Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

1.2. organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Šo noteikumu II nodaļa ir piemērojama organizācijai, kura atbilst Grāmatvedības likuma 10. pantā noteiktajam apgrozījuma (ieņēmumu) no saimnieciskajiem darījumiem kritērijam un kura ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

3. Biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē (turpmāk – dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība), ir tiesīga izvēlēties kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tā atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajiem nosacījumiem un nodrošina šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktos reģistrus.

4. Nosakot organizācijas atbilstību apgrozījuma kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro pārskata gadā. 

5. Organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

6. Organizācija kārto grāmatvedību saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā Grāmatvedības likumu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumus Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumus Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai".

7. Organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, ņemot vērā gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskata noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus (​1. pielikums) vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu.

8. Ja naudas plūsmas uzskaiti veic divos atsevišķos žurnālos – kases grāmatā un kredītiestāžu kontu grāmatā –, kases grāmatā reģistrē kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no kases, bet kredītiestāžu kontu grāmatā – kontā kredītiestādē, kontā krājaizdevu sabiedrībā vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē esošā kontā (turpmāk – maksājumu konts) esošās bezskaidrās naudas iemaksas un izmaksas.

9. Šo noteikumu 7. un 8. punktā minētās kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu pārskatu datus hronoloģiskā secībā, sistemātiski sakārtojot tos un, ciktāl tas nepieciešams, papildinot ar grāmatvedības pierakstiem.

10. Lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus iekārto attiecīgus analītiskās uzskaites reģistrus (piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistru, materiālu uzskaites reģistru, debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru).

11. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība papildus šo noteikumu 10. punktā minētajiem reģistriem iekārto arī:

11.1. uzskaites reģistru, kurā norāda katram dzīvojamās mājas īpašniekam aprēķinātos un saņemtos maksājumus;

11.2. katras atsevišķas pārvaldāmas mājas dzīvokļu īpašnieku reģistru par noteiktajiem naudas maksājumiem uzkrājumu fondā, kurā norāda katra dzīvojamās mājas īpašnieka iemaksātos naudas maksājumus, kas paredzēti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam (piemēram, turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, remontam, atjaunošanai, pārbūvei), kā arī norāda šo līdzekļu izlietojumu pārskata gadā.

12. Organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā attiecīgajā žurnālā veiktajiem ierakstiem par saimnieciskajiem darījumiem, sagatavo ieņēmumu un izdevumu pārskatu pēc naudas plūsmas. Organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nepiemēro šo noteikumu 63., 67., 68., 69., 72. un 73. punktā noteikto kārtību un visus ieņēmumus norāda to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī.

13. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summu aprēķina un nosaka šādā kārtībā:

13.1. par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro;

13.2. nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu uzskaites reģistrā atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados aprēķināto ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas;

13.3. nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

13.3.1. naudas summu, par kādu tas iegādāts, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

13.3.2. ieņēmumos norādīto summu, kas norādīta ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi", ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, vai ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Saņemtie mantojumi", ja tie saņemti mantojumā vai citā veidā;

13.4. ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka organizācijas vadība (vadības institūcija). Šīs aprēķinātās nolietojuma summas norāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana".

14. Ja organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.

15. Ja organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no šādām pārskata daļām – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma (turpmāk – saīsinātais gada pārskats). Šajā gadījumā nepiemēro šo noteikumu IV un VII nodaļā minēto kārtību.

16. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk – bilances datums), kā arī par organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā.

17. Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.

18. Bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 2. un 3. pielikumā ​minētajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

18.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā gada pārskata datus;

18.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

18.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē gada pārskata paskaidrojumā;

18.5. posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par šo kopsummu sastāvdaļām, sīkāku sadalījumu ietver gada pārskata paskaidrojumā;

18.6. posteņos norāda skaitļus, kurus var pamatot ar grāmatvedības dokumentiem, piemēram, attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un kopsavilkumiem, pārskata gada slēguma inventarizācijas dokumentiem.

19. Bilance ir gada pārskata daļa, kurā norāda līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

20. Bilances aktīvā norāda pirktos, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro. Ja nepieciešams, organizācijas grāmatvedības politikā noteikto ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējo vērtību var noteikt zemāku par 1000 euro. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

21. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību (piemēram, datorprogrammas atlikušo vērtību, ja tās cena nav iekļauta datora iegādes izmaksās un iegādes līgums dod tiesības šo datorpro­grammu lietot pastāvīgi).

22. Postenī "Nekustamais īpašums" norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, inženierbūvju un ilggadīgo stādījumu (ja tādi ir) atlikušo vērtību.

23. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

24. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

25. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

25.1. naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

25.2. ieņēmumos iegrāmatoto summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā.

26. Postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" norāda izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi un sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā), un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku.

27. Ziedojumā vai dāvinājumā saņemtie nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi, kuru vērtība nav norādīta apliecinošajos dokumentos vai vērtība nav norādīta mantojuma pieņemšanas dokumentos, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli atļauts uzskaitīt daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma priekšmets ir:

27.1. lietota kustamā manta, ja tās novērtēšanas izmaksas ir lielas salīdzinājumā ar šīs mantas varbūtējo patieso vērtību;

27.2. objekts, kuram likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība.

28. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas parasti aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka organizācijas izpildinstitūcija vai pārvaldes institūcija (valde) (turpmāk – valde).

29. Postenī "Akcijas un daļas" norāda organizācijas līdzdalību kapitālsabiedrībās, pamatojoties uz samaksāto naudas summu vai, ja līdzdalība apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, attiecīgā ieguldījuma novērtējumu, ja šīs akcijas un daļas iegādātas, lai gūtu ienākumus (dividendes) nākotnē, un tās nav paredzēts pārdot gada laikā pēc bilances datuma. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtās akcijas un daļas bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja akciju vai daļu biržas vai tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji ieņēmumos iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda minētās akcijas vai daļas biržas vai tirgus cenu. Starpību noraksta izdevumos. Šajā postenī norāda arī citus ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, tai skaitā vērtspapīrus (procentus pelnošos vērtspapīrus) ar atmaksas termiņu, ilgāku par gadu.

30. Postenī "Nākamo periodu izmaksas" norāda maksājumus, kas veikti kārtējā pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, attiecīgi norādot tos ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī.

31. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda organizācijas aizdevumus, kuru atdošanas termiņš noteikts vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) nodotu pamatlīdzekli.

32. Krājumus (preces, materiālus) bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā krājumu tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

33. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos krājumus, kuru vērtība apliecinošajos dokumentos nav norādīta, atļauts uzskaitīt daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja krājumu nozīme ir simboliska vai vērtība ir neliela.

34. Postenī "Debitori" norāda prasījumus no citām personām (piemēram, pircējiem, pakalpojumu saņēmējiem, nomniekiem, aizdevumu saņēmējiem) par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas. Ja debitoru prasījums maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

35. Postenī "Vērtspapīri" norāda akcijas, citus līdzdalību apliecinošus dokumentus un parāda vērtspapīrus, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Ja attiecīgā veida vērtspapīra tirgus vai biržas cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā veida vērtspapīra tirgus vai biržas cena ir ievērojami augstāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu, bilancē var norādīt patieso jeb tirgus vērtību. Starpību noraksta ieņēmumos.

36. Postenī "Nauda" norāda  skaidru naudu organizācijas kasē un bezskaidru naudu maksājumu kontos.

37. Ja kasē ir skaidra nauda vai šo noteikumu 36. punktā minētajā kontā ir bezskaidra nauda ārvalsts valūtā, attiecīgo naudas summu sākotnēji aprēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu ārvalsts valūtā bilancē norāda, pārrēķinātu euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šo atlikumu pārrēķināšanā iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

38. Bilances pasīvā norāda fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa saistības (kreditorus). Par īstermiņa saistībām uzskata parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, uzskata par ilgtermiņa kreditoru  saistībām.

39. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo saistību atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību – ieņēmumos.

40. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar rezerves fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī "Rezerves fonds" kā negatīvu skaitli.

41. Organizācija var veidot vienu neierobežotai lietošanai paredzētu fondu – rezerves fondu – vai, pamatojoties uz statūtiem vai valdes lēmumiem, šī fonda līdzekļus pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos un pamatfondā. Pamatfondu parasti attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

42. Mērķfondu veido arī tad, ja ir saņemts ziedojums ar noteiktu mērķi, kas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem (turpmāk – mērķziedojums). Šādā gadījumā norāda mērķziedojuma neizlietoto atlikumu.

43. Līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzētajiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi.

44. Ieņēmumus, kas radušies no ierobežotai lietošanai paredzētajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai likvidācijas, kā arī saistību kārtošanas rezultātā, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā šī fonda atlikumu palielinājumu. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies pēc ierobežotai lietošanai paredzētā fonda līdzekļu izlietošanas vai šajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšanas, to pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā fonda atlikumu samazinājumu.

45. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas paredzēts ierobežotai lietošanai – dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem). Šo rezerves fondu var pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos – katrai konkrētai apsaimniekotai dzīvojamai mājai atsevišķi, pamatojoties uz katras konkrētās apsaimniekotās dzīvojamās mājas pārvaldes institūcijas – dzīvokļu īpašnieku kopības – lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

46. Postenī "Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš noteikts vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos procentu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir nokavēts (turpmāk – nokavētie procentu maksājumi).

47. Postenī "Citi aizņēmumi" norāda ilgtermiņa aizņēmumus no citām personām, kā arī parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli.

48. Postenī "Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš būs gada laikā pēc bilances datuma, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos nokavētos procentu maksājumus.

49. Postenī "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" norāda saistību kopsummu attiecībā pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, darba devēja saistības par darbiniekiem aprēķinātajām algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summām, kā arī ar šiem maksājumiem saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummu.

50. Postenī "Pārējie kreditori" norāda saistības pret citām personām par īstermiņa aizņēmumiem, saņemta­jām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī saistības attiecībā pret darbiniekiem par to kontos kredītiestādēs neieskaitītajām vai no kases neizmaksātajām algām, atlīdzībām vai citiem maksājumiem.

51. Postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai turpmākajiem pārskata gadiem. Šajā postenī norāda arī no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtu finanšu palīdzību (turpmāk – finanšu palīdzība) vai atbalstu, kas izpaužas kā tiešais naudas maksājums un ir jānorāda attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja tas atbilst vismaz vienam no šīs finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem:

51.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

51.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai);

51.3. nauda nākamajos gados jāatmaksā, ja netiek izpildīti attiecīgi nosacījumi.

