Darbības ar dokumentu

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. atļautie ieņēmumi – ieņēmumi, kuri sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā;

2.2. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, kuru elektrostacijas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.3. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.4. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas daudzuma starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.5. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.6. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un pārvades sistēmas lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.7. izmaksas – pārvades sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.8. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.9. pārvades sistēmas lietotāji – šīs metodikas izpratnē elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, galalietotāji un ražotāji, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.10. pārvades tarifs – atbilstoši plānotajiem ieņēmumiem noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.11. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa;

2.12. regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.13. regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteikto plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;

2.14. tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi;

2.15. EUR/kWh – euro par kilovatstundu.

3. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, pārvades sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā tarifu periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

4. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi un kāds no tarifu periodiem ir garāks par vienu gadu, tad uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs tiek noteikts proporcionāli tarifu perioda ilgumam. Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie šīs metodikas 3.2.nodaļā minētajos gadījumos.

5. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru un vienlaikus ar tarifu projekta iesniegšanu regulatorā vienkāršā un lietotājiem saprotamā veidā publicē to savā tīmekļa vietnē.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

6. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh].

7. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu [kV] un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

8. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā.

9. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sagatavo elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

E_{PSO pārv} – prognozējamais pārvades sistēmā saņemtās elektroenerģijas daudzums Latvijas lietotāju elektroapgādei [kWh];

E_{PSO SSO} – prognozējamais elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem no 110/6–20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

E_{PSO nod liet 110 līn} – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas [kWh];

E_{PSO nod liet 110 kop} – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes [kWh];

E_{PSO tehn} – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk. šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh];

E_{PSO zud} – elektroenerģijas zudumi no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemto un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadīto elektroenerģijas daudzuma starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh].

10. Prognozējamais pārvades sistēmas lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

E_{PSO nod} – prognozējamais lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums.

11. Pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz uz regulatīvo periodu attiecināmās tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas, kuras sastāv no kapitāla izmaksām, ekspluatācijas izmaksām, nodokļiem, izmaksu apmēra, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, ieņēmumu korekcijas un uzkrātajiem pārslodzes ieņēmumiem:

I_PSO – tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas [EUR];

I_kap – kapitāla izmaksas [EUR];

I_eksp – ekspluatācijas izmaksas [EUR];

I_nod – nodokļu izmaksas [EUR];

I_PSO ef – izmaksu apmērs, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti [EUR];

I_kor – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm [EUR];

I_PI – uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļa, ko atbilstoši šīs metodikas 16.punktam atļauts novirzīt pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai.

12. Pārvades sistēmas operators aprēķina un iesniedz regulatoram izmaksu efektivitātes koeficientu. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds pārvades sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots pārvades tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

K_ef – izmaksu efektivitātes koeficients.

13. Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmērs, kāds pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc pārvades sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

14. Nodokļu izmaksas veido nekustamā īpašuma nodoklis, un to aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem.

15. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

16. Uzkrātos pārslodzes ieņēmumus izmanto jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai. Par uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļu, kura nav izmantota jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai, pārvades sistēmas operators var iesniegt regulatoram pamatotu lūgumu šos ieņēmumus novirzīt pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Ja regulators secina, ka pārvades sistēmas operatora lūgums ir pamatots, šī pārslodzes ieņēmumu daļa tiek iekļauta tarifu aprēķinā nākamā regulatīvā perioda atļautajos ieņēmumos atbilstoši šīs metodikas 11.punktā noteiktajam.

17. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

I_{tehn proc} – uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa (regulēšanas un avārijas rezervju jaudas) nodrošināšanas izmaksas [EUR];

I_{komp tr} – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [EUR];

I_{akt uzt} – pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas [EUR];

I_{sist palīgpak} – ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem [EUR];

I_pers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

18. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

I_zud – izmaksas par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [EUR];

I_tehn – izmaksas par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR].

19. Maksa par elektroenerģijas zudumiem tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

E_zud – prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh];

C_{zud PSO} – prognozētā vidējā tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh].

20. Maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

E_tehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

21. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

I_{ENTSO-E komp tr} – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETNSO-E) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [EUR];

I_{ne-EEZ komp tr} – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem [EUR];

I_{zud tr} – elektroenerģijas izmaksas tranzīta zudumu segšanai [EUR].

22. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot pārvades sistēmas operatora faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

23. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi. Pamatotas nomas maksā iekļautajam kapitāla atdeves aprēķinam izmanto regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi.

24. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem ietver fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām un avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo.

25. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

26. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ietver ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, kā arī ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu no galalietotājiem un administrēšanu saistītās izmaksas.

27. Pārvades sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā atbilstoši šīs metodikas 28., 28.¹, 29., 32., 33. un 34.punktam uzskaita starpību starp atļautajiem (plānotajiem) un faktiskajiem ieņēmumiem un starpību starp plānotajām un faktiskajām izmaksām un kura atlikumu attiecina uz nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem atbilstoši šīs metodikas 31. un 35.punktam. Uzsākot jaunu regulatīvo periodu, regulatīvā rēķina atlikums tiek noteikts vienāds ar nulli euro.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

28. Pārvades sistēmas operators sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām regulatīvajā rēķinā uzskaita:

28.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā, ko nosaka, summējot faktisko starpību par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozēto starpību aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem;

28.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksām, ko nosaka, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu noslēgtajos tarifu perioda mēnešos un aprēķina brīdī prognozēto elektroenerģijas cenu pārējiem tarifu perioda mēnešiem. Nosakot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksu starpību, aprēķinos izmanto elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu daudzumu;

28.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā, ko aprēķina šādi:

IIP_{t pr} – prognozētā starpība starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozētās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR];

I_pers,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot inflācijas prognozi, un attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

I_rem,t – tarifu aprēķinā iekļautās īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

I_saimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

I_{sist palīgpak,t} – tarifu aprēķinā iekļautās sistēmas palīgpakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

I_ne,t – tarifu aprēķinā iekļautās ekspluatācijas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānotas [EUR];

PCI_pl – tarifu aprēķinā izmantotā plānotā kumulatīvā patēriņa cenu inflācija attiecīgajam tarifu periodam [%];

PCI_pr – prognozētā kumulatīvā patēriņa cenu inflācija attiecīgajam tarifu periodam [%];

28.4. starpību starp plānoto un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā, ko aprēķina šādi:

PIP_{t pr} – prognozētā starpība starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR];

I_{pers BAI,t} – tarifu aprēķinā iekļautās personāla izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot nominālās bruto algas izmaiņas prognozi, un attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

BAI_pl – tarifu aprēķinā izmantotais plānotais kumulatīvais nominālās bruto algas izmaiņu rādītājs attiecīgajam tarifu periodam [%];

BAI_pr – prognozētais kumulatīvais nominālās bruto algas izmaiņu rādītājs attiecīgajam tarifu periodam [%];

28.5. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem;

28.6. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem, ja pārvades sistēmas operators pierāda, ka veicis nepieciešamās darbības, lai palīgpakalpojumu iepirkumu izmaksas būtu iespējami zemākas;

28.7. ja iepriekšējā vai esošajā tarifu perioda ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru;

28.8. starpības starp šīs metodikas 28.1., 28.2., 28.3., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā minētajām faktiskajām un prognozētajām izmaksām un ieņēmumiem par iepriekšējā tarifu perioda mēnešiem, tai skaitā iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējo tarifu perioda mēnešiem, par kuriem, veicot regulatīvā rēķina aprēķinu iepriekšējā tarifu periodā, tai skaitā iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējā tarifu periodā, tika izmantotas izmaksu prognozes.

28.¹ Pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām regulatīvajā rēķinā ir tiesības uzskaitīt paredzamo nākamo tarifu periodu izmaksu starpību, ko nosaka kā izmaksu starpību starp tarifu projektā plānotajām nākamo tarifu periodu izmaksām un regulatīvā rēķina sagatavošanas brīdī prognozējamām nākamo tarifu periodu izmaksām elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu pozīcijā, un prognozētajām kumulatīvās inflācijas ietekmes izmaksām apstiprinātajā tarifā, un prognozēto inflāciju nākamajiem regulatīvā perioda gadiem.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

29. Šīs metodikas 28. un 28.¹punktā minētās starpības tiek noteiktas uz šādu periodu:

29.1. šīs metodikas 28.1., 28.2., 28.3., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā minētās starpības tiek noteiktas uz tarifu perioda pēdējo dienu;

29.2. šīs metodikas 28.7.apakšpunktā un 28.¹punktā minētās izmaksas tiek noteiktas uz aprēķinu iesniegšanas brīdi;

29.3. šīs metodikas 28.8. apakšpunktā minētās izmaksas tiek noteiktas uz iepriekšējā tarifu perioda, tai skaitā iepriekšējā regulatīvā perioda, pēdējā tarifu perioda pēdējo dienu.

