Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldībā tiek organizēta ielu tirdzniecība, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, tirdzniecības vietu iekārtošana, tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas un tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai.

2. Šie noteikumi ir saistoši fiziskām un juridiskām personai Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

3. Šajos noteikumos lietotie termini atbilst Ministru kabineta noteikumos lietotajiem terminiem un skaidrojumiem, kas nosaka ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidus, un tirdzniecības organizēšanas kārtību.

4. Organizēt tirdzniecību un nodarboties ar tirdzniecību pašvaldības noteiktajās tirdzniecības vietās un publiskajās vietās var tikai pēc pašvaldības rakstiskas atļaujas saņemšanas.

5. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā nekustamajā īpašumā pašvaldības organizēta pasākuma laikā vai ar pašvaldību noslēgta sadarbības līguma ietvaros par pasākuma rīkošanu, tirdzniecības organizators tirdzniecības dalībniekam var noteikt maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu nepārsniedzot faktisko tirdzniecības nodrošināšanas izmaksu apjomu un sadalot to proporcionāli tirdzniecības dalībnieku skaitam.

6. Šajos noteikumos noteiktie iesniegumi tirdzniecības vietu reģistrēšanai, atļauju saņemšanai, u.c. iesniedzami klātienē Vienotajā valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Ādažos (Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu pagasts, Ādažu novads) vai Carnikavā (Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads), vai ar drošu e-parakstu parakstīti iesniegumi attālināti iesniedzami valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, vai pašvaldības elektroniskajā pasta adresē dome@adazi.lv.

7. Pašvaldības administrācijas Juridiskās un iepirkumu nodaļas amatpersona (turpmāk – atļaujas izsniedzējs) pēc šajos noteikumos noteikto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu ielu tirdzniecības organizēšanai (1. pielikums) vai atteikumu izsniegt atļauju.

8. Pašvaldība nenodrošina tirdzniecības vietas ar elektroenerģijas pieslēgumu. Ielu tirdzniecībā atļauts izmantot elektrības ģeneratorus.

9. Ielu tirdzniecība nav atļauta:

9.1. uz ietvēm, kas robežojas ar kultūras iestāžu, dievnamu, pirmskolas izglītības un citu mācību iestāžu fasādēm un žogiem, izņemot publisku pasākumu laikā;

9.2. pieminekļu un piemiņas vietu teritorijās, izņemot publisku pasākumu laikā;

9.3. pašvaldības autostāvvietās, zālājos un zālienos, izņemot publisku pasākumu laikā;

9.4. uz veloceliņiem un ne tuvāk kā 1,5 m no tiem, izņemot publisku pasākumu laikā.

10. Tirdzniecības vietās var realizēt šādas preces:

10.1. pašu ražoto lauksaimniecības produkciju:

10.1.1. izmantošanai pārtikā paredzētus augkopības, lopkopības, medījamu dzīvnieku un svaigus zvejas produktus nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos un biškopības produktus;

10.1.2. grieztos ziedus, zarus, no tiem gatavotus izstrādājumus, Ziemassvētkiem paredzētus nocirstus vai podos augošus skuju kokus, puķu un dārzeņu stādus, dēstus, sīpolus, gumus, ziemcietes un sēklas;

10.1.3. augļu koku un ogulāju stādus, dekoratīvo koku un krūmu stādmateriālu;

10.1.4. mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas;

10.2. savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un savvaļas ziedus;

10.3. mežu reproduktīvo materiālu;

10.4. lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām;

10.5. pašu izgatavotus amatniecības darinājumus un mākslas priekšmetus;

10.6. nepārtikas preces;

10.7. pārtikas preces, tostarp saldējumu;

10.8. karstās uzkodas un bezalkoholiskos dzērienus (sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai).

11. Fiziskā persona, kurai atbilstoši nodokļu jomas normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, var pārdot 10.1.–10.4. apakšpunktā noteiktās preces.

