Darbības ar dokumentu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Saturs

1. Kopsavilkums

2. Problēmas vai esošās situācijas apraksts

3. Valsts atbalsta programmas mājokļu atbalstam un to izmantošana

4. Pašvaldību rīcībā esošie instrumenti mājokļu atbalstam un to izmantošana

5. Plānotais institūciju atbalsts mājokļu jomā

6. Tirgus nepilnības pamatojums

7. Ārvalstu pieredze mājokļu atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem

8. Risinājums (risinājuma varianti) un ietekme uz problēmas risināšanu

9. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

10. Tālākā rīcība

1. Kopsavilkums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādātais konceptuālais ziņojums "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" ietver esošās situācijas analīzi reģionālā līmenī par cilvēkkapitālu un pieprasījumu pēc īres mājokļiem, tirgus nepilnību mājokļu pieejamībā, kā arī sniedz ieskatu par risinājumu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un cenu ziņā pieejamus īres mājokļus visos plānošanas reģionos.

Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums. Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām – starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) valstīm tās ir trešās augstākās. Rīgas plānošanas¹ reģionā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā ir 20 730 euro, kas ir 137% no vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju valstī (15 129 euro). Kurzemē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 71% no vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 64%, Zemgalē 58%, bet Latgalē 47%.

Reģionālās attīstības atšķirības ir būtiski ietekmējušas arī iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados, un tas būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas statistiskajā reģionā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā – par 20%. Iedzīvotāju skaits ietekmē arī pašvaldību ieņēmumus un iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus, pilnvērtīgus pakalpojumus, radot atšķirīgus izaicinājumus starp reģioniem.

Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojama un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.

Pēc VARAM aprēķiniem pie esošā ekonomiskās attīstības tempa, lai sasniegtu reģionālās atšķirības 75% apmērā no Latvijas vidējā iekšzemes kopprodukta, būtu nepieciešami 50 gadi, sasniedzot 7 994 milj. euro iekšzemes kopprodukta pieaugumu plānošanas reģionos. VARAM uzskata, ka nepieciešams izvirzīt ambiciozāku mērķi – sasniegt šādu reģionālo atšķirību samazināšanos 20 gados, sniedzot lielāku atbalstu reģioniem ar mazāku iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju Lai sasniegtu šo mērķi, būtisks ir cilvēkkapitāla faktors – Reģionālās politikas pamatnostādnes 2020.-2027. gadam² (turpmāk – RPP) apakšmērķī "Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos" paredz rīcības virzienu "Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos" un no tā izrietošu uzdevumu: "Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos" (atbildīgā institūcija Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), līdzatbildīgā institūcija – VARAM).

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir informēt par augstāk minētā RPP noteiktā apakšmērķa un uzdevuma izpildes gaitu VARAM kā līdzatbildīgajai institūcijai, par risinājumiem pieejamu, t.sk. cenu ziņā, mājokļu veicināšanā, vienlaikus nosakot turpmāku rīcību ar konkrētiem uzdevumiem un atbildīgajām institūcijām.

VARAM nodrošina pašvaldību autonomo funkciju pārraudzību, tajā skaitā autonomās funkcijas "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā" pārraudzību. Līdz ar to VARAM atbilstoši RPP ir atbildīgā ministrija par reģionālo attīstību, kas sevī ietver kompleksu atbalstu, t.sk. pašvaldību autonomo funkciju pārraudzību, bezmantinieka mantas jautājumu virzību Ministru kabinetā, risinot mājokļu politikas aspektus caur reģionālo politiku. Cenu ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kas kavē valsts iekšējo mobilitāti un netieši izraisa citus negatīvus efektus: mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme, tiek padziļināta depopulācija.

Turklāt Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk - NAP 2027) izvirza mērķi "[338] Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi" un rīcības virzienā "Mājoklis"³ uzsvērts, ka kvalitatīvu mājokļu pieejamība ir svarīga depopulācijas mazināšanai, tautas ataudzei, darbaspēka mobilitātei, jaunu darba vietu veidošanai, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.

Ņemot vērā spēkā esošos politikas plānošanas dokumentus, pētījumi ir jāveic saskaņā ar šajos politikas plānošanas dokumentos ietvertajiem uzstādījumiem, tajā skaitā ievērtējot reģionālo dimensiju atbilstoši RPP noteiktajam. Vienlaikus ņemot vērā mājokļu nozīmi no reģionālās politikas viedokļa, pētījumu veikšanā un izvērtēšanā būtiski iesaistīt VARAM, kas nodrošina sadarbību ar pašvaldībām reģionālās un nozaru politiku koordinācijai, kā arī pašvaldību pārraudzību.

Šī rīcības virziena uzdevumi:

I. atbalsta sniegšana ilgtspējīgu, zemu ekspluatācijas un būvniecības izmaksu mājokļiem primāri teritorijās ar jaunu darba vietu potenciālu, tai skaitā novēršot tirgus nepilnības, kas bremzē resursus maz patērējošu, energoefektīvu modulāro būvniecību, nodrošinot energoefektivitāti, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, inovatīvu tehnoloģiju un gudrās mājas risinājumu un vietējo resursu izmantošanu,

II. mājokļu īres tirgus funkcionēšanas uzlabošana, izveidojot efektīvu īres tirgus tiesisko regulējumu un nodokļu/nodevu piemērošanu un aktualizējot dzīvokļu tiesību regulējumu pārvaldīšanas, īpašumtiesību un būvniecības jomā.

Pie Eiropas Savienības klimata mērķu apkopojuma līdz 2030. gadam, Klimata un enerģētikas satvara 2030 ietvaros iekļautie sektori ir transports (izņemot aviāciju), ēkas, ne-ES emisiju tirdzniecības sistēmas rūpniecība, lauksaimniecība (ne-CO2) un atkritumu apsaimniekošana⁴.

Reģionālajā attīstībā izšķiroša loma ir uzņēmējdarbības videi reģionos, jo tā sniedz nodarbinātības iespējas un līdz ar to labklājību iedzīvotājiem, stimulē iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās, samazinot teritoriju depopulāciju, kā arī rada ienākumus pašvaldību budžetos no nodokļiem, kas savukārt dod iespējas veikt ieguldījumus teritorijas infrastruktūras uzlabošanā, rezultātā kopumā paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmai var pieiet tikai daudzslāņaini, holistiski un tālredzīgi. Tāpēc nepieciešams stratēģiski risināt ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un vides problēmas, kas saistītas ar depopulāciju. Lai arī viens no galvenajiem mērķiem vienmēr ir ekonomiskā attīstība, tās veiksmīga darbība nav iespējama, nerisinot arī citus būtiskus faktorus, kas ir priekšnoteikums ekonomiskai attīstībai (resurss) – cilvēkresursi (gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izpratnē). Nerisinot iedzīvotāju skaita samazināšanos, mazinās iespējas nodrošināt vietēja mēroga pretspēju ārējiem faktoriem, kā globalizācija. Lai to veicinātu, ir jāfokusējas ne tikai uz tiešo komersantu atbalstu, bet arī uz ilgtspējīgu mājokļu piedāvājumu, kā priekšnoteikumam cilvēkresursu piesaistei.

Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir tieši pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar komersantiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, tādējādi noņemot slogu komersantam veikt ieguldījumus infrastruktūrā un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Vērtējot šobrīd esošos instrumentus pašvaldībām reģionālās attīstības atbalstam, tiek nodrošināts atbalsts uzņēmējdarbībai, kas dod iespējas piesaistīt jaunas darba vietas reģioniem.

Lai sasniegtu mērķi cilvēkkapitāla piesaistei, trūkst ilgtermiņa risinājumu un atbalsta instrumentu pašvaldībām mājokļu īres tirgus izveidei un stiprināšanai, pieejamu mājokļu nodrošināšanai. Vienlaikus ir jāveicina globālo klimata pārmaiņu novēršana, pielāgošanās klimata pārmaiņu radītajām sekām un jāsekmē siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana. Līdzšinējais valsts sektora modelis, kas balstīts valsts atbalstā augsto ienākumu grupām un pašvaldību atbalstā zemo ienākumu grupām, ir radījis stratificētu un statisku mājokļu tirgu, kā arī nekvalitatīvu dzīvojamo fondu⁵. Konceptuālajā ziņojumā ietvertais atbalsta mehānisms paredzēts:

1. mājokļu atbalstam, pieejamu mājokļu nodrošināšanai iedzīvotājiem, tai skaitā ņemot vērā izteiktu mājokļu trūkumu atsevišķos reģionos;

2. kā ilgtermiņa risinājums, lai veicinātu vispārēju mājokļu pieejamību plašākām iedzīvotāju grupām, ņemot vērā reģionu specifiskās nepieciešamības un iespējamos apmaksas modeļus iedzīvotāju dzīvesvietas nodrošināšanai, sniedzot pašvaldībām plašākas rīcības iespējas mājokļu nodrošināšanā, t.sk. krīzes situācijās;

3. ēku energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, CO₂ emisiju samazināšana, veicot jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību.

