Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 543

Rīgā 2022. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 15. §)
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 3.1.1.3.i. investīciju "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" (turpmāk – investīcija), tai skaitā:

1.1. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;

1.2. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, to pienākumus un tiesības;

1.3. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.4. prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;

1.5. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību;

1.6. projektu īstenošanas nosacījumus un uzraudzības kārtību.

2. Investīcijas mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju (turpmāk – industriālais parks) infrastruktūru un piesaistīt investorus Latvijas reģioniem ārpus Rīgas plānošanas reģiona, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu, kā arī mazinot reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju.

3. Investīcijas mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti atbilstoši šo noteikumu 28. punktam.

4. Komersants šo noteikumu izpratnē ir liels, vidējs vai mazs komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā un 29. punktā minētos gadījumus. Mazs un vidējs komersants šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikuma 2. pantam. Liels komersants šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. 

5. AF finansējumu investīcijas ietvaros piešķir granta veidā. Atbalstu sniedz Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Kurzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

6. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija, izņemot Rīgas plānošanas reģiona teritoriju.

II. Investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

7. Investīcijai pieejamais AF finansējums ir 80 000 000 euro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 000 000 euro, pārējais AF finansējums ir pieejams šo noteikumu 66. punktā minētajā kārtībā.

8. Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 000 000 euro. Projekta iesnieguma maksimālais AF finansējums ir 20 000 000 euro.

9. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta darbību īstenošanu, uzņemas visu atbildību par projekta īstenošanu un priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu.

10. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra), ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projekta AF finansējuma apjoma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un 20 procentus no projekta AF finansējuma apjoma pēc nomas līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai komersantu, kas nomās projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru, par saistību uzņemšanos sasniegt projekta mērķus saskaņā ar šo noteikumu 37.1. un 37.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Atlikušo projekta AF finansējuma daļu, kas ir vismaz 30 procenti no projektam piešķirtā AF finansējuma apjoma (saskaņā ar faktiskajām projekta izmaksām un nepārsniedzot projektam piešķirto AF finansējuma apjomu), finansējuma saņēmējs saņem pēc tam, kad aģentūra pārliecinās par industriālā parka izveidi vai attīstību, ko apliecina projektā paredzēto būvdarbu pabeigšana un būves pieņemšana ekspluatācijā, un projekta mērķu sasniegšana.

11. AF finansējuma rezultātu sasniegšanu vērtē, ņemot vērā investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu un mērķus:

11.1. līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos (atskaites punkts): līdz 2023. gada 31. decembrim projektu iesniedzējiem nosūtīti lēmumi par civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektu īstenošanai industriālo parku attīstīšanai reģionos, tai skaitā privātā sektora atbalsta saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālā parka attīstības stratēģiju, ievērojot šo noteikumu 38. punktā minētos nosacījumus;

11.2. nodomu vēstules vai noslēgti līgumi (mērķis): līdz 2025. gada 31. decembrim parakstītas vismaz četras nodomu vēstules (turpmāk – nodomu protokoli) vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem (apsaimniekotājiem) vai potenciālajiem investoriem (komersantiem), piesaistot vai veicot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 euro apmērā, ievērojot šo noteikumu 38. punktā minētos nosacījumus;

11.3. pabeigta industriālo parku būvniecība reģionos, kur tiek attīstīta publiskā infrastruktūra (mērķis): līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigta vismaz četru nacionālo industriālo parku un teritoriju būvniecība reģionos, tostarp nepieciešamo rūpniecisko savienojumu (tai skaitā siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroenerģija) izveide un ar tiem saistītās jaudas palielināšana, piekļuves ceļu atjaunošana vai ierīkošana netālu no industriālajiem parkiem, kā arī komerciāliem nolūkiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana;

11.4. jaunu darba vietu radīšana industriālajos parkos ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē (mērķis): līdz 2026. gada 31. jūlijam ir iesniegts to 328 darba vietu saraksts, kuras radījuši industriālo parku operatori (apsaimniekotāji) vai privātie investori (komersanti), un algas, kas apliecina tādu jaunu darba vietu izveidi, kuru algas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.

12. Šo noteikumu ​11.1. apakšpunktā minētais atskaites punkts ir izpildīts, kad aģentūras tīmekļvietnē ir publicēts paziņojums par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem un projektu iesniedzējiem ir nosūtīti lēmumi par civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

13. Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais mērķis ir izpildīts, kad ir parakstīti šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētie nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem, komersantiem kā potenciālajiem nomniekiem vai komersantiem, kas darbojas projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā. Mērķa izpilde tiek pamatota ar finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu, kuru pārbauda un apstiprina aģentūra.

14. Šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētais mērķis ir izpildīts, kad tiek pamatoti pabeigti būvdarbi, attīstīti vismaz četri komersantu pieprasījumā balstīti, darboties spējīgi nacionālas nozīmes industriālie parki reģionos, kuros ir nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāte, tai skaitā pabeigta nepieciešamo industriālo pieslēgumu (siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroenerģija) ierīkošana vai to saistītās jaudas palielināšana, pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, kas tiek pamatota ar iesniegtiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem, saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

15. Šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētā mērķa izpilde tiek pamatota ar finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu par projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā radītajām jaunajām darba vietām, kuram pievieno noslēgto darba līgumu sarakstu, kura atbilstību pārbauda aģentūra. Izpildot nosacījumu par vidējo darba algu, vērtē, vai darba alga pārsniedz attiecīgā plānošanas reģiona vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, un piemēro oficiālās statistikas portālā uz projekta iesniegšanas brīdi pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā plānošanas reģionā, vienlaikus nodrošinot, ka vidējā darba alga nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020. gadā.

16. Investīcijas ietvaros uzkrāj datus par kopējo rādītāju – cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā.

III. Investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

17. Par investīcijas ieviešanu atbildīgā nozares ministrija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nodrošina investīcijas ieviešanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā.

18. Aģentūrai ir šādi pienākumi:

18.1. veikt projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar šo noteikumu prasībām; 

18.2. veikt pārbaudes projektu īstenošanas vietā;

18.3. piesaistīt nozares ekspertus un citu institūciju pārstāvjus projektu iesniegumu atlases un projektu īstenošanas uzraudzības posmā;

18.4. piešķirt valsts atbalstu komercdarbībai (turpmāk – komercdarbības atbalsts) saskaņā ar šajos noteikumos minēto kārtību;

18.5. slēgt civiltiesisku līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu un projektu īstenošanas uzraudzības ietvaros nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs ievēro ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu prasības;

18.6. nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā, tai skaitā pārbaudīt, vai projekta vērtēšanā un īstenošanā nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma situāciju, kā arī nodrošināt komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīgi piešķirta komercdarbības atbalsta atgūšanu (ja attiecināms). Aģentūra un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija slēdz starpresoru vienošanos par sadarbību šo noteikumu 18. punktā minēto pienākumu izpildē;

18.7. nodrošināt maksājumu pieprasījumu un projektu progresa pārskatu izskatīšanu un saskaņošanu;

18.8. apturēt šo noteikumu 10. punktā minēto maksājumu veikšanu vai lemt par AF finansējuma atgūšanu pilnā apmērā, ja projektā konstatēti šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētie pārkāpumi vai, ja netiek sasniegti šo noteikumu 37. punktā minētie minimālie mērķi, vai lemt par AF finansējuma atmaksu proporcionāli projektā plānoto šo noteikumu 37. punktā minēto mērķu nesasniegtajam apjomam, ja projektā plānoto mērķu vērtības pārsniedz šo noteikumu 37.1. vai 37.3. apakšpunktā minētās minimālās mērķu vērtības saskaņā ar civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem un noteiktajiem termiņiem (nodrošinot šo noteikumu 37. punktā minēto minimālo mērķu sasniegšanu ar proporcionāli samazinātu projekta AF finansējumu);

18.9. nodrošināt savlaicīgu AF ietvaros nepieciešamo un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr.  2021/241), 22. panta 1., 2. un 3. punktā un 27. pantā minēto datu uzkrāšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma), tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamā atskaites punkta un mērķu uzskaiti investīcijas ietvaros;

18.10. pārbaudīt AF projektu atskaites punktu un mērķu (tai skaitā datu) atbilstību.

19. Aģentūrai ir tiesības pieprasīt projekta iesniedzējam informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai.

IV.  Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

20. Investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks izveidots darboties spējīgs nacionālas nozīmes industriālais parks, nodrošinot attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti saskaņā ar apstiprināto industriālā parka attīstības stratēģiju jeb biznesa plānu (turpmāk – industriālā parka attīstības stratēģija), tai skaitā pamatojot, ka projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra ir pietiekama viena vai vairāku komersantu pilnvērtīgai darbībai projekta ietvaros attīstītajā teritorijā. Vienā projektā iekļauj vienu industriālo parku jeb vienu industriālā parka attīstības stratēģijā pamatotu, ģeogrāfiski vienotu teritoriju.

21. Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības industriālo teritoriju infrastruktūras attīstīšanai, lai tās pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, kas radītu šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētās darba vietas un veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos:

21.1. jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās industriālās teritorijas attīstīšana, tai skaitā risinājumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaisti;

21.2. industriālo pieslēgumu ierīkošana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija) un to saistītās jaudas palielināšana;

21.3. pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, tai skaitā pasākumi, kas veicina CO2 piesaisti;

21.4. komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

22. Investīcijas ietvaros attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, ir:

22.1. jaunas industriālās teritorijas ierīkošanas vai esošās industriālās teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā:

22.1.1. būvju nojaukšana, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, cietā seguma laukuma būvniecība vai pārbūve, nodrošinot, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);

22.1.2. industriālās teritorijas iekšējo ceļu un dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, pārbūve vai atjaunošana;

22.1.3. stāvlaukumu, gājēju celiņu, veloceliņu izbūve, pārbūve vai atjaunošana;

22.1.4. atpūtas zonu ierīkošana darbiniekiem un labiekārtojuma elementu uzstādīšana (videi un personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem draudzīgs apgaismojums, soliņi un galdi lietošanai ārtelpā, atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, žogi), vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama ārtelpas atpūtas zonas ierīkošanai un drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ārtelpas atpūtas zonā, tai skaitā videonovērošanas kameras, kas izvietotas ārtelpas atpūtas zonā. Netiek atbalstītas mazās arhitektūras formas ar māksliniecisko vērtību;

22.1.5. teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi);

22.1.6. pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdenscaurlaidīgas ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;

22.1.7. bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar elektroenerģiju, paredzētas uzlādes infrastruktūras izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;

22.2. industriālo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, tai skaitā ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību;

22.3. pievedceļu (izņemot privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras savienojumus no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līdz industriālajai teritorijai) atjaunošanas vai ierīkošanas pie industriālajām teritorijām izmaksas un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas (nepārsniedzot divu kilometru attālumu no projekta ietvaros attīstāmā industriālā parka – ja industriālajā parkā izveido jaunas vai attīsta esošās industriālās telpas, ēkas vai teritorijas), tai skaitā:

22.3.1. satiksmes pārvadu, ielu un ceļu infrastruktūras attīstība un ar to saistītās infrastruktūras (piemēram, stāvlaukumi, pieturvietas) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

22.3.2. ielu un ceļu apgaismojuma infrastruktūras izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, izmantojot gaismas diožu spuldzes jeb diodes (LED) kā gaismas avotu, un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama sabiedrības drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ielas vai ceļa posmā (kas ir publiski pieejams), tai skaitā videonovērošanas kameras;

22.3.3. lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras attīstība;

22.3.4. "zaļās salas" un "zaļie koridori" pie intensīvas satiksmes tīkliem;

22.4. ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksas, tai skaitā:

22.4.1. ēku, kurās veic produkcijas ražošanu vai sniedz produktīvu pakalpojumu, un ar tām saistīto palīgēku būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

22.4.2. ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu un elektroenerģijas pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

22.4.3. tādu iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā), tai skaitā siltumsūkņi (gaiss vai ūdens, vai zeme), saules kolektori, koksnes biomasas apkures katli (ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā), kā arī saules baterijas un vēja ģeneratori. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

22.4.4. tādu iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru, tai skaitā telpu apgaismojums, apkure, gaisa dzesēšana, ventilācija un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, tostarp telekomunikāciju, apsardzes signalizācijas, ugunsdzēsības automātikas, piekļuves kontroles tīkli un videonovērošanas sistēmas. Netiek atbalstītas ražošanas iekārtas, tai skaitā iekārtas, kas iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.1 pantu;

22.4.5. ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;

22.4.6. zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu izmantošana, tai skaitā "zaļie jumti", "zaļās sienas" un citi dabiski materiāli, kas tiek izmantoti būves celtniecībā;

22.4.7. bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar elektroenerģiju, paredzētas uzlādes infrastruktūras izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;

22.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;

22.6. autoruzraudzības, būvuzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas. Izmaksas, kas pārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās norāda projektā. Izmaksas, kas pārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas, finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem;

22.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

22.8. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas) – līdz trim procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

22.8.1. industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanas izmaksas;

22.8.2. būvprojekta izstrādes izmaksas, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta izstrādei;

22.8.3. finanšu, ekonomiskās vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;

22.8.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas.

23. Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma. Finansējuma saņēmējs PVN izmaksas sedz no saviem līdzekļiem.

24. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ievēro šādus papildu nosacījumus izmaksu iekļaušanai projektā:

24.1. elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;

24.2. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir piesaistīts kā sadarbības partneris, izņemot šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētos gadījumus;

24.3. notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:

24.3.1. tās attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

24.3.2. īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;

24.3.3. par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir noslēgts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, komersanta apliecinājumā par interesi ir iekļauts aptuvenais pakalpojumu izmantošanas apjoms (kubikmetri diennaktī) un apliecināta pakalpojuma nepieciešamība;

24.3.4. prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir saskaņots ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir iekļauts komersanta apliecinājumā par interesi;

24.4. industriālās teritorijas iekšējo ceļu un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas, ja projekta iesniegumam ir pievienots normatīvajiem aktiem būvniecības jomā atbilstoši izstrādāts un apstiprināts būvprojekts par privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (savienojuma) izveidošanu ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (plānotajām būvniecības darbībām būvatļaujā ir veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi) un ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrāciju un uzskaiti.

25. Projektu iesniegumos neiekļauj un:

25.1. finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu ​22.8. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām;

25.2. šo noteikumu 43., 44.​​​​​​, 45. un 46. punktā minēto komercdarbības atbalstu nepiešķir uzsāktām vai pabeigtām darbībām, izņemot komercdarbības atbalstu, kas paredzēts šo noteikumu 55. punktā;

25.3. šo noteikumu 54. punktā minēto komercdarbības atbalstu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām.

26. Ieguldījumus infrastruktūrā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var veikt:

26.1. publiska persona – publiskas personas īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, ja valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam;

26.2. privātpersona – privātpersonas īpašumā vai no publiskas personas nomātā zemes īpašumā vai uz apbūves tiesības pamata, izņemot šo noteikumu 48. punktā minēto gadījumu, ja īpašuma turējuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam, un nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību paredz nomātā zemes īpašuma izpirkšanu;

26.3. sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā.

27. Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera tiesībām veikt ieguldījumus zemes īpašumā līdz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai jābūt nostiprinātām valsts vienotajā zemesgrāmatā.

V. Prasības projekta iesniedzējam un industriālā parka nomniekam

28. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, ir:

28.1. pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

28.2. komersants saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu.

29. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt komersantu, pašvaldību, pašvaldības iestādi, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja to iesaiste ir pamatota un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai un paredzēta industriālā parka attīstības stratēģijā.

30. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz industriālā parka attīstības stratēģiju, kas izstrādāta saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu un apstiprināta pašvaldības domes sēdē. Industriālā parka attīstības stratēģijā norāda projekta teritoriju un risinājumu, kura īstenošanas rezultātā tiks izveidots darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot projektā attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti. Netiek atbalstītas atsevišķas darbības, piemēram, tādas ēkas attīstīšana, kurai nav pievedceļa vai komersanta ražošanas attīstībai nepieciešamo inženierkomunikāciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz pašvaldībām metodisko atbalstu industriālā parka attīstības stratēģijas izstrādē.

31. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno viena vai vairāku komersantu (potenciālo nomnieku vai īpašnieku), kas atbilst šo noteikumu 35. punktā minētajām prasībām vai nodrošinās atbilstību pēc projekta īstenošanas, apliecinājumu par interesi vai sadarbības līgumu, kurā iekļauj vismaz informāciju par:

31.1. to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros, tai skaitā komersants apliecina interesi nomāt telpas vai teritoriju, kā arī, ja projektā tiek paredzēta notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras pieslēguma izbūve, komersants apliecina pakalpojuma nepieciešamību, tostarp iekļaujot informāciju par aptuveno pakalpojumu izmantošanas apjomu (kubikmetri diennaktī);

31.2. komersanta potenciālo spēju (apliecinājumā par interesi) vai apņemšanos (sadarbības līgumā) projekta apstiprināšanas gadījumā nodrošināt mērķu sasniegšanu vismaz tādā apmērā, kāds nepieciešams projekta īstenošanai saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

31.3. komersanta potenciālo spēju (apliecinājumā par interesi) vai apņemšanos (sadarbības līgumā) projekta apstiprināšanas gadījumā izpildīt specifiskos kritērijus un nosacījumus, kas nepieciešami industriālā parka funkcionalitātei pēc projekta pabeigšanas, un citas AF plānā definētās prasības, tai skaitā ievērot principu "nenodarīt būtisku kaitējumu", ievērot un izpildīt prasību par atbilstību attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

32. Ja komersants, kas ir projekta iesniedzējs, plāno attīstīt publisko infrastruktūru, tas projekta iesniegumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par esošās vai jaunas publiskās infrastruktūras izmantošanu un, ja plānota jaunas publiskās infrastruktūras izbūve, piesaista pašvaldību kā sadarbības partneri.