12. Publiskā pasākuma norises laikā tirdzniecības vietās var realizēt:

12.1. pašu izgatavotus amatniecības darinājumus un mākslas priekšmetus;

12.2. karstās uzkodas un bezalkoholiskos dzērienus (sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai);

12.3. pašu ražotu lauksaimniecības produkciju;

12.4. pārtikas preces, tostarp saldējumu;

12.5. pasākuma tematikai atbilstošas nepārtikas preces.

13. Ielu tirdzniecībā publiska pasākuma laikā, ja tas atbilst pasākuma saturam, neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi, un ja to saskaņo pasākuma organizators, pasākuma norises vietas īpašnieks (tiesiskais valdītājs) un pašvaldības izpilddirektors, papildu var realizēt:

13.1. alkoholiskos dzērienus patērēšanai pasākuma norises vietā (rūpnieciski sagatavotus vai tirdzniecības vietā sajauktus ar bezalkoholiskajiem dzērieniem), kuros spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpuma procentus;

13.2. mazajās alkoholisko dzērienu darītavās ražotu vīnu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus iepakojumā.

14. Personas, kuras reģistrējušas saimniecisko darbību, ir tiesīgas realizēt pārtikas preces, ja tās ir izpildījušas pārtikas apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

15. Lai saskaņotu jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanu vai veiktu izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā, persona iesniedz iesniegumu (2. pielikums) un iesniegumā norādītos dokumentus, kā arī zemes īpašnieka piekrišanu tirdzniecības vietas reģistrēšanai, ja persona pati nav zemes īpašnieks.

16. Lēmumu par jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanu vai izmaiņām iepriekš reģistrētajā tirdzniecības vietā, pamatojoties uz pašvaldības būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) saskaņojumu par tirdzniecības vietas vizuālo risinājumu, izmēru (garums, platums), novietojumu, aizņemamās teritorijas platību, kā arī atļauju plānot tirdzniecības vietu ielu sarkanajās līnijās, kā arī pašvaldības teritorijas plānošanas nodaļas (turpmāk – Plānošanas nodaļas) atzinumu par atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam un attīstībai, pieņem pašvaldības dome. Reģistrētā ielu tirdzniecības vieta vai izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek iekļautas reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā, ko publicē pašvaldības tīmekļvietnē www.adazi.lv.

17. Reģistrētās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ievēro šādas prasības:

17.1. vismaz 3,50 m piebrauktuves un iebrauktuves platums un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;

17.2. tirdzniecības vieta netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, t.sk. ietves brīvais platums ir ne mazāk kā 1,50 m;

17.3. pārtikas produktu, karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās ir paredzētas atkritumu urnas;

17.4. tirdzniecības iekārtas un aprīkojums atbilst šādām prasībām:

17.4.1. konstrukcijas, konstruktīvās un dekoratīvās detaļas ir bez mehāniskiem bojājumiem un krāsojuma defektiem, kā arī rūsas;

17.4.2. vizuālajā noformējumā izmantotais krāsojums, uzraksti un citi elementi nedominē pār apkārtējo apbūvi, kolorītu un izgaismojumu;

17.4.3. visi ielu tirdzniecības vietas elementi ir stilistiski vienoti;

17.4.4. divu un vairāk vienkopus izvietotu tirdzniecības vietu dizaina risinājumi ir stilistiski vienoti;

17.4.5. rindā izvietotām tirdzniecības vietām ir vienots dizaina risinājums.