2. Problēmas vai esošās situācijas apraksts

Konceptuālā ziņojuma ietvaros, analizējot esošo situāciju, izmantoti dati statistikas reģionu dalījumā, savukārt plānotais valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus, (lai mazinātu reģionālās attīstības atšķirības). Statistikas dati konceptuālā ziņojuma ietvaros, kā arī tā 2. pielikumā attiecas uz tiem statistikas reģioniem, kādi ir pastāvējuši uz datu ieguves brīdi, vienlaikus līdz pat 2021. gada 1. jūlijam, kad tika veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz plānošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldību teritorijām, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales statistikas reģionu robežas sakrita ar plānošanas reģionu robežām. Ņemot vērā minētās izmaiņas plānošanas reģionos, Ekonomikas ministrija (Centrālās statistikas pārvalde) 2022. gada sākumā virzīs grozījumu projektu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, lai NUTS 3 līmeņa jeb statistikas reģionu robežas atbilstu Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām" noteiktajām plānošanas reģionu robežām.

Iedzīvotāju skaits desmit gadu laikā no 2010. līdz 2020. gadam Latvijā kopā ir samazinājies par 10,0%, savukārt Latgales reģionā iedzīvotāju skaits ir samazinājies gandrīz par vienu piekto daļu jeb 18,5%. Vienīgās pozitīvās iedzīvotāju skaita izmaiņas vērojamas Pierīgas reģionā, kur iedzīvotāju skaits pieaudzis par 0,1% jeb 548 iedzīvotājiem. Rīgas statistikas reģionā jeb Rīgas valstspilsētā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 6,8%.

1. tabula

Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas Latvijā un statistikas reģionos, 2010.–2020. gadā

Iedzīvotāju skaits, blīvums atšķirīgās apdzīvoto vietu struktūrās ir viens no nozīmīgākajiem reģionālās attīstības izaicinājumiem Latvijā. Arī NAP 2027 minēts, ka ne tikai depopulācija, bet arī iedzīvotāju novecošanās rada jaunas vajadzības, kuras ir jārisina pašvaldībās. Iepriekš minēto faktoru kopums apliecina, ka pietiekams iedzīvotāju skaits ir priekšnoteikums veiksmīgai dažādu pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās, t.sk. uzņēmējdarbības attīstības jomā.

1. attēls

Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistikas reģionos un to faktori 2010. un 2020. gadā

Vērtējot iedzīvotāju skaita izmaiņas 2010. un 2020. gadā, secināms, ka noteicošais faktors ir bijusi tieši migrācija. Vienlaikus migrācijas tendence ir būtiski mainījusies 2010. un 2020. gadā, kopējam migrācijas saldo virzoties uz pozitīvu tendenci (Pierīgas reģionā tas jau ir sasniegts).

Savukārt analizējot iedzīvotāju skaitu pēc vecuma, jāsecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju grupā lielākais iedzīvotāju skaits ir vecumā no 55-59 gadiem un vecumā no 30-34 gadiem. Tāpat tikai divās vecuma grupās ir pieaudzis iedzīvotāju skaits – 30-34 gadi un 35-39 gadi, kas ir saistāms ar augsto dzimstību šajās vecuma grupās astoņdesmitajos gados, gan ar remigrācijas procesu, kad daļa darbspējīgo iedzīvotāju atgriežas uz dzīvi Latvijā pēc prombūtnes ārvalstīs. Līdz ar to būtiska ir īres mājokļu pieejamība darbaspēka piesaistei reģionos.

2. tabula

Iedzīvotāju skaits pēc vecuma Latvijā, 2016.–2020. gadā

RPP ietvaros veiktā analīze liecina, ka īres mājokļu tirgus attīstība Latvijā un reģionos ir stagnējoša, jo pastāv ekonomiskie, administratīvie un normatīvie šķēršļi, kas kavē investīciju piesaisti zemo izmaksu īres mājokļu būvniecībā. Piemēram, šāds negatīvais aspekts ir ilgtermiņa finansējuma, kas būtu izmantojams 30 gadus vai ilgāk, trūkums, it īpaši reģionos. Šādu situāciju pastiprina apstāklis, ka nekustamā īpašuma attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz Rīgas robežām⁶. Latvijā novērojama ļoti lēna daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanās. Salīdzinājumā ar citām OECD dalībvalstīm, Latvijā jau ilgstoši ir viens no zemākajiem ekspluatācijā nodoto dzīvokļu īpatsvariem pret kopējo dzīvojamo fondu - 2015.gadā ekspluatācijā tika nodoti tikai 0,2% dzīvokļu no kopējā dzīvokļu fonda.

Vienlaikus reģionālās politikas ietvaros īstenoto un plānoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā reģionos ir izveidotas vai plānotas darba vietas, kas attiecīgi veido nepieciešamību pēc mājokļiem. Tā, piemēram, VARAM reģionālā remigrācijas atbalsta ietvaros un pēc CSP datiem 2020. gadā Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionos ir atgriezušies 2374 remigranti.

Turpmākajos gados, ņemot vērā prognozēto jaunradīto darba vietu skaitu atbalsta programmu ietvaros, kā arī vecuma grupu 15-19 gadi, kuri ir potenciālie darba ņēmēji un tuvāko 10 gadu laikā būs papildus pieprasījums (pēc CSP datiem pieaugums būs 3000), radīsies papildu pieprasījums pēc mājokļiem.

Pēc VARAM 2020. gada decembrī veiktās pašvaldību aptaujas par nepieciešamajiem aizdevumiem īres dzīvokļu izveidošanai, konstatēts, ka kopumā pašvaldībās būtu nepieciešamība pēc 1323 dzīvokļiem (plašāka informācija ziņojuma sadaļā "Valsts kases aizdevumi īres dzīvokļu izveidošanai reģionos"). Līdz ar to ar VARAM atbalstu plānots nosegt ievērojamu apjomu no tirgus nepilnības. Līdzīgu pieprasījumu pēc nepieciešamajiem mājokļiem atspoguļo EM veiktās aptaujas rezultāts. Pēc EM veiktās aptaujas 2021. gada februārī konstatēts, ka aptuveni 1400 dzīvokļi nepieciešami uz šo brīdi⁷.

Mājokļu pieejamības situācija Latvijā ir analizēta OECD 2020.gada 17.jūnijā publicētajā sadarbības projektā "Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā" (turpmāk – OECD projekts). OECD projektā norādīts tirgus nepilnības apmērs, ka pieejamu mājokļu trūkst aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Ņemot vērā OECD konstatēto, mājokļu pieejamība būtu jānodrošina 363 tūkstošus mājsaimniecību (mājsaimniecību skaits Latvijā 825,2 tūkst.).

Attiecībā uz mājokļu izdevumiem jāmin tas, ka izdevumi par mājokli ir atkarīgi no tā, vai mājoklis mājsaimniecībai atrodas īpašumā, vai tieši pretēji - tiek īrēts. Kopējos izdevumus par mājokli var palielināt arī tāda pozīcija kā kredītmaksājumu veikšana, ja mājoklis ir iegādāts par aizņēmumu kredītiestādē, kā arī izdevumi par īri – gadījumos, kad mājoklis tiek īrēts. Jānorāda arī uz tādu īres tirgu sadārdzinošu faktoru, kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana īres maksai.

Izstrādājot mājokļa pieejamības atbalsta programmu tiks noteikta pieejama mājokļa īres maksa.

Jāņem vērā, ka tādas izdevumu pozīcijas kā apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie regulārie maksājumi arvien pieaug. Vienlaikus īpašumā esoša mājokļa uzturēšanai ir jārēķina arī mājokļa kārtējā remonta, ikdienas uzturēšanas izdevumi, kā arī apdrošināšanas izmaksas.

Ņemot vērā, ka Centrālā statistikas pārvalde neapkopo datus par mājsaimniecību izdevumiem, atsevišķi izdalot izdevumus, kas rodas, dzīvojot sev piederošā jeb īpašumā esošā mājoklī vai īrētā mājoklī, tik detalizētu griezumu nepieļauj arī esošais izlases apjoms⁸, tālākā informācija ir norādīta par kopējiem provizoriskajiem ar mājokļa uzturēšanu saistītajiem izdevumiem.

Laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam no visu preču un pakalpojumu izdevumu sadaļas mājsaimniecību izdevumi par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem ierindojas pirmajā vietā, veidojot 23,3% 2019. gadā no mājsaimniecību patēriņa kopējā izdevumu struktūras. Savukārt otrajā vietā 2019. gadā ierindojas izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, attiecīgi 14,6%. Mājsaimniecību patēriņa kopējā izdevumu struktūru pa izdevumu pozīcijām laikam posmā no 2013. līdz 2019. gadam skatīt pielikumā 2. pielikumā "Ar mājokļu uzturēšanu saistītie izdevumi" (turpmāk – 2. pielikums).

2. attēls

Mājsaimniecību patēriņa kopējā izdevumu struktūra (%)

No mājsaimniecību izdevumiem ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz vienu mājsaimniecību veido būtisku sadaļu no mājsaimniecību kopējā budžeta, tā piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, viena mājsaimniecība mēnesī iztērē Zemgalē – 153 euro, Kurzemē – 130 euro, Vidzemē – 131 euro un Latgalē – 106 euro, lai uzturētu mājokli. Kopējos ar mājokļu uzturēšanu saistītos izdevumus uz vienu mājsaimniecību mēnesī laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam skatīt 2.pielikumā.

3. tabula.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi statistikas reģionos (euro mēnesī⁹)

Latvijas reģionos ir zemāki mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, turklāt reģionos joprojām trūkst iespējas īrēt vai iegādāties mājokli jaunā projektā, jo, izvērtējot iedzīvotāju maksātspēju reģionos, jauno projektu izmaksas joprojām ir pārāk lielas.¹⁰ Zemie mājsaimniecību ienākumi ir tādi ienākumi, kas neļauj tirgus apstākļos mājsaimniecībām nopirkt dzīvokļus un tie neattiecas uz 1. kvintiles grupu kā sociālo pakalpojumu klientiem (pēc CSP datiem 214 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 2020. gadā). Tā, piemēram, informācija no sludinājumu portāliem liecina, ka reģionu pilsētās jauni dzīvokļi ilgtermiņa īrei patreiz nemaz netiek piedāvāti. Tostarp privātpersonu izīrētie īpašumi ir mazā skaitā un ne visos gadījumos tādā tehniskajā stāvoklī, lai tie vispār būtu praktiski apdzīvojami.

Latvijā mājokļa pārdošanas un īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas attiecīgi par 83,6% un 35%¹¹.

Arīdzan NAP 2027 paredz, ka mājokļu politika tiks veidota, ņemot vērā arī dažādu vecuma grupu un sociālo grupu mājokļu vajadzības, nodrošinot pietiekamu valsts atbalstu mājokļu pieejamībai īpašām grupām un sociālo mājokļu veidošanai.

OECD pētījumā secina, ka šāda situācija mājokļu jomā ierobežo arī darbaspēka mobilitātes iespējas. Pētījumā tiek rekomendēts valstī izstrādāt instrumentus, kā stimulēt plašākām iedzīvotāju grupām pieejamu īres mājokļu tirgu un dažādojot mājokļu nodrošinātāju piedāvājumu. Proti, pieejamāks īres mājokļu tirgus var sekmēt ekonomikas atveseļošanos, ņemot vērā iedzīvotāju darbaspēka mobilitātes iespējas.

Savukārt, Eiropas Komisijas ziņojumā¹² uzsvērts, ka iekšējā darbaspēka mobilitāte ir būtiska, lai norisinātos ekonomiskā izaugsme ārpus Rīgas. Viens no apgrūtinājumiem, lai iedzīvotāji pārceltos uz darba vietām reģionos, ir īres mājokļu trūkums. Šis bieži ir noteicošais faktors iedzīvotājiem, kuri nevar atrast darbu savā dzīvesvietā, pārcelties uz ārzemēm, nevis pārvietoties un sameklēt darbu valsts iekšienē. Ieguldījumi mājokļos ārpus Rīgas ir bijuši nelielā apjomā iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ un ir konstatēts ilgtermiņa finansējuma trūkums.

3. Valsts atbalsta programmas mājokļu atbalstam un to izmantošana

Patreiz valsts finansiālais atbalsts tiek realizēts caur valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM (turpmāk – ALTUM) mājokļu garantijas programmu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. Līdz 2019. gada beigām ALTUM ir izsniedzis vairāk nekā 13 000 garantiju gandrīz 109 milj. euro vērtībā. Šis atbalsts samazina pirmās iemaksas apjomu un ir mērķēts uz mājsaimniecībām ar stabiliem ienākumiem. Tomēr šis atbalsts ir grūti pieejams mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.¹³

Attiecībā par ALTUM sniegto Mājokļu garantiju programmas ietekmi uz kreditēšanu, t.sk., reģionos, publiski pieejamā informācija reģionālajā griezumā norāda, ka ALTUM Mājokļu garantiju programmas ietvaros 78% (vērtēts pret 100%) izsniegtas garantijas ir mājokļu iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem Rīgā un Pierīgā, vienlaikus norādīts, ka garantijas aktīvi tiek saņemtas tādās pilsētās kā Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Valmiera, taču pārējā Latvijas teritorijā situācija ir vērtējama negatīvi, piemēram, Latgales plānošanas reģionā tikai 2% (vērtēts pret 100%) piešķirtas garantijas¹⁴.

ALTUM mājokļu garantijas visvairāk piešķirtas Rīgā un Pierīgā, kas apliecina, ka kreditēšana reģionos nav pietiekama.

Lai noskaidrotu situāciju par aizdevumiem tirgū reģionos, VARAM 2021. gadā veica statistikas datu apkopojumu par komercbanku aizdevumiem nekustamajos īpašumos un būvniecībā laika periodā no 2017. – 2019. gadam.

Tendence liecina, ka kopumā darījumos ar nekustamajiem īpašumiem aizdevumi visvairāk piešķirti Rīgā un Pierīgā, kas atkārtoti apliecina, ka kreditēšana reģionos nav pietiekama.

3. attēls.

Vidējais aizdevuma apmērs¹⁵nozarē "Operācijas ar nekustamo īpašumu" laika periodā no 2017. gada līdz 2019. gadam

4. Pašvaldību rīcībā esošie instrumenti mājokļu atbalstam un to izmantošana

Pašvaldību rīcībā ir instrumenti, lai veicinātu atsevišķām iedzīvotāju grupām sniegt atbalstu mājokļu jomā, bet tie ir nepietiekami, lai atrisinātu mājokļu pieejamības problēmu reģionos.

Vistiešāk mājokļu politikas īstenošana attiecas uz pašvaldībām, kur tiesiskais regulējums paredz noteiktus pienākumus, proti:

• pašvaldībām ir pienākums nodrošināt īres dzīvokļus noteiktām personu grupām (pašvaldības īres dzīvokli, sociālo dzīvokli vai servisa dzīvokli);

• pašvaldībām ir pienākums sniegt dzīvokļa pabalsta noteiktām personu grupām (balstīts uz ienākumu pārbaudi, nodrošinot palīdzību zemo ienākumu grupai);

• pašvaldībām ir pienākums sniegt dažādus sociālos pakalpojumus, kas netieši vai daļēji risina mājokļa problēmu (krīzes centri, īslaicīgā uzturēšanās mītne, grupu dzīvoklis, patversmes)¹⁶.

Pašvaldības bez augstāk noteiktajiem pienākumiem var izmantot normatīvajā regulējumā paredzētās iespējas.

Valsts kases aizdevumi īres dzīvokļu izveidošanai reģionos.

Pašvaldībām kopš 2021. gada ir pieejams Valsts kases aizdevums īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, veicot ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu. No šīs aizdevumu programmas pašvaldības izvēlas saņemt aizņēmumu, lai risinātu sociālo mājokļu problēmas dažādām pašvaldības iedzīvotāju mērķa grupām. Īres dzīvokļu izveidošanai reģionos pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, veicot ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu – 2021. gadā atbalstīti septiņi projekti četrās pašvaldībās. Projektu ietvaros tiks izveidoti īres dzīvokļi 14 890 m² platībā (aizdevums 4 239 478,63 euro)¹⁷.

2022. gada aizdevumu programmā ir saglabāts aizdevuma mērķis "īres dzīvokļu izveidošana ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, veicot ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu, ja būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1000 euro par 1 m²", līdz ar to ir paredzēts finansējums arī īres dzīvokļu izveidošanai. Vienlaikus, šī aizdevumu programma nerada risināju jaunu īres mājokļu izveidei, Pamatā atbalsts tiek sniegts dažādām sociālajām grupām, bet mazākā mērā – speciālistiem, līdz ar to mērķis ir diversificēt atbalsta instrumentus mājokļu jomā plašākām iedzīvotāju grupām.

