Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta rīkojums Nr. 531

Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 98. §)
Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu

1. Apstiprināt Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (1. pielikums) un atbalstīt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu Latvijai 184 237 327 euro apmērā, kas tiek plānots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.

2. Noteikt par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas saskaņā ar šā rīkojuma 2. pielikumu.

3. Atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt to atbildībā esošo Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanas nosacījumus, kā arī plānot to atbildībā esošo pasākumu finansējuma apguvi un rādītāju sasniegšanu saskaņā ar šā rīkojuma 2. pielikumu.

4. Atbildīgajām nozaru ministrijām atbilstoši kompetencei piedalīties turpmākajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtisku izmaiņu gadījumā, kas skar šā rīkojuma 2. pielikumā paredzētos pasākumus, tiem pieejamo finansējumu vai sasniedzamos rādītājus, sadarbībā ar atbildīgo nozares ministriju informēt Ministru kabinetu.

5. Pēc  Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju Finanšu ministrijai iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā precizētu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, papildinot to ar 6. politikas mērķi "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas", un nodrošināt precizētās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam iesniegšanu Eiropas Komisijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 14. jūlija
rīkojumam Nr. 531
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns

Latvijas Republikas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Rīga, 2022

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI

AEAtjaunojamā enerģija
AER Atjaunojamie energoresursi 
ANMEiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms
ANOApvienoto Nāciju Organizācija
ALTUM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" 
CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 
cmCentimetrs
CO2Oglekļa dioksīds
CSP Centrālā statistikas pārvalde 
DRNDabas resursu nodoklis 
DVBDarba vidē balstītas (mācības)
EK Eiropas Komisija 
EM Ekonomikas ministrija 
EP Eiropas Padome 
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds 
ES Eiropas Savienība 
ES ETSEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus
EUR euro 
FEIFizikālās enerģētikas institūts
FM Finanšu ministrija 
IUBIepirkumu uzraudzības birojs
IKP Iekšzemes kopprodukts 
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 
IS Informācijas sistēmas 
IZM Izglītības un zinātnes ministrija 
IT Informācijas tehnoloģijas 
IPCCKlimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change)
ĪADT Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas 
KF Kohēzijas fonds 
KPKohēzijas politika 
KurzemeKurzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
LatgaleLatgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija 
LIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LKALatvijas Kūdras asociācija
LM Labklājības ministrija
LVĢMC VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
LVMAkciju sabiedrība Latvijas Valsts meži
LVMI SilavaLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
MFModernizācijas fonds
milj.miljons
MK Ministru kabinets 
mljrd.Miljards
MVUMazie un vidējie uzņēmumi
NACESaimniecisko darbību statistiskā klasifikācija
NBKPrincips "nenodarīt būtisku kaitējumu"
NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam1
NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam2
NUTSKopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija
NVO Nevalstiskās organizācijas 
ktkilotonna
KŪDRA2030Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam3
PierīgaPierīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
P&A Pētniecība un attīstība 
P&IPētniecība un inovācijas
ProgrammaEiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
PwCPricewaterhouseCoopers Latvijas birojs
Projektu dati Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
Regula Nr. 2021/1060Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
RīgaRīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
RPP Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam4
Sadarbības partneri Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni 
SAM Specifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SEGSiltumnīcefekta gāze 
SIVNStratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums
SM Satiksmes ministrija 
Sociālie partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības 
StratēģijaLatvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam5
tTonna
TAPTransporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam6
t CO2 ekv.SEG emisiju daudzums, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās
TPF Taisnīgas pārkārtošanās fonds 
TPMTaisnīgas pārkārtošanās mehānisms 
TPTP Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns 
UKKP fondu uzraudzības komiteja
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
VidzemeVidzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
VPVBVides pārraudzības valsts birojs
ZemgaleZemgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
ZIZinātniskās institūcijas
ZIZIMMZemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā
ZM Zemkopības ministrija

Projekts 06.07.2022.

1. PĀRKĀRTOŠANĀS PROCESA IZKLĀSTS UN VISNELABVĒLĪGĀK SKARTO TERITORIJU NOTEIKŠANA LATVIJĀ

2019.gadā MK apstiprināja Latvijas pozīciju, atbalstot ES mērķu izvirzīšanu ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, pāreja uz klimatneitralitāti galvenokārt balstās uz diviem politikas plānošanas dokumentiem: 2020.gadā EK iesniegto Stratēģiju un NEKP.

Stratēģijas mērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050.gadā, un tās potenciālie ieguvumi saistāmi ar vides, sociālajām un ekonomikas dimensijām pārejā uz klimatneitralitāti. Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas posmos (skat.1. un 2.piel.) trīs mainīgajos – SEG emisijās bez ZIZIMM, CO2 piesaistē un SEG emisijās ZIZIMM sektorā un virzība uz klimatneitralitāti, ņemot vērā SEG emisijas kopumā ar ZIZIMM sektoru. Stratēģija nosaka nepieciešamību veikt tautsaimniecības pārstrukturizēšanu, procesu optimizēšanu izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju, sekmējot resursefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas veicināšanu, fosilo energoresursu nesubsidēšanu, "zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšanu, "zaļo" darbavietu radīšanu. Klimatneitralitātes sasniegšanā svarīgi nodrošināt CO2 piesaisti tādā apjomā, lai kompensētu radīto SEG emisiju apjomu, jo pilnīga antropogēno SEG emisiju novēršana nav iespējama.

NEKP ilgtermiņa mērķis (skat.3.piel.) ir saskaņā ar Stratēģijas principiem un nosaka pārkārtošanās procesu uz klimatneitralitāti. Lai to īstenotu, līdz 2030.gadam jāizstrādā detalizēti plānošanas dokumenti, t.sk. 2023.gadā paredzēti grozījumi NEKP. NEKP noteikti klimata pārkārtošanās mērķi dažādiem sektoriem (skat.4.piel.). Pēc 2020.gadā publicētajiem SEG inventarizācijas rezultātiem Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, 2018.gadā bija 11757,06 kt CO2 ekv., bet ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas7 - 13174,61 kt CO2 ekv. ZIZIMM sektorā rodas SEG emisijas un arī CO2 piesaiste, kas ietver meža zemes, aramzemes, zālāju, apbūves un mitrāju kategorijas, tāpēc ceļā uz klimatneitralitāti ZIZIMM sektoram izvirzīti atsevišķi mērķi. ZIZIMM sektorā galvenokārt SEG emisijas rodas no organiskajām augsnēm, kūdras ieguves un zemes izmantošanas veida maiņas – atmežošanas. Šobrīd ZIZIMM sektora emisijas Latvijā pārsniedz sektorā radīto piesaisti. Salīdzinot ar 1990.gadu, 2018.gadā izmaiņas ZIZIMM SEG emisijās/CO2 piesaistē ir - 113,9%, kas galvenokārt saistāms ar mežizstrādes pieaugumu.

Viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā8 Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ~13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas (skat.5.piel.). Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, daļa SEG emisiju izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās. Latvija ir viena no sešām ES valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā9, radot CO2 emisijas un atstājot ietekmi uz vidi. Latvijā ir 26232 ha lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.

Ekonomikas zaļā pārkārtošanās

Kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, tie ir ap 11,3 mljrd.m³ (1,7 mljrd.t), no tiem 1,1 mljrd.t - enerģētiskā kūdra. Saskaņā ar Kūdras fonda10 datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem 641115 ha, kas ir ~10% no Latvijas teritorijas, no tiem ~4% izmantoti kūdras ieguvei. No visām potenciāli rūpnieciski izmantojamām kūdras platībām 63% atrodas valsts īpašumā. Latvijā kūdru pārsvarā izmanto dārzkopībā, katru gadu pārsniedzot 95% no kopējā kūdras ieguves apjoma (skat.6.piel.). Saskaņā ar LKA datiem kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2829 ha platībā, kas kopumā rada vismaz 32 kt CO2 ekv.gadā11. Salīdzinot ar 1990.gadu, SEG emisijas no kūdras dedzināšanas ievērojami samazinājušās, līdz 95,8–97,8% (skat.7.piel.). No 2003.gada pārtraukta enerģētiskās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, tāpēc kūdras izmantošana enerģētikā strauji sarukusi. Atsevišķos gados kūdras izmantošana nedaudz pieaugusi nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, kvalitatīvas šķeldas trūkuma un jaunu katlumāju izveides pašvaldībās dēļ, īpaši Latgalē, jo kūdrai kā kurināmajam ir zemas izmaksas. Kūdras plašāka izmantošana enerģētikas sektorā potenciāli būtiski palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai ir liela emisiju intensitāte, ko iegūstot esošo licenču laukumu faktiskajās platībās, tiktu sasniegtas gandrīz divas reizes šī brīža valsts kopējo SEG emisiju daudzumu gada griezumā.

Kamerālā novērtējumā Latvijā identificētas 190 vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas (26232 ha platībā vismaz 151 bijušajā atradnē), kur dažādos laika periodos realizēta vai iespējams realizēta kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskā kūdra. Aplēstās šo vietu platības rada SEG emisijas 199,9 kt CO2 ekv.gadā. Laikā no 1990.-2018.gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā ZIZIMM sektorā. Veicot rekultivācijas pasākumus TPTP ietvaros, tie tiktu veikti 13600 ha platībā, t.sk., radot SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO2 ekv.gadā.

Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam, t.sk. Latvija nosaka starpuzdevumu atbildīgajām nozaru ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.12 Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā. TPF finansējums paredzēts arī sociālekonomisko seku mazināšanai, reaģējot uz netiešajām enerģētiskās kūdras aizlieguma sekām.

Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, veikta esošās situācijas analīze.