18. Iekārtojot tirdzniecības vietu, aizliegts:

18.1. pasliktināt konkrētās apkaimes teritorijas individuālo identitāti;

18.2. izvietot tirdzniecības vietu tuvāk par 3,5 m no publisku ēku, t. sk. tirdzniecības centru ieejām;

18.3. aizsegt gājēju celiņu un kāpņu priekšlaukumus, bojāt apstādījumus vai pilsētvides elementus;

18.4. aizsegt skatlogus (nesaskaņojot ar īpašnieku), bankomātus, stacionārus reklāmas objektus, citas tirdzniecības vietas, informatīvas zīmes un satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;

18.5. ielu tirdzniecības mobilu vietu aprīkojumā izvietot teltis, noliktavas un nojumes ar nolaižamām sienām, vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);

18.6. izmantot plēves, zemas kvalitātes materiālus un interjera (iekštelpu) mēbeles;

18.7. izvietot ar Būvvaldi nesaskaņotas stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (kioski, paviljoni, dēļu grīdas vai terases), kuru ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem.

19. Tirdzniecības vietā pieļaujams tikai viegli pārvietojams un mobils tirdzniecības aprīkojums ar jumtiņu, bez pārkarēm, kā arī ar saulessargiem un lietussargiem bez reklāmas.

20. Ieteicamie izmēri ielu tirdzniecības vietām:

20.1. platība 1,50 m x 2 m, tai skaitā ielu sarkanajās līnijās;

20.2. platība saldējuma tirdzniecībai 1 x 1,50 m, tai skaitā ielu sarkanajās līnijās;

20.3. augstums tirdzniecības virsmai 1 m, bet kopējai tirdzniecības iekārtai tas nepārsniedz 1,30 m.

21. Mehāniskā transportlīdzekļa, rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera) vai tirdzniecībai aprīkota velosipēda, kas pārsniedz 20. punktā noteiktos izmērus:

21.1. aizliegts izmantot peldvietās un pludmalē (no jūras piekrastes līdz kāpu zonai), izņemot tirdzniecībai aprīkotus velosipēdus;

21.2. atļauts izmantot, ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3500 kg, piekabes pilna masa nepārsniedz 1750 kg un mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa kopā ar piekabi nepārsniedz 5250 kg, izņemot 21.1. apakšpunktā noteiktajās vietās.

22. Ja ielu tirdzniecība plānota tirdzniecības centra vai citas publiskas ēkas autostāvvietā, iesniedzējs iesniedz ar attiecīgās būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju saskaņotu informācija par būvprojektā norādīto minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu, tirdzniecības telpu platību, darbinieku skaitu un faktisko autotransporta stāvvietu skaitu, norādot, ka pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo skaitu pie publiskas būves.

23. Ielu tirdzniecības vietu svītro no saraksta, ja:

23.1. trīs gadus pēc kārtas vietai nav izsniegta ielu tirdzniecības atļauja;

23.2. saņemts atsaukums no zemes īpašnieka vai valdītāja;

23.3. saņemts Būvvaldes pieprasījums slēgt tirdzniecības vietu.

24. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai, tirdzniecības dalībnieks vai organizators iesniedz iesniegumu (3. pielikums) un tajā norādītos dokumentus.

25. Atļauju ielu tirdzniecībai izsniedz uz iesniegumā norādīto laiku, ja kopējais tirdzniecības periods nepārsniedz 12 mēnešus. Pieteikties tirdzniecības atļaujai pašvaldības iekārtotai un ar tirdzniecības galdiem aprīkotai tirdzniecības vietai var ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms tirdzniecības uzsākšanas dienas un atļauju vienam tirdzniecības dalībniekam izsniedz uz vienu tirdzniecības galda vietu. Atļaujas uz papildu tirdzniecības galdu vietām izsniedz, ja uz kārtējā mēneša sākumu konkrētajā tirdzniecības vietā ir brīvi tirdzniecības galdi.