(Grozīts ar SPRK padomes 16.11.2023. lēmumu Nr. 1/12)

30. Pārvades sistēmas operators četrus mēnešus un divas nedēļas pirms tarifu perioda beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu, kas noteikts atbilstoši šīs metodikas 28., 28.¹ un 29.punktam.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

31. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 37. un 38.punktā noteikto uz tarifu periodu attiecināmo ieņēmumu korekcijas daļu uz nākamo tarifu periodu nosaka šādi:

31.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo tarifu periodu un palielināt šīs metodikas 37. un 38.punktā noteiktos nākamā tarifu perioda plānotos ieņēmumus, ievērojot šādus nosacījumus:

31.1.1. regulatīvā rēķina atlikums pārsniedz vienu procentu no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām;

31.1.2. 37. un 38.punktā minētā uz tarifu periodu attiecināmā ieņēmumu korekcijas daļa nepārsniedz trīs procentus no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena;

31.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo tarifu periodu un samazināt šīs metodikas 37. un 38.punktā noteiktos nākamā tarifu perioda plānotos ieņēmumus, ja regulatīvā rēķina atlikums pārsniedz vienu procentu no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām;

31.3. regulatīvā rēķina atlikumu, kas netiek attiecināts uz nākamo tarifu periodu atbilstoši šīs metodikas 31.1. vai 31.2.apakšpunktam, pārvades sistēmas operators ņem vērā, nosakot uz tarifu periodu attiecināmo ieņēmumu korekcijas daļu uz aiznākamo tarifu periodu vai nākamo regulatīvo periodu.

32. Pārvades sistēmas operators līdz ar jauna tarifu projekta iesniegšanu iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu. Nosakot aktuālo regulatīvā rēķina atlikumu, pārvades sistēmas operators uzskaita:

32.1. līdz tarifu projekta iesniegšanai uz plānotajiem ieņēmumiem neattiecināto regulatīvā rēķina atlikumu, kas uzskaitīts saskaņā ar šīs metodikas 28. un 29.punktu;

32.2. izmaksu ietaupījumu pa izmaksu grupām, kas noteikts kā starpība starp faktiskajām izmaksām un atbilstošajā regulatīvajā periodā plānotajām izmaksām, tām izmaksu grupām, kuru faktiskās izmaksas regulatīvā perioda laikā bijušas mazākas par plānotajām un kuras nav ieskaitītas regulatīvajā rēķinā saskaņā ar šīs metodikas 28. un 29.punktu;

32.3. Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikas noteiktajos gadījumos kapitāla izmaksu pieaugumu, kas noteikts kā starpība starp faktiskajām izmaksām un atbilstošajā regulatīvajā periodā plānotajām izmaksām, kuru faktiskās izmaksas regulatīvā perioda laikā bijušas lielākas par plānotajām.

33. Ja pārvades sistēmas operators regulatīvā perioda laikā īstenojis efektivitātes uzlabošanas pasākumus un saskaņā ar tiem iepriekšējā regulatīvā perioda tarifu projekta aprēķinā ņēmis vērā šīs metodikas 12.punktā minēto izmaksu efektivitātes koeficientu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības samazināt šīs metodikas 32.punkta minētajā kārtībā noteikto regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskajiem izmaksu ietaupījumiem, kas noteikti, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūtos izmaksu ietaupījumus.

34. Šīs metodikas 32. un 33.punktā minētie lielumi tiek noteikti uz attiecīgā regulatīvā perioda pēdējā tarifu perioda pēdējo dienu.

35. Šīs metodikas 11.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

35.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu pilnā vai daļējā apmērā uz nākamo regulatīvo periodu, attiecīgi palielinot šīs metodikas 11.punktā noteiktos atļautos ieņēmumus nākamajam regulatīvajam periodam;

35.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo regulatīvo periodu un samazināt šīs metodikas 11.punktā noteiktos regulatīvā perioda plānotos ieņēmumus.

36. Pārvades sistēmas operatora atļautos ieņēmumus nosaka vienādā apmērā ar uz regulatīvo periodu attiecināmajām diferencēto tarifu aprēķinā iekļaujamajām izmaksām. Atļautos ieņēmumus pārvades sistēmas operators atgūst, sniedzot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu un pārvades sistēmas jaudas uzturēšanas pakalpojumu.