Kūdras resurss: Latvija ir 7.vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā (skat.8.piel.). Galvenā kūdras krājuma izplatība koncentrēta Austrumlatvijas, Piejūras un Ziemeļvidzemes zemienē.13 Vidzemē un Pierīgā atrodas lielākās nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, tām seko Latgale, Zemgale, Kurzeme. Lielākais izmantojamās kūdras apjoms un ieguves potenciāls ir Latgalē, Vidzemē, bet augstākie kūdras ieguves intensitātes un nodarbinātības rādītāji ir Zemgalei, Kurzemei. Enerģētisko kūdru iegūst visos reģionos, izņemot Vidzemi, 2829 ha platībā (skat.9.piel.). Visvairāk šādu platību ir Pierīgā, Latgalē, bet kūdru kā kurināmo 2018.-2019.gadā izmantoja Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgā, Pierīgā. Kūdras nozare aktīvi darbojas visos reģionos, tāpēc pārkārtošanās, mazinot sociālo un ekonomisko ietekmi, nepieciešama vairākos reģionos, īpaši ārpus Rīgas, Pierīgas, kur emisijas ir 77% no visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.

Nodarbinātība: Nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijas reģionos atšķiras, bet īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu reģionos līdzīgs, tomēr Rīgā tas ir gandrīz divas reizes lielāks, kas saistīts ar svārstmigrāciju, nekorekti deklarētu dzīvesvietu, atšķirīgiem ekonomiskās aktivitātes līmeņiem reģionos. Nodarbinātības līmenis četros reģionos ir zemāks nekā Rīgā, Pierīgā - augstākais bezdarba līmenis un zemākās algas ir Vidzemē, Latgalē. Vidējā alga Latvijā pakāpeniski pieaug14, bet četros reģionos ir zemāka par valsts vidējo (skat.10.piel.).

Ekonomika: Latvijas IKP turpināja pieaugt, 2019.gadā vislielāko ieguldījumu IKP nodrošināja Rīga, Pierīga, tādējādi šie pēc platības mazākie reģioni veido ~70% Latvijas IKP15. Būtiski atšķiras arī komersantu spēja piesaistīt investīcijas, galvenokārt tās veiktas Rīgā, Pierīgā, bet pārējie reģioni saņēma mazāk nekā to īpatsvars ekonomikā IKP izteiksmē16. Atšķirības starp Rīgu un Latgali, kurā piesaistīts vismazāk nefinanšu investīciju, ir 5,4 reizes. Darba samaksas atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem reģioniem ir pat 1,6 reizes (skat.10.piel.).

Enerģētika: Latvijas enerģijas bilance atkarīga no importētajiem enerģijas resursiem, galvenokārt no gāzveida degvielas, šķidrā un cietā fosilā kurināmā. Pēdējo 10 gadu laikā AER patēriņa daļa transporta nozarē pieaugusi nenozīmīgi. Novērojama tendence, ka reģionos ar augstu IKP ir zemāks enerģijas patēriņš. Rīgā, Pierīgā siltumenerģijas patēriņš, kas nepieciešams vienas IKP vienības radīšanai, ir divreiz mazāks nekā pārējos reģionos. Latvijas reģionos ir 3-6 reižu atšķirība starp patērētajiem energoresursiem apstrādes rūpniecībā pret saražoto IKP vienību (skat.11.piel.).

Demogrāfija: Iedzīvotāju skaits samazinās visos Latvijas reģionos (izņemot Pierīgu) dabisko kustību un migrācijas dēļ. 2020.gada sākumā vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgā (32%) un Pierīgā(20%).17 2020.gadā visvairāk iedzīvotāju zaudējusi Latgale, Vidzeme, Kurzeme, kam seko Zemgale, Rīga (skat.12.piel.). Rīgā dzīvo 1/3 Latvijas iedzīvotāju.

Pamatojoties uz statistikas datu analīzi un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija nosaka, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi.

Pēc reģionu salīdzinājuma (skat.13.piel.) un rādītāju daudzkritēriju analīzes apkopojuma (skat.14.piel.) secināms, ka Rīga un Pierīga ir labākā situācijā nekā pārējie reģioni (izņemot lielo īpatsvaru enerģētiskās kūdras ieguvē un izmantošanā). Vairākos rādītājos Zemgalei un Kurzemei ir sliktāki rezultāti salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, bet Latgalei un Vidzemei - zemākie rādītāji gandrīz visās analizētajās jomās.

Ieguves rūpniecības un ražošanas nozares (t.sk. kūdras nozare) nodrošina darbu ievērojamai iedzīvotāju daļai Kurzemē (29,1%) un Zemgalē (27,4%), bet mazākais nodarbināto īpatsvars ir Latgalē (25,5%) un Vidzemē (25,8%)18, līdz ar to ekonomikas pārkārtošanās process Kurzemē un Zemgalē ietekmēs vairāk darbavietu, un būs svarīgi iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes, pārkvalifikācijas iespējas un darbavietas jaunajās uzņēmējdarbības teritorijās.

Lai nodrošinātu lielāku emisiju samazinājumu no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, t.sk. atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu uz četriem reģioniem, vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija radīs SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO2 ekv.gadā, kur proporcionāli vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām 74% samazinājums paredzēts Vidzemē, Latgalē, bet Kurzemē, Zemgalē – 26%, t.sk., papildu radot 1260 darbavietas rekultivācijas nodrošināšanai (Vidzemē, Latgalē – 931, Kurzemē, Zemgalē – 329). Atsakoties no kūdras izmantošanas enerģētikā Latvijā kopumā, četros reģionos tiktu samazinātas kūdras sadedzināšanas emisijas 52% apmērā, t.sk. 40% apmērā Kurzemē un Zemgalē.

2. PĀRKĀRTOŠANĀS GRŪTĪBU NOVĒRTĒJUMS PAR KATRU TERITORIJU (REĢIONU)

2.1. Novērtējums par pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi

Ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā klimatneitralitātes mērķu kontekstā ir izvērtēta ekonomiskā, sociālā un vides ietekme reģionos. Atteikšanās no kūdras izmatošanas enerģētikā ir galvenais virziens ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā reģionos TPTP ietvaros. Apņemšanās līdz 2030.gadam virzīties uz klimatneitralitātes mērķiem kopā ar jau esošajām pārkārtošanās iecerēm TPTP ietvaros paredz, ka plānoto pasākumu ietekme uz vidi būs pozitīva - tiks samazināts SEG emisiju īpatsvars pakāpeniski tiks pārveidota reģionālā ekonomika un ilgtspējīgāk izmantoti dabas resursi. Tāpat tiks veicināta bioloģiskā daudzveidība degradētajās purvu ekosistēmās. Vairākiem TPTP pasākumiem ietekme uz SEG emisiju samazinājumu ir netieša, kas jāvērtē ilgtermiņā. Savukārt pārkārtošanās sociālā ietekme pārejas nozarēs skars nodarbinātību, ņemot vērā potenciāli ietekmētās darbavietas pārkārtošanās dēļ, darbinieku pārkvalificēšanas nepieciešamību un kvalifikācijas celšanu ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām.

Ņemot vērā, ka pārkārtošanās procesa izaicinājumi, ietekme un vajadzības četros reģionos ir līdzīgas, katra pārejas skartās teritorijas analīze tiek veikta par četriem reģioniem kopumā, izceļot atsevišķus, reģionus salīdzinošus aspektus, savukārt konkrētus datus par katru reģionu (ierobežoto zīmju skaita dēļ) norādot pielikumā.

2.1.1. Reģionu skarto saimniecības un rūpniecības nozaru analīze

Kūdra ir nozīmīgs dabas resurss visos Latvijas reģionos. Lielākā kūdras ieguve notiek Kurzemes, Zemgales un Vidzemes reģionos, kurus būtiski ietekmēs pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. 2018.gadā Kurzemē tika iegūtas 309,2 tūkst.t kūdras, Zemgalē - 433,6 tūkst.t, Vidzemē - 275,5 tūkst.t, Latgalē - 216,3 tūkst.t. (skat.9.piel.). Vienlaikus organiskās augsnes, t.sk. kūdra, ir vienas no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā un nerekultivētās vēsturiskās kūdras ieguves vietās, turpinot izdalīt lielu SEG emisiju apjomu.

2019.gadā Latvijā kūdras nozarē darbojās 64 uzņēmumi, spēkā esošas 130 zemes dzīļu izmantošanas licences 98 purvos. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkst. t kūdras (no tiem 29 tūkst. t enerģētiskās kūdras),19 un sagaidāms, ka 2020.-2030.gadā vidējais kūdras resursu ieguves apjoms gadā saglabāsies ap 1200 tūkst. t, nepalielinot kopējo kūdras ieguves platību (26 000 ha).20 Kopumā lielākā kūdras ieguve reģionos ir Kurzemē, Zemgalē, taču visvairāk potenciāli skartie uzņēmumi reģionos (kopā trīs) saistībā ar enerģētiskās kūdras ieguves pārtraukšanu atrodas Pierīgā, Latgalē un Zemgalē.

Kopumā 2018.–2019.gadā seši uzņēmumi un divas pašvaldības21 visos reģionos (izņemot Kurzemi) kūdru izmantoja enerģijas ieguvei, kā arī viens uzņēmums Zemgalē uzsāka testus kūdras izmantošanai pilsētas siltumapgādes koģenerācijas stacijā. 2020.gadā kūdra kā kurināmais izmantots 10 sadedzināšanas iekārtās (kopējā nominālā iekārtu jauda 31,47 MW), t. sk. arī piecas jaunās iekārtas, kas uzstādītas no 2015.gada. Kopš 2021.gada 1.janvāra ir atcelts DRN atbrīvojums par CO2 emisiju, kas rodas, izmantojot kūdru stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās. Enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšana ietekmēs šo uzņēmumu un teritoriju sociālekonomisko attīstību.

Mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas un SEG emisijas, ir nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Lielākās kopējās degradēto purvu platības ir ārpus Rīgas un Pierīgas, kur rekultivācija sniegtu vislielāko ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu reģionos no kūdras ieguves un ZIZIMM sektora emisijām. Saskaņā ar LIFE REstore projekta rezultātiem rekultivācijas veids – apmežošana – nodrošinās vislielāko SEG emisiju samazinājumu (t.sk. CO2 piesaisti) un ietekmi uz tautsaimniecību. Kā nākošais efektīvākais veids iepriekš minēto aspektu kontekstā ir ogulāju audzēšana (skat.15.piel.). Šiem pasākumiem ir potenciāls veidot jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes un darbavietas reģionos. Pārējie rekultivācijas veidi nesniedz pozitīvu ietekmi uz klimatu ilgtermiņā, t.sk. renaturalizācija veicina emisiju pieaugumu, lai gan veicina bioloģisko daudzveidību.22 Saskaņā ar KŪDRA2030 3.piel. un dažādiem vides apstākļiem reģionos, renaturalizācijas un purvu biotopu atjaunošanas aktivitātēm vislielākais potenciāls ir Vidzemē un Kurzemē, turpretī Latgale un Zemgale ir galvenokārt piemērotas apmežošanas un ogu audzēšanas rekultivācijas veidiem.

Visi SEG emisiju sektori mijiedarbojas. ZIZIMM sektora emisijas ietekmē arī enerģētikas un lauksaimniecības nozares emisijas, bet enerģētikas sektors saistīts ar visām nozarēm, kas patērē enerģiju. Nozarēs ar augstākajiem SEG emisiju rādītājiem Latvijā tiek nodarbināti 30% darbaspēka, un tās rada būtisku nacionālo IKP daļu, kā arī nereti piedāvā augstāku atalgojumu nekā vidēji valstī (skat.16.piel.). Tāpēc ir būtiski motivēt un veikt šo nozaru pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku darbības modeli, nodrošinot reģiona uzņēmumu koordinētu pāreju dažādās nozarēs uz SEG emisiju samazinājumu un radot jaunas darbavietas.

Tāpat reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana nepieciešama, lai ierobežotu reģionālās nevienlīdzības palielināšanos un pielāgotu infrastruktūru pārejā uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām ražošanas tehnoloģijām, tādējādi dodot iespēju pārkārtot un mainīt saimnieciskās darbības energoietilpību. Jo īpaši tādēļ, ka emisijas rodas gan enerģijas patēriņa procesā, gan ražošanas procesā. Arī NEKP paredz palielināt AER izmantošanu un prasības attiecībā uz energoefektivitāti un emisiju kontroli.23

2.1.2. Paredzētais zaudēto darbvietu skaits un pārkvalificēšanas vajadzības, ņemot vērā prasmju prognozes

ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem – lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādējādi vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug.

Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas (skat.9.piel.).24 Ietekmēto darbavietu kontekstā ir nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai. Primāri fokuss tiks vērsts uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Savukārt veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām (skat.18.piel.).

Saskaņā ar vairāku nozaru pārstrukturizācijas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama gan darbaspēka aizstāšana, gan pārkvalificēšana (skat.17.piel.). Tāpat jāvērtē ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū (skat.18.piel.). Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās ir iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana un nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, mehatronikas u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, autotransporta, dizaina u.c.), Zemgalē (autotransporta, IKT, būvniecības, inženierzinātņu u.c.) un Kurzemē (IKT, mehatronikas, mašīnbūves, pārtikas u.c.) (skat.19.-22.piel.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju).

Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās reģionu attīstības programmās 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam.

Reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas.

2.1.3. Ekonomikas diversificēšanas potenciāls un attīstības iespējas

Kopumā reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas ir līdzīga situācija, tāpēc Latvija neizceļ konkrētus ekonomiskās diversifikācijas potenciāla scenārijus pa teritorijām. Enerģētiskās kūdras izmantošanas siltumapgādē pārtraukšana radīs ietekmes uz kūdras un saistītajām nozarēm kopumā. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas aktivitātes atgriezīs teritorijas ekonomiskajā apritē, audzējot ogulājus vai veicot citas pārprofilēšanas darbības. Ieguldījumi bioloģiskajā daudzveidībā veicinās ekotūrisma attīstību. Veicot rekultivāciju un pārprofilēšanu, būtu arī sniedzams investīciju atbalsts infrastruktūras uzlabošanai, piem., AER jaudu ieviešanai un viedās enerģētikas attīstības veicināšanai. Turklāt pētniecības un izpētes attīstība var veicināt ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē. Sociālekonomiskie izaicinājumi reģionos var tikt risināti ar stimulu palīdzību saimnieciskās darbības veicējiem, lai tie pieņemtu lēmumu mainīt savu ražošanas veidu, apjomu vai darbības sektoru, kā arī paredzot atbalsta pasākumus šādos uzņēmumos nodarbinātajiem prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalificēšanai. Rūpniecības uzņēmumi ir emisiju ietilpīgi - daļa no SEG emisijām rodas kurināmā izmantošanās darbībās, kā arī dažādās rūpnieciskajās darbībās, kuras nepieciešams pakāpeniski pielāgot, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai Latvija spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu tautsaimniecību, nepieciešams mērķēts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, AER tehnoloģiju ieviešanai, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos.

2.2. Attīstības vajadzības un mērķi līdz 2030. gadam, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku

Atbilstoši TPF konkrētajam mērķim, risināt klimatneitralitātes un klimata pārmaiņu radītās sekas, tādējādi īpaši veicinot pāreju no cietajiem fosilajiem resursiem, kurus izmanto kā kurināmo, Latvijā visvairāk tiks skarts enerģētiskās kūdras sektors. Lai mazinātu prognozēto SEG emisiju pieaugumu līdz 2035.gadam25, nepieciešami jauni un inovatīvi pasākumi ekonomikas pārkārtošanai. Lai sasniegtu Stratēģijā noteikto nacionālo ZIZIMM sektora mērķi 2030.gadam – 1047 kt CO2, ZIZIMM sektora emisijas ir jāsamazina par 370,5 kt CO2 (skat. 1.piel.). Vienlaikus EK 2021.gada 14.jūlijā publicēja virkni tiesību aktu priekšlikumu saistībā ar klimata mērķu pārskatīšanu. Šobrīd par šiem jautājumiem notiek ES līmeņa diskusijas starp dalībvalstīm, taču augstāku mērķu noteikšana Latvijai nozīmētu, ka būs nepieciešams atjaunināt nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto.

Pārtraucot enerģētiskās kūdras ieguvi un mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas, rekultivējot degradētos purvus, ZIZIMM sektora emisiju bilancē tiktu samazinātas emisijas no kopējās kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā, kas saskaņā ar 2018. gada datiem ir 1452,55 kt CO2 ekv. Degradēto kūdras purvu rekultivācija dod vislielāko SEG samazinājumu un arī SEG piesaisti, prioritāri tos apmežojot, kā arī veicot pārprofilēšanas aktivitātes (melleņu un dzērveņu audzēšana), taču renaturalizācija paaugstina SEG emisijas saskaņā ar vairākiem LIFE projektiem un nacionālo pētījumu rezultātiem (skat. 15.piel.).

Aplēstās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības visā Latvijā rada SEG emisijas ap 199,9 kt CO2 ekv. gadā, no kurām 53% atrodas valsts īpašumā.26 Reģionu, kurus visvairāk skartu kūdras nozares pārkārtošanās, kopējās vēsturisko kūdras ieguves vietu emisijas ir 153,4 kt CO2 ekv. Maksimālais SEG emisiju ietaupījums var sasniegt līdz pat 225,56 kt CO2 ekv. gadā27, ja reģionos tiktu izvēlēts rekultivācijas veids ar augstāko SEG ietaupījumu, tādejādi samazinot līdz pat 16% kūdras ieguves emisijas ZIZIMM sektorā virzībā uz klimatneitralitāti un sniedzot ieguldījumu 61% apmērā pret Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķi. Kopējais rekultivācijas mērķis nodrošinās pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmējot ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

Ekonomikas pārkārtošanās rezultātā tiktu pakāpeniski izbeigta enerģētiskās kūdras ieguve un izmantošana līdz 2030.gadam ar izmaiņām tiesību aktos. Pārtraucot iegūt un sadedzināt enerģētisko kūdru un veicot rekultivāciju, Latvijā tiks nodrošināts:

1) SEG emisiju samazinājums līdz pat 166,6 kt CO2 ekv. gadā;

2) SEG emisiju samazināšanu par 86% reģionos no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām (skat. 24.piel.);

3) virzība uz ZIZIMM sektora nacionālo mērķu līdz 2030.gadam izpildi 36% apmērā.

Kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā un rekultivācijas pasākumi sniegs ieguldījumu ne tikai SEG emisiju samazināšanā, bet arī, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru saskaņā ar reģionu attīstības programmās noteikto specializāciju, izaicinājumiem un investīciju vajadzībām, veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas. Rekultivācijas un pārprofilēšanās pasākumi un tiem pakārtotie reģionālās uzņēmējdarbības attīstības pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aptver vairāk kā 50% no kopējā plānotā TPF finansējuma 184,2 milj. EUR apmērā.

Papildu reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanas pasākumu ietvaros tiktu veicināta privātā sektora pārkārtošanās un klimatam draudzīgu darbavietu saglabāšana vai jaunu darbavietu izveide reģionos (t.sk., kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem nodrošinot iespēju jaunu darbavietu atrašanai citās oglekļa mazietilpīgās privātā sektora darbības jomās).Vietējo iedzīvotāju pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku veicinātu arī resursu efektīvāka izmantošana un patēriņa samazināšana ikdienā, tāpēc plānots attīstīt ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus. TPTP ietvaros plānots atbalstīt reģionāla mēroga nodarbinātības programmas gan kūdras, gan citās nozarēs nodarbinātajiem, kas pārkārtošanās procesa rezultātā turpina būt darba ņēmēji vai kuru darbavietas ietekmētas pārkārtošanās rezultātā, tādējādi pielāgojoties jaunajai darba tirgus situācijai un iespējām. Prasmju apguves pasākumu investīciju rezultātā palielināsies kvalifikāciju ieguvušo vai pārkvalificēto darba tirgus dalībnieku un nodarbināto skaits klimatam draudzīgākās tautsaimniecības nozarēs, kā arī tiks uzlabotas un pilnveidotas plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu prasmes un zināšanas darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem.