26. Tirdzniecības dalībnieks vai tās organizētājs papildu 24. punkta noteikumiem iesniedz Būvvaldes saskaņojumu paredzētās tirdzniecības vietas izvietojumam un vizuālajam noformējumam. Saskaņojuma saņemšanai jāiesniedz Būvvaldei vietas vizuālā noformējuma skice, iekļaujot:

26.1. aktuālu (atbilstoši dokumentu iesniegšanas gadam) ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju A4 formātā (bez tirdzniecības vietas aprīkojuma);

26.2. detalizētu tirdzniecības vietas iekārtojuma plānu mērogā 1:100 vai 1:50, A4 formātā, ar izmēriem, piesaistēm un norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu;

26.3. dizaina risinājumu, norādot izmērus, materiālu, krāsu un reklāmas izvietojumu;

26.4. ja tirdzniecība tiek veikta tikai no mehāniskā transportlīdzekļa un rūpnieciski izgatavotas piekabes (treilera) bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa, vai arī tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota, iesniedz transportlīdzekļa vai treilera izvietojuma plānu mērogā 1:100 vai 1:50, A4 formātā, ar izmēriem un piesaistēm, uzrādot jumtiņa projekciju uz zemes.

27. Būvvaldes saskaņojums ir spēkā līdz tirdzniecības vietas novietojuma un vizuālā risinājuma, kā arī faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņām.

28. Ielu tirdzniecības vietas izvietojumu saskaņo atkārtoti, ja pēc tika veiktas izmaiņas objekta novietnei būvju situācijas plānā vai arī tika uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, velostatīvi, u.c.) vai reklāmas objekti ielu tirdzniecības vietas aizņemtajā teritorijā vai blakus, vai ja tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz ielu tirdzniecības vietas aizņemto teritoriju.

29. Vizuālā noformējuma skice nav jāsaskaņo pašvaldības iekārtotai ielu tirdzniecības vietai.

30. Ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ievēro 17.– 23. punkta noteikumus.

31. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai publiska pasākuma laikā, tirdzniecības dalībnieks vai organizators iesniedz iesniegumu (4. pielikums) un 33. punktā noteiktos dokumentus.

32. Ielu tirdzniecības vietu publiska pasākuma laikā saskaņo, ņemot vērā, ka vienas tirdzniecības vietas izmērs ir ne vairāk, kā 3 x 3 m.

33. Tirdzniecības organizators iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

33.1. saskaņojumu ar pasākuma organizatoru, izņemot, ja publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības organizators ir viena un tā pati persona;

33.2. aktuālu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (bez tirdzniecības aprīkojuma) A4 formātā;

33.3. ielu tirdzniecības norises vietas izvietojuma shēmu A4 formātā atbilstošā mērogā ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu, kas saskaņota ar Būvvaldi, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās;

33.4. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

33.5. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ar tirdzniecības organizatora parakstu apliecinātu ielu tirdzniecības dalībnieku sarakstu, norādot fizisko personu vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nodokļu maksātāja kodu, juridisko personu nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaitu;

33.6. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību. Šāds apliecinājums jāiesniedz, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību;

33.7. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība no speciālām iekārtām ar karstajām uzkodām vai izlejamiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.

34. Ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai publisku pasākuma laikā ievēro šādas prasības:

34.1. neizmanto plēves un zemas kvalitātes materiālus;

34.2. aprīkojums atbilst tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam;

34.3. visi tirdzniecības elementi ir stilistiski vienoti, atbilstoši pasākuma tematikai, kā arī vēlama šī nosacījuma izpilde blakus izvietotām tirdzniecības vietām;

34.4. tirdzniecības speciālās iekārtas viegli pārvietojamas, būves nav pieļaujamas.

35. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ir tirdzniecība vienā vietā vai adresē līdz trīs dienām pēc kārtas un atkārtoti – ar starplaiku, ne mazāku kā četras dienas, izņemot tirdzniecībai ar eglītēm decembrī un janvārī 24 dienas pēc kārtas.

36. Lai saņemtu atļauju īslaicīgai ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz iesniegumu (5. pielikums) un tajā norādītos dokumentus.

37. Ja tirdzniecība tiek veikta no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta atbilstoši laika grafikam, tirdzniecības dalībnieks papildu iesniedz ar Būvvaldi saskaņotu pieturvietu tirdzniecības veikšanai fotofiksāciju, kustības maršrutu un laiku.