37. Atļauto ieņēmumu daļa, ar kuru atgūst izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

AI_pārv – atļautie ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanas.

38. Atļauto ieņēmumu daļa, ar kuru atgūst izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas jaudas uzturēšanu pārvades sistēmas lietotājiem, tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

AI_jaud – atļautie ieņēmumi no pārvades sistēmas jaudas uzturēšanas pakalpojuma sniegšanas.

39. Atļautos ieņēmumus par pārvades sistēmas operatora sniegtajiem pakalpojumiem (elektroenerģijas pārvadi un jaudas uzturēšanu) nosaka atsevišķi trīs pārvades sistēmas lietotāju grupām atbilstoši elektroietaišu piederības robežai (turpmāk – pārvades sistēmas lietotāju grupām):

39.1. atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (turpmāk – 110 kV līniju lietotāju grupa);

39.2. atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (turpmāk – 110 kV kopņu lietotāju grupa);

39.3. atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6–20 kV transformatora 6–20 kV pusē (turpmāk – 110 kV transformatoru lietotāju grupa).

40. Maksu par elektroenerģijas pārvadi nosaka elektroenerģijas galalietotājiem un sistēmas operatoriem. Maksu nosaka kā reizinājumu starp lietotāja grupai noteikto elektroenerģijas pārvades diferencēto tarifu un norēķinu periodā patērēto elektroenerģiju.

41. Pārvades sistēmas operators nenosaka maksu par elektroenerģijas daudzumu, kas tiek nodots elektroenerģijas pārvades sistēmā.

42. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka visiem pārvades sistēmas lietotājiem. Nosakot uzturētās jaudas apmēru, ņem vērā katra pārvades sistēmas lietotāja pieslēguma vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteikto tehnisko jaudu.

43. Diferencētajā tarifā iekļaujamo izmaksu īpatsvaru, kas atgūstams ar tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu un jaudas uzturēšanas pakalpojumu, no katras lietotāju grupas pārvades sistēmas operators nosaka saskaņā ar šīs metodikas 5.punktā minēto izmaksu attiecināšanas modeli.

44. Izmaksu attiecināšanas modelī iekļauj un pamato izmaksu attiecināšanas koeficientus elektroenerģijas pārvades pakalpojuma plānoto ieņēmumu aprēķināšanai katrai no pārvades sistēmas lietotāju grupām. Koeficientus nosaka, nodrošinot šādu nosacījumu:

K_{pārv līn} – uz 110 kV līniju lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu [%];

K_{pārv kop} – uz 110 kV kopņu lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu [%];

K_{pārv tran} – uz 110 kV transformatoru lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu [%].

45. Izmaksu attiecināšanas modelī iekļauj un pamato izmaksu attiecināšanas koeficientus jaudas uzturēšanas pakalpojuma plānoto ieņēmumu aprēķināšanai katrai no pārvades sistēmas lietotāju grupām. Koeficientus nosaka, nodrošinot šādu nosacījumu:

K_{jaud līn} – uz 110 kV līniju lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu [%];

K_{jaud kop} – uz 110 kV kopņu lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu [%];

K_{jaud tran} – uz 110 kV transformatoru lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu [%].

46. Šīs metodikas 44. un 45.punktā minētie koeficienti regulatīvā perioda ietvaros nemainās.

47. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz elektroenerģijas pārvades pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PI_{pārv līn} – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu no 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR];

TP_reg – tarifu periodu skaits regulatīvajā periodā [skaits];

I_{kor pārv tp} – uz tarifu periodu attiecināmā ieņēmumu korekcijas daļa.

48. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz elektroenerģijas pārvades pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PI_{pārv kop} – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu no 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

49. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz elektroenerģijas pārvades pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV transformatoru lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PI_{pārv tran} – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu no 110 kV transformatoru lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

50. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV līniju lietotāju grupai par vienu enerģijas vienību pārvadītās elektroenerģijas tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

T_pārv līn – elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV līniju lietotāju grupai [EUR/kWh].

51. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai par vienu elektroenerģijas vienību pārvadītās elektroenerģijas tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

T_pārv kop – elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai [EUR/kWh].

52. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai par vienu elektroenerģijas vienību pārvadītās elektroenerģijas tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

T_pārv tran – elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV transformatoru lietotāju grupai [EUR/kWh].