2.3. Atbilstība citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem

Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentiem (skat. 24.piel.) – NEKP, Stratēģiju un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030.gadam28, Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam29 u.c. plānošanas dokumentiem, kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos. Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās virzieniem tiktu īstenots gan RIS3, gan NIP paredzētais, atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos. Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un 2050.gadam sasniegšana. Tāpat plānotie ieguldījumi ir atbilstoši arī plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritoriju sociāli ekonomiskajai situācijai.

Kūdras nozares pasākumi plānoti saskaņā ar KŪDRA2030, kurā noteikti mērķi un pasākumi ilgtspējīgai nozares attīstībai un dekarbonizācijai. Lai sasniegtu šos mērķus līdz 2030.gadam, noteikti četri sasniedzamie rezultāti (skat. 25.piel.). Tie paredz iegūtās kūdras apjomu nepalielināšanos gada griezumā līdz 2030.gadam, nav arī paredzēta SEG emisiju paaugstināšanās. Galvenās rīcības mērķu sasniegšanai ir kūdras atradņu informācijas sakārtošana un informācijas pieejamība, ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un izmantošana tautsaimniecībā, institucionālās kapacitātes celšana un zinātniskās pētniecības un inovatīvu risinājumu ieviešana, nodrošinot SEG emisiju kompensējošus pasākumus no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas. Atteikšanās no enerģētiskās kūdras ir saskanīga ar Stratēģijā paredzēto tautsaimniecības sektoru pārstrukturēšanu, paredzot atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) oglekļa mazietilpīgas attīstības principu īstenošanu, gan rīcības nozaru politikās, iekļaujot visus tautsaimniecības sektorus. Tāpat Stratēģijā paredzētie risinājumi oglekļa mazietilpīgai attīstībai ir noteikti saskaņā ar TPTP kūdras sektora pārkārtošanās pasākumiem, paredzot risinājumus pētniecības attīstībai, ilgtspējīgai enerģētikai, zemes izmantošanai un ražošanai. NEKP nosaka rīcības attiecībā uz vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanu, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP paredz horizontālu atbalstu arī inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstīšanai resursefektivitātes, SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas sekmēšanai. Vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030.gadam.

Savukārt reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanas pasākumi plānoti saskaņā ar RPP uzdevumiem "A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam", "A.1.2. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai", "B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai", "B.1.3. Viedas pašvaldības – pakalpojumu efektivitātes uzlabošana" un "B.2.5. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana", kā arī ar NIP un balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības programmās un klimata pielāgošanās stratēģijās noteiktajām prioritātēm, t.sk. sociālekonomisko seku mazināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām.

Tāpat atbalsta sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku pasākumi plānoti saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam30, NIP, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam31, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam32, TAP u.c. plānošanas dokumentiem, kas ietver rīcības virzienus sociālo un ekonomisko risku mazināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti.

2.4. Paredzēto darbību veidi

Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, sekmētu pāreju uz klimatneitralitāti un mazinātu pārejas sociālās, ekonomiskās un ar vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas TPF investīcijas 184,2 milj.EUR33.

Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību un mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, t.sk. plānots īstenot savlaicīgu nodarbināto pārkvalificēšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Pārkārtošanās izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā radīs arī jaunu reģionu vajadzību perspektīvu nodarbinātībā. Papildu informāciju par paredzamo devumu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā skat. 26.piel.

Investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas ietvaros plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas pārstrukturēšanā un attīstībā atbilstoši reģionu attīstības programmās identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem:

1. Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā

TPTP ietvaros plānota reforma - kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana - un attiecīgi investīciju pasākumi, vienlaikus ievērojot "piesārņotājs maksā" principu. Reformas ietvaros paredzēts stimulēt enerģētiskās kūdras nomaiņu sadedzināšanas iekārtās līdz 2030.gadam. Paredzēta arī kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģijas ieguvei. Uzņēmējiem un pašvaldībām, kuri sadedzināšanas iekārtās izmanto kūdru, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām 1. un 3.darbības ietvaros, t.sk., paredzot atbalstu kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai.

Paredzētā degradēto kūdras purvu rekultivācija primāri tiks veikta ar apmežošanas un pārprofilēšanas aktivitātēm SEG emisiju samazināšanai un teritoriju turpmākai izmantošanai. Pirms rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes. Atbilstoši vairākiem pētījumiem Latvijā un Baltijas reģionā SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. Apmežošana, izvēloties vietai piemērotus un kvalitatīvus stādus, nodrošinās kŗājas pieaugumu un attiecīgi CO2 piesaisti, radot būtisku emisiju samazinājumu, salīdzinot ar alternatīvo scenāriju – ūdens līmeņa paaugstināšanu vai dabisko apmežošanos. Kā prioritāri apmežošanai izmantojamas konkrētajiem vietas apstākļiem piemērotas koku sugas, kas nākotnē veicinās vietas bioloģisko daudzveidību, izvairoties no ātraudzīgu sugu izmantošanas ar īstu aprites ciklu. Tomēr atsevišķus rekultivācijas veidus nevar īstenot visās vēsturisko kūdras ieguves vietu platībās bez būtiskiem papildu ieguldījumiem vai specifiskiem vides apstākļiem. Piem., apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim 50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst34. Praksē katrā vietā izvērtējama un pielietojama atšķirīga rekultivācijas pieeja, fokusējoties uz risinājumiem, kas rada SEG piesaisti.

Papildu pētījumu gadījumā par SEG emisiju bilanci citās pārprofilēšanas aktivitātēs un piemērotiem emisiju faktoriem rezultātā potenciāli varētu tikt izvērtēta arī citu aktivitāšu atbalstīšana. Rekultivācija tiks veikta vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". 20.gs. 90.gadu sākumā Latvijā notikušo sociāli ekonomisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumi, kas veica kūdras ieguvi, vairs nepastāv, bet ne zemes īpašnieks, ne apsaimniekotājs nav tiešais likumīgo saistību un pienākumu pārņēmējs. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā 12100 ha platībā un samazinot SEG emisijas no kūdras ieguves 134,6 kt CO2 ekv.gadā. Tikai īstenojot darbības plašākā reģionālajā tvērumā ārpus Rīgas, Pierīgas, tiks nodrošināts lielākais TPTP devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai.

2. Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana

Dabiski funkcionējošas purvu teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākus ekosistēmu regulācijas pakalpojumus nekā kūdras ieguves ietekmētās teritorijas. Šādām teritorijām ir liela bioloģiskās daudzveidības vērtība. Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam35 un Natura2000 prioritāro rīcības programmu 2021.-2027.gadam36 ir nepieciešama ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. Dzīvotņu atjaunošana nodrošina bioloģiskās vērtības palielināšanos ekosistēmām un rada ekotūrisma potenciālu. Šādas aktivitātes paredzēts veikt ĪĀDT, uzlabojot purvu ekosistēmu kvalitāti 1500 ha platībā, vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā".

P&I aktivitātes ietvaros tiks veicināta dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu. Paredzēts izveidot pētījumu platformu-izcilības centru, kas tiks veidots pēc tāda modeļa kā Horizon 2020 Teaming projekti ar mērķi attīstīt nepieciešamo P&I kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā, un kura ietvaros tiks atbalstīti lietišķi pētniecības projekti, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI un komercsektoru, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu.

3. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku

Produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas. Ņemot vērā darbinieku skaitu, kuru darbavietas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas un radītu jaunas darbavietas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstība saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteikto specializāciju, izaicinājumiem un vajadzībām ir būtisks priekšnosacījums pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku un ilgtermiņa nodarbinātību, ko ietekmē arī ilgtspējīga mobilitāte un tās pāreja uz klimatneitrālākiem risinājumiem, kas, sinerģijā ar iepriekš minētajiem pasākumiem, sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas visvairāk skartajās teritorijās uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību, veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, t.sk. izglītības pieejamības nodrošināšanu.

Virzībā uz videi draudzīgu, ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai, AE energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Plānotas aktivitātes, kas ietver AE jaudas uzstādīšanu, ēku siltināšanu, jaunu energoefektīvu iekārtu iegādi un nomaiņu un demonstrējumu projektu izstrādi. Augstās elektroenerģijas cenas dēļ ražošanas uzņēmumiem ir augsts pieprasījums pēc investīcijām energoefektīvās ražošanas iekārtās, tāpēc nepieciešams nodrošināt finansējumu šādu investīciju veicināšanai. Veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, reģionālās uzņēmējdarbības attīstības investīciju rezultātā plānots vismaz 3,8 kt CO2 ietaupījums.

4. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās

Tieši un netieši ietekmēto, saistītajās un TPTP ietvaros īstenoto darbību ietekmētajās nozarēs nodarbināto integrācijai darba tirgū nepieciešams nodrošināt atbilstošu prasmju attīstības, pilnveides vai pārkvalificēšanas piedāvājumu. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumu tiešā mērķgrupa ir ekonomikas pārkārtošanās rezultātā skartie darbinieki.. TPTP minētās nozares var izvirzīt jauno speciālistu prasmju vajadzības, kas atbilst to ekonomiskās transformācijas vajadzībām. Reģionos nodarbinātajiem plānots piedāvāt apgūt tālākizglītības programmas, tostarp izglītības programmu moduļus vai studiju kursus, lai nodrošinātu iespēju paaugstināt vai iegūt citu kvalifikāciju nozarē ar lielāku izaugsmes potenciālu. Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums var nodrošināt plānotajiem ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu ar prasmju un kvalifikāciju iegūšanu tālākizglītības un sākotnējās profesionālās izglītības programmās, t.sk., īstenojot DVB mācības, pēc kurām ir reģionu uzņēmēju pieprasījums. Darbību īstenošanā izmantos reģionos pieejamo profesionālās izglītības iestāžu, koledžu, augstskolu piedāvājumu. Tāpat plānota plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju pilnveide, reģionu pārstāvjiem līdzdarbojoties apmācību programmu izstrādē un īstenošanā.