38. Atļaujas īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai to organizēšanai nepieciešami dokumenti:

38.1. ielu tirdzniecības vietas kārtējā gada krāsaina fotofiksācija A4 formātā, bez tirdzniecības aprīkojuma;

38.2. aktuāla un plānam atbilstoša ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem), vai fotofiksācija atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem A4 formātā;

38.3. detalizēts ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50, A4 formātā, ar izmēriem, piesaistēm, ietves vai brauktuves brīvo platumu, kas saskaņots ar Būvvaldi, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās, norādot tirdzniecības vietas platību;

38.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

38.5. noteikumu 33.5.–33.7. apakšpunktā noteiktie dokumenti.

39. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ar piesaisti vai bez piesaistes pastāvīgai pakalpojuma sniegšanas vietai (piesaiste pastāv, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā un publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietu nešķir zemesgabals vai teritorija, kas atrodas ielas sarkano līniju robežās) saskaņo pašvaldībā, ja darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem.

40. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas, piekrītošas vai valdījumā esošas zemes bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai rīko zemes nomas tiesību izsoli.

41. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks iesniedz iesniegumu (6. pielikums) un tajā norādītos dokumentus.

42. Ielu tirdzniecības dalībnieks papildu 41. punktā minētajam iesniedz:

42.1. Būvvaldē saskaņotu situācijas plānu vai zemes robežu plānu A4 formātā, kurā atbilstošā mērogā ar izmēriem iezīmēta galdu un krēslu aizņemamā teritorija;

42.2. īpašuma valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijas pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai, pie kuras plānots iekārtot ielu tirdzniecības vietu;

42.3. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

42.4. saskaņojumu ar to ēkas vai ēkas nožogojuma īpašnieku vai likumīgo lietotāju, kuru tieši ietekmē ielu tirdzniecības vieta;

42.5. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību (ja ielu tirdzniecības vieta ir bez piesaistes pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai).

43. Būvvalde 10 darba dienu laikā izvērtē tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību 42.1. apakšpunkta noteikumiem un saskaņo, vai atsaka saskaņojumu. Saskaņojums derīgs trīs gadus un ir spēkā, ja netiek mainīts tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums, kā arī nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi.

44. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās tiek nodrošināta vides pieejamība, tostarp, ja tiek izvietots mākslīgais grīdas segums, tiek ierīkots panduss ar slīpumu (augstuma un garuma attiecību) 1:12 un manevrēšanas laukums. Attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu atzinums vai saskaņojums var būt par pamatu vides pieejamības alternatīviem risinājumiem, pieejamības risinājumiem daļā vai atkāpēm.

45. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas ar piesaisti pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara un vasaras sezonā ievēro šādas prasības:

45.1. konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina un maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu, mēbeles atbilst laba dizaina paraugam, visi elementi ir stilistiski vienoti;

45.2. neaizsedz stacionāru reklāmas un vides objektu, elektronisko kartes apkalpošanas un tamlīdzīgu ierīci, ieejas ēkā, uz fasādēm izvietotās informatīvās plāksnes un inženierkomunikāciju aprīkojumu;

45.3. netiek bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

45.4. aizliegti zemas kvalitātes standarta risinājumi, zemas kvalitātes materiālu izmantošana, slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, kā arī necaurredzami nožogojumi;

45.5. izvietot galdiņus ar sēdvietām tikai apmeklētājiem, nelielu apkalpojošā personāla leti servēšanas priekšmetu izvietošanai, brīvi stāvošus saulessargus vai lietussargus bez pārkarēm vai markīzes, vai pie fasādes stiprināmas markīzes, kā arī podestus, un bāra leti var izvietot tikai atbilstoši Būvvaldes saskaņotajam projektam;