VARAM 2020. gada decembrī veica pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu, vai pašvaldībām būtu interese saņemt aizdevumu īres dzīvokļu izveidošanai. Aptaujā piedalījās 63 pašvaldības, no kurām 41 pašvaldība jeb 65% atbildēja apstiprinoši. Savukārt 22 pašvaldības jeb 35% no pašvaldībām, kuras piedalījās aptaujā, atbildēja noraidoši.

Pašvaldības, kas aptaujā atbildēja apstiprinoši, norādīja, ka kopējais rindā esošo cilvēku skaits ir 3902, vidēji pašvaldībā 95 cilvēki. No tiem kvalificēto speciālistu skaits rindā šajās pašvaldībās ir 182. Teorētiski šajās pašvaldībās būtu nepieciešamība pēc 1323 pieejamiem dzīvokļiem.

4. tabula

Aptaujas rezultāti par pašvaldību interesi īres mājokļu nodrošināšanā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo, 2020. gadā Pierīgas reģionā migrācijas tendence bija pozitīva, proti, uz dzīvi reģionā pārcēlušies 3767 iedzīvotāji. Lai arī citviet reģionos ilgtermiņa migrācijas saldo rādītāji vēl saglabājas negatīvi, vērojama pozitīva migrācijas tendence (skat. 1.attēlu). Tādējādi bez pašvaldību aptaujas rezultātā noskaidrotajai nepieciešamībai pēc 1323 īres dzīvokļiem vēl būtu nepieciešami arī īres dzīvokļi tiem, kuri atgriezušies uz dzīvi kādā no reģioniem. Tādējādi pašvaldībās nepieciešamība pēc mājokļiem ir arī ārpus tradicionāli veidojušās dzīvokļu rindas vismazāk aizsargātajām mājsaimniecībām dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām, nodrošinot mājokļus piem. jaunajiem speciālistiem vai darbaspēkam, kas piesaistīts uzņēmējdarbības attīstības projektu ietvaros attiecīgajā pašvaldības teritorijā.

Bezmantinieka mantas nodošana palīdzībai dzīvokļu jautājumu risināšanā.

VARAM pieejamā informācija liecina, ka 2021. gadā pašvaldībām ir nodots 31 nekustamais īpašums, kas atzīts par bezmantinieka mantu. Ņemot vērā, ka pārsvarā bezmantinieka dzīvokļi vai dzīvojamās mājas tiek nodoti palīdzībai dzīvokļu jautājumu risināšanā (no 31 nekustamā īpašuma, kas nodots pašvaldībām, 29 ir nodoti dzīvokļu jautājumu risināšanai), tas liecina, ka ilgtermiņā pašvaldībās ir nepieciešams risināt mājokļu pieejamības jautājumu, ne tikai atsevišķu īres dzīvokļu izveides līmenī, bet arī veidojot jaunas īres dzīvokļu ēkas un nodrošinot pieejamus īres mājokļus, īpaši ārpus Rīgas plānošanas reģiona, kur ir ierobežota kreditēšana no komercbankām

Palīdzība iedzīvotājiem kredītprocentu maksājumu segšanā.

Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.¹ pants paredz iespēju pašvaldībām sniegt palīdzību iedzīvotājiem kredītprocentu maksājumu segšanā, tādējādi paredzot iespēju nodrošināt palīdzību mājokļu pieejamībā darbaspēkam reģionos. Lai noskaidrotu aktuālo situāciju šādas palīdzības sniegšanā, VARAM organizēja pašvaldību aptauju, kas norisinājās no 2021. gada 15. oktobra līdz 29. oktobrim.

Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam iedalījumam uz VARAM aptaujas jautājumiem ir atbildējušas 35 pašvaldības (kopā no 43 pašvaldībām). No iesniegtajām pašvaldību atbildēm, tikai viena pašvaldība¹⁸ atbildēja, ka tā izmanto likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto palīdzības veidu, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā.

4. attēls

Aptaujas rezultāti norāda, ka Bauskas novada pašvaldības sniegtais kopējais finansiālais atbalsts 2020. un 2021. gadā nav vērtējams kā nozīmīgs finansiālajā ziņā (attiecīgi 333,59 euro un 2298,66 euro), bet salīdzinot viena sniegtā kredītprocentu maksājuma minimālos un maksimālos apmērus 2020. un 2021. gadā, secināms, ka viena sniegtā kredītprocentu maksājuma maksimālais apmērs 2021. gadā ir pieaudzis vairāk kā piecas reizes (līdz 1881,93 euro), attiecīgi 2021. gadā ir pieaudzis arī pašvaldības sniegtais kopējais atbalsts līdz 2298,66 euro, un tas ir vērtējams pozitīvi, kas liecina, ka ar šādu tendenci iedzīvotājiem ikgadēji paliktu nozīmīgāks šāda veida pašvaldības atbalsts.

Secinājums.

Atbalsta instruments, kas ietverts likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" darbojas, ja pašvaldībām ir pietiekošs dzīvojamais fonds. Taču šobrīd ir dzīvokļu iztrūkums – atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai īstermiņā būtu nepieciešams vismaz 1 323 īres dzīvokļi. Tāpat bez pašvaldību aptaujas rezultātā noskaidrotajai nepieciešamībai pēc 1323 īres dzīvokļiem vēl būtu nepieciešami arī īres dzīvokļi tiem, kuri atgriezušies uz dzīvi kādā no reģioniem. Tādējādi pašvaldībās nepieciešamība pēc mājokļiem ir arī ārpus tradicionāli veidojušās dzīvokļu rindas dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām, nodrošinot mājokļus ģimenēm, speciālistiem. Pašvaldībām kopš 2021. gada ir pieejams Valsts kases aizdevums īres dzīvokļu izveidošanai esošajos īpašumos, taču ne jaunu būvniecība. Mājokļu jautājums ir viens no vairākiem pašvaldībām aktuāliem aizdevumu mērķiem. Līdz ar to potenciālajā diskusijā par mērķu skaita palielināšanu, vienmēr būs ierobežots valsts budžeta resurss to atbalstam. Vienlaikus investīcijām jaunos mājokļos ir potenciāls izveidot atbalsta modeli, kas netiek ieskaitīts vispārējā valdības sektorā un līdz ar to neietekmē valsts budžeta deficītu, koncentrējot Valsts kases aizdevumu resursu uz tiem mērķiem, kur grūtāk to veikt. Viens no veidiem ir kapitālsabiedrības izveide mājokļu jautājumu risināšanai – lai tā nodrošinātu pietiekošus ieņēmumus no tirgus un kvalificētos ārpus valdības sektora, un ņemot vērā pašvaldības individuāli ierobežoto tirgus apmēru, tā būtu veidojama kā valsts kapitāl sabiedrība aptverot vairākus reģions kā potenciālu tirgus mērķteritoriju. Lai arī tā ir valsts kapitālsabiedrība, tā nav skatāma kā alternatīva pašvaldību kapitālsabiedrībām, bet drīzāk kā sadarbības partneris investīciju resursu piesaistei, kas neietekmētu valsts budžeta deficītu (plašāk par atbalsta modeli skatīt 8. nodaļā).

Apskatot arī citus pašvaldībām jau pieejamos atbalsta veidus, secināms, noteicošie ir nekustamā īpašuma tirgus un patēriņa faktori. Piemēram, pašvaldībām ir iespēja sniegt palīdzību iedzīvotājiem kredītprocentu maksājumu segšanā, taču tā nav plaši izmantota, jo tai ir zems iedzīvotāju pieprasījums. Savukārt zemais iedzīvotāju pieprasījums ir skaidrojams ar to, ka kredītprocentu atbalsts nav noteicošais faktors, bet gan citi, kā piemēram, patēriņš un iespējamais nodrošinājums, kā arī citi ar nekustamo īpašuma tirgu saistītie faktori.

Kopumā izvērtējot aptaujas rezultātus, VARAM secina, ka šobrīd pašvaldībām pieejamie atbalsta instrumenti nerada iespēju pašvaldībām risināt pamatproblēmu, lai būtu pieejami mājokļi plašākām iedzīvotāju grupām, ne tikai sociālajām grupām.

Ar mājokļu atbalstu plānots radīt pieejamus mājokļus augstāk minēto problēmu risināšanai, iespēju iedzīvotājiem izvēlēties, vai iegādāties dzīvokli īpašumā vai tikai īrēt (kas ir salīdzinoši ātrāks un ērtāks process).