Paredzētais investīciju virziens un tā darbības nodrošinās saskaņotību un papildinātību ar citiem ES fondiem, nodrošinot sinerģiju un novēršot iespējamo pārklāšanos. TPF darbības plānotas pārkārtošanās seku novēršanai, nodrošinot demarkāciju projektu līmenī. TPTP paredzētās investīcijas papildinās Programmā ietvertos pasākumus pārkārtošanās procesa atbalstam (skat.27.piel.). TPTP darbības tiks īstenotas saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, tiks novērtēta to atbilstība norādījumiem par NBK piemērošanu, ņemot vērā NBK vadlīnijas, nosakot pasākumus ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, lai nodrošinātu atbilstību NBK nosacījumu ievērošanai. TPF plānotajām darbībām būs papildinātība ar ANM ietvertajām investīcijām (skat.28.piel.). Abi finansējuma avoti nodrošinās kompleksu pieeju COVID-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanā, padarot ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku un pielāgotāku videi draudzīgas un digitālas pārejas izaicinājumiem un iespējām. Plānota arī papildinātība ar MF ietvaros plānotajiem pasākumiem, kas koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektoros ar lielāko SEG emisiju īpatsvaru.

Latvija varētu gūt labumu no finansējuma, kas pieejams saskaņā ar TPM 2. un 3.pīlāru. Prasības atbalsta saņemšanas nosacījumiem definētas TPM regulā37 (par 2. un 3.pīlāra finansējuma izmantošanu skat.29.piel.). Kopsavilkumu par potenciālajām Latvijai atbalstāmajām jomām 2. un 3.pīlāra ietvaros, piem., enerģijas un transporta infrastruktūru, centralizēto siltumapgādi, sociālo infrastruktūru u.c., pamatojoties uz visvairāk skarto reģionu problēmu un vajadzību analīzi skat. 30.piel.

3. PĀRVALDĪBAS MEHĀNISMI

Par TPTP izstrādi un īstenošanas koordinēšanu ir atbildīga VARAM sadarbībā ar FM un citām iesaistītajām ministrijām atbilstoši TPTP tvērumam. TPTP darbību ieviešana plānota Programmas 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1.SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros.

3.1. Partnerība

Partneru iesaistīšanas process paredz nodrošināt to identificēšanu un iesaistīšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī TPTP izstrādē un ieviešanas uzraudzībā. Nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī ir identificēti vairāk kā 120 partneri no publiskā, privātā, NVO un akadēmiskā sektora, veidojot 10 grupas - katrai ir loma TPTP izstrādē (skat. 31.piel.), t.sk. lielākie valsts īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu valdītāji - LVM. Iesaistīšanās stratēģija 2020.-2021.gadā paredzēja formalizētu procesu partneru iesaistei nacionālā un reģionālā līmenī. Tehniskās palīdzības sniedzējs PwC organizēja darba uzsākšanas tikšanos ar partneriem, veica intervijas, aptaujas, darbnīcas un darba vizītes tiešsaistē.

Atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajam organizēta sabiedriskā apspriešana un TPTP projekta izplatīšana. Sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2020. gada decembra- līdz 2021. gada janvārim – komentārus par TPTP sniedza tikai LKA. Ar TPTP projektu saistītie dokumenti (piem., PwC ziņojumi) apspriesti ar sociālajiem partneriem un nacionālajā ekspertu darba grupā. Saņemtie komentāri un priekšlikumi izskatīti un, kur attiecināms, ņemti vērā. 

TPTP investīciju ieviešanas uzraudzība paredzēta ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības sistēmas ietvaros, t.sk. paredzēta plaša pārstāvniecība ES fondu UK sēdēs, nacionāla līmeņa darba grupās un apakšgrupās, reģionāla līmeņa darba grupu sanāksmēs u.tml., nodrošinot arī jauniešu un vides NVO pārstāvniecību.

3.2. Pārraudzība un izvērtēšana

TPTP īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai tiks noteiktas konkrētas darbības, kā arī to īstenošanas rezultātā sasniedzamie rādītāji. TPTP īstenošanas uzraudzība balstīsies uz standarta ES fondu ieviešanas procesu, kas ir noteikts ES un nacionālajos tiesību aktos. Vadošā iestāde attiecībā uz ES finansējumu ir FM. ES fondu Programmas īstenošanas uzraudzība ir sadalīta starp dažādām institūcijām – UK un revīzijas, vadošās, maksājumu un sertifikācijas, atbildīgās un sadarbības iestādēm, kā arī IUB un finansējuma saņēmējiem (skat. 32.piel.).

Attiecībā uz uzraudzību izveidots apkopojums ar paredzētajām aktivitātēm TPTP īstenošanas laikā (skat. 33.piel.). ES fondu uzraudzību veiks FM un VARAM sadarbībā ar IZM un EM, kas ir atbildīgas par TPTP paredzēto darbību īstenošanu. Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi ir sadalīti trīs posmos: pirms ieviešanas, īstenošanas laikā un pēc īstenošanas (skat. 34.piel.). TPTP versijas izstrādei izveidotā ekspertu darba grupa turpinās darbu arī ieviešanas laikā, izskatot ar TPTP darbību ieviešanas sagatavošanu saistītos jautājumus. Par investīciju virziena darbībām atbildīgās institūcijas katru gadu un pēc Programmas noslēgšanas ziņo par rādītājiem, pārskata ES fondu ieviešanas izvērtējumu rezultātā identificēto ieteikumu ieviešanu. Informācija par ieguldījumiem un sasniegto vērtību attiecīgajos reģionos tiks uzraudzīta valsts un reģionālā līmenī.

Lai nodrošinātu finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu, nacionālajos normatīvajos aktos tiks noteiktas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī nosacījumi ES fondu finansējuma piešķiršanai. Nacionālā līmenī tiks izstrādāti MK SAM ieviešanas nosacījumi, un ES fondu UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu atlases kritēriji.

Saņemts VPVB saskaņojums, ka uz TPTP neattiecas prasība par SIVN procedūru. TPTP pēc būtības vērsts uz pastāvošās klimata politikas īstenošanu nevis teritorijas plānošanu, nav secināms, ka investīcijas paredzētas būtiskos jaunos virzienos vai jaunu mērķu sasniegšanai, kas jau nebūtu definēti un vērtēti saistīto nozaru plānošanas dokumentos, kam SIVN ir veikts.

3.3. Koordinācijas un pārraudzības struktūra/struktūras

Partnerība TPTP versijas izstrādei organizēta vairākos līmeņos (skat.35.piel.) pēc nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. FM ir atbildīga par TPTP izstrādes procesa pārraudzību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī konkrētu atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu pilnveidi. TPTP izstrādes, ieviešanas un īstenošanas ekspertu darba grupu vada VARAM, un tajā piedalās citu ar TPTP saistīto jomu pārstāvji. Ekspertu darba grupa sagatavo priekšlikumu TPTP saturam, par kuru nepieciešams politiski vienoties, sniedz ieteikumus atbalsta kritēriju noteikšanai. Plānošanas reģionu administrācijas vada reģionālās darba grupas, kas izveidotas plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei.

4. PROGRAMMĀM RAKSTURĪGIE IZNĀKUMA VAI REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Atsauce: 12. panta 1. punkts (Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu], [22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu] un [42. panta 2. punkta b) apakšpunktu]).

1. tabula. Iznākuma rādītāji

Konkrētais mērķis

ID [5]

Rādītājs [255]

Mērvienība

Starpposma mērķrādītājs (2024)

Mērķis (2029)

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

RCO 03

Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi (EM)

Uzņēmumu skaits

0

11238

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

RCO 10

Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām (IZM)

Uzņēmumu skaits

0

539

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

RCO 38

Atbalstītā sanētās zemes platība (VARAM)

ha

1 298

13 600 (Skaitīta kopā rekultivētā un atjaunotā platība)40

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

r.6.1.1.a

Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras (VARAM)

Uzņēmumu skaits

0

2741

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

r.6.1.1.b

Īstenotas reģionāla mēroga atbalsta programmas pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai42

Programmu skaits

0

443

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

r.6.1.1.c

Bezizmešu transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai (VARAM)

Bezizmešu transportlīdzekļu skaits

0

4244

Dalībniekiem: 45 46

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

EECO 05

Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (IZM)

Personu skaits

0

3 59147 (kopējais prasmju attīstības pasākumos iesaistīto personu skaits)

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

EECO 07

18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits (IZM)

Personu skaits

0

1 46348

2. tabula. Rezultāta rādītāji

 

Konkrētais mērķis

 

 

ID [5]

 

 

Rādītājs [255]

 

 

Mērvienība

 

 

Sākuma vai atskaites vērtība

 

 

Atsauces gads

 

 

Mērķis (2029)49

 

 

Datu avots [200]

 

 

Komentāri [200]

 

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

RCR 02

 

 

Publisko atbalstu (t. sk. dotācijas, finanšu instrumentus) papildinošās privātās investīcijas (EM)

 

 

Piesaistītās privātās investīcijas, EUR

 

 

0

 

 

2020

 

 

45 874 127  

 

 

Projektu dati

 

TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

r.6.1.1.d

 

 

Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas (VARAM)

 

 

CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā

 

 

VARAM:

 

 

92 202

 

 

2021

 

 

VARAM: 

 

 

- 42 398

 

 

Projektu dati

 

TPTP 1. darbība "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"50 un 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"51

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

r.6.1.1.e

 

 

Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums (EM)

 

 

CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā

 

 

0

 

 

2020

 

 

3 827

 

 

Projektu dati

 

TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"52

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

RCR 31

 

 

Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t. sk.: elektroenerģija, siltumenerģija) (EM)

 

 

MWh/gadā

 

 

0

 

 

2020

 

 

7 748

 

 

Projektu dati

 

TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

RCR 62

 

 

Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā (VARAM)

 

 

Lietotāji/gadā

 

 

0

 

 

2020

 

 

 357 000

 

 

Projektu dati

 

TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"53

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

r.6.1.1.f

 

 

Atjaunotas degradētas ekosistēmas (VARAM)

 

 

ha

 

 

2 546

 

 

2021

 

 