52. Šo noteikumu 51. punktā minētajā postenī norādīto saņemtās finanšu palīdzības vai citā veidā saņemtā finansiālā atbalsta summu iekļauj attiecīgā pārskata gada ieņēmumos, ja par saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un:

52.1. saņemtā summa sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām;

52.2. saņemtā summa sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto summu.

53. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība par konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos naudas maksājumus uzkrājumu fondā, kas noteikts Dzīvokļa īpašuma likumā, par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai (piemēram, remontam, atjaunošanai, pārbūvei) grāmatvedībā uzskaita atsevišķi no ilgtermiņa un īstermiņa kreditoriem. Šādus no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos maksājumus dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība norāda atsevišķā bilances postenī "Naudas maksājumi uzkrājumu fondā".

54. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādi, izveidi, uzstādīšanu vai uzlabošanu (atjaunošanu vai rekonstrukciju), nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju, citu vērtspapīru un krājumu iegādes izdevumus, kā arī ar naudas aizde­vumiem, avansa maksājumiem vai parādu atmaksāšanu saistīto naudas līdzekļu izlietojumu.

55. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība pārskaitīšanai dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam (piemēram, maksa par apkuri, elektroenerģiju, ūdens piegādi) saņemtās maksājumu summas ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj.

56. Ja organizācija veic arī saimniecisko darbību, tai ir jānodrošina atsevišķa saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaite un ar šiem ieņēmumiem saistīto saimniecisko darbību izdevumu uzskaite.

57. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā ieņēmumu un izdevumu pārskatā norāda, pārrēķinātus euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā šo ieņēmumu saņemšanas vai izdevumu veikšanas dienas sākumā.

58. Postenī "Biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas" norāda pārskata gadā organizācijas kasē vai maksājumu kontā iemaksāto biedru naudu, iestāšanās naudu un citus kasē saņemtos tās biedru vai biedru kandidātu, locekļu vai dalībnieku obligātos gadskārtējos naudas maksājumus.

59. Postenī "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi" norāda pārskata gadā kasē vai maksājumu kontā saņemtos naudas ziedojumus vai dāvinājumus, kā arī saņemtos kustamās vai nekustamās mantas (mantiskos) ziedojumus vai dāvinājumus naudas izteiksmē, pamatojoties uz ziedojumu vai dāvinājumu apliecinošajos dokumentos norādīto vērtību.

60. Postenī "Saņemtie mantojumi" norāda pārskata gadā mantojuma veidā saņemto naudu, kustamu vai nekustamu mantu. Finanšu līdzekļu mantojumu novērtē, pamatojoties uz kasē vai maksājumu kontā iemaksāto naudas summu. Mantoto kustamo vai nekustamo mantu novērtē, pamatojoties uz mantojuma pieņemšanas dokumentos norādīto vērtību.

61. Postenī "Saņemtās dotācijas un subsīdijas" norāda pārskata gadā no valsts vai pašvaldības iestādes saņemto valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu, kas paredzēts valsts vai pašvaldību uzdoto funkciju veikšanai, kā arī no valsts vai pašvaldības budžeta saņemtos līdzekļus projektu izpildei un neatlīdzināmās subsīdijas.

62. Postenī "No Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem, citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums" norāda pārskata gadā saņemto finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem vai citiem ārvalstu fondiem.

63. Postenī "Ieņēmumi no saimnieciskās darbības" norāda:

63.1. summu, kas aprēķināta, no pārskata gadā saņemtajiem produkcijas vai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem  atskaitot tirdzniecības atlaides un citas piešķirtās atlaides, un šos ieņēmumus samazinošas pircēju pretenziju summas (ja tādas ir), kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu;

63.2. summu, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāta, ja organizācija pārskata gadā ir pārdevusi produkciju vai preces vai sniegusi pakalpojumus ar atliktu samaksas termiņu;

63.3. saņemtās dividendes no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās;

63.4. saņemtos procentu maksājumus  no vērtspapīriem, ja tie gūti saimnieciskās darbības ietvaros;

63.5. pārējos ieņēmumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

64. Postenī "Citi ieņēmumi" norāda:

64.1. naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas un citus naudas ieņēmumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos, piemēram, procentu maksājumus no vērtspapīriem, ja tie nav attiecināmi uz saimniecisko darbību;

64.2. pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro;

64.3. pārskata gadā saņemto finansējumu no valsts un pašvaldības, citām organizācijām, juridiskām  un fiziskām personām, kas nav norādīts iepriekš.

65. Postenī "Izdevumi, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai" kopsummā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos – pa atsevišķiem izdevumu veidiem norāda izdevumus pārskata gadā statūtos noteikto mērķu īstenošanai, kā arī vadīšanas, organizācijas īpašumu uzturē­šanas un citus ar pašu vajadzībām vai ar statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītos izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu.

66. Postenī "Atbalsta maksājumi personām" norāda šādus izdevumus, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai:

66.1. naudas maksājumus personām, ko veikusi biedrība, kas dibināta un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses, vai ko veikusi biedrība saistībā ar cita veida sabiedriskā labuma darbību;

66.2. naudas maksājumus personām, kurām saskaņā ar nodibinājuma statūtiem var izmaksāt līdzekļus no nodibinājuma mantas.