5. Plānotais institūciju atbalsts mājokļu jomā

Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2021.–2027. gadam mājokļu atbalsts tiek plānots no vairāku institūciju puses, izstrādājot atbilstošu normatīvo regulējumu. EM kā atbildīgā ministrija par mājokļu politikas izstrādi ir izstrādājusi un virza vairākas iniciatīvas:

• Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Noteikumus par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros. Minētos noteikumus ir paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā š.g. jūlijā un atbalsta programmu uzsākt š.g. augustā. Tās ietvaros ALTUM nodrošinās ilgtermiņa aizdevumus un kapitāla atlaidi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecības projektu attīstīšanai reģionos. Īres tiesības būs pieejamas mājsaimniecībām, kurām nav pietiekoši ienākumi mājokļu iegādei vai īrei uz tirgus nosacījumiem. Piedāvātais risinājums ir ilgtermiņa, jo aizdevuma atmaksas un īres ieņēmumi tiks novirzīti jaunu īres māju būvniecības finansēšanai.

• Ekonomikas ministrija Darbības programmas "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programma" 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" ietvaros izstrādā noteikumu projektu sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, kura ietvaros pašvaldības varēs saņemt finansējumu esošo īres un sociālo dzīvokļu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Programmas mērķis ir nodrošināt mājokļa pieejamību sociāli mazaizsargātām personām un vienlaikus samazināt rindas uz pašvaldību dzīvokļiem.

Ekonomikas ministrijas darbības, kas skar mājokļu politiku (tai skaitā informācijas iegūšana, izpēte, datu analīze), tās izstrādi un pasākumu ieviešanu reģionālā skatījumā vērtējamas izmantojot RPP, iesaistot VARAM kā atbildīgo institūciju par pamatnostādņu īstenošanu.

5. tabula

6. Tirgus nepilnības pamatojums

RPP sacīts, ka iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un pirktspēja ir galvenais iemesls mājokļu pieejamības problēmām kā reģionos, tā arī Rīgā un Pierīgā, ņemot vērā pieaugošās mājokļa izmaksas.

Tirgus nepilnību pamato OECD veiktie pētījumi, Eiropas Komisijas ziņojumi par Latviju, Latvijas ekonomiskie attīstības pārskati, kā arī VARAM 2021. gadā veiktais statistikas datu apkopojums par komercbanku aizdevumiem nekustamajos īpašumos un būvniecībā,

Attiecībā uz privātā sektora investīcijām īres namu būvniecībā Latvijas ekonomiskas attīstības pārskatā²¹ norādīts, ka privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā uz tirgus nosacījumiem ir nepietiekamas. Pieejamie kreditēšanas termiņi ir īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņiem, kas palielina izmaksas par dzīvojamo telpu.

Secināms, ka apstākļi, kas kavē mājokļu aprites un īres tirgu, kā arī sadārdzina īres maksas, ir šādi: dzīvojamo telpu trūkums reģionos, brīvais tirgus nespēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu mājokļu pieejamībā, neveidojas jauns īres tirgus, komersantiem šis bizness nav rentabls. Viens no būtiskākajiem iemesliem īres mājokļu trūkumam reģionos ir iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un pirktspēja. Kopumā nosauktie apstākļi kavē uzņēmējdarbības attīstību reģionos.

Ar VARAM atbalsta mehānismu plānots novērst tirgus nepilnību – situāciju, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, ir identificēts konkrēta pakalpojuma trūkums

7. Ārvalstu pieredze mājokļu atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem

Piemērs, kas attiecas uz Amerikas Savienoto Valstu Masačūsetsas pavalsts galvaspilsētu Bostonu:

Bostonas plānošanas un attīstības aģentūra²² ir pašvaldības aģentūra²³, kuras uzdevums primāri ir nodrošināt attīstību Bostonas pilsētā – gan nekustamo īpašumu, t.sk. mājokļu jomā, gan arīdzan saglabāt rūpniecībai paredzētās zonas, kā arī atbalstīt komersantus, sekmējot nekvalitatīvas infrastruktūras attīstību rūpniecībai paredzētajās teritorijās. Mājokļi lielākoties ir pieejami īrniekiem ar ienākumiem līdz 70% no reģiona vidējā ienākumu līmeņa. Lai šādus mājokļus nodrošinātu, aģentūra slēdz līgumus ar nekustamā īpašuma attīstītājiem.

Piemērs, kas attiecas uz Polijas pilsētu Poznaņu:

Poznaņas pašvaldības piemērā²⁴ tika izveidoti 1300²⁵ pieejami dzīvokļi, kuri tika finansēti no Eiropas investīciju bankas aizņēmuma 33 milj. euro apmērā. Kopējās šāda projekta izmaksas bija 66 milj. euro. Šāda projekta īstenošana ļauj mājokli iegūt tādām personu grupām, kuras nevar pretendēt uz pašvaldības mājokli ņemot vērā kādus specifiskus sociālos kritērijus. Vienlaikus šīm personām kā potenciālajiem mājokļu izmantotājiem ir salīdzinoši augsti ienākumi un var atļauties maksāt īri, tomēr nav iespējas iegādāties mājokli pēc tirgus cenas.

8. Risinājums (risinājuma varianti) un ietekme uz problēmas risināšanu

Konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā "Mājokļu Fonda modeļu varianti" (turpmāk – 1. pielikums) apskatīti vairāki varianti, kas attiecīgo problemātiku risinātu, sniedzot izmaksu novērtējumu. Ziņojumā ir sniegta atbalstāmā risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Norādāms, ka konceptuālais ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par labāko risinājumu pieejamā mājokļa nodrošināšanai, radot priekšnoteikumus cilvēkkapitāla piesaistei un uzņēmējdarbības veicināšanai. Attiecīgi konkrētas normas iespējams noteikt pie attiecīgā normatīvā akta – pirms likumprojekta "Mājokļu Fonda likums" un Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" dibināšanu"" iesniegšanas Ministru kabinetā.

Konceptuālā ziņojuma izstrādes gaitā tika apskatīti vairāki Mājokļa Fonda modeļu varianti, kas apkopoti konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā.

Svarīgs nosacījums, kas tika vērtēts, ir veidojamās Mājokļu Fonda institūcijas neiekļaušana vispārējās valdības sektorā un tas, ka VARAM priekšlikums atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas (turpmāk – EKS) metodoloģijai tiks īstenots, ņemot vērā tirgus principus.

Vispārējās valdības sektors ietver visas institucionālās struktūras, kas ir ārpustirgus ražotājs (non-market producer) un kuru kontrolē valdība. Lai veidojamo institūciju neiekļautu vispārējā valdības sektorā, nepieciešams nodrošināt, ka preces/pakalpojuma cenu veido vairāk kā 50% no tirgus cenas (neietekmē subsīdijas; pārdots vairāk kā 50% ne-valdības sektora klientiem). Vienlaikus šāda cenas proporcija arī noteic, ka vairāk kā 50% ieņēmumu veidojas no tirgus apstākļos gūtiem ienākumiem un peļņas.

Līdz ar to, apskatot modeļus, tika izvērtēti šādi darījuma veidi vismaz 50% tirgus ieņēmumu nodrošināšanai:

1. Dzīvokļu īre un pārdošana (ierobežotā apjomā);

2. Dzīvokļu īre un pārdošana (ierobežotā apjomā), papildinot ar industriālo teritoriju īri un pārdošanu (ierobežotā apjomā);

3. Dzīvokļu īre un pārdošana (ierobežotā apjomā), papildinot ar citu kapitālsabiedrību ieņēmumiem, kur potenciāli ir "tirgus".

Ņemot vērā darījumu veidus, tika apskatīti arī potenciālie pārvaldes modeļi:

1. Valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāja funkcija noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam.

2. Publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder VARAM un vairākām pašvaldībām;

3. Publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder vairākām pašvaldībām;

4. Valsts aģentūra, administrējot Valsts kases vai Eiropas Investīciju bankas (turpmāk – EIB) programmu;

5. Publiski privātā partnerība (turpmāk – PPP)²⁶ ar publiski privātu kapitālsabiedrību, ko veido pašvaldības un VARAM;

6. PPP ar valsts aģentūru, kas apsaimnieko aizņēmuma programmu un slēdz līgumus ar pašvaldībām par PPP projektiem.

Izvērtējot apskatītos Mājokļa Fonda valsts atbalsta modeļu variantu priekšrocības un trūkumus, ņemot par pamatu gan vispārējās valdības sektora definīciju (iespēju veidot institūciju ārpus tā), gan tirgus principus, institūcijas izveidošanas organizatoriskos un finanšu avotus, kā arī izmaksu novērtējumu, Mājokļu Fondu tiek piedāvāts veidot, balstoties uz šādiem priekšnoteikumiem:

• Darījuma veids veidojamajai Mājokļu Fonda institūcijai – 1.variants (skatīt 1. pielikumu), kas ir ieņēmumi no dzīvokļu īres par pieejamu īres maksu un dzīvokļu pārdošanas (ierobežotā apjomā);

• Pārvaldības forma veidojamajai Mājokļu Fonda institūcijai – 1.variants, kas ir valsts kapitālsabiedrība – vērtējot iespējas paplašināt darbības jomas kādā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kapitālsabiedrībām vai dibinot jaunu valsts kapitālsabiedrību atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam.

Fondā:

• Sākotnējo ieguldījumu veidotu EKI instrumenta finansējums. Turpmākā darbībā ir iespēja piesaistīt līdzekļus no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, piemēram, Valsts kases, EIB aizdevumu, u.c.; darījumos ar nekustamo īpašumu (īre un pārdošana, kas ir ierobežotā apjomā);

• Jānodrošina neatkarīga finanšu līdzekļu plūsma, lai varētu veikt regulārus ieguldījumus jaunu īres mājokļu būvniecībai;

• Mājokļu Fonda darbība balstīta uz izstrādātu valsts atbalsta politiku pašvaldībām – īrei pieejamu mājokļu jomā;

• Mājokļu Fonda ietvaros jāveicina videi draudzīgu mājokļu būvniecība, t.sk. energoefektīvu ēku būvniecība, kas nākotnē kā zema enerģijas patēriņa ēkas radīs ieguvumus to īpašniekiem, apsaimniekotajiem uzturēšanas izdevumu ziņā, kas arī atbildīs virzībai uz klimata neitrāliem risinājumiem.

Biznesa modelis (paredzētās rīcības, tajā skaitā ekonomiskais izvērtējums un izvērtējums darbības uzsākšanai nepieciešamajiem sākotnējiem ieguldījumiem) (turpmāk – ekonomiskais izvērtējums) tiks sagatavots pirms likumprojekta "Mājokļu Fonda likums" iesniegšanas Ministru kabinetā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" otro daļu, kas noteic, ka "Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības".

Līdz ar to, ekonomiskā izvērtējuma izstrādi pēc konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā pamato Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" otrā daļa. Kamēr Ministru kabinets konceptuāli nav pieņēmis lēmumu par ziņojuma virzību, nav pamatojums izstrādāt ekonomisko izvērtējumu, ņemot vērā arī apjomīgās izmaksas, kas nepieciešamas šāda ekonomiskā izvērtējuma izstrādei.

Vienlaikus VARAM ir uzsākusi darbu pie ekonomiskā izvērtējuma izstrādes, izveidojot iespējamos darbības modeļus veidojamajai valsts kapitālsabiedrībai "Mājokļu Fonda institūcija" laika periodam no 2023. līdz 2053. gadam, ņemot vērā aspektus par EKI finansēšanas un aizdevuma līdzekļu piesaistes iespēju, uzbūvējamo īres mājokļu skaitu, tas ir, kādu skaitu īres dzīvokļus var uzbūvēt un ne mazāk svarīgs ir sasniedzamā rezultāta ātrums, tas ir, cik ilgā laikā var sasniegt nepieciešamo īres dzīvokļu skaitu. Līdz ar to ekonomiskais izvērtējums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" otro daļu tiks noslēgts likumprojekta "Mājokļu fonda likums" izstrādes procesā.

Savukārt, partneri šādā modelī būtu pašvaldības un to kapitālsabiedrības. Tāpat ar pašvaldību dalību var tikt iesaistīti arī citi iesaistītie partneri, piemēram, veidojot sadarbības modeļus ar komersantiem – paredzēti vairāki atbalsta modeļi, t.sk. nodrošinot sadarbību ar tirgus dalībniekiem – pašvaldības kapitālsabiedrībai būvējot daļu vai visu, un piesaistot tirgus dalībnieku, kurš nodrošina apsaimniekošanu vai tālāko objekta attīstību.

Lai nodrošinātu augstāk minētā modeļa izveidi, VARAM sagatavos likumprojektu "Mājokļu Fonda likums", kas noteiks kārtību, kādā tiek veidots mājokļu fonds jeb valsts kapitālsabiedrība, kā arī atbalsta īstenošanas, uzraudzības un finansēšanas kārtību, attiecīgi pēc likumprojekta "Mājokļu Fonda likums" spēkā stāšanās sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu Fonda institūcija" un tiesību aktu projektu par EKI nepieciešamajiem līdzekļiem.

5. attēls.

Mājokļu Fonda institūcijas plānotā darbības shēma

Lai piedāvātais modelis darbotos, ir iespējami vairāki pielietojami valsts atbalsta varianti, bet šajā gadījumā piemērotākais no tiem ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas piemērojams pieejamu mājokļu nodrošināšanai (affordable housing)²⁷.

Vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums ir saimnieciskās darbības, ko tirgus dalībnieki vieni paši bez valsts atbalsta nespēj sniegt, nodrošinot, ka pakalpojums bez diskriminācijas ir pieejams visiem iedzīvotājiem reģionos, kur atbalsts ir nepieciešams, līdz ar to nav attiecināms princips par "acīmredzamu vērtējuma kļūdu".

Sniedzot palīdzību pašvaldībām valsts atbalsta veidā īres mājokļu nodrošināšanai, valstij/pašvaldībai ir īpaši jāpilnvaro konkrēts uzņēmums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Sniedzot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, atbilstoši regulējumam, ir noteikti kompensācijas ierobežojumi, kā arī ierobežotas peļņas iespējas, paredzot iespēju gūt "saprātīgu" peļņu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju²⁸, vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums (turpmāk – VTNP), ko dažkārt dēvē arī par sabiedrisko pakalpojumu, sevī ietver ideju, ka valstij/pašvaldībai vajadzētu iejaukties ekonomiskajos procesos tikai tad, ja tirgus nespēj nodrošināt to, kas ir būtisks iedzīvotājiem, proti, valsts/pašvaldība sniedz pakalpojumu tikai tirgus nepilnību apstākļos, kad tirgus dalībnieks (komersants), ja vadītos tikai no savām komerciālajām interesēm, nesniegtu vispār vai arī sniegtu citādā apmērā vai pie citādiem nosacījumiem, nekā to definējusi valsts, piemēram, ievērojot valsts izvirzītos nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma cenu, objektīvi noteiktiem kvalitātes kritērijiem, pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa un dzīvesvietas, un tamlīdzīgi.

VTNP ir pakalpojums visas sabiedrības interesēs, tāpēc, lai noteiktu vai palīdzība pašvaldībām valsts atbalsta veidā īres mājokļu nodrošināšanai kā atbalsta pasākums kvalificējas kā VTNP ir jāņem vērā šādi kritēriji²⁹:

• vai pakalpojumu var kvalificēt kā VTNP – pakalpojums ir/nav definēts Latvijas Republikas normatīvajos aktos kā VTNP;

• vai plānotais VTNP ir atbilstošs tam, lai uz to varētu attiecināt VTNP lēmuma darbības jomu – plānotais VTNP atbilst vienam no VTNP lēmuma nosacījumiem, Mājokļu Fonda gadījumā – kompensācija par VTNP sniegšanu, kas ņem vērā sociālās vajadzības saistībā ar veselību un ilgtermiņa aprūpi, bērnu aprūpi, piekļuvi un reintegrāciju darba tirgū, sociālajiem mājokļiem un neaizsargāto grupu sociālo integrāciju;

• vai pilnvarojuma periods, kuru plānots noteikt VTNP sniedzējam ir vienāds vai īsāks par desmit gadiem – VTNP lēmums piemērojams tikai tad, ja pilnvarojuma periods ir vienāds vai īsāks par desmit gadiem, kā arī regulējums paredz iespēju pilnvarojuma periodu noteikt saskaņā ar amortizācijas periodu;

• vai pilnvarojuma akts atbilst VTNP lēmumā noteiktajam – t.sk. ir noteikts konkrēts uzņēmums, kuram uzticēts VTNP pienākums un attiecīgā teritorija, kurā tas nodrošināms;

• vai institūcija, kura ir uzlikusi VTNP sniegšanas pienākumu, pilnvarojuma aktā ir ietvērusi nosacījumus kompensācijas noteikšanai – kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot VTNP pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu;

• u.tml.