4 046

 

 

Projektu dati

 

TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"54

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

r.6.1.1.g

 

 

Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits) (IZM)

 

 

Zinātnisko rakstu skaits

 

 

0

 

 

2020

 

 

50

 

 

Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)

 

TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

r.6.1.1.h

 

 

Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos (IZM)

 

 

Pētniecības pieteikumu skaits

 

 

0

 

 

2020

 

 

3

 

 

Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)

 

TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

r.6.1.1.i

 

 

Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (VARAM)

 

 

EUR

 

 

0

 

 

2020

 

 

36 220 800

 

 

Projektu dati

 

TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

r.6.1.1.j

 

Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas (VARAM)

 

Pilnas slodzes ekvivalenti/gadā

 

0

 

 

2020

 

 

466

 

 

Projektu dati

 

TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

r.6.1.1.k

 

Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, t.sk. pašnodarbinātie (IZM)

 

Personu skaits

 

0

 

 

2020

 

 

1 170

 

 

Projekta dati; Valsts izglītības informācijas sistēmas dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)

 

TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"55

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

r.6.1.1.l

 

Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālisti ar pilnveidotām un uzlabotām prasmēm (VARAM)

 

Personu skaits

 

0

 

 

2020

 

 

190

 

 

Projektu dati

 

TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"56
Dalībniekiem: 57 58

 

6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti

 

 

EECR 0659

 

 

Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (IZM)

 

 

Personu skaits

 

 

0

 

 

2020

 

 

287

 

 

Projekta dati;

 

 

Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)

 

TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"60

 

PIELIKUMS

1. pielikums

Stratēģijas61rezultatīvie rādītāji

 

Bāzes gads

1990. g.62

Prognoze

2020. g.63

Mērķi

2030. g.

2040. g.

2050. g.

SEG emisijas (bez ZIZIMM sektora)

26299 ktCO2ekv.

-55 %

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

-65 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu)

-85 %

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā)

CO2 piesaiste un SEG emisijas ZIZIMM sektorā

-9828 ktCO2ekv. (piesaiste)

2094

kt CO2 ekv.

(emisijas)

≤1047

kt CO2 ekv. (emisijas)

Neto "0" emisijas

(sektora piesaiste kompensē sektora emisijas)

Virzība uz klimat-neitralitāti (kopējās SEG emisijas, iekļaujot ZIZIMM sektoru)

16471 ktCO2ekv.

-16 %

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

-38%* (salīdzinājumā ar 1990. gadu)

-76% *

(salīdzinājumā ar 1990. gadu)

* mērķis uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5% 

2. pielikums

Latvijas klimatneitralitātes nacionālie mērķi līdz 2050.gadam saskaņā ar Stratēģiju

3. pielikums

Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi līdz 2030. gadam saskaņā ar NEKP

4. pielikums

Izmaiņas SEG emisijās pa nozarēm bāzes un klimatneitralitātes scenārijos (uz 2030. gadu)

5. pielikums

Emisiju sadalījums Latvijā 2018. gadā pa nozarēm64

Sektors (% no kopējām 2018. gada emisijām,  ieskaitot ZIZIMM) 

Emisijas 2018. gadā (kt CO2 ekv.) 

Būtiskākie emisiju avoti 

Galvenie 2030. gada mērķi 

Enerģētika  (33,0%) 

4343 

• Enerģētikas nozares, t.sk. kūdras un izstrādājumu izmantošana enerģijas ieguvē 

• Citas nozares, t.sk. komerciālais/ sabiedriskais sektors; mājsaimniecības; lauksaimniecība/ mežsaimniecība/zivsaimniecība 

• Apstrādes rūpniecība un būvniecība 

• Palielināt AER daļu patēriņā līdz 50% 

• Samazināt importētās enerģijas daļu līdz 30–40% 

• Samazināt enerģijas patēriņu par 9–15% 

• Sasniegt 73,7 PJ kopējo enerģijas ietaupījumu 

• Samazināt enerģētisko nabadzību zem 7,5% 

Transports (25,5%) 

3354 

• Autotransports 

• Dzelzceļš 

• Palielināt AER īpatsvaru transporta enerģijas patēriņā līdz 7%65

• Palielināt modernās biodegvielas, t.sk., biometāna, patēriņa daļu līdz 3,5% 

• Samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu transporta veidu kustību 

RPPI66 (6,8%) 

890 

• Minerālu rūpniecība 

• Produkta kā ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai  izmantotie  produkti 

• Samazināt CO2 emisijas  
Lauksaimniecība (19,8%) 

2609 

• Lauksaimniecības augsnes 

• Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi 

• Uzlabot augsnes auglību, optimizēt mēslošanas līdzekļu izmantošanu 

• Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku uzturu 

• Paplašināt bioresursu izmantošanu citās nozarēs 

Atkritumu apsaimniekošana (4,2%) 

548 

• Atkritumu apglabāšana 

• Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana 

60% visu sadzīves atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana 

• Saražoto atkritumu samazināšana 

• Dalītas savākšanas sistēmas izstrāde vairākiem atkritumu veidiem, tostarp bīstamajiem atkritumiem 

 ZIZIMM  
(10,8%) 

1418 

• Aramzemes 

• Mitrāji 

Lielākā emisiju piesaiste: Meža zeme  

• Samazināt emisijas visā zemes izmantošanā 2

• Palielināt CO2 piesaisti mežsaimniecībā 

ZIZIMM apakškategorija:

Mitrāji (13,0%) 

1709 

• Kūdras ieguve (mitrāju apsaimniekošana)

• Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2 ekv.67

• Izstrādāt plānu 26 232 ha vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, kā arī uzsākt rekultivāciju prioritārajās teritorijās 

6. pielikums

Kūdras resursu izmantošana Latvijā

Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes

501 079 ha

Teritorijas, kam izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences

25 721 ha

Aktīvās kūdras ieguves teritorijas (no izsniegtajām licencēm)

~ 15 000 ha

7. pielikums

SEG emisijas no kūdras sadedzināšanas Latvijā

 

Emisijas

 

 

1990

 

 

1995

 

 

2000

 

 

2005

 

 

2010

 

 

2011

 

 

2012

 

 

2013

 

 

2014

 

 

2015

 

 

2016

 

 

2017

 

 

2018

 

 

2019

 

 

Kūdra

 

 

251,17

 

 

366,02

 

 

251,38

 

 

8,53

 

 

4,41

 

 

4,26

 

 

3,20

 

 

6,39

 

 

3,20

 

 

1,06

 

 

3,62

 

 

3,09

 

 

12,67

 

 

5,75

 

 

Kūdras briketes

 

 

87,49

 

 

41,15

 

 

3,04

 

 

0

 

 

0,59

 

 

0,29

 

 

0,39

 

 

0,39

 

 

0,49

 

 

0,10

 

 

0

 

 

1,08

 

 

1,58

 

 

1,77

 

 

Kopējais CO2 ekv, kt

 

 

338,66

 

 

407,17

 

 

254,43

 

 

8,53

 

 

5,00

 

 

4,56

 

 

3,59

 

 

6,78

 

 

3,69

 

 

1,16

 

 

3,62

 

 

4,17

 

 

14,25

 

 

7,52

 

 

8. pielikums

Kūdras ieguves procentuālais sadalījums Latvijā

9. pielikums

Kūdras sektora galvenie rādītāji reģionu analīzei

 

Reģions

 

 

Kopējās kūdras atradnes, %68

 

 

Kūdras ieguve (tūkstoši t)69

 

 

Nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības rādītājs (ha)70

 

 

Enerģētiskās kūdras ieguves platība (ha)71

 

 

Uzņēmumu skaits72

 

 

Kūdras nozarē nodarbināto personu/ darbavietu skaits73

 

 

Pierīga

 

 

17

 

 

248,4

 

 

6093

 

 

1125

 

 

26

 

 

255/310

 

 

Vidzeme

 

 

25

 

 

275,5

 

 

8900

 

 

-

 

 

15

 

 

328/411

 

 

Latgale

 

 

31

 

 

216,3

 

 

5988

 

 

998,5

 

 

13

 

 

228/273

 

 

Zemgale

 

 

14

 

 

433,6

 

 

3111

 

 

496,5

 

 

12

 

 

445/476

 

 

Kurzeme

 

 

13

 

 

309,2

 

 

2140

 

 

209

 

 

15

 

 

310/464

 

10. pielikums

Nodarbinātības galvenie rādītāji reģionu griezumā, 2020.gada dati74 75

 

 

Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%)

 

 

Nodarbinātības līmenis (%)

 

 

Bezdarba līmenis (%)

 

 

Vidējā darba samaksa

 

 

(EUR)

 

 

Rīga

 

 

80,2

 

 

73,9

 

 

7,9

 

 

1240

 

 

Pierīga

 

 

80,0

 

 

74,4

 

 

7

 

 

1108

 

 

Vidzeme

 

 

76,8

 

 

69,7

 

 

9,2

 

 

914

 

 

Latgale

 

 

74,5

 

 

65

 

 

12,7

 

 

793

 

 

Zemgale

 

 

77,0

 

 

71,0

 

 

7,8

 

 

971

 

 

Kurzeme

 

 

76,1

 

 

70,2

 

 

7,7

 

 

971

 

11. pielikums

Enerģijas patēriņš uz IKP un energoefektivitātes uzlabošanai, līdz šim izsniegto ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem reģionu griezumā

 

Elektroenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP)

Siltumenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP)

IKP uz vienu iedzīvotāju76 (EUR)

ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem (milj. EUR)77

Rīga

158

235

22 458

2,23

Pierīga

319

283

11 726

-

Vidzeme

434

478

8927

1,95

Latgale

348

481

7164

1,19

Zemgale

378

406

8487

2,29

Kurzeme

297

324

10 282

3,2

12. pielikums

Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, 2020. gads78

13. pielikums

Rezultātu kopsavilkums par esošās situācijas analīzi reģionos Latvijā sešās jomās79

Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme virzībā uz klimatneitralitāti, veikta esošās situācijas analīze reģionos Latvijā sešās jomās: (1) Demogrāfija; (2) Nodarbinātība; (3) Ekonomika; (4) Infrastruktūra, (5) Enerģētika un (6) Kūdra. Lai izveidotu kopsavilkumu, katrai jomai izvēlēti 2–5 galvenie statistikas rādītāji. Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam.