45.6. teritoriju var norobežot ar dekoratīviem elementiem vai barjerām ne augstāk (kopā par 1,20 m (ar augiem), divas sānu malas perpendikulāri ēkai var norobežot ar caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem) stikla norobežojumiem ne augstāk par 1,50 m no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas, norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

45.7. mākslīgo grīdas segumu līdz 0,15 m augstumā var veidot tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un lai izlīdzinātu ietves slīpumu pret brauktuvi;

45.8. markīzes un saulessarga vai lietussarga apakšējā malai atrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tās projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

45.9. vietās bez reklāmas izvietošanas atļaujas saņemšanas pieļaujamas ne vairāk kā divas ēdienkartes terases teritorijā, ievērojot šādus noteikumus:

45.9.1. ēdienkarte ir brīvstāvoša vai nostiprināta pie terases norobežojumiem un nepilda norobežojumu funkciju;

45.9.2. dizaina risinājums integrēts terases dizaina risinājumā, atbilst estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām;

45.9.3. maksimāli pieļaujamais izmērs nepārsniedz 0,6 m x 1,2 m;

45.9.4. izvietojums tiek saskaņots kopā ar terasi;

45.10. aizliegta jebkādu vitrīnu, grilu, saldējamo iekārtu, brīvi stāvošu ledusskapju, un iekštelpu mēbeļu vai iekārtu izvietošana;

45.11. aizliegta pārvietojamo tualešu uzstādīšana;

45.12. nedrīkst traucēt attiecīgās teritorijas kopējā tēla uztveres iespēju, izmantot plēves materiālu un ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošu spilgtu detaļu krāsu toņus;

45.13. atļauti pilsētvidē integrējami dizaina risinājumi;

45.14. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot brīvi stāvošus saulessargus un lietussargus bez pārkarēm un kontrastējošos toņos izvietotas reklāmas, markīzes vai pie fasādes stiprinātas markīzes, kā arī kvalitatīvas jumta konstrukcijas.

46. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai bez piesaistes pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara un vasaras sezonā jāatbilst 45.1.–45.3., 45.7. un 45.9. apakšpunktā noteiktajam un šādām papildprasībām:

46.1. aizliegtas būves un telpiski risinājumi, t. sk. slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām (izņemot pludmales teritorijas), necaurredzami nožogojumi (jāveido maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu);

46.2. pieļaujama mākslīgā grīdas seguma izvietošana (maksimālais augstums 0,15 m);

46.3. atļauts teritorijas trīs malas norobežot ar dekoratīviem elementiem vai barjerām ar maksimālo augstumu 1,50 m, norobežojumiem jābūt caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem), augstumu mēra no seguma līmeņa, un norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

46.4. pieļaujams dizainiski kvalitatīvu, caurredzamu nolaižamo un paceļamo sienu, slēģu, žalūziju pielietojums bāra daļai laikā no plkst. 22.00 līdz 9.00;

46.5. jānodrošina sabiedriskā tualete, paredzot vienu vienību uz 60 apmeklētāju sēdvietām uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti, ko jānoformē atbilstoši vides estētiskajām prasībām, integrējot to kopējā dizaina risinājumā;

46.6. trauku mazgāšana pieļaujama tikai tad, ja darbības vieta pieslēgta centralizētam kanalizācijas tīklam;

46.7. pieslēgšanās pie esošajiem komunikāciju tīkliem saskaņojama ar attiecīgo inženierkomunikāciju tīkla pārvaldītāju;

46.8. aizliegts veidot konstrukcijas ar monolītiem jumtiem, tie nedrīkst traucēt attiecīgās teritorijas kopējā tēla uztveres iespēju, nedrīkst izmantot plēves materiālu un ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošu spilgtu detaļu krāsu toņus;

46.9. virs apmeklētāju galdiņiem atļauts izvietot tikai brīvi stāvošus saulessargus un lietussargus bez pārkarēm, kuru apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tā projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