53. Pārvades sistēmas operators tarifus var diferencēt arī katrai lietotāju grupai atkarībā no diennakts laika, nedēļas dienas, noslodzes un citiem rādītājiem, lai sekmētu efektīvāku pārvades sistēmas izmantošanu. Diferencētos tarifus pārvades sistēmas operators aprēķina tā, lai atbilstoši tiem aprēķinātā plānoto ieņēmumu kopsumma no lietotāju grupas par laika periodu, kuram aprēķināts diferencētais tarifu projekts, nepārsniedz attiecīgo diferencēto tarifu ieņēmumus.

54. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz jaudas uzturēšanas pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PI_jaud līn – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu no 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

55. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz jaudas uzturēšanas pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PI_jaud kop – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar jaudas uzturēšanas sistēmas pakalpojumu no 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

56. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz jaudas uzturēšanas sistēmas pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV transformatoru lietotāju grupas sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PI_jaud tran – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu no 110 kV transformatoru lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

57. Jaudas uzturēšanas diferencētais tarifs 110 kV līniju lietotāju grupai par 1 kW uzstādītās pārvades sistēmas jaudas uzturēšanu tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

T_{jaud līn} – diferencētais tarifs par jaudas uzturēšanu 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR/kW];

N_PSO – kopējā 110/6-20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

58. Jaudas uzturēšanas diferencētai tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai par 1 kW uzstādītās pārvades sistēmas jaudas uzturēšanu tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

T_{jaud kop} – diferencētais tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu 110 kV kopņu lietotāju grupas sistēmas lietotājiem [EUR/kW];

N_{liet 110 līn} – pārvades sistēmas lietotāju, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, 110/6–20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

59. Jaudas uzturēšanas diferencētais tarifs 110 kV transformatoru lietotāju grupai par 1 kW uzstādītās pārvades jaudas uzturēšanu tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

T_{jaud tran} – diferencētais tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR/kW];

N_SSO – 110/6–20 kV transformatoru uzstādītā jauda pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6–20 kV transformatora 6–20 kV pusē.

60. Pārvades sistēmas operators regulatīvā perioda pēdējā gadā piecus mēnešus pirms regulatīvā perioda beigām rakstveidā un elektroniskā formā iesniedz regulatoram tarifu projektu nākamajam regulatīvajam periodam. Tarifu projektu izstrādā saskaņā ar šo metodiku, ņemot vērā aprēķinātos atļautos ieņēmumus attiecībā uz pārvades sistēmas pakalpojumiem. Kopā ar tarifu projektu pārvades sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifu aprēķinā iekļaujamo izmaksu pamatojumu un minēto izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Tarifu projekts ietver:

60.1. pārvades tarifu atļauto ieņēmumu aprēķinu lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai un to pamatojošām izmaksām;

60.2. elektroenerģijas pārvades pakalpojuma un jaudas uzturēšanas pakalpojuma diferencētos tarifus pārvades sistēmas lietotāju grupām.

61. Pārvades sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram lūgumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

62. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

63. Regulators apstiprina, uzdod veikt tarifu pārrēķinu vai noraida diferencētos tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

64. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pārvades sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

65. Noteiktie diferencētie tarifi ir spēkā, līdz stājas spēkā jauni noteikti diferencētie tarifi.

66. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

66.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

66.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

66.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

66.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

66.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

66.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā;

66.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

67. Pārvades sistēmas operators var lūgt regulatoram atļauju izlietot pārslodzes ieņēmumus 2022.gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu segšanai.

68. Pārvades sistēmas operators atbilstoši metodikas 60.punkta prasībām tarifu projektu regulatīvajam periodam, kura sākums paredzēts, sākot no 2023.gada 1.janvāra, iesniedz ne vēlāk kā līdz 2022.gada 15.septembrim.

69. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2020.gada 18.jūnija lēmumu Nr.1/6 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 121.nr.).

69.¹ Ar regulatora 2023.gada 22.maija lēmumu Nr.64 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem" apstiprinātā tarifa pirmais tarifu periods ir seši mēneši.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

69.² Pārvades sistēmas operators līdz 2023.gada 24.novembrim iesniedz regulatoram informāciju par pirmā tarifu perioda regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu, kas noteikts atbilstoši šīs metodikas 28., 28.¹ un 29.punktam.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

69.³ Pārvades sistēmas operatoram, paredzot noteikto plānoto ieņēmumu korekciju no 2024.gada 1.janvāra, ir tiesības regulatīvajā rēķinā iekļaut uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļu, par kuriem nav pieņemts lēmums to izlietošanai, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai.

(SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

70. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".