo noteikumu stāšanās dienai, paliek spēkā, līdz tajos noteikto saistību izpildei un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības.

71. Pārejas periods noteikumu 17.3. un 17.8. apakšpunkta izpildei tiek noteikts līdz 2028.gada 1.janvārim.

72. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

72.1. Aizputes novada domes 2019. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. 7 "Aizputes novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi";

72.2. Durbes novada domes 2014. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 4/2014 "Durbes novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi";

72.3. Nīcas novada domes 2014. gada 14. jūlija saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Nīcas novada kapsētu uzturēšanu un izmantošanu";

72.4. Priekules novada domes 2010. gada 30. septembra saistošie noteikumi Nr. 13 "Priekules novada atvērto un daļēji slēgto kapsētu uzturēšanas un darbības noteikumi".

Dienvidkurzemes novada pašvaldības
domes priekšsēdētājs A. Priedols