46.10. nojumju izvietošana pieļaujama tikai virs ēdienu servēšanai paredzētās letes vai bāra;

46.11. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām (neaplīmētām, neaizklātām, bez teksta un attēliem) atļauts, izvietojot norobežojumu divās malās ar maksimālo augstumu (kopā ar augiem) 1,50 m vai trijās malās ar maksimālo augstumu 1,20 m (augstumu mēra no seguma līmeņa) un norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

46.12. mākslīgais grīdas segums (maksimālais augstums 0,15 m) atļauts tikai saimniecības zonā, bet pārējā teritorijā tikai tās daļās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un nolūkā izlīdzināt ietves slīpumu pret brauktuvi;

46.13. bāra lete nedrīkst būt augstāka par 1,50 m;

46.14. sagatavošanas un servēšanas iekārtas, tostarp vitrīnas un trauku mazgāšanas, saldējamās un citas iekārtas, nedrīkst pārsniegt bāra letes līmeni.

47. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana bez piesaistes pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai rudens un ziemas sezonā aizliegta:

47.1. ielu sarkanajās līnijās;

47.2. jūras piekrastē un publiskajos ūdeņos;

47.3. uz pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes.

48. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ielu sarkanajās līnijās jāatbilst šādiem nosacījumiem:

48.1. nedrīkst būt aizsegti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi;

48.2. pie krustojuma izvietotās vietas nedrīkst traucēt gājēju plūsmu, pasliktināt krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;

48.3. jānodrošina ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju un iebrauktuvju platums vismaz 3,50 m, ja iespējams;

48.4. ja vietas konstrukcijas pamatnē ir grīda, jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām (t.sk. ugunsdzēsības hidrantu lūkām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem.

49. Būvvaldei, veicot vietas risinājumu saskaņošanu un secinot, ka telpiskās iespējas rada šķēršļus noteikumu prasību ievērošanai, kā arī, ja risinājums ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam un neskar trešo personu tiesības, ir tiesības atkāpties no 45. un 46. punkta noteikumiem.

50. Tirdzniecības dalībnieks atbild par:

50.1. tirdzniecības noteikumu ievērošanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu tirdzniecības vietā;

50.2. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

50.3. saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

50.4. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

50.5. saskaņotās tirdzniecības vietas vizuālā risinājuma ievērošanu;

50.6. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un 1,50 m rādiusā ap to un atkritumu urnu izvietošanu noteikumos noteiktajos gadījumos;

50.7. speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu;

50.8. ielu tirdzniecības vietu, tostarp saulessargu un lietussargu demontāžu darba dienas beigās, izņemot, ja Būvvalde to noteikusi kā teritorijas labiekārtojuma projektu;

50.9. tirdzniecības vietas atbrīvošanu pēc darba beigšanas no tirdzniecības dalībniekam piederoša inventāra, produkcijas, taras un sakopšanu;

50.10. atrašanos tirdzniecības vietā un tirdzniecības vietas darbību tirdzniecības atļaujā norādītajā tirdzniecības darbības laikā.

51. Tirdzniecības organizators tirdzniecības norises vietu izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības un higiēnas prasības, kā arī veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

52. Tirdzniecības organizators atbild par:

52.1. saskaņoto tirdzniecības vietu skaita, izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

52.2. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

52.3. saskaņoto tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma nodrošināšanu;

52.4. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietās un noteikumos atkritumu urnu izvietošanu noteiktajos gadījumos;

52.5. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

52.6. sabiedrisko tualešu nodrošināšanu tirdzniecības dalībniekiem;

52.7. tirdzniecības dalībnieku saraksta aktualizēšanu pašvaldībā;

52.8. tirdzniecības vietu aprīkojuma savlaicīgu demontāžu, beidzoties tirdzniecības atļaujas derīguma termiņam, izņemot, ja tirdzniecības vieta saskaņota Būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts;