67. Postenī "Materiālu izdevumi" norāda pārskata gadā izlietotos pirktos, ziedojumā, dāvinājumā vai mantojumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus, izņemot tos, kas paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. Izlietotos pirktos materiālus, preces un citus krājumus novērtē, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, bet ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos krājumus novērtē, pamatojoties uz summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo veidu krājumu atlikumi iepriekšējos gados atbilstoši tirgus cenai novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, tos novērtē, pamatojoties uz pārskata gada sākumā grāmatvedības uzskaitē esošo novērtējumu.

68. Postenī "Darba samaksa" norāda pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos bruto summās vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas atskaitīšanas (bruto summas), kā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, izņemot maksājumus, ja tie  ir saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.

69. Postenī "Sociālās apdrošināšanas un nodrošinājuma maksājumi" norāda organizācijas kā darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītos naudas maksājumus, naudas iemaksas privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanas iemaksas, izņemot maksājumus, kas ir saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.

70. Postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana" norāda pārskata gadā aprēķināto organizācijas īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu ikgadējās vērtības samazinājuma summu, izņemot to nolietojuma un samazinājuma summu, kas ir saistīta ar pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.

71. Postenī "Citi izdevumi" norāda šādus izdevumus, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai:

71.1. īpašuma apdrošināšanas maksājumus un izdevumus vai zaudējumus, kas radušies pēc pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

71.2. negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo vērtspapīru atlikumi pārskata gada beigās novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, šajā postenī norāda izdevumos norakstīto starpību;

71.3. citus izdevumus, tai skaitā izdevumus par saņemtajiem pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumus un citus kārtējos izdevumus, soda naudas (ja tādas ir) un citus neparedzētos maksājumus.

72. Postenī "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai" norāda tādus izdevumus, kas izmantoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības:

72.1. izdevumus par saņemtajiem citu personu sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, telpu nomas, apkures, apgaismošanas apmaksai, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumu un citu kārtējo izdevumu, soda naudu (ja tādas ir) kopsummu;

72.2. saimnieciskās darbības materiālo izdevumu kopsummu;

72.3. saimnieciskās darbības veikšanā iesaistīto darba ņēmēju aprēķināto darba samaksu;

72.4. darba devēja pārskata gadā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas un nodrošinājuma maksājumus;

72.5. saimnieciskās darbības veikšanai izmantoto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma summu;

72.6. citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību (piemēram, pārskata gadā aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par ēkām un būvēm, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā).

73. Postenī "Nodokļi" norāda pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par ēkām un būvēm, kas tiek izmantotas biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ja attiecīgais nodibinājums vai biedrība nav atbrīvota no nekus­tamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tai piederošajām ēkām un būvēm). Ja nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts  par saimnieciskajā darbībā izmantojamo nekustamo īpašumu, tad šī aprēķinātā nodokļa summa ir jānorāda izdevumu postenī "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai".

74. Postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība" norāda pārskata gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem kā pozitīvu skaitli vai izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem kā negatīvu skaitli.

75. Postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības" norāda pārskata gada ieņēmumu no saimnieciskās darbības pārsniegumu pār izdevumiem no saimnieciskās darbības kā pozitīvu skaitli vai izdevumu no saimnieciskās darbības pārsniegumu pār ieņēmumiem no saimnieciskās darbības kā negatīvu skaitli.

76. Ziedojumu un dāvinājumu pārskats sastāv no ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas (4. pielikums), ziedojumu un dāvinājumu pārskata 1. pielikuma "Ziedojumu un dāvinājuma devēji" (5. pielikums) un ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikuma "Detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6. pielikums).

77. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Atlikums pārskata gada sākumā" norāda iepriekšējos gados ziedojumos un dāvinājumos saņemtās naudas summas atlikuma un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada sākumā, tai skaitā atsevišķi norādot skaidras naudas atlikumu, bezskaidras naudas atlikumu un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikumu. Ziedojumu vai dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada sākumā norāda arī sadalījumā pa veidiem: vispārējo ziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai) atlikums un mērķziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi noteiktiem mērķiem) atlikums, to skaitā norādot anonīmo ziedojumu un dāvinājumu atlikumu.

78. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma" norāda pārskata gadā ziedojumos un dāvinājumos saņemto naudas ziedojumu un dāvinājumu, kā arī mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības kopsummu, tai skaitā atsevišķi norādot skaidras naudas ziedojumu un dāvinājumu kopsummu, bezskaidras naudas ziedojumu un dāvinājumu kopsummu, kā arī mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības kopsummu.

79. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata 1. pielikumā "Ziedojumu un dāvinājumu devēji" (5. pielikums) sniedz šādas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem (ja tie ir zināmi):

79.1. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods;

79.2. ārvalsts juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

79.3. fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) – vārds,  uzvārds un nodokļu maksātāja kods (personas kods);

79.4. fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāja (nerezidenta) – vārds, uzvārds, personas identifikācijas numurs rezidences valstī un valsts nosaukums.

80. Par anonīmu (nezināmu) ziedotāju un dāvinātāju uzskatāma neidentificēta persona, kura ir ziedojusi vai veikusi dāvinājumu.

81. Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā pārskata gadā saņemtās ziedojumu un dāvinājumu summas norāda arī sadalījumā pa ziedojumu un dāvinājumu veidiem:

81.1. skaidras naudas ziedojumi vai dāvinājumi;

81.2. tai skaitā atsevišķā rindā skaidrā naudā saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, kas pārskata gada laikā ieskaitīti maksājumu kontā;

81.3. bezskaidras naudas ziedojumi vai dāvinājumi;

81.4. mantiskie ziedojumi vai dāvinājumi (naudas izteiksmē).

82. Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu norāda pa veidiem – izlietotie vispārējie ziedojumi (izlietotie ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai), izlietotie mērķziedojumi (izlietotie ziedojumi un dāvinājumi noteiktiem mērķiem) un izlietotie anonīmie ziedojumi un dāvinājumi.

83. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Atlikums pārskata gada beigās" norāda iepriekšējos gados un pārskata gadā ziedojumos un dāvinājumos saņemtās naudas summas atlikuma un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada beigās, tai skaitā atsevišķi norādot skaidras naudas atlikumu, bezskaidras naudas atlikumu un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikumu.

84. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Atlikums pārskata gada beigās" norāda skaitli, kas aprēķināts, postenī "Atlikums pārskata gada sākumā" norādītajam skaitlim pieskaitot postenī "Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma" norādīto skaitli un no iegūtās summas atņemot postenī "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsumma" norādīto skaitli. Ziedojumu un dāvinājumu atlikumu pārskata gada beigās aprēķina un norāda sadalījumā pa veidiem: vispārējo ziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai) atlikums un mērķziedojumu (ziedojumu un dāvinājumu noteiktiem mērķiem) atlikums, to skaitā norādot anonīmo ziedojumu un dāvinājumu atlikumu.

85. Ja ziedojuma vai dāvinājuma devējs ir personālsabiedrība vai cita uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisko vai juridisko personu grupa bez juridiskās personas tiesībām (neatkarīgi no tā, vai šī personu grupa ir vai nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja), to norāda postenī "Citi ziedotāji".

86. Biedrība un nodibinājums, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kā arī arodbiedrība ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem var norādīt kopējā summā bez sadalījuma izdevumos sabiedriskā labuma darbībai un citiem mērķiem un uzdevumiem.

87. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikumu "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6. pielikums) aizpilda šādā kārtībā:

87.1. 1. ailē "Nr. p. k." norāda projekta, pasākuma vai aktivitātes ieraksta kārtas numuru;

87.2. 2. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma apraksts" norāda projektus, pasākumus un aktivitātes, kurām ziedojumi un dāvinājumi ir izlietoti, atšifrējot to kopsummas apakšpunktos, tai skaitā norādot konkrētās īstenojamā projekta aktivitātes;

87.3. 3. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums" norāda 2. ailē minētajam projektam, pasākumam un aktivitātei kopā izlietoto naudas summu, kā arī izlietoto naudas summu sadalījumā pa 2. ailē minētajām izlietojuma pozīcijām. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsummu;

87.4. 4., 5. un 6. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summa" norāda izlietotos ziedojumus un dāvinājumus pa saņemšanas veidiem katram projektam, pasākumam, aktivitātei un izlietojuma pozīcijām atbilstoši 2. ailē minētajam. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda izlietoto ziedojumu un dāvinājumu kopsummu;

87.5. biedrība un nodibinājums, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma veidu norāda:

87.5.1. "sabiedriskā labuma darbībai (SL)" 7. ailē;

87.5.2. "administratīvajiem izdevumiem (AI)" 8. ailē. Šajā ailē norāda izdevumus, kas ir saistīti ar biedrības un nodibinājuma vadīšanu, uzturēšanu, reklāmu un ar biedrības un nodibinājuma mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi, kā arī ar šiem izdevumiem saistītos nodokļus;

87.5.3. "saimnieciskās darbības izdevumiem (SD)" 9. ailē;

87.5.4. "citiem mērķiem un uzdevumiem (SC)" 10. ailē;

87.6. biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss,  aizpilda 11. aili "Sabiedriskā labuma darbības joma", norādot sabiedriskā labuma darbības jomu, kurai ziedojumi un dāvinājumi izlietoti, atbilstoši 6. pielikuma piezīmēs norādītajam attiecīgās sabiedriskā labuma darbības jomas kodam. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība;

87.7. biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, 12. aili "Sabiedriskā labuma darbības mērķa grupa" aizpilda par katru 2. ailē norādīto aktivitātes, projekta un pasākuma izdevumu veidu. Norādot sabiedrības daļu, uz kuru vērsta sabiedriskā labuma darbība, lieto attiecīgo  šo noteikumu 6. pielikuma piezīmēs norādīto sabiedriskā labuma mērķa grupas kodu. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība;

87.8. biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda par katru 2. ailē norādīto aktivitātes, projekta un pasākuma izdevumu veidu. Šīs ailes aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība. Sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda:

87.8.1. 13. ailē "fiziskas personas";

87.8.2. 14. ailē "objekts";

87.8.3. 15. ailē "teritorija" – lokāla, reģionāla, valsts mēroga teritorija (piemēram, novēršot problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem, norāda, kādu teritoriju ietekmē sabiedriskā labuma organizācijas darbība).