14. pielikums

Reģionu salīdzinājums, pamatojoties uz statistikas apkopojumu80

15. pielikums

SEG emisijas pēc rekultivācijas veida vēsturiskajās kūdras ieguves vietās reģionos

Rekultivācijas veids

Faktiskās emisijas pirms rekultivācijas veikšanas 1 ha (t CO2 ekv.)

SEG emisiju samazinājums t CO2 ekv. ha - 1 gadā pēc rekultivācijas

SEG emisijas, īstenojot pasākumus, tonnas CO2 ekv. ha -1 gadā

Skaidrojums

Apmežošana

7,62

11,20

-3,58

Emisiju samazinājums un piesaiste81
Mellenes

7,62

2,60

5,02

Emisiju samazinājums
Dzērvenes

7,62

1,40

6,22

Emisiju samazinājums
Renaturalizācija

7,62

-3,80

11,42

Emisiju pieaugums
 

Reģions

Nerekultivētās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, ha

Faktiskās SEG emisijas
(t CO2 ekv.)

Faktiskais rezultāts emisijās pēc apmežošanas
(t CO2 ekv.)

Faktiskais rezultāts emisijās pēc melleņu stādījumiem (t CO2 ekv)

Faktiskais rezultāts emisijās pēc dzērveņu stādījumiem (t CO2 ekv)

Faktiskais rezultāts emisijās pēc visa uz renaturalizāciju
(t CO2 ekv)

Latgale

5 988

45 629

-67 066

-15 569

-8 384

+22 754

Vidzeme

8 900

67 818

-99 680

-23 140

-12 460

+33 820

Kurzeme

2 140

16 307

-23 968

-5 564

-2 996

+8 132

Zemgale

3 111

23 706

-34 843

-8 089

-4 356

+11 822

Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv.

-225 558

-52 362

-28 195

+76 527

16. pielikums

Ekonomisko un finanšu rādītāju sniegums pārstrukturējamos sektoros, 201982

Sektors

Kūdra (2017)83 84

Enerģētika
(ieskaitot transportu)

RPPI85

Latvijā kopā

NACE kods

08,92

35, 41-43, 49-51, 53

05-3386

 
Ienākumi, milj. EUR

187,5

10 520,0

9 930,4

73 569,6

Peļņa, milj. EUR

Nav datu

553,8

593,8

4 343,4

Administrētie nodokļu ienākumi, milj. EUR

18,5

1 017,2

851,8

9 633,2

Darba devēju skaits

64

10 408

7 297

82 584

Nodarbināto skaits

2 061

121 428

117 563

826 017

Vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, EUR

1 143

751-2 375

514 -1 581

1 065

17. pielikums

Potenciāli ietekmētās darbavietas automatizācijas un produktivitātes pieauguma dēļ Vidzemē un Latgalē87

 

Kopējā nodarbinātība

Kopā ietekmētās darbavietas automatizācijas dēļ

Kopējais ietekmēto darbavietu skaits produktivitātes pieauguma dēļ

Ražošanas un transporta sektori
(B-E, H, J) Latvijā:

• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;

• Rūpniecības produktu un procesu sektors

Latvija

234 400

46 860

6 000

Vidzeme

21 100

4 220

540

Latgale

27 400

5 480

702

Zemgale

28 700

5 740

735

Kurzeme

31 400

6 280

805

18. pielikums

Potenciālās ietekmētās darbavietas

Darbavietas

Kopā Latvijā (darbavietu skaits)

1. Kūdras nozares ietekmētas darbavietas:

1 875

Darbavietas, kuras tieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums

3388

Darbavietas, kuras netieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums

4189

Kūdras nozares sezonālās darbavietas

541,590

Ekonomikas zaļai pārkārtošanai nepieciešamās darbavietas [ietekmētās]

126091

2. Partnersektoros ietekmētās darbavietas no ekonomikas zaļās pārkārtošanās:

1 923

Darbavietas no nozaru pārkārtošanās, kuri apguvuši vai uzlabojuši prasmes

1 45792

Jaunizveidotās darbavietas, kas radīsies teritorijās, kurās veic uzņēmējdarbību

46693

19. pielikums

Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Vidzemē

20. pielikums

Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Latgalē

21. pielikums

Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Zemgalē

22. pielikums

Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Kurzemē

23. pielikums

SEG emisiju samazinājums no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām94

 

Teritorija

 

 

SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām,
CO2 kt ekv

 

 

SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām,
CO2 kt ekv

 

 

SEG emisiju samazinājums, %

 

 

(statuss pirms TPF pasākumiem)

 

 

(statuss pēc TPF pasākumiem)

 

Latvija

 

199,89

 

 

67,33

 

 

66

 

Rīga/Pierīga

 

46,43

 

 

46,43

 

 

0

 

TPF reģioni

 

153,46

 

 

20,90

 

 

86

 

 

24. pielikums

Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī

25. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenie rezultāti saskaņā ar KŪDRA2030

Rezultatīvais rādītājs (RR)

2020. gads

2023. gads

2030. gads

1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai

0 ha

7 870 ha

26 232 ha

2. Platība, kam nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā

0 ha

150 324 ha

501 079 ha

3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā

26 000 ha

vai 1,2 milj.t

26 000 ha

vai 1,2 milj.t

26 000 ha

vai 1,2 milj.t

4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni

1 523,27 kt CO2 ekv.96

-97

0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv.98]

26. pielikums

TPTP plānotie pasākumi un to paredzamais devums klimata pārmaiņu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā

Plānotais pasākums

Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā

Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturizēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku

Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā:

- kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai;

- degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija;

Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana:

- ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana;

- pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte.

Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO2 ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija (ja notiek apmežošana), var radīt līdz pat 225,6 kt CO2 ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO2 ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 86% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām.

Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku:

- uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība;

- bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās;

- energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā;

- atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā;

- AER tehnoloģiju ieviešana;

- klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā.

Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības. Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās. 3. darbība papildinās 4. darbības īstenošanu un veicinās prasmju paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju.

Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu.

Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu.

Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās:

- nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai;

- atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei);

- reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu;

- pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām

Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas. Lai nodrošinātu teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanas plānošanu un īstenošanu kontekstā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, nepieciešams pilnveidot plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes par klimata pārmaiņu jautājumiem un saistīto transformācijas sociālekonomisko seku mazināšanu. Tāpat paredzēts sniegt atbalstu plānošanas reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un pilotēšanai, izvērtējot paredzamo devumu ietekmes un klimata pārmaiņu seku mazināšanā un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu.

27. pielikums

TPTP plānoto investīciju papildinātība ar ES fondu Programmā ietvertajiem pasākumiem

SAM Nr.

SAM nosaukums

TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem

1.1.1.

Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmāPētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai.

2.1.1.

Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

Atbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai.

TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros.

2.1.2.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns

AER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu ierīkošana.

TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros.

Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

2.1.3.

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofāmPašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana.

2.2.2.

Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanaAtbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos.

2.2.3.

Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu

Atbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju nomaiņa pašvaldībās.

Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi.

TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros.

Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

4.2.4.

Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitātiAtbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem.

4.3.3.

Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomikuAtbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum.

5.1.1.

Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās

Integrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu, infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstību.

Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM ietvaros plānots attīstīt nacionāla mēroga industriālos parkus reģionos, nodrošinot sadarbību ar LIAA un vietējām pašvaldībām, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, kas darbojas augstas vērtības nozarēs, izstrādā inovatīvus un augstas vērtības produktus RIS3 nozarēs utt.

Plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas 6.1.1.6. pasākuma "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās" ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Savukārt, Programmas SAM 5.1.1. pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

28. pielikums

TPTP plānoto investīciju papildinātība ar Latvijas ANM plānā ietvertajām investīcijām

Investīcijas Nr.

Investīcijas nosaukums

TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām

3.1.1.2.i

Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanaiInvestīcijas ietvaros paredzēts īstenot apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai jaunizveidotajās pašvaldībās, t.sk. paredzot: 1) pašvaldību pakalpojumu novērtējumu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) pašvaldību pakalpojumu jaunu vai uzlaboto plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu.

3.1.1.3.i.

Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos

Atbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu 6-8 nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās atšķirības.

Investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas.

3.1.1.6.i.

Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegādeAtbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. Investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

29. pielikums

Atbalsta saņemšanas nosacījumi TPM 2. un 3.pīlāra ietvaros

2.pīlārs (InvestEU)

3.pīlārs

Aizdevuma veids

Aizdevumi privātajam sektoram.

Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram.

Mērķis

Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas.

- Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos (TPTP);

- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas.

Atbalsta veids

Konsultatīvais atbalsts.

- atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem;

- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris*;

- projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra.

*Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros.

Atbalsta saņēmēji

Privātais sektors

Tiesību subjekti, kas:

- iedibināti kā publisko tiesību subjekti

- vai

- iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.

Atbalstāmās jomas

InvestEU  TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās politikas jomās:

- ilgtspējīga infrastruktūra;

- pētniecība, inovācija un digitalizācija;

- MVU;

- sociālie ieguldījumi un prasmes.

- atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;

- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos;

- publiskajā pētniecībā;

- digitalizācijā;

- vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai;

- ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi;

- pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju;

- pāreju uz aprites ekonomiku;

- zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību;

- prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju;

- apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus.

* var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP.

** nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu).

Atbalsta apmērs

Līdz 35 milj. euro, no kuriem vismaz 10 milj. euro tiks novirzīti saņēmēju administratīvo spēju atbalstam, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, izmantojot saskaņā ar programmu InvestEU izveidoto konsultāciju centru.Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai).

Atbilstības kritēriji

Atbilstības kritēriji ir noteikti Finanšu regulā.

InvestEU projektiem jābūt šādām iezīmēm:

- tiem ir jānovērš tirgus nepilnības vai ieguldījumu nepietiekamība un ir jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem;

- tiem ir nepieciešams ES atbalsts, lai tos īstenotu;

- tiem ir jāpanāk pastiprinošs efekts un, ja iespējams, jāpiesaista privātie ieguldījumi;

- tiem jāpalīdz sasniegt ES politikas mērķus.

3.pīlāra ietvaros atbalstu ir tiesīgi saņemt tikai projekti, kas palīdz sasniegt 3.pīlāra noteiktos mērķus un atbilst šādiem nosacījumiem:

- projekti rada izmērāmu ietekmi un vajadzības gadījumā ietver iznākuma rādītājus tādu nopietnu sociālu, ekonomisku un vidisku problēmu risināšanā, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz ES klimata mērķiem un dod labumu TPTP minētām teritorijām, pat ja projekti neatrodas minētajās teritorijās;

- projekti nesaņem atbalstu no jebkādām citām ES programmām;

- projekti saņem finanšu partnera sniegtu aizdevumu 3.pīlāra ietvaros; un

- projekti nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas, lai izvairītos no tā, ka tiek aizstāts potenciāls atbalsts un investīcijas no alternatīviem resursiem.

Atbalsta saņemšanas termiņš

2027.gada 31.decembris

2025. gada 31. decembris

30. pielikums

Atbalstāmās jomas Latvijā ar TPM 2. un 3. pīlāru

Atbalsta tvērums

Sektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā

2. pīlārs

Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi)

- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;

- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;

- Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu.

Dekarbonizācijas projektiNav noteiktas konkrētas nozares un jomas.
Reģionu ekonomiskā diversifikācija

- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa: produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana, darbinieku prasmju uzlabošana utt.);

- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm;

- Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus.

Sociālā infrastruktūra

Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas pieder pašvaldībām;

Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,.

PrasmesPašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

3. pīlārs

Enerģijas un transporta infrastruktūra

- Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;

- Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;

- Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.:

o Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos;

o Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām.

Centralizētās siltumapgādes tīkliPašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti.
Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru)

- Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana / siltināšana;

- Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana;

- Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana.

31. pielikums

Ieinteresēto personu/grupu atspoguļojums TPTP izstrādē

32. pielikums

Pārvaldības mehānisms TPTP īstenošanas uzraudzības laikā

33. pielikums

TPTP īstenošanas pārvaldīšanas laikā paredzētās aktivitātes

Atbildīgais

Aktivitāte

Iesaistītie partneri

Laika josla

 

Ieviešanas sākums

Īstenošana

Ieviešanas beigas

2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis

2022. -2028. gads

2029

Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms

FM

ES fondu UK sēdes

ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi

X

X

X

Darbības ieteicams īstenot proaktīvi

VARAM

Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdesNacionālās darba grupas locekļi

X

X

X

VARAM, CFLA

Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiemPlašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrība

X

  
Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtībuVisas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī

X

  
Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiemVisas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī

X

  
Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanuReģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijas

X

X

 
Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanuVisas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī

X

X

 
Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanāReģionālā līmeņa ieinteresētās personas  

X

Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībāmVisas ieinteresētās personu grupas  

X

34. pielikums

TPTP ieviešanas uzraudzības posmi, galvenie uzdevumi un atbildīgās iestādes

35. pielikums

Pārvaldības mehānisms TPTP izstrādes laikā


1 Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp

2 Pieejamas: https://ieej.lv/BEep8

3 Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg

4 Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu

5 Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE

6 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q

7 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh 7.-8.lpp. 

8 EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513. Pieejams: https://ieej.lv/gtgRR

9 PwC 4. ziņojums, 15.lpp.

10 LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli

11 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC

12 MK 2021.gada 14.septembra sēdes Nr.61 (46.§) protokollēmuma 4.punkts.

13 LVĢMC dati

14 EM, Informatīvais ziņojums par vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm (2018.gads)

15 PwC 4.ziņojums, 67.lpp.

16 PwC 4. ziņojums, 67.lpp.

17 CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/

18 PwC 4.nodevums, 131.lpp.

19 KŪDRA2030, PwC aprēķini

20 KŪDRA2030

21 Preiļu novads (Riebiņu pagasta ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu novads

22 LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis. Pieejams: https://ieej.lv/AGY98

23 EM, 2020, NEKP, lpp.105-106 (angļu valodā)

24 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu

25 Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020.

26 PwC dati.

27 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām

28 Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/sy5Aq

29 NAP2027. Pieejams: https://pkc.gov.lv/lv/nap2027

30 Pieejamas: https://ieej.lv/sy5Aq

31 Pieejamas: https://ieej.lv/IfHb2

32 Pieejamas: https://ieej.lv/ruAJo

33 Kopējais TPF finansējums bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.panta 5.daļu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1060&qid=1625116684765&from=EN

34 LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana"

35 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh

36 Prioritāro rīcību programma Natura2000 tīklam Latvijā (2021–2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB

37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1229 (2021.gada 14.jūlijs) par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros. Pieejama:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52020PC0453

38 TPTP 3. darbība  "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

39 TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"

40 TPTP 1. darbība "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā", 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"

41 TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

42 Atbalsta programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.

43 Pa vienai atbalsta programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem Rādītāja vērtība var mainīties atkarībā no vienošanās par atbalstāmajiem reģioniem.

44 TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

45 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

46 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

47 TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"

48 TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"

49 Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas

50 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas.

51 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu

52 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu

53 Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezizmešu pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem

54 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.

55 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti.

56 Unikālais pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu skaits, kuri piedalījušies vismaz vienā no prasmju pilnveides un uzlabošanas pasākumiem klimatneitrālas ekonomikas veicināšanas un citās saistītajās jomās. Rādītāja vērtība var mainīties atkarībā no vienošanās par atbalstāmajiem reģioniem.

57 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

58 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

59 Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.

60 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ  dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.

61 Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE

62 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.

63 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.

64 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh

65 Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem

66 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

67 Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

68 Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads

69 LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu

70 Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus

71 LKA dati 2021. gads

72 KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās 

73 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu

74 CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ

75 CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J

76 CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) Skatīts 2020. gada novembrī

77 ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020.

78 CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos Skatīts 2022. gada februārī

79 PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK

80 Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums.

81 Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās.

82 Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija Skatīts 2021. gada martā

83 Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 Skatīts 2021. gada aprīlī

84 LKA dati

85 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

86 Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību

87 PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp.

88 Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp.

89 Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu.

90 LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,5

91 Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība".

92 Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju KTRR 06 "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" un r.6.1.1.k "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" vērtību summu

93 Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.j "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību

94 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām

95 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā).

96 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).

97 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada.

98 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 14. jūlija
rīkojumam Nr. 531
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda instrumenta finansējums

Nr.

p. k.

TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi

Par pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrijaKopējais TPF finansējums bez TP1, piemērojot KNR2 36. panta 5. punktuNextGen finansējums, EUR (līdz 2026. gadam)DFS finansējums, EUR (līdz 2029. gadam)Plānotais iznākuma rādītājs3Plānotais rezultāta rādītājs4Plānotais atlases uzsākšanas laiks (gads un ceturksnis)5
Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR184 237 327103 564 65080 672 677   
Izteikts procentos100 %56,21 %43,79 %   
Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku 

 1.

Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā

VARAM 

39 000 000

21 922 926

17 077 074

12 100 ha6

(RKI7 38)

– 42 398 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā

(r.6.1.1.d )

2024. gada 1. ceturksnis

2.

Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, t. sk.: 

10 333 937

5 808 978

4 524 959

 

2.1. 

pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā 

IZM 

5 083 937

2 857 815

2 226 122

5 uzņēmumi (RKI 10)

50 zinātniskie raksti (r.6.1.1.g);

3 pētniecības pieteikumi (r.6.1.1.h)

2022. gada 4. ceturksnis

2.2. 

ES nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana 

VARAM 

5 250 000

2 951 163

2 298 837

1 500 ha

(RKI 38)

4 046 ha (r.6.1.1.f)

2023. gada 3.ceturksnis

3. 

 

Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, t. sk.:

116 424 003

65 444 996

50 979 007

 

3.1.

atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku

VARAM 

54 331 201

30 540 998

23 790 203

27 uzņēmumi (r.6.1.1.a)

466 darbavietas (r.6.1.1.j);

36 220 800 euro piesaistītās privātās investīcijas

(r.6.1.1.i)

2023. gada 1. ceturksnis

3.2.

uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos 

EM 

38 808 001

21 814 999

16 993 002

112 uzņēmumi (RKI 03)

7 748 mWh/gadā

(RKR 31);

45 874 127 euro piesaistītās privātās investīcijas

(RKR 02)

3 827 CO2 ekv. t/gadā (r.6.1.1.e)

2022. gada 4. ceturksnis

3.3.

bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās

VARAM 

23 284 801

13 088 999

10 195 802

42 bezizmešu transportlīdzekļi (r.6.1.1.c)

357 000 

lietotāji/gadā (RKR 62)

2023. gada 1. ceturksnis

4. 

Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās, t. sk.:  

18 479 387

10 387 750

8 091 637

 

4.1. 

nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu

IZM 

16 946 467

9 526 055

7 420 412

3 591 persona (KTIR 05);

1 463 personas (KTIR 07)

287 personas

(KTRR 06);

1 170 personas (r.6.1.1.k)

2022. gada 4. ceturksnis

4.2.

pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumosVARAM 1 532 920861 695671 2254 īstenotas reģionāla mēroga atbalsta programmas pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai8 (r.6.1.1.b)190 personas (r.6.1.1.l)2023. gada 1. ceturksnis

1 Tehniskā palīdzība.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr.  2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1060&qid=1625116684765&from=EN

3 Iznākuma rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.

4 Rezultāta rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.

5 Norādīts indikatīvais atlases laiks, ievērojot kopējo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas un apstiprināšanas procesu.

6 Hektārs.

7 Reģionālās politikas kopējais iznākuma rādītājs.

8 Atbalsta programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences un citus pasākumus pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitralitāti.

14.07.2022