52.9. tirdzniecības vietu uzturēšanu kārtībā tirdzniecības laikā un to sakopšanu pēc darba beigšanas;

52.10. sabiedriskās kārtības un apmeklētāju drošības uzraudzības organizēšanu, kā arī par pretterorisma pasākumu organizēšanu un veikšanu tirdzniecības norises vietā (drošības barjeru uzstādīšanu) atbilstoši tiesībaizsardzības iestādes atzinumam, ievērojot par drošību un sabiedrisko kārtību atbildīgo tiesībaizsardzības iestāžu norādījumus.

53. Tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var:

53.1. tirdzniecības atļaujā norādītā persona;

53.2. tirdzniecības atļaujā norādītās fiziskās personas, kas nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, pilnvarots laulātais, vecāki, bērni, brāļi vai māsas, vecvecāki, mazbērni;

53.3. persona, kas ar tirdzniecības atļaujā norādīto personu atrodas darba tiesiskajās attiecībās.

54. Tirdzniecības dalībnieks vai organizators var uzsākt ielu tirdzniecības vietas montāžas darbus:

54.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne ātrāk kā piecas dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma;

54.2. reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma dienā;

54.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne ātrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas jeb uzbūves laikā.

55. Tirdzniecības dalībniekam vai organizatoram ielu tirdzniecības vietas demontāžas darbi jāveic:

55.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne vēlāk kā 10 dienas pēc pēdējās attiecīgajā gadā un sezonā izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņa izbeigšanās, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota pašvaldības būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts;

55.2. reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā derīguma termiņa ietvaros, katru dienu pēc tirdzniecības norises laika beigām, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota pašvaldības būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

55.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam.

56. Tirdzniecības organizatoram un tirdzniecības dalībniekam aizliegts:

56.1. bojāt apstādījumus vai pilsētvides elementus;

56.2. traucēt tuvumā esošo kultūras un izglītības iestāžu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;

56.3. aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

56.4. traucēt piekļuvi ieejai/izejai ēkā, tostarp evakuācijas izejai;

56.5. traucēt ugunsdzēsības tehnikas uzstādīšanu un šļūteņu pieslēgšanu ugunsdzēsības hidrantu akām;

56.6. izvietot ar konkrētā tirdzniecības dalībnieka realizējamo produkciju nesaistītu reklāmu;

56.7. iekārtot un ekspluatēt ielu tirdzniecības vietu, kas nav iekārtota atbilstoši Būvvaldes saskaņotam projektam;

56.8. iekārtot tirdzniecības vietu pirms ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas vai ielu tirdzniecības atļaujā norādītā termiņa;

56.9. atrasties ar preci tirdzniecības vietā bez ielu tirdzniecības atļaujas.

57. Ielu tirdzniecības vietā jābūt:

57.1. ielu tirdzniecības atļaujai;

57.2. tirdzniecības dalībnieka personu apliecinošam dokumentam;

57.3. pilnvarai vai darba tiesiskās attiecības apliecinošam dokumentam 53. punktā noteiktajos gadījumos;

57.4. tirdzniecības preču izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, izņemot, ja tiek tirgotas savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi, kā arī lietotas personiskās mantas vai tiek sniegti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.

58. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram pēc pašvaldības policijas darbinieku, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda 57. punktā noteiktie dokumenti.

59. Pašvaldības izpilddirektors var pieprasīt, lai tirdzniecības dalībnieks pārtrauc darbību un atbrīvo darbības vietu uz laiku, par to informējot ielu tirdzniecības atļaujas izsniedzēju, šādos gadījumos:

59.1. atļaujā norādītajā vietā darbība pārtraukta ilgāk par mēnesi vai tā nav uzsākta mēneša laikā pēc atļaujas saņemšanas;

59.2. saistībā ar novadā veicamajiem neