Tiesību akts: spēkā esošs
Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 18

Ventspils novadā 2022. gada 29. septembrī (prot. Nr. 30, 8. §)
Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagasta nekustamos īpašumos ar kadastra numuriem 9866 010 0081, 9866 010 0048, 9866 010 0056, 9866 010 0095, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
41. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

Saistošie noteikumi nosaka lokālplānojuma, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, Ventspils novada, Tārgales pagasta, nekustamajos īpašumos ar kadastra numuriem 9866 010 0081, 9866 010 0048, 9866 010 0056, 9866 010 0095 teritorijas funkcionālo zonējumu, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši lokālplānojuma 1.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24980).

Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks
Ventspils novada domes 2022. gada 29. septembra
saistošie noteikumi Nr. 18

Ventspils novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000052035
Skolas iela 4, Ventspils, LV-3601
info@ventspilsnd.lv http://www.ventspilsnd.lv

Lokālplānojuma izstrādes uzsākšana Ventspils novada Tārgales pagasta nekustamos īpašumos ar kadastra numuriem, 9866 010 0081, 9866 010 0048, 9866 010 0056, 9866 010 0095 grozot Ventspils novada teritorijas plānojumu

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības nekustamā īpašuma "Odri" (kadastra Nr. 98660100081) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100081, nekustamā īpašuma "Jaunpriedāji" (kadastra Nr. 98660100048) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100048, nekustamā īpašuma "Jaunoļi" (kadastra Nr. 98660100056) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100056 un nekustamā īpašuma "Drogas" (kadastra Nr. 98660100095) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100095 Tārgales pagastā, Ventspils novadā plānošanai, izmantošanai un apbūvei un ir daļa no lokālplānojuma nekustamā īpašuma "Odri" (kadastra Nr. 98660100081) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100081, nekustamā īpašuma "Jaunpriedāji" (kadastra Nr. 98660100048) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100048, nekustamā īpašuma "Jaunoļi" (kadastra Nr. 98660100056) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100056 un nekustamā īpašuma "Drogas" (kadastra Nr. 98660100095) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 98660100095 Tārgales pagastā, Ventspils novadā (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Ventspils novada domes 2016. gada 17. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Par Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" prasības, tiktāl, ciktāl šie pašvaldības saistošie noteikumi nenosaka citādi.

3. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Teritorijas funkcionālais zonējums un apgrūtinājumi".

1.2. Definīcijas

4. Ēnu kontroles modulis – ir tehniska iekārta, kas sastāv no gaismas sensora, kurš pastāvīgi mēra saules staru intensitāti ar apmēram sekundes intervālu, un to uzstāda augšā virs gondolas, kas ir brīva zona no jebkādām citām ēnām un tas nosaka, vai pie attiecīgās saules pozīcijas debesīs un spārnu rotācijas plaknes var rasties apēnojums jebkurā no kādiem iepriekš definētiem punktiem uz zemes.

5. Ēnas mirgošanas efekts jeb apēnojums – ir efekts, ko rada vēja elektrostacijas spārnu rotācijas kustība plaknē starp sauli un uztvērēju. Šis efekts rodas saulainā laikā, kad saules spožums ir pietiekami liels ēnas radīšanai. Ēnas mirgošanas efekta būtiska ietekme var veidoties ēku iekštelpās, kur efekts tiek uztverts kā gaismas uzplaiksnījumi.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

6. Piekļuvei pie plānoto vēja elektrostaciju būvdarbu un ekspluatācijas vietas izmantot esošos ceļus.

7. Lokālplānojuma teritorijā atļauts izbūvēt nepieciešamo transporta lineāro infrastruktūru (piebraucamo ceļu) jebkurā vietā, nodrošinot racionālu piekļuvi plānotajām vēja elektrostacijām. Plānotajai transporta infrastruktūrai (ceļiem) nepieciešamos tehniskos parametrus pamato būvprojektā.

8. Būvprojekta sastāvā iekļaut transporta satiksmes organizācijas shēmu vēja elektrostacijas iekārtu un detaļu piegādei līdz plānoto vēja elektrostaciju būvdarbu vietai.

9. Izmantojot AS "Latvijas valsts meži" valdījumā esošo meža ceļu jāievēro meža ceļu ekspluatācijas noteikumi.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

10. Lokālplānojuma teritorijā plānotajām vēja elektrostacijām nepieciešamie inženiertīkli un objekti projektējami un izbūvējami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un inženiertīklu turētāju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

11. Lietusūdeņu novadīšanas risinājumi no projektējamiem ceļiem un laukumiem ietverami būvprojektā.

12. Plānoto elektrolīnijas kabeļu izvietojumu paredzēt atbilstoši tehniskajam projektam.

13. Lietusūdens atvade un, ja nepieciešams meliorācijas sistēmu izbūves un ūdens atvades risinājumi nedrīkst pasliktināt hidromelioratīvo stāvokli blakus esošajos nekustamo īpašumu zemes vienībās un dabas lieguma "Platenes purvs" teritorijā.

3.3. Prasības apbūvei

14. Vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir jābūt vismaz 800 m.

15. Vēja elektrostacijas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 250 m (ieskaitot rotora diametru).

16. Vēja elektrostacijas vietu atļauts iežogot. Žoga izvietojumu nosaka būvprojektā.

17. Žoga augstums nedrīkst pārsniegt 2,5 m.

18. Vēja elektrostacijas novietojumam, pievedceļu un kabeļu izbūvei, izvēlēties teritorijas, kur nav konstatētas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi.

19. Ja vēja elektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas laikā tiks izmantota AS "Latvijas valsts meži" transporta infrastruktūra, tad par to jāslēdz atsevišķa savstarpēja rakstiska vienošanās.

20. Būvprojekta sagatavošanas stadijā jāveic savstarpējs rakstisks saskaņojums ar AS "Latvijas valsts meži", ja vēja elektrostaciju darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izvietojums tiks plānots izvietot AS "Latvijas valsts meži" nekustamā īpašuma zemes vienībās.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

Nenosaka

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

21. Vēja elektrostacijas jāaprīko ar ēnu kontroles moduli, kas automātiski un neatkarīgi no vēja elektrostacijas īpašnieka, apstādina vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustību un nodrošina 0 (nulle) stundu mirgošanas efektu (ēnu) gadā dzīvojamai apbūvei, publiskai apbūvei un lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētai apbūvei, ja nekustamais īpašums atrodas mirgojošās ēnas ietekmes areālā.

22. Pašvaldības būvvaldei izsniedzot būvatļauju vēja elektrostaciju būvniecībai, būvatļaujā ir jāiekļauj Apbūves noteikumu 21. punkta prasība par tehnisko risinājumu kustīgās ēnas mirgošanas efekta novēršanai.

23. Veidojoties jaunai dzīvojamai, publiskai vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētai apbūvei vēja elektrostacijas mirgojošās ēnas ietekmes areālā, ievērojams Apbūves noteikumu 21. punkts.

24. Ja lokālplānojuma teritorijā plānotā darbība atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai, tad piesārņojošā darbība (iekārta/as) ir jāreģistrē Valsts vides dienestā, saskaņā ar vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

25. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām par civilo aviāciju pirms katras vēja elektrostacijas būvniecības jāsaņem atbildīgās institūcijas atļauja.

26. Plānotās vēja elektrostacijas rotora lāpstiņas pirms ekspluatācijas uzsākšanas jāapstrādā ar specializētu zemas atstarošanās spējas virsmas pārklājumu un atbilstošu krāsas toni, lai mazinātu atspīduma veidošanos.

27. Pēc vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzsākšanas divus (2) gadus no maija līdz oktobrim jāveic sikspārņu monitorings lokālplānojuma teritorijā un tuvējās apkārtnes biotopos, pieaicinot sertificētu sikspārņu (chiroptera) ekspertu.

28. Pēc vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzsākšanas vismaz trīs (3) gadus jāveic putnu migrācijas monitorings gan rudenī, gan pavasarī un jāveic bojāgājušo putnu uzskaite pie vēja elektrostacijas, pieaicinot sertificētu ekspertu - ornitologu.

29. Meža zemju atmežošana veicama ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Koku ciršanu / zāģēšanu, apauguma novākšanu var veikt laika posmā no 1. augusta līdz 1. martam.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA3)

4.8.1.1. Pamatinformācija

30. Tehniskās apbūves teritorija (TA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

31. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

32. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): ceļš

33. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

34. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Teritorijas izmantošanas veids

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

35. 

1

  

2

  

1. atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai

2. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, bet ne augstāk par 250 m

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

36. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

37. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

38. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

39. Labiekārtota ārtelpa (24001).

40. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

41. Viensētu apbūve (11004).

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

43. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

44. Sporta būvju apbūve (12005).

45. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Teritorijas izmantošanas veids

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

46.

Labiekārtota ārtelpa

20 000 m2 3

5

 

4

līdz 2

 
47.

Viensētu apbūve

20 000 m2 3

5

 

līdz 9 5

līdz 2

 
48.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

20 000 m2 3

5

 

4

līdz 2

 
49.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

20 000 m2 3

5

 

4

līdz 2

 
50.

Sporta būvju apbūve

20 000 m2 3

5

 

4

līdz 2

 

3. mežu teritorijās, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

4. pēc funkcionālās nepieciešamības

5. palīgēkai – 6 m

4.10.1.5. Citi noteikumi

51. Viensētu apbūve atļauta lauku teritorijā, ja zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

52. Viensētu apbūve pilsētas vai ciema teritorijā atļauta, ja zemes vienības platība nav mazāka par 5000 m2 un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

53. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta vienīgi lauku teritorijā.

54. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā:

54.1. dzīvojamai apbūvei – viena dzīvojamā māja;

54.2. pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem, nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu.

55. Atļauta mākslīga ūdensobjekta ierīkošana saskaņā ar būvprojektu, detālplānojumu vai lokālplānojumu.

56. Publiskā lietošanā esošas meža zemes vienības nav nožogojamas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās vai citu specifisku funkciju pildīšanai, saskaņojot ar pašvaldību, Valsts meža dienestu vai Dabas aizsardzības pārvaldi.

57. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 3.6. apakšnodaļā.

58. Teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Atbilstoši panāktai vienošanās starp Ventspils pilsētas domi un Ventspils novada domi, izvērtējot Aizsargjoslu likuma un Ministru kabineta 04.02.2003. noteikumu Nr. 63 "Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika" prasības, un Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošos meža resursus, meža aizsargjosla ap Ventspils pilsētu Ventspils novada teritorijā netiek noteikta.

59. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievērojamas 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.

60. Krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem apbūve atļauta vietās ar iepriekšējo apbūvi.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

Nenosaka

7. Citi nosacījumi/prasības

61. Lokālplānojuma Grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un apgrūtinājumi" atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas esošās aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

62. Aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums un normatīvo aktu prasības.

63. Inženiertīklu un objektu aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas un izbūves gaitā atbilstoši inženiertīklu un objektu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem.

64. Drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši vēju elektrostaciju faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem.

65. Nepieciešams saņemt rakstisku saskaņojumu ar tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem vai lietotājiem, kuru nekustamos īpašumus aizņems drošības aizsargjosla ap vēja elektrostacijām platība. Rakstiska saskaņošana jāveic pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.

06.10.2022