33. Sagatavojot projekta ietvaros paredzētā industriālā parka attīstības un ilgtspējas pamatojumu, kas tiek iekļauts industriālā parka attīstības stratēģijā, projekta iesniedzējs apzina un novērtē šādus aspektus:

33.1. pašvaldībā vai attiecīgajā plānošanas reģionā esošos cilvēkresursus jeb darbaspēka pieejamību (tai skaitā augsti kvalificētu darbinieku skaits, infrastruktūras pieejamība nokļūšanai līdz darba vietai), kā arī pašvaldības instrumentus jaunu darbinieku piesaistei (tai skaitā mājokļa pieejamība, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība, veselības aprūpes iestādes pieejamība un citi faktori);

33.2. izglītības iespējas, vērtējot izglītības iestāžu pieejamību un to sasaisti ar viedās specializācijas stratēģijas jomām vai prioritārajiem projektā plānotā industriālā parka attīstības sektoriem, kā arī iespējas nodrošināt darbinieku papildu apmācības;

33.3. komersantu attīstības aktivitātes (pašvaldībā vai attiecīgajā plānošanas reģionā), kas iekļauj jaunu darbības virzienu attīstību, uzņēmumu vēlmi paplašināties, uzņēmumu aktivitāti pētniecības un attīstības jomās, redzējumu vietējās nozīmes sektoru ekosistēmas izveidei un esošo uzņēmumu attīstības tendences, kā arī attīstības sadarbību ar citiem uzņēmumiem.

34. Ja projekta iesniegumu iesniedz komersants, tad novērtējumu par pašvaldībā esošo cilvēkresursu jeb darbaspēka pieejamību, izglītības iespējām un komersantu attīstības aktivitātēm pašvaldībā vai attiecīgajā plānošanas reģionā komersants sagatavo sadarbībā ar pašvaldību, kurā plānota industriālā parka attīstīšana.

35. Prasības komersantiem, kas darbosies projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā un sniegs ieguldījumu investīcijas mērķu sasniegšanā:

35.1. komersants darbojas viedās specializācijas jomā, kas ir zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

35.2. komersants nodarbojas ar inovācijām vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus;

35.3. komersanta (kas darbojas projekta ietvaros attīstītajā industriālajā parkā vai nomā telpas industriālā parka teritorijā, vai gūst labumu no izbūvētās publiskās infrastruktūras) jaunradīto darba vietu darbinieku vidējā darba alga pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā;

35.4. komersants plāno uzsākt eksportu triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves;

35.5. komersantam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība un ir pieejami finanšu resursi;

35.6. komersants plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves.

36. Komersants, kas ir projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, iesniedz informāciju, kas pamato komersanta spēju veikt projekta investīcijas un sasniegt mērķus, tai skaitā ar investīcijas ietvaros plānoto projektu un tā mērķu sasniegšanu saistītu informāciju par plānotajiem projektiem citās komercdarbības atbalsta programmās, par atbalstītajiem kredīta aizdevumiem, finanšu plūsmu vai kredītiestādes garantijas vēstuli.

37. Projekta iesniedzējs projektā plāno mērķu sasniegšanu vismaz šādā apjomā:

37.1. līdz 2025. gada 31. decembrim ir noslēgts vismaz viens nodomu protokols vai līgums ar starptautiski atzītu industriālā parka operatoru vai potenciālo nomnieku (komersantu), kas paredz, ka komersanti līdz 2028. gada 31. decembrim projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā veic nefinanšu investīciju pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz tādā apmērā, kas pret AF finansējuma vienu euro veido attiecību 1,07:1 (1,07 – atbalstītajās teritorijās esošo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro); 1 – AF finansējums (euro)). Parakstot šajā apakšpunktā minēto nodomu protokolu vai līgumu, finansējuma saņēmējs uzskaita arī faktiski piesaistītās vai veiktās komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos, iesniedzot projekta īstenošanas progresa pārskatus saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ko slēdz aģentūra ar finansējuma saņēmēju;

37.2. līdz 2025. gada 31. decembrim ir pabeigti būvdarbi, attīstīts komersantu pieprasījumā balstīts, darboties spējīgs nacionālas nozīmes industriālais parks, nodrošinot projektā paredzēto attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti. Mērķa izpilde tiek pamatota ar iesniegtiem pamatojošiem dokumentiem par būves nodošanu ekspluatācijā saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un aģentūras veikto attiecīgās dokumentācijas pārbaudi;

37.3. ievērojot minimālo attiecību starp investīcijai pieejamo kopējo AF finansējumu un investīcijas ietvaros kopējo sasniedzamo mērķa vērtību, līdz 2026. gada 31. jūlijam projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā ir radīta vismaz 41 jauna darba vieta (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vai vismaz 82 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 20 000 000 euro apmērā) ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē saskaņā ar projekta iesniegšanas brīdī pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā plānošanas reģionā, nodrošinot, ka vidējā darba alga nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020. gadā. Mērķa izpilde tiek pamatota ar finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu, kuram pievieno noslēgto darba līgumu sarakstu un kuru pēc iesniegto datu atbilstības pārbaudes apstiprina aģentūra.

38. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projektā ir ievērots princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" un ka projekts atbilst AF plānā noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, tai skaitā:

38.1. atbilstoši zaļā publiskā iepirkuma principiem, veicot iepirkuma procedūru saskaņā ar šo noteikumu 71. punktu, ievēro obligātās prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;

38.2. būvniecības procesā un industriālā parka darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un atjaunojamos energoresursus izmantojoši risinājumi vai ar tiem saistītas tehnoloģijas, tai skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidē;

38.3. ja projektā ietverta neizmantojamas būves, lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšana, tad teritorijas labiekārtošanā iesaistītie komersanti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā notiek atkritumu dalīta savākšana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, nodrošina, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);

38.4. ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt industriālā parka teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, šie materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu;

38.5. ja plānota ēkas būvniecība, ēku konstrukciju risinājumos tiek paredzēta atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ;

38.6. ja plānota ēkas būvniecība, tiek paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;

38.7. ja plānota ēkas būvniecība, tiek paredzēti atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem vai dabā balstīti pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā;

38.8. projekta ietvaros netiek atbalstītas investīcijas komersantos, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu nodrošināšanai saskaņā ar pieļaujamo regulējumu;

38.9. projekta ietvaros nav paredzētas investīcijas atkritumu apglabāšanai, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai;

38.10. saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā projekta ietvaros veic tikai jaunu iekārtu iegādi. Investīcijas ietvaros netiek sniegts finansējums vai atbalsts lietotu iekārtu iegādei;

38.11. komersants nodrošina notekūdeņu attīrīšanu, lai nepieļautu neattīrītu ražošanas notekūdeņu nonākšanu vidē. Komersants, ja tas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, ir paredzējis attiecīgo notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūvi par saviem privātajiem līdzekļiem, lai pirms notekūdeņu novadīšanas pa centralizētajiem kanalizācijas tīkliem uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nodrošinātu to priekšattīrīšanu, sasniedzot atļaujā noteiktos piesārņojošo vielu rādītājus. Investīcijas ietvaros netiek sniegts atbalsts šajā apakšpunktā minēto notekūdeņu priekšattīrīšanai;

38.12. ja komersanta saimnieciskā darbība rada troksni, tiek ievēroti nacionālajā likumdošanā noteiktie maksimālie trokšņa robežlielumu rādītāji noteiktajai apbūves zonai un diennakts laikam;

38.13. jauni industriālie parki netiek plānoti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli;

38.14. projekta ietvaros paredzētajām darbībām veic ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas nepieciešams saskaņā ar kārtību, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību.

39. Projekta iesniedzējs atbilstoši aģentūras izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

VI. Finansējuma apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, atbalsts un apjoms

40. Izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra, izņemot izmaksas projekta darbībām, kuras tiek ieviestas saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56. pantu, – tās ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā (iesniegumā) iekļaujamo informāciju, iesniegts aģentūrā, arī būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas aģentūrā. Projekta iesniegumu, kurā ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija, vienlaikus iesniedz aģentūrā un pārējās iesaistītajās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās. Ja projekta iesniegums netiek iesniegts vienlaikus visās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, tad izmaksas projekta darbībām, kas tiek ieviestas saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56. pantu, ir attiecināmas no dienas, kurā projekta iesniegums iesniegts pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām, arī būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām.

41. Projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kurām atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu vai stāvlaukumu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām), maksimālā AF finansējuma intensitāte ir 100 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām. Finansējumu var saņemt projekta iesniedzējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

42. Komercdarbības atbalstu piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. vai 56. pantu un šo noteikumu 40. un 51. punktu. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras nav saistītas ar komercdarbības atbalstu.

43. Ievērojot regulas Nr. 651/2014 14. panta nosacījumus:

43.1. atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem atbilstoši šo noteikumu 22.4.1., 22.4.4., 22.4.5., 22.4.6. un 22.4.7. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kā arī šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, izņemot šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalstu piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, industriālās teritorijas, tai skaitā industriālās teritorijas iekšējie ceļi, kas nav publiski pieejami, ražošanas ēkas), kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā;

43.2. šo noteikumu 22.1.1., 22.6. un 22.7. apakšpunktā minētās izmaksas (būvju nojaukšana, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

43.3. ja atbalstu piešķir lielajam komersantam būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā izmaksas ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā, bet attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmās izmaksas vismaz par 200 procentiem pārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtību, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas;

43.4. atbalstu var saņemt projekta iesniedzējs un sadarbības partneris, kas ir komersants, kurš veic produkcijas ražošanu vai sniedz produktīvu pakalpojumu; 

43.5. uzbūvētajai infrastruktūrai jāpaliek atbalsta saņēmēja īpašumā: lielā komersanta īpašumā – piecus gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā), bet mazā un vidējā komersanta īpašumā – trīs gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā);

43.6. iegādātajiem aktīviem jābūt jauniem;

43.7. atbalsta saņēmējs atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktam nodrošina līdzfinansējumu vismaz 25 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, tai skaitā cita finansētāja izsniegtu ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un par šo līdzfinansējumu nevar būt saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā de minimis atbalsts;

43.8. atbalsta saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu regulas Nr. 651/2014 izpratnē uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts;

43.9. ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru tas pats atbalsta saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (turpmāk – NUTS 3. līmenis) reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu, kuru nosaka atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 20. punktam;

43.10. maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā (NUTS 3. līmenis) reģionā ir šāda:

43.10.1. lielajam komersantam – līdz 40 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

43.10.2. vidējam komersantam – līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

43.10.3. mazajam komersantam – līdz 60 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

43.11. maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte Pierīgas statistiskajā (NUTS 3. līmenis) reģionā ir šāda:

43.11.1. lielajam komersantam – līdz 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

43.11.2. vidējam komersantam – līdz 40 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

43.11.3. mazajam komersantam – līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.

44. Ievērojot regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus:

44.1. atbalstu atbilstoši šo noteikumu 22.4.3. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir tādu iekārtu iegādei, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (piemēram, siltumsūkņi, saules kolektori, koksnes biomasas apkures katli, saules baterijas, vēja elektroenerģijas ģeneratori);

44.2. šo noteikumu 22.6. un 22.7. apakšpunktā minētās izmaksas (autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

44.3. atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri: komersants, pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

44.4. atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām. Pēc iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā. Atbalsts nav atkarīgs no ražošanas apjoma;

44.5. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmas;

44.6. attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;

44.7. attiecināmo izmaksu noteikšana un pieļaujamā AF atbalsta intensitāte:

44.7.1. ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu (piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponenti jau esošam objektam), tad attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas vai, ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, tad attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas, un atbalsta intensitāte nepārsniedz:

44.7.1.1. 60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai – lielajam komersantam, pašvaldībai, tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

44.7.1.2. 70 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai – vidējam komersantam;

44.7.1.3. 80 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai – mazajam komersantam;

44.7.2. ja atsevišķām nelielām iekārtām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, tad attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni, un atbalsta intensitāte nepārsniedz:

44.7.2.1. 45 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – lielajam komersantam, pašvaldībai, tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

44.7.2.2. 55 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam komersantam;

44.7.2.3. 65 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – mazajam komersantam.

45. Ievērojot regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumus:

45.1. attiecināmas ir ieguldījumu izmaksas elektroapgādes infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 22.2. un 22.4.2. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām elektroenerģijas infrastruktūras būvniecībai vai pārbūvei (piemēram, elektroenerģijas pieslēgums, kas ir sadales sistēmas operatora īpašumā, līdz teritorijai vai ēkai);

45.2. šo noteikumu 22.6. un 22.7. apakšpunktā minētās izmaksas (autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

45.3. atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

45.4. atbalstu var saņemt komersants, ja tas ir sadarbības partneris un sedz elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas savas uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamās ražošanas jaudas palielināšanai;

45.5. atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma atbilstoši projekta iesnieguma pielikumā pievienotajai izmaksu un ieguvumu analīzei. Ievērojot šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli, un tā var būt līdz 100 procentiem no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu AF finansējuma. Pārējās attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts;

45.6. ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic pārrēķinu un atmaksā aģentūrai starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

46. Ievērojot regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumus:

46.1. atbalstu atbilstoši šo noteikumu 22.4.1., 22.4.4.​​​​​, 22.4.5.​​​​​ un 22.4.6. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām un šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, izņemot šo noteikumu 22.1.7. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, industriālo teritoriju vai ēku un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecībai vai atjaunošanai);

46.2. šo noteikumu 22.1.1., 22.6. un 22.7. apakšpunktā minētās izmaksas (būvju nojaukšana, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

46.3. atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji: komersants, pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ievērojot šo noteikumu 48. punktā minētos nosacījumus;

46.4. komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar tām saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Šajā apakšpunktā minēto nomas izsoli izsludina ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas aģentūrā;

46.5. atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma atbilstoši projekta iesnieguma pielikumā pievienotajai izmaksu un ieguvumu analīzei. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli un var būt līdz 100 procentiem no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu AF finansējuma. Pārējās attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts;

46.6. projekta iesniedzējs visus plānotos ieņēmumus (arī no projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras pārdošanas, ja tā tiek plānota projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) laikā) atspoguļo finanšu iztrūkuma aprēķinā;

46.7. ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic pārrēķinu un atmaksā aģentūrai starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

47. Regulas Nr. 651/2014 14. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem – privātpersonām – sākotnējiem ieguldījumiem uz to īpašumā esošas vai nomātas zemes.

48. Regulas Nr. 651/2014 56. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem:

48.1. publiskajām personām – vietējās infrastruktūras izveidošanai tikai uz to īpašumā vai valdījumā esošas zemes, kura nav iznomāta vai nav piešķirta apbūves tiesība trešajai personai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas;

48.2. privātpersonām – vietējās infrastruktūras izveidošanai tikai uz to īpašumā esošas zemes, kura nav iznomāta vai nav piešķirta apbūves tiesība trešajai personai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.

49. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts aģentūras lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

50. Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14. pantu pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim, bet saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41., 48. un 56. pantu – līdz 2024. gada 30. jūnijam.

51. Komercdarbības atbalstu projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja ievēroti arī visi šādi regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:

51.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;

51.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;

51.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

51.4. atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, t. i., tādiem komersantiem, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām situācijām;

51.5. 1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;

51.6. 4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;

51.7. 13. panta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro regulas Nr. 651/2014 14. pantu;

51.8. 56. panta 2. punkta nosacījumi, kas paredz, ka šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu "Reģionālais atbalsts". Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai;

51.9. 56. panta 7. punkta nosacījums, kas paredz, ka atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai.

52. Šo noteikumu 51. punktā minētie nosacījumi tiek vērtēti uz brīdi, kad projekta iesniegums iesniegts aģentūrā, izņemot šo noteikumu 51.4. apakšpunktu un atbilstību šo noteikumu 4. punktam, kuru vērtē uz brīdi, kad projekta iesniegums iesniegts aģentūrā, un uz brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par nosacījumu izpildi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

53. Finansējuma saņēmējs – atbalsta saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Atbalsta sniedzējs informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, finansējuma saņēmējs – atbalsta saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā atbilstoši noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam). Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, aģentūra nodrošina projekta uzraudzību projekta pārskata periodā (projekta dzīves ciklā).

54. Komercdarbības atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ievērojot šādus nosacījumus:

54.1. atbalstu atbilstoši šo noteikumu 22.2. un 22.4.2. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām var saņemt ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecībai vai pārbūvei sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) sniedzējs kā sadarbības partneris un pašvaldība, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs, kā arī šo noteikumu 22.6.22.7. un 22.8. apakšpunktā minētās izmaksas noteiktajā apmērā ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

54.2. maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte ir līdz 100 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, un atbalsts nepārsniedz 15 000 000 euro vidēji gadā vienam ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

54.3. ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;

54.4. sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

54.4.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

54.4.2. prasības ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

54.4.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

54.4.4. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

54.4.5. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

54.4.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

54.4.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);

54.5. ja sadarbības partneris ir pašvaldības iestāde, kas ir ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda:

54.5.1. pašvaldības iestādes uzdevumus ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu veidus;

54.5.2. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

54.5.3. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;

54.5.4. prasību ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;

54.5.5. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

54.5.6. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

54.5.7. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

54.5.8. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;

54.6. ja ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:

54.6.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

54.6.2. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

54.6.3. maksu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;

54.6.4. ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

54.6.5. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2021/12/ES;

54.7. projekta iesniedzējs iesniedz aģentūrā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās;

54.8. ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

55. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (izņemot sadarbības partneri, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs) piešķir šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013), ievērojot šādus nosacījumus:

55.1. de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam;

55.2. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;

55.3. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

55.4. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Dokumentāciju par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu aģentūra glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

56. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

57. Ja papildu komercdarbības atbalsts ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.

58. Atbalstu, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, var kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu:

58.1. ja atbalsts attiecas uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegts šajos noteikumos minētās maksimālās atbalsta intensitātes vai atbalsta apmērs, kāds noteikts komercdarbības atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī tiek ievērots maksimālais iespējamais de minimis apjoms;

58.2. ja atbalsts attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.

59. Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir saņēmis vai plāno saņemt citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu, tas iesniedz aģentūrā informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi izdod tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

60. Aģentūra nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas publicēšanu saistībā ar sniegto komercdarbības atbalstu.

61. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 651/2014 vai tiek pārkāpti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, aģentūra finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzliek par pienākumu atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu, savukārt, ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 1407/2013, aģentūra finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzliek par pienākumu atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

VII. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība

62. Projektu iesniegumus atlasa atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā, vērtējot projektus, kuru īstenošana paredzēta attiecīgajā plānošanas reģionā.

63. Aģentūra izsludina projektu iesniegumu atlasi (konkursu), publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu. Projektu iesniegumu iesniegšanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem. 

64. Projektu iesniegumu vērtēšanu sāk pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Projekta iesniegums, kas iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, netiek vērtēts. Aģentūra par to informē projekta iesniedzēju.

65. Projektu iesniegumu vērtēšanai aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir aģentūras pārstāvji, divi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji (par investīciju politiku reģionālās attīstības jomā atbildīgās struktūrvienības pārstāvis un par reģionālās attīstības politiku atbildīgās struktūrvienības pārstāvis) un viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis (par industrijas, pakalpojumu un uzņēmējdarbības politiku atbildīgās struktūrvienības pārstāvis).

66. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumu atlases termiņā saņemtos projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šo noteikumu ​pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem:

66.1. izslēgšanas kritēriji. Ja konstatē, ka uz projekta iesniedzēju ir attiecināms kaut viens no izslēgšanas kritērijiem, turpmāko projekta iesnieguma vērtēšanu neveic;

66.2. atbilstības kritēriji, kas ietver projektu vispārīgos un specifiskos atbilstības kritērijus. Projektu iesniegumus atbilstoši šiem kritērijiem vērtē, lai gūtu pārliecību, ka projekta iesniegums atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai kvalificētos atbalstam investīcijas ietvaros (tai skaitā ir ievērotas principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" prasības);

66.3. kvalitātes kritēriji:

66.3.1. atbilstības kritērijiem atbilstošos attiecīgā plānošanas reģiona projektus, ievērojot šo noteikumu 7. punktā minēto katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamo AF finansējuma apjomu, sarindo pēc augstākā iegūtā kopējā koeficienta un priekšroku dod projektam ar lielāko kopējo koeficientu;

66.3.2. ja kopējie koeficienti ir vienādi, priekšroku dod projektam, kurā plānots lielāks izveidoto darba vietu skaits pret ieguldīto AF finansējumu, izņemot gadījumu, ja projektos ir vienāda plānotā izveidoto darba vietu skaita attiecība, – tad priekšroku dod projektam, kurā plānots lielāks komersantu nefinanšu investīciju pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos apjoms pret ieguldīto AF finansējumu;

66.3.3. AF finansējumu, kas izveidojas, ja plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums nav pietiekams secīgi nākamā kvalitatīvā projekta atbalstīšanai vai ja projekta iesniedzējs atsakās īstenot projektu ar samazinātu AF finansējumu, izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā (kopīgs visu iepriekš minēto plānošanas reģionu projektu iesniegumu iegūto kopējo koeficientu salīdzinājums). Vienāda vērtējuma gadījumā (viena punkta robežās) priekšroku dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (pēc pēdējiem aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par pēdējo aktuālo kalendāra gadu).

67. Aģentūra, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu un projekta iesniedzēja juridisko statusu, izdod administratīvo aktu (ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus) vai pieņem pārvaldes lēmumu (triju mēnešu laikā no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām) par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

68. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

68.1. uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no izslēgšanas kritērijiem;

68.2. projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

68.3. investīcijas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

69. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic aģentūras noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ņemot vērā AF plānā noteikto atskaites punktu: līdz 2023. gada 31. decembrim projektu iesniedzējiem nosūtīti lēmumi par civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstībai reģionos. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegumu noraida, savukārt, ja minētie nosacījumi tiek izpildīti, aģentūra izdod atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

70. Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

70.1. uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no izslēgšanas kritērijiem;

70.2. nav novērstas projekta iesnieguma nepilnības saskaņā ar šo noteikumu 69. punktu;

70.3. investīcijas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.

VIII. Investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

71. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums un sociāli atbildīgs iepirkums.

72. Finansējuma saņēmējs nodrošina projektu iesniegumu iesniegšanu AF finansējuma saņemšanai un progresa informācijas uzkrāšanu, tai skaitā atskaites punkta un mērķus pamatojošo datu ievadi un uzkrāšanu, kā arī citu nepieciešamo datu ievadi vadības informācijas sistēmā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajos termiņos. Projektam pievieno kartogrāfisko materiālu, kurā norāda konkrētu teritoriju, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros. Ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, informāciju sniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot aģentūras oficiālo elektronisko pastu un projekta iesniedzēja oficiālo elektronisko pastu.

73. Pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā iesniedz aģentūrā plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku.

74. Finansējuma saņēmējam ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas iesniegt vadības informācijas sistēmā iepirkumu plānu par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kurus paredzēts rīkot, piemērojot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu – vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

75. Avansa maksājuma saņemšanai pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atver kontu Valsts kasē. Projekta iesniedzējs – komersants atver kontu Valsts kasē, darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, vienlaikus iesniedzot bankas vai citas finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, avansa maksājuma garantiju par avansa summu, ievērojot, ka garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas un mērķu sasniegšanas termiņu un avansa summa pēc pirmā aģentūras pieprasījuma tiek atmaksāta aģentūrai.

76. Finansējuma saņēmējs sagatavo un iesniedz aģentūrā atskaiti par projekta īstenošanas progresu un maksājuma pieprasījumu, ievērojot šo noteikumu 10. punktā minēto kārtību un nodrošinot, ka vispirms tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par piešķirto avansu un pēc tam tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par atlikušo projekta AF finansējuma daļu, par kuru netika saņemts avansa maksājums. Aģentūra izvērtē iesniegtajā maksājuma pieprasījumā iekļauto izmaksu atbilstību investīcijas ieviešanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem, un veic AF finansējuma vai tā daļas atmaksu finansējuma saņēmējam saskaņā ar faktiskajām projekta izmaksām, ievērojot civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un nepārsniedzot projektam piešķirto AF finansējuma apmēru.

77. Ja finansējuma saņēmējam ir piešķirts avansa maksājums projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs iesniedz aģentūrā maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas.

78. Ja finansējuma saņēmējs nevar izlietot avansa maksājumu šajos noteikumos minētajā termiņā, tas civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā informē aģentūru.

79. Aģentūra izvērtē avansa maksājuma atmaksāšanas lietderību, ņemot vērā finansējuma saņēmēja plānotās projekta darbības, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu.

80. Ja aģentūra pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanas termiņu) vai finansējuma saņēmējs vēlas to labprātīgi atmaksāt, finansējuma saņēmējs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu aģentūras norādītajā kontā Valsts kasē. Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc atmaksātā avansa saņemšanas iesniedz Valsts kasē maksājuma rīkojumu par neizmantotā avansa maksājuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos un informē par to Finanšu ministriju.

81. Ja finansējuma saņēmējs neizlieto avansu sešu mēnešu laikā, aģentūra samazina AF finansējuma apmēru par summu, ko finansējuma saņēmējs saņēmis no kredītiestādes par avansa atrašanos finansējuma saņēmēja kontā kredītiestādē laikā no avansa saņemšanas dienas līdz avansa izlietošanai noteiktajam termiņam. Finansējuma saņēmējs nākamajam maksājuma pieprasījumam pievieno kredītiestādes izziņu par avansa izlietošanai noteiktajā periodā gūtajiem ieņēmumiem no avansa summas atrašanās finansējuma saņēmēja kontā kredītiestādē.

82. Maksājuma pieprasījumu un izdevumus pamatojošo informāciju, kā arī sasniegtos mērķus pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā.

83. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem un noteiktajiem termiņiem, tai skaitā:

83.1. par mērķu atbilstošu un savlaicīgu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar projekta īstenošanu saistītajai informācijai un spēj to uzrādīt AF plāna investīciju ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm, tai skaitā 2021.gada 3. septembrī parakstītajā Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā minētajām iestādēm, tostarp, lai pārliecinātos, ka projekta īstenošanā nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējumu situāciju;

83.2. atbilstoši kompetencei un ievērojot noteikto kārtību, vadības informācijas sistēmā ievada informāciju maksājuma pieprasījuma un AF plāna ieviešanas progresa pusgada ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar regulas Nr.  2021/241 22. un 27. pantu un AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību;

83.3. nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, tai skaitā, ja nepieciešams, atmaksā nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu vai AF finansējumu, kas izmantots, neievērojot noteiktos nosacījumus un termiņus;

83.4. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 34. panta 2. punktu un 2021.gada 3. septembrī parakstītā Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī normatīvajos aktos par AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktās publicitātes prasības;

83.5. ja nepieciešams, veic AF plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo iekšējo normatīvo aktu izstrādi vai pilnveidi.

84. Projektus īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

85. Vienas un tās pašas ģeogrāfiskās industriālās teritorijas un to attīstībai paredzētās darbības neiekļauj vairākos šīs investīcijas ietvaros iesniegtajos projektos.

86. Ja aģentūra konstatē būtiskus pārkāpumus projekta īstenošanas laikā vai konstatē, ka nav iesniegts akts par būves nodošanu ekspluatācijā, nav nodrošināta projekta mērķu sasniegšana un projekta īstenošanas rezultātā nav izveidots darboties spējīgs industriālais parks un nav nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāte atbilstoši industriālā parka attīstības stratēģijā paredzētajam, aģentūra, izvērtējot no finansējuma saņēmēja saņemto un aģentūras rīcībā esošo informāciju, var pieņemt lēmumu par AF finansējuma maksājumu apturēšanu vai atgūšanu no finansējuma saņēmēja saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu un ievērojot šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētos nosacījumus.

87. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu, glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību vismaz piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas.

88. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

88.1. ja finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) nepilda civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, tai skaitā, ja netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt investīcijas vai noteikto mērķu sasniegšanu;

88.2. ja finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;

88.3. ja finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris investīcijas ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām apvieno ar citu atbalstu;

88.4. citos gadījumos, ko paredz civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

89. Finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā uzkrāj datus par projekta ietvaros izveidotajām jaunajām darba vietām un noslēgtajiem darba līgumiem (amata nosaukums, darba alga, līguma noslēgšanas datums), kā arī ziņo aģentūrai par to personu skaitu, kuras darba līguma slēgšanas brīdī bija bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā (dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām).

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 30. augusta
noteikumiem Nr. 543
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijai "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos"
1. IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJI

Kritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu (N1)

Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir vienā no šādām izslēgšanas situācijām2: 
1.1.uz to ir attiecināma vismaz viena no šādām Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā norādītajām pazīmēm3:

a) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (komersants un sadarbības partneris ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ tas ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla),

b) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ tas ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla,

c) tas ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju vai tas ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns,

d) tas nav mazais vai vidējais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0,

e) komersants atbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru4

N

1.2.tas atbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.  1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr.  541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.  966/2012, 136. panta 1. un 4. punktā5

N

ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Kritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu (P6; N/A7)

2. VISPĀRĪGIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
2.1.Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) atbilst Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumos par investīcijas īstenošanu8 noteiktajam projekta iesniedzēja un sadarbības partnera veidam

P

2.2.Projekta mērķis atbilst MK noteikumos par investīcijas īstenošanu noteiktajam mērķim, un mērķa vērtība ir precīzi noteikta, pamatota, izmērāma un sekmē MK noteikumos par investīcijas īstenošanu noteikto mērķu sasniegšanu

P

2.3.Projektā plānotās darbības un attiecināmās izmaksas ir precīzi noteiktas, izmērāmas un sekmē projekta mērķu sasniegšanu

P

2.4.Īpašumtiesības uz infrastruktūru, kurā paredzēts veikt ieguldījumus projekta ietvaros, atbilst MK noteikumos par investīcijas īstenošanu minētajiem nosacījumiem vai projekta iesniedzējs ir apliecinājis, ka minētā atbilstība tiks nodrošināta līdz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai

P

2.5.Projektam ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze (finanšu analīze un ekonomiskā analīze), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli

P

2.6.Valsts atbalsta komercdarbībai nosacījumi atbilst normatīvā regulējuma prasībām9

P

2.7.Projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (ja tāds projektā ir paredzēts) Latvijas Republikā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā katram atsevišķi pārsniedz 150 euro10

P

3. PROJEKTA SPECIFISKIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Kritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu (P; N/A)

3.1.Projekts ir pamatots pašvaldības attīstības programmā un atspoguļots investīciju plānā. Pašvaldības attīstības programma ir apstiprināta pašvaldības domes sēdē, un par to ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums

P

3.2.Industriālajam parkam ir izstrādāta un pašvaldības domes sēdē apstiprināta industriālā parka attīstības stratēģija, un tajā ir iekļauti vismaz šādi aspekti:

3.2.1. sasaiste ar pašvaldības attīstības programmu, norādot pamatojumu un atbilstību konkrētiem rīcības virzieniem;

3.2.2. pieejamās industriālā parka platības infrastruktūras raksturojums un paplašināšanas iespējas, nosakot konkrētus industriālās teritorijas attīstības risinājumus un sasniedzamos mērķus, kā arī priekšnoteikumus mērķu sasniegšanai;

3.2.3. attiecīgajā pašvaldībā esošo cilvēkresursu jeb darbaspēka pieejamība (augsti kvalificētu darbinieku skaits, infrastruktūras pieejamība nokļūšanai līdz darba vietai, kā arī pašvaldības instrumenti jaunu darbinieku piesaistei, tai skaitā mājokļa pieejamība, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība, veselības aprūpes iestādes pieejamība un citi faktori), kas tiek novērtēta kā pietiekama projektā paredzēto mērķu sasniegšanai vai kuras nodrošināšanai tiek paredzēti attiecīgi pasākumi11. Ja projektu iesniedz komersants, tad tas sadarbībā ar pašvaldību ir apzinājis darbaspēka pieejamību attiecīgajā pašvaldībā, kurā plānota industriālā parka un teritorijas attīstīšana;

3.2.4. izglītības iespējas (vērtējot izglītības iestāžu pieejamību un to sasaisti ar viedās specializācijas stratēģijas jomām vai pašvaldības prioritārajiem industriālā parka attīstības sektoriem, kā arī iespējas nodrošināt darbinieku papildu apmācības), kas tiek novērtētas kā pietiekamas un reālas, lai nodrošinātu projektā paredzēto mērķu sasniegšanu;

3.2.5. līdzšinējās un aktuālās komersantu attīstības aktivitātes (pašvaldībā vai attiecīgajā plānošanas reģionā, vai nozarē, kurā plāno piesaistīt komersantu), kas iekļauj jaunu darbības virzienu attīstību, komersantu vēlmi paplašināties, komersantu aktivitāti pētniecības un attīstības jomās, redzējumu vietējās nozīmes sektoru ekosistēmas izveidei, esošo komersantu attīstības tendences, kā arī attīstības sadarbību ar citiem komersantiem, un informācija, kas pamato komersanta spēju veikt projekta investīcijas un sasniegt mērķus, tai skaitā informācija par plānotajiem projektiem citās valsts atbalsta programmās un par atbalstītajiem kredīta aizdevumiem, finanšu plūsmu vai kredītiestādes garantijas vēstuli12;

3.2.6. līdzšinējie un plānotie atbalsta instrumenti industriālā parka funkcionēšanai un komercdarbības veicināšanai, t. sk. no pašvaldības budžeta

P

3.3.Investīcijas ietvaros iesniegtais projekts ir pašpietiekams, projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots darboties spējīgs nacionālas nozīmes13 industriālais parks, nodrošinot investīcijas projekta ietvaros attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti saskaņā ar apstiprināto industriālā parka attīstības stratēģiju14

P

3.4.Projekta iesniedzējam ir pietiekami cilvēkresursi projekta administrēšanai15 un nepieciešamā finanšu kapacitāte industriālā parka projekta īstenošanai un rezultātu uzturēšanai vai ir izstrādāts risinājums industriālā parka apkalpošanai

P

3.5.Projekta ietvaros (ja attiecināms) ir piesaistīts starptautiski atzīts industriālā parka operators, kuram ir atbilstoša pieredze darbā ar investoru piesaisti un nekustamo īpašumu attīstību vai apsaimniekošanu, vai ir sniegts pamatojums tam, ka projekta iesniedzējs ir starptautiski atzīts industriālo teritoriju un ēku operators

P; N/A

3.6.Projektam ir pievienots viena vai vairāku komersantu (potenciālo nomnieku vai īpašnieku) apliecinājums par interesi vai sadarbības līgums, kurā iekļauta vismaz šāda informācija:

3.6.1. informācija par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros, tai skaitā komersants apliecina interesi nomāt telpas vai teritoriju, kā arī, ja projektā tiek paredzēta notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras pieslēguma izbūve, komersants apliecina pakalpojuma nepieciešamību, tostarp iekļaujot informāciju par aptuveno pakalpojumu izmantošanas apjomu (kubikmetri diennaktī);

3.6.2. informācija par komersanta potenciālo spēju (apliecinājumā par interesi) vai apņemšanos (sadarbības līgumā) projekta apstiprināšanas gadījumā nodrošināt mērķu sasniegšanu vismaz tādā apmērā, kāds nepieciešams projekta īstenošanai;

3.6.3. informācija par komersanta potenciālo spēju (apliecinājumā par interesi) vai apņemšanos (sadarbības līgumā) projekta apstiprināšanas gadījumā izpildīt specifiskos kritērijus un nosacījumus, kas nepieciešami industriālā parka pilnai funkcionalitātei un darbspējai pēc projekta pabeigšanas, un citas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plānā definētās prasības, tai skaitā ievērot principu "nenodarīt būtisku kaitējumu" un izpildīt prasību par atbilstību attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā

P

3.7.Ja projektu, kurā plānots attīstīt publisko infrastruktūru, iesniedz komersants, tad tas ir iesniedzis pašvaldības apliecinājumu par esošās vai jaunas publiskās infrastruktūras izmantošanu, norādot, ka projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra ir pietiekama komersanta pilnvērtīgai darbībai projekta ietvaros attīstītajā teritorijā un ka pēc projekta īstenošanas pabeigšanas papildu publiskās infrastruktūras attīstība komersanta darbībai nav nepieciešama. Jaunas publiskās infrastruktūras izbūves gadījumā komersants piesaista pašvaldību kā sadarbības partneri

P; N/A

3.8.Projektā paredzēts līdz 2025. gada 31. decembrim noslēgt vismaz vienu nodomu protokolu vai līgumu ar starptautiski atzītu industriālā parka operatoru, komersantu (īpašnieku) vai potenciālo nomnieku (komersantu), kas paredz, ka komersanti līdz 2028. gada 31. decembrim veic nefinanšu investīciju pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz tādā apmērā, kas pret AF finansējuma vienu euro veido attiecību 1,07:1, kur:

1,07 – atbalstītajās teritorijās esošo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);

1 – AF finansējums (euro)

P

3.9.Projektā paredzēts līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigt būvdarbus, attīstot komersantu pieprasījumā balstītu, darboties spējīgu nacionālas nozīmes industriālo parku, nodrošinot projektā paredzēto attīstītās industriālās teritorijas pilnu funkcionalitāti

P

3.10.Ievērojot minimālo attiecību starp investīcijai pieejamo kopējo AF finansējumu un investīcijas ietvaros kopējo sasniedzamo mērķa vērtību, projektā paredzēts līdz 2026. gada 31. jūlijam radīt vismaz 41–82 jaunas darba vietas16 ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē saskaņā ar projekta iesniegšanas brīdī pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā reģionā, nodrošinot, ka vidējā darba alga nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020. gadā. Darba vietu skaitu projektā plāno proporcionāli AF finansējuma apjomam, ievērojot vismaz minimālo attiecību starp investīcijai pieejamo AF finansējumu (80 000 000 euro) un investīcijas ietvaros sasniedzamo mērķi (radītas vismaz 328 jaunas darba vietas)

P

3.11.Projekta iesniedzējam ir izstrādāts īstenojams, risku vadībā balstīts rīcības plāns projekta veiksmīgai īstenošanai un projektā plānoto mērķu sasniegšanai17

P

3.12.Visām projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām būvatļaujā vai apliecinājuma kartē, vai paskaidrojuma rakstā ir veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir iesniegta būvvaldes izziņa, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama

P

3.13.Komersanti, kas darbosies projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā un sniegs ieguldījumu investīcijas mērķu sasniegšanā, atbilst komersantiem izvirzītajām prasībām18, tai skaitā: 
3.13.1.komersants darbojas viedās specializācijas jomā (zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas)19

P

3.13.2.komersants nodarbojas ar inovācijām vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus

P

3.13.3.komersanta (kas darbojas projekta ietvaros attīstītajā industriālajā parkā vai nomā telpas industriālā parka teritorijā, vai gūst labumu no izbūvētās publiskās infrastruktūras) jaunradīto darba vietu darbinieku vidējā darba alga pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā

P

3.13.4.komersants plāno eksporta apjomu triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves

P

3.13.5.komersantam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība20 un ir pieejami finanšu resursi

P

3.13.6.komersants plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves

P

3.14.Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projektā ir ievērots princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"21 un ka projekts atbilst AF plānā noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā (vai apliecina to ievērošanu), tai skaitā:

P

3.14.1.būvniecības procesā un industriālā parka un teritorijas darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un atjaunojamo energoresursu (AER) risinājumi22 vai ar tiem saistītas tehnoloģijas, tai skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidē

P

3.14.2.ja projekts ietver neizmantojamas būves, lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšanu, tad teritorijas labiekārtošanā iesaistītie komersanti nodrošina MK noteikumu Nr. 71223 6. punktā minētās prasības ievērošanu, un projekta iesniedzējs ir pievienojis apliecinājumu, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai)

P; N/A

3.14.3.ja plānota ēkas būvniecība, tiek paredzēti telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku

P; N/A

3.14.4.ja plānota infrastruktūras būvniecība vai teritorijas labiekārtošana, tiek paredzēti atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem vai dabā balstīti pretplūdu risinājumi24 projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā

P; N/A

3.14.5.projekta ietvaros nav paredzētas investīcijas komersantos, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot uz dabasgāzi balstītas siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu saskaņā ar pieļaujamo regulējumu

P

3.14.6.projekta ietvaros nav paredzētas investīcijas atkritumu apglabāšanai, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai un lietotu iekārtu iegādei25

P

3.14.7.komersants nodrošina notekūdeņu attīrīšanu, lai nepieļautu neattīrītu ražošanas notekūdeņu nonākšanu vidē. Komersants, ja nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, ir pievienojis apliecinājumu, ka tas ir paredzējis attiecīgo notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūvi par saviem privātajiem līdzekļiem, lai pirms notekūdeņu novadīšanas pa centralizētajiem kanalizācijas tīkliem uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nodrošinātu to priekšattīrīšanu, sasniedzot atļaujā noteiktos piesārņojošo vielu rādītājus26

P; N/A

3.14.8.jauni industriālie parki netiek plānoti īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli27

P; N/A

3.14.9.projekta ietvaros paredzētajām darbībām veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar kārtību, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību

P; N/A

4. KVALITĀTES KRITĒRIJI

Vērtēšanas sistēma

4.1.Projekta efektivitāte

Plānotā ieguldītā AF finansējuma (C) attiecība pret jaunizveidoto darbavietu ekvivalentu naudas izteiksmē (A × 243 902) un nefinanšu investīciju summu (B) atbilstoši šādam aprēķinam:

, kur

A – darba vietas ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu nozarē komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā;

B – no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos;

C – projekta AF finansējums (euro);

K1 – projekta efektivitātes koeficients;

1,7 – reizinātājs tiek piemērots, lai nodrošinātu, ka kritērija īpatsvars kopvērtējumā indikatīvi ir 70 procenti

Projekta kopējais koeficients:

Kk = K1 + K2 + K3 +  K4, kur

Kk – kopējais koeficients;

K1 – projekta efektivitātes koeficients;

K2 – projekta zaļās izaugsmes koeficients;

K3 – projekta ieguldījuma pētniecībā un attīstībā koeficients;

K4 – projekta eksporta apjoma koeficients

4.2.Projekta zaļā izaugsme

Projekta zaļās izaugsmes koeficientam (K2) piešķir vērtību (X), (Y) un (Z), ja projekta ietvaros:

a) plānota turpmākas vides degradācijas novēršana vai plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kurā notiek šīs teritorijas degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, t. i., tiks novērsta turpmāka vides degradācija, tādējādi novēršot piesārņojumu zemē un ūdenī,

b) komersants, kurš darbosies industriālajā parkā, iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē28 ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu,

c) komersanta saimnieciskā darbība ir saistīta ne tikai ar inovācijām vai inovatīvu vai augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, bet arī ar klimatneitrālu vai zaļu produktu ražošanu vai komersants ievēro materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā.

K2 = X + Y + Z, kur

K2 – projekta zaļās izaugsmes koeficients;

X – 0,3, ja projektā plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kurās notiek šo teritoriju degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, t. i., tiks novērsta turpmāka vides degradācija, tādējādi novēršot piesārņojumu zemē un ūdenī, vai 0, ja projektā nav plānots attīstīt esošu rūpnieciskās apbūves teritoriju;

Y – 0,3, ja projekta ietvaros komersants, kurš darbosies industriālajā parkā, iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu, vai 0, ja projektā nav plānota minētā ražošanas procesa simbioze ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu;

Z – 0,3, ja projekta ietvaros komersanta saimnieciskā darbība ir saistīta ne tikai ar inovācijām vai inovatīvu vai augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, bet arī ar klimatneitrālu vai zaļu produktu ražošanu un komersants ievēro materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā, vai 0, ja komersanta attiecīga saimnieciskā darbība projektā netiek plānota vai komersanta ražošanas tehnoloģijā netiek ievēroti materiālu aprites nosacījumi

4.3.Projekta ieguldījums pētniecībā un attīstībā

Projekta ieguldījuma pētniecībā un attīstībā koeficientam (K3) piešķir vērtību no 0,2 līdz 0,3 par pētniecībā un attīstībā plānoto investīciju apmēru:

0,2 – ja komersantu plānotais investīciju apmērs pētniecībā un attīstībā triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves ir līdz 250 000 euro;

0,3 – ja komersantu plānotais investīciju apmērs pētniecībā un attīstībā triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves pārsniedz 250 000 euro

 
4.4.Projekta eksporta apjoms

Projekta eksporta apjoma koeficientam (K4) piešķir vērtību no 0,2 līdz 0,3 par plānoto eksporta apjomu:

0,2 – ja komersantu plānotais eksporta apjoms triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves ir līdz 3 000 000 euro;

0,3 – ja komersantu plānotais eksporta apjoms triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves pārsniedz 3 000 000 euro

 

1 Projekta iesniegumu noraida, ja kādā no kritērijiem vērtējums ir "Jā".

2 Atbilstību kritērijam pārbauda: 1) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu; 2) uz brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par nosacījumu izpildi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināša

3 Piemēro projektu iesniegumiem, kas pretendē uz komercdarbības atbalstu, tai skaitā uz atlīdzības maksājumiem (kompensāciju).

4 Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera apliecinājums, ka tas neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

5 Atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. punkta "b" apakšpunktam vērtē saskaņā ar vispārīgo atbilstības kritēriju Nr. 2.7.

6 Kritērija neatbilstības gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

7 Kritērijs nav attiecināms uz konkrēto projektu.

8 Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumi Nr. 543 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" īstenošanas noteikumi".

9 Pārbauda katru šo noteikumu VI nodaļā iekļauto nosacījumu komercdarbības atbalsta piešķiršanai konkrētajam projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim attiecīgā projekta iesnieguma ietvaros.

10 Izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu. 

11 Ja darbaspēks nav pieejams vai nav pietiekams, tad vērtē, vai projekta iesniedzējs iesniedzis informāciju par plānotajām darbībām darbaspēka nodrošināšanai (piemēram, sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, Nodarbinātības valsts aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju vai par citu pierādījumos balstītu rīcību darbaspēka pieejamības nodrošināšanai), kas norādīta arī industriālā parka stratēģijā jeb biznesa plānā.

12 Tiks vērtēta informācija par plānotajiem projektiem citās atbalsta programmās, par finanšu plūsmu un aprēķiniem (piemēram, esošā un plānotā ieņēmumu un izdevumu bilance, kredītsaistības, peļņas un zaudējumu aprēķins), kredītiestādes garantijas vēstule vai cita informācija, kas apliecina komersanta spēju veikt investīcijas un sasniegt citus projekta mērķus. Tiks vērtēta komersanta iesniegtā informācija un valsts pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē) esošā informācija.

13 Ar nacionālas nozīmes industriālo parku saprot industriālā parka attīstības stratēģijā pamatotu, investīcijas projektā noteiktu konkrētu ģeogrāfiski vienotu teritoriju, kas tiek attīstīta saskaņā ar 3.1.1.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumiem jebkurā no Latvijas pašvaldību teritorijām (izņemot Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību teritorijas) un kuras sociālekonomiskā ietekme ir vērtējama reģionālā vai nacionālā mērogā.

14 Projekta ietvaros nav plānoti ieguldījumi tikai atsevišķām darbībām (piemēram, tādas ēkas attīstīšanai, kurai nav pievedceļa vai komersanta ražošanas attīstībai nepieciešamo inženierkomunikāciju). Projektam pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā ir norādīta konkrēta ģeogrāfiski vienota teritorija, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros. Pārbauda, vai vienā projektā iekļauts viens industriālais parks.

15 Vērtē, vai pašvaldībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir izveidota atsevišķa struktūrvienība vai ir citi risinājumi darbam ar komercdarbību veicinošiem jautājumiem, kā arī vērtē tās līdzšinējās darbības rezultātus projektu īstenošanā (piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda komercdarbības attīstības specifisko atbalsta mērķu projektu īstenošana, ar citu finanšu instrumentu piesaisti īstenotie projekti, pašvaldību budžeta ietvaros veidotie atbalsta pasākumi komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai, komunikācijas un mārketinga pasākumi). Ja projekta iesniedzējs ir komersants, vērtē tā pieredzi darbā ar ārzemju investoriem vai starptautiski atzītiem operatoriem vai infrastruktūras nomniekiem, kas aprakstīta izstrādātajā industriālā parka stratēģijā, kā arī līdzšinējās darbības rezultātus citu projektu īstenošanā.

16 Ievērojot investīcijai pieejamo AF finansējumu (80 000 000 euro) un sasniedzamo darba vietu skaita mērķi (radītas 328 jaunas darba vietas), izveido vismaz 41 jaunu darba vietu (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vai vismaz 82 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 20 000 000 euro apmērā (kas ir konkursa sākumā reģionam pieejamais finansējums)) ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu valstī attiecīgajā tautsaimniecības nozarē. Vērtē, vai ievērota attiecīgā attiecība vismaz minimālajā apmērā.

17 Vērtē projekta iesniegumā norādīto informāciju par projekta iesniedzēja rīcības plānu projekta veiksmīgai īstenošanai un projektā plānoto mērķu sasniegšanai.

18 Vērtē komersantus, kas ir projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri. Ja komersants, kas nodrošinās mērķa rādītāju sasniegšanu, nav projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, vērtē projekta iesniedzēja plānoto rīcību un apņemšanos ievērot komersantiem izvirzītās prasības, piemēram, organizējot attīstītās infrastruktūras nomas tiesību izsoli.

19 Vērtē esošo klientu portfeli, industriālo parku un teritoriju portfeļa apjomu.

20 Atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksam.

21 Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

22 Saskaņā ar Enerģētikas likumu tā ir vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, ūdens enerģija, kā arī aerotermālā enerģija (siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā), ģeotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas) un hidrotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos), atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, biomasa.

23 Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi".

24 Vērtē, vai paredzēti pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdenscaurlaidīgas ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi.

25 Saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā atbalstāma tikai jaunu iekārtu iegāde, kas pēc tehnoloģiskā režīma rada mazu atkritumu daudzumu un patērē mazāk primāro resursu (piemēram, elektroenerģiju, ūdeni, izejmateriālus).

26 Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 20. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

27 Izņēmumi attiecībā uz atsevišķiem būvdarbu veidiem ir pieļaujami tikai pēc saskaņošanas ar kompetentajām iestādēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un nosacījumiem.

28 Rūpnieciskā simbioze ir process, kur viena komersanta ražošanas procesā radušies tehnoloģisko procesu atlikumi un neizmantojami blakusprodukti kļūst par cita komersanta ražošanas procesa izejvielām.

21.09.2022