88. Šo noteikumu 87.5.2. apakšpunktā minētie izdevumi ietver:

88.1. biedrības un nodibinājuma pašu vajadzībām izlietotos pārskata gadā pirktos, ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus;

88.2. pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas,  uzstādīšanas vai atjaunošanas izdevumus, kā arī datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju un citu vērtspapīru iegādes izdevumus;

88.3. biedrības un nodibinājuma darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas un ar tām saistītās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 

88.4. biedrības un nodibinājuma kā darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos (bruto summās), naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus;

88.5. pārskata gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas;

88.6. izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, tālruni, pasta pakalpojumiem, kancelejas izdevumus, komandējumu izdevumus, reklāmas izdevumus, kā arī organizācijas īpašuma apdrošināšanas maksājumus;

88.7. organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, šo noteikumu 88.3., 88.4. un 88.5. apakšpunktā minēto informāciju norāda izmaksas brīdī.

89. Nosakot biedrības un nodibinājuma, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, administratīvos izdevumus, šo noteikumu 87.5.2. apakšpunktā minētos izdevumus var samazināt par tiem izdevumiem vai izdevumu daļu, kurus var tieši attiecināt uz noteiktu uzdevumu, kas veikts, lai sasniegtu konkrētu sabiedriskā labuma mērķi.

90. Aizpildot Ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikuma "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6. pielikums) 7., 8., 9. un 10. aili "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma veids", tajās norāda ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsummas un veidu. Ailes apakšējā rindā norāda katra ziedojuma un dāvinājuma izlietojuma veida kopsummu.

91. Gada pārskata paskaidrojumā (turpmāk – paskaidrojums) sniedz detalizētu skaidrojumu par bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem.

92. Paskaidrojumā norāda:

92.1. informāciju par fondiem (par katru fondu atsevišķi):

92.1.1. atlikumus pārskata gada sākumā un beigās;

92.1.2. fondu līdzekļu palielinājumu pārskata gadā kopsummā un sadalī­jumā pa to veidošanās avotiem – no ieņēmumu un izdevumu pārskatā aprēķinā­tās ieņēmumu un izdevumu starpības, no fondu līdzekļu pārdales vai no citiem avotiem;

92.1.3. fondu līdzekļu samazinājumu pārskata gadā kopsummā un sadalī­jumā pa virzieniem – pārdale uz citiem fondiem, fondos turēto līdzekļu izlieto­jums vai to vērtības samazinājums;

92.2. detalizētu informāciju par visām būtiskajām saistībām, kas nav ietvertas bilancē, par organizācijas sniegtajām garantijām (galvojumiem), kā arī par tiem apstākļiem, kādos šo garantiju (galvojumu) dēļ varētu rasties saistības. Norāda aizņēmumu summas, procentus un samaksas termiņus. Ja aizņēmumi ir nodrošināti ar ķīlu, par to ziņo un norāda, kurš īpašuma objekts izmantots par nodrošinājumu;

92.3. ja organizācijas valdes locekļi ir saņēmuši algu vai atlīdzību par noteikta veida izdevumiem, – algas vai atlīdzības kopsummu un paskaidrojumus, kāda veida izdevumi atlīdzināti;

92.4. saskaņā ar darba līgumiem nodarbināto darbinieku vidējo skaitu gadā, ko aprēķina, saskaitot darbinieku skaitu pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā, un viņu darba algas kopsummu;

92.5. informāciju par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu;

92.6. informāciju par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru veidu):

92.6.1. atlikumus pārskata gada sākumā un beigās;

92.6.2. nolietojumu un vērtības norakstīšanu pārskata gadā;

92.7. informāciju par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem krājumiem:

92.7.1. atlikumus pārskata gada sākumā un beigās;

92.7.2. vērtības norakstīšanu pārskata gadā;

92.8. informāciju par postenī "Debitori" esošajiem prasījumiem no citām personām (ja tādi ir), kas saņēmušas ziedotos finanšu līdzekļus atbilstoši līgumā paredzētajam mērķim no biedrības vai nodibinājuma, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (piemēram, saņemtā ziedojuma pārdalīšana (nodošana) citai biedrībai un nodibinājumam, ja nav saņemti ziedojuma izlietojumu apliecinoši dokumenti no šīs biedrības vai nodibinājuma);

92.9. informāciju par izlietoto finansējumu, kas saņemts no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem pārskata gadā un šo līdzekļu atlikumi pārskata gada beigās;

92.10. informāciju par izlietoto finansējumu, kas saņemts no valsts vai pašvaldības iestādēm un paredzēts valsts vai pašvaldību uzdoto funkciju veikšanai, kā arī no valsts vai pašvaldības piešķirtiem līdzekļiem projektu izpildei pārskata gadā un no valsts un pašvaldību budžeta subsīdijām un šo līdzekļu atlikumiem pārskata gada beigās;

92.11. informāciju par postenī "Ieņēmumi no saimnieciskās darbības" uzrādītajiem ieņēmumiem, norādot šo līdzekļu izlietojumu sabiedriskā labuma darbības jomai, ja pārskatu sniedz biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss;

92.12. informāciju par postenī "Nauda" norādītajiem skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumiem.

93. Organizācija var nesniegt šo noteikumu 92.1. apakšpunktā minēto informāciju par mērķfondiem, ja šāda informācija saskaņā ar statūtiem vai valdes lēmumiem ir noteikta par konfidenciālu.

94. Organizācijas sniedz informāciju par tādiem nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un krājumiem, kas uzskaitīti natūrā.

95. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība sniedz skaidrojumu par rezerves fonda izlietojumu vai ierobežotai lietošanai paredzēta mērķfonda izlietojumu (par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem).

96. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība sniedz informāciju par postenī "Naudas maksājumi uzkrājumu fondā" esošajiem dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajiem naudas maksājumiem par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, norādot šo līdzekļu izlietojumu pārskata gadā par katru konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju atsevišķi.

97. Vadības ziņojumā (7. pielikums) norāda vispārīgu informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka organizācijas valde.

98. Vispārīgajā informācijā par organizāciju ietver šādas ziņas:

98.1. nosaukums un juridiskā adrese;

98.2. juridiskā forma (biedrība, nodibinājums, arodbiedrība vai arodbiedrību apvienība);

98.3. reģistrācijas numurs un datums;

98.4. darbības joma vai jomas (norāda brīvprātīgi organizācijas galveno darbības jomu pārskata gada beigās);

98.5. sabiedrības daļa (galvenā mērķa grupa), uz kuru vērsta organizācijas darbība;

98.6. organizācijas darbības mērķi, atsevišķi norādot mērķus, kuri pārskata gadā ir mainījušies (izslēgti, papildināti). Norāda arī organizācijas galvenos sasniegumus pārskata gadā, norādot ne vairāk kā piecus sasniegumus – aktivitātes, kas īstenotas, lai virzītos uz organizācijas mērķa sasniegšanu. Ja organizācija pārskata gadā nav veikusi aktivitātes, norāda iemeslu;

98.7. organizācijas statuss – ir vai nav sabiedriskā labuma organizācija;

98.8. ziņas par valdes locekļiem – vārds, uzvārds, amatā stāšanās un atbrīvošanas datums (pārskata gadā). Ja organizācijai ir izveidota lēmējvara (padome), norāda locekļu vārdu, uzvārdu, amatu, amatā stāšanās datumu un pilnvaru termiņu;

98.9. biedrībai, arodbiedrībai un to apvienībām norāda organizācijas biedru skaitu, atsevišķi izdalot fiziskās personas un juridiskās personas (uz pārskata gada 31. decembri);

98.10. ziņas par grāmatvedi vai ārpakalpojuma grāmatvedi, kas parakstīja gada pārskatu, – vārds, uzvārds. Ja grāmatvedības pakalpojumus sniedz ārpakalpojuma grāmatvedis, norāda uzņēmuma nosaukumu un ārpakalpojuma grāmatveža licences numuru. Ja grāmatvedību kārto brīvprātīgā darba veicējs, norāda šīs personas vārdu un uzvārdu;

98.11. ziņas par zvērinātu revidentu (ja tāds ir nepieciešams) vai ziņas par revīzijas institūciju (Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē) locekļiem – vārds un uzvārds; 

98.12. svarīgākie notikumi pārskata gadā un nākotnes perspektīvas;

98.13. ziņas par organizācijas struktūru (organizācijas struktūras apraksts un/vai organizatoriskā shēma). Sniedz informāciju par galveno institūciju – iecelšanas kārtība, hierarhija un mijiedarbība (biedru sapulce, valde, padome u. c.), būtiskākie rādītāji un pienākumi. Ja organizācijai ir izveidotas struktūrvienības vai tā ir dalībnieks citās juridiskās personās, norāda arī šādu informāciju;

98.14. informācija par darbību regulējošo politiku, ja tāda ir (piemēram, ētikas kodekss,atklātības politika, interešu konfliktu novēršanas politika, biedru politika, personāla politika, finansējuma pieņemšanas vadlīnijas, atalgojuma politika, iepirkumu politika, dažādības vadības politika);

98.15. informācija par lēmumu pieņemšanas procesu, norādot, par kādiem jautājumiem lemj biedri un to, kā tiek nodrošināta efektīva iekšējā komunikācija, plānošana un kontrole. Jāsniedz informācija par to, vai  organizācijai ir izstrādāta stratēģija un vadības sistēma (iekšējo procesu apraksts, rīcības algoritms organizācijas darbības jomās);

98.16. informācija par finanšu pārvaldību:

98.16.1. finanšu lēmumu pieņemšanas procesi;

98.16.2. kā tiek nodrošināta finanšu plānošana un kontrole (t. i., budžeta apstiprināšanas un uzraudzības procedūras);

98.16.3. par organizācijas budžeta veidošanu (vai tiek veidots katru gadu un kā notiek tā izpildes vērtēšana);

98.16.4. par gada pārskatu sagatavošanu un apstiprināšanu;

98.17. informācija par darbiniekiem un citām algotām vai brīvprātīgajām amatpersonām, ekspertiem, norādot organizācijas mērķu sasniegšanā iesaistīto personālu (skaits, amata nosaukumi, pienākumi, slodze, dzimumu proporcija), kā arī norāda, vai organizācijai ir izstrādāta personāla politika, darba apraksti, dažādības vadības politika;

98.18. informācija, kādā līmenī tiek īstenotas interešu pārstāvniecības un aizstāvības aktivitātes – pašvaldības līmenī, nacionālā līmenī vai starptautiskā līmenī. Ja tiek veiktas interešu pārstāvības un aizstāvības aktivitātes, norāda pārskata gadā veiktās aktivitātes (būtiskākos rādītājus – mērķus, formātu) un rezultātus;

98.19. informācija par organizācijas veiktajām finanšu piesaistes aktivitātēm pārskata gadā, piemēram, projektu granti, dotācijas, ziedojumi un dāvinājumi, saimnieciskā darbība, biedru naudas, mantojumi, ieguldījumi vērtspapīros.

99. Informācijā par brīvprātīgo darbu norāda informāciju, kas sniedzama saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu:

99.1. brīvprātīgā darbavietas;

99.2. darba veicēju kopskaits konkrētā brīvprātīgā darbavietā;

99.3. brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu kopskaits;

99.4. nozīmīgākie pasākumi, projekti, aktivitātes un cita informācija pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem.

100. Organizācija, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, sniedz arī informāciju:

100.1. par organizācijas mērķu sasniegšanai un saimnieciskajā darbībā izmantotajiem ilgtermiņa ieguldījumiem (pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi) – nosaukums pa veidiem un to atlikusī vērtība;

100.2. par naudas maksājumu uzkrājumu fonda atlikumu pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju, ja tā ir dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība.

101. Organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par pārskata gada darbības un turpmākās darbības plānu norāda šādu informāciju:

101.1. sabiedriskā labuma organizācijas darbības mērķi;

101.2. ar lēmumu piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomu vai jomas;

101.3. sabiedrības daļu/mērķa grupu, uz kuru vērsta organizācijas sabiedriskā labuma darbība;

101.4. detalizētu informāciju par svarīgākajiem sasniegumiem pārskata gadā un attīstības perspektīvām, tai skaitā par:

101.4.1. mērķa grupām adresētiem organizācijas projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm pārskata gadā (norādot ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un īsu aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

101.4.2. organizācijas darbības rezultātiem vai sasniegumiem pārskata gadā attiecībā uz mērķa grupu vai attiecīgajā jomā (norāda konkrētā projekta, pasākuma vai citas aktivitātes sasniegtos rezultātus, ietekmi, nefinanšu rādītājus);

101.4.3. organizācijas darbību veicinošiem faktoriem (piemēram, sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, komersantiem);

101.4.4. organizācijas darbību kavējošiem faktoriem;

101.5. turpmākās darbības plānu attiecībā uz ilgtermiņa projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm (īstenošanas periods – vairāk par vienu gadu):

101.5.1. iesāktie projekti (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un sniedz īsu to aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

101.5.2. plānotie projekti (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un sniedz īsu to aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

101.6. turpmākās darbības plānu attiecībā uz īstermiņa projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm (īstenošanas periods – līdz vienam gadam):

101.6.1. iesāktie projekti (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un sniedz īsu to aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

101.6.2. plānotie projekti (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un sniedz īsu to aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

101.7. pārskata gadā saņemto ziedojumu kopsummu;

101.8. saņemto ziedojumu izlietojumu pārskata gadā:

101.8.1. pārskata gadā izlietoto ziedojumu kopsumma;

101.8.2. ziedojumu izlietojums sabiedriskā labuma darbībai;

101.8.3. administratīvajiem izdevumiem izlietotā summa no pārskata gadā saņemto vispārīgo ziedojumu kopsummas;

101.8.4. sabiedriskā labuma guvēju skaits, norādot kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu pa pozīcijām (fiziskās personas, objekts, teritorija).

102. Organizācijas gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu pārbauda saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

103. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

104. Ja organizācijas gada pārskatu pārbauda Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktā finansiālās darbības revīzijas institūcija, tad vismaz vienam šīs revīzijas institūcijas loceklim ir jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jautājumos.

105. Organizācija Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā termiņā  iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) valdes parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir nepieciešams), vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu.

106. Organizācijas gada pārskatu, izņemot vadības ziņojumu, paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, brīvprātīgā darba veicējs), kas ar organizāciju ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības jomā, un kas sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu.

107. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, ka gada pārskata 7. pielikuma "Vadības ziņojums" ceturtajā daļā "Informācija, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss" saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizācijas likumu sniegtā informācija tiek publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datubāzē.

108. Šo noteikumu 105. punktā minēto dokumentu, izņemot ziedojumu un dāvinājumu pārskata 1. pielikuma "Ziedojumu un dāvinājumu devēji" datus par fiziskajām personām, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

109. Par organizācijas gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu ir atbildīga organizācijas valde.

110. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumus Nr.808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160. nr.; 2011, 40. nr.; 2012, 53. nr.; 2013, 198. nr.; 2014, 241. nr.; 2017, 198. nr.).

111. Šie noteikumi ir piemērojami ar 2022. gada 1. jūliju.

112. Šo noteikumu 26., 30., ​ 51.,  52.,  72. un 107. punktā noteiktās prasības, kā arī Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā (4. pielikums) noteiktās prasības atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā un pārskata gada sākumā un beigās norādīt skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumu piemērojamas attiecībā uz organizāciju gada pārskatiem, sākot ar 2023. gada pārskata gadu.

113. Biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikumā "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" par 2022. gada pārskata gadu norāda kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu un nenorāda sabiedriskā labuma guvēju skaitu sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija.

114. Organizācijas šo noteikumu VIII nodaļā noteikto informāciju par 2022. gada pārskata gadu sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā brīvā formā.

115. Organizācija gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir nepieciešams) vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojumu par 2022. gada pārskata gadu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā arī papīra formā.