Lai risinātu iepriekš aprakstīto situāciju un lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus, ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 1. pielikumu, VARAM rosina izveidot Mājokļu Fondu, kas valsts atbalsta veidā sniedz palīdzību pašvaldībām šādu pieejamu (affordable) mājokļu nodrošināšanai.

Atbalsta instruments būs pieejams visos plānošanas reģionos.

Atbalsta piešķiršanā tiks ievērots princips par iekšzemes kopprodukta apgriezto proporcionalitāti (plānošanas reģionam ar mazāko iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju piešķirot lielāko finansējumu). Iekšzemes kopprodukta proporcionalitāte cieši korelē ar reģionālajām atšķirībām mājokļu kreditēšanā – ir grūtības saņemt kredītu vietās ar zemāku iekšzemes kopproduktu.³⁰ Mērķis – atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021–2027. izvirzītajam mērķim "[338] Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi" un Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzstādījumiem reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, radot priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai un cilvēkresursu piesaistei, ka katrā novada centrā un valstspilsētā ārpus Rīgas plānošanas reģiona tiek nodrošināti pieejami mājokļi: vismaz 120 īres dzīvokļi (trīs daudzīvokļu mājas, katrā 40 īres dzīvokļi);

atbilstoši augošajam pieprasījumam pēc jauniem mājokļiem, kopā ilgtermiņā tiks izveidoti 4000 īres dzīvokļi.

9. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kārtējais saimnieciskais gads (2023. gads) un turpmākie trīs gadi: ir paredzama šī priekšlikuma ietekme uz valsts budžetu, jo nepieciešamais finansējums darbības uzsākšanai tiks piesaistīts no EKI instrumenta.

Lai veidojamo institūciju neiekļautu vispārējā valdības sektorā un neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējā valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, priekšlikums sadarbībā ar FM tiks saskaņots ar kompetentajām statistikas iestādēm pirms likumprojekta "Mājokļu Fonda likums" iesniegšanas Ministru kabinetā.

Lai īstenotu konceptuālajā ziņojumā aprakstītos atbalstāmos priekšlikumus, sākotnēji nepieciešamais finansējums tiks piesaistīts no EKI instrumenta līdzekļiem. Priekšlikumu ietvaros ir paredzama ietekme uz valsts budžetu, jo nepieciešams finansējums darbības uzsākšanai tiek piesaistīts no EKI instrumenta līdzekļiem.

Konceptuālā ziņojuma ietvaros sagatavoti vairāki aprēķinu modeļi veidojamajai valsts kapitālsabiedrības "Mājokļa Fonda institūcija" darbībai no 2023. līdz 2053. gadam. Valsts budžeta finansējums EKI instrumenta ietvaros 2023. gadā sastāda 100 milj. euro (finansējuma sadalījums starp gadiem var tikt precizēts³¹), t.sk. administratīvo izmaksu segšanai. Papildus valsts budžeta līdzekļi administratīvo izmaksu segšanai netiks pieprasīti. Savukārt, turpmākai darbībai tiek piesaistīti līdzekļi no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, piemēram, EIB, Valsts kases vai jebkura cita aizdevuma. Modeļu pieeja atšķiras atkarībā no aktivitātes papildus finanšu līdzekļu piesaistē un jaunu dzīvokļu attīstībā.

Tāpat modeļos tika apskatīts mērķis noteikta dzīvokļu skaita sasniegšanai – katrā novada centrā un valstspilsētā tiek nodrošināti:

vismaz 120 īres dzīvokļi (trīs daudzīvokļu mājas, katrā 40 īres dzīvokļi);

atbilstoši augošajam pieprasījumam pēc jauniem mājokļiem, kopā ilgtermiņā tiks izveidoti 4000 īres dzīvokļi.

A. MODELIS - jaunu dzīvokļu attīstība līdz mērķa (4000 dzīvokļu) sasniegšanai

Nosacījumi

1) katru gadu tiek pārdoti 5 % no kopējā īres fonda;

2) 30 gadu laikā: EKI 100 milj. euro + aizņēmums 258 milj. euro + 158 milj. euro pašu ieņēmumi – sākot ar 2026.gadu katru gadu iegulda fonda līdzekļus un papildus aizņēmums;

Rezultāts – 4000 dzīvokļi tiek sasniegti 2035. gadā (saskaņā ar VARAM ilgtermiņa mērķi, katrā novadu centrā un valstspilsētā trīs daudzīvokļu mājas ar 40 dzīvokļiem vienā gadā).

B. MODELIS - jaunu dzīvokļu attīstība arī pēc mērķa (4000 dzīvokļu) sasniegšanas

Nosacījumi

1) katru gadu tiek pārdoti 5 % no kopējā īres fonda;

2) 30 gadu laikā: EKI 100 milj. euro + aizņēmums 1,018 miljardi euro + 918 milj. euro pašu ieņēmumi – sākot ar 2026. gadu katru gadu iegulda fonda līdzekļus un tiek ņemts papildu aizņēmums;

Rezultāts – 4000 dzīvokļi tiek sasniegti 2035.gadā (saskaņā ar VARAM ilgtermiņa mērķi, katrā novadu centrā un valstspilsētā trīs daudzīvokļu mājas ar 40 dzīvokļiem vienā gadā). Vienlaikus turpinot dzīvokļu attīstību, kopumā fonds izveido 8776 dzīvokļus (līdz 2053.gadam).

C. MODELIS - aizņēmums tikai pirmos 2 gadus

Nosacījumi

1) katru gadu tiek pārdoti 5 % no kopējā īres fonda;

2) 30 gadu laikā: EKI 100 milj. euro + aizņēmums 100 milj. euro + 50 milj. euro pašu ieņēmumi – sākot ar 2043. gadu vienreizējs 18 milj. euro fonda līdzekļu ieguldījums;

Rezultāts – 2755 dzīvokļi tiek sasniegti 2053. gadā.

Apskatot modeļus, secināms, ka atbilstošākais ir A. modelis, izvērtējot sasniedzamā rezultāta ātrumu. Tāpat šis modelis neturpina jaunu dzīvokļu attīstību pēc mērķa sasniegšanas, kas nodrošina ierobežotu ietekmi uz tirgu.

10. Tālākā rīcība

1. Ministru kabinetam atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" ieceri par Mājokļa Fonda dibināšanu, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāja funkcijas noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju.

2. Normatīvā regulējuma sagatavošana – VARAM deviņu mēnešu laikā pēc konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu "Mājokļu Fonda likums", ievērojot nosacījumu, ka tas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējā valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai. Priekšlikums sadarbībā ar Finanšu ministriju ir saskaņojams ar kompetentajām statistikas iestādēm pirms šī likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā.

3. VARAM sešu mēnešu laikā pēc likuma "Mājokļu fonda likums" spēkā stāšanās sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" dibināšanu"" atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai un mērķim un ievērojot, ka jaunas valsts kapitālsabiedrības izveidē ir ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums un tā piemērošana ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.

4. Jautājums par EKI instrumenta nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" darbības uzsākšanu, risināms, VARAM sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta "Mājokļu fonda likums" spēkā stāšanās sagatavojot un noteiktā kārtībā iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektu.

VARAM atbalsta īstenošanā tiks ievēroti komercdarbības atbalsta kontroli regulējoši normatīvie akti.

Valsts parāds un vispārējais valdības sektors

Lai Mājokļu Fonda darbība neradītu ietekmi uz valsts budžeta deficītu (ietekmi uz kopējo valsts parādu), tas būtu jāveido kā institūcija ārpus vispārējā valdības sektora.

Vispārējā valdības sektora definīcija – vispārējās valdības sektors ietver visas institucionālās struktūras, kas ir ārpustirgus ražotājs (non-market producer) un kuru kontrolē valdība.

Lai veidojamo institūciju, šajā gadījumā, Mājokļu Fondu neiekļautu vispārējā valdības sektorā un šo Mājokļa Fonda institūciju atzītu kā tirgus vienību, jāievēro divi kritēriji:

1) Tirgus vienība, kas realizē savus pakapājumus vai preces par ekonomiski nozīmīga cena.

Ir izdalāmas šādas vienības:

a. Tirgus vienība. Plānots, ka Mājokļu fonda institūcija savu pakalpojumu (īres mājokļu būvniecība) pārdod par ekonomiski nozīmīgām cenām;

b. Ārpus tirgus vienība. Ārpustirgus ražotāji parasti savu produkciju piedāvā bez maksas vai par cenām, kas nav ekonomiski nozīmīgas cenas. Ņemot vērā, ka Mājokļu fonda institūcija nenoteiks īres mājokļiem īri bez maksas, uzskatāms, ka Mājokļu fonda institūcija nav definējama kā ārpus tirgus vienība.

Ekonomiski nozīmīga cena. Mājokļu Fonda institūcija kā tirgus vienība savus pakalpojumus (īres mājokļi) pārdod par ekonomiski nozīmīgu cenu, kas atbilst skaidrojumam tā būtiski ietekmē produktu daudzumu, kādu ražotāji vēlas piegādāt, un produktu daudzumu, kādu pircēji vēlas pirkt. Šādā gadījumā nav iespējams noteikt mājokļiem īri bez maksas.

Turklāt, jāievēro, ka Mājokļa Fonda institūcijai kā tirgus vienībai ekonomiski nozīmīgas cenas apmērs jāveido tā, lai pakalpojuma (īres mājokļi) cenu veido vairāk kā 50% no tirgus cenas. Proti, vairāk kā 50% no Mājokļa Fonda institūcijas ieņēmumiem ir jāveidojas no tirgus apstākļos gūtiem ienākumiem un peļņas. Jāņem vārā, ka gadījumā, ja vairāk kā 50% no pakalpojuma izmantotājiem ir valdības sektors (piemēram, pašvaldības), jāvērtē, vai neveidojas dabīgā monopola stāvoklis un pastāv konkurence.

Ja iepriekš minētais netiek izpildīts, tad institūcija nav uzskatāma kā tirgus vienība un ir t.s. ārpus tirgus vienība.

2) Lēmumu pieņemšanas autonomija no valdības.

Lēmumu pieņemšanas autonomija no valdības. Lai tiktu izpildīts šāds kritērijs, Mājokļu Fonda institūcijas valdes vai padomes vairākumam ir jābūt ne valdības pārstāvjiem, kā arī tiem nevar būt veto tiesību lēmumu pieņemšanai¹.

Vairākums valdes vai padomes locekļu būtu jāieceļ atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta sestajā daļā noteiktajam par neatkarīgiem padomes locekļiem, t.sk. neatkarīgs padomes loceklis nav kapitāla daļu turētāja vai tā padotības iestādes amatpersona vai darbinieks.

Autonomija no valdības lēmumu pieņemšanā netiek ietekmēta vai mazināta, ja valdība ir noteikusi pakalpojuma izpildes standartu, kas tiek uzlikts visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Autonomija no valdības lēmumu pieņemšanā tiek parādīta arī ar lēmumu pieņemšanas procesu institūcijā, proti, tai ir jāievēro neatkarība no kapitāla daļu turētājiem (dibinātājiem). Turklāt neatkarību var pierādīt arī īstenojot kontroli pār saviem aktīviem un saistībām, uzņemoties saistības, stājoties līgumattiecībās institūcijas vārdā ar mērķi radīt pelņu un Mājokļu Fonda institūcijas gadījumā, peļņa tiks investēta jaunos īres mājokļu būvniecības projektos. Lēmumu pieņemšanas autonomijas trūkums attiecībā uz viņu galvenajām funkcijām ir gadījumos, ja pastāv valdības ierobežojumi gan aktīvu, gan pasīvu pusē².

Ja iepriekš minētais netiek izpildīts, tad institūcija nav uzskatāma par neatkarīgu no valdības, piemēram, gadījumā, kad institūcijas valdes vai padomes sastāvā vairākums ir valsts amatpersonas un inistitūcija ir jāklasificē kā vispārējās valdības sektora vienība. Līdz ar to arī pretēji – ja vairākums locekļu nav valsts pārvaldes pārstāvji, bet gan konkursa kartība iecelti neatkarīgi pārstāvji, tad tas ir uzskatāms par ne valdības sektoru un var nodrošināt autonomiju savu galveno lēmumu pieņemšanā.

Ja izpildās augstāk minētie kritēriji (ieņēmumu apjoms no tirgus un lēmumu pieņemšanas autonomija no valdības), tad šāda institūcija netiks iekļauta vispārējā valdības sektorā. Līdz ar to šīs institūcijas saistības netiks ieskaitītas vispārējas valdības sektora saistībās, t.sk. izmantojot jebkuru tirgū esošo resursu piesaisti, t.sk. Eiropas Investīciju bankas (turpmāk – EIB) aizdevumu.

Mājokļa Fonda institūcijas darbība, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, tiks īstenota uz šādiem tirgus principiem:

a. publiskas funkcijas nodrošināšana – Mājokļu Fonda institūcija nodrošinās publiskas funkcijas nodrošināšanu – ar finansējuma piesaisti nodrošinās īres mājokļu būvniecību, kas tiks noteikts normatīvajā regulējumā – likumprojektā "Mājokļa Fonda likums";

b. sākotnējā ieguldījuma pienācīgas atdeves neesamība – lai Mājokļu Fonda institūcija spētu nodrošināt "normālu" un pietiekamu finansējuma atdeves līmeni, svarīgs būtu ne tikai sākotnējais Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, bet turpmākā darbībā piesaistītais finansējums no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, piemēram, EIB aizdevums, ANM vienreizējais finansējums;

c. finanšu risku uzņemšanās – tā kā Mājokļu Fonda institūcijai – valsts kapitālsabiedrībai visas valsts kapitāla daļas piederēs vienam turētājam (kapitāldaļu pārvaldība plānota sadarbībā starp VARAM, FM un EM) un Mājokļu Fonda darbībā paredzēts iesaistīt privātos partnerus (piemēram, attīstītājus un pārvaldniekus), attiecīgi finanšu riski ir jāuzņemas valsts kapitāla daļu turētājam (kapitāldaļu pārvaldība plānota sadarbībā starp VARAM, FM un EM), kas iekļaujas valdības sastāvā un privātajiem partneriem. Partnerattiecībās parasti tiek novērota zināma risku sadale starp valdību un partneriem³.

Lai izpildītu, ka institūcija kvalificējas kā tirgus vienība un tās pakalpojumiem ir ekonomiski nozīmīga cena, turpmākajās nodaļās tiks apskatīti potenciālie modeļi ieņēmumiem no tirgus. Tāpat lai nodrošinātu institūcijas neiekļaušanu vispārējā valdības sektorā un institūcijas lēmumu autonomiju, turpmākajās nodaļās tiks apskatīti pārvaldes modeļi.

Ieņēmumi no "tirgus"

Lai izpildītu augstāk minēto, būtisks ir biznesa modelis, kā nodrošināt pietiekošus ieņēmumus no "tirgus":

Pārvaldes modelis

Lai izpildītu nosacījumu par neiekļaušanos vispārējā valdības sektorā, piemērotākais veids ir publiskas personas kapitālsabiedrības forma, jo "institūcijai" jānodrošina vismaz 50% ieņēmumu no tirgus (preces/pakalpojuma cenu veido vairāk kā 50% no tirgus cenas). Ņemot vērā šo, kapitālsabiedrība pati pa tiešo piedalītos nekustamā īpašuma tirgū vai jebkurā citā papildus sektorā (pretējā gadījumā tā neizpilda nosacījumu par neiekļaušanos vispārējā valdības sektorā).

Izvēlei tika apskatīti šādi varianti (tabula Nr. 1).

Tabula Nr. 1.

Papildus informācijai citi apskatītie varianti, kas netiek piedāvāti tālāk vērtēšanai (tabula Nr. 2)

Tabula Nr. 2

Izvērtējot piedāvāto Mājokļa Fonda valsts atbalsta modeļu priekšrocības un trūkumus, kā arī sniegto izmaksu novērtējumu, VARAM secina, ka Mājokļa Fonda institūcija nav iekļaujama valdības sektorā, ņemot vērā, ka izpildās šādi kritēriji:

a. plānotie ieņēmumi no īres un pārdošanas var nodrošināt vismaz 50 % ieņēmumus no tirgus (piemērotākais ir 1. variants veidojamās institūcijas darījuma veidam);

b. pārvaldes modelis, kurā atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajiem principiem, tiks nodrošināta vairākums neatkarīgu padomes locekļu dalība autonomu lēmumu pieņemšanā (1. variants pārvaldes modelim valsts kapitālsabiedrībai, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāju noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju). Būtisks ir pārvaldības formas efektivitātes aspekts – VARAM kā EKI instrumenta ieviesēja un turētāja loma. Tāpat būtiska ir sadarbība ar FM kā atbildīgo ministriju par valsts finanšu jomu.

1. tabula 

Mājsaimniecību patēriņa kopējā izdevumu struktūra (%) 

 2. tabula  

Kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz vienu mājsaimniecību mēnesī, euro 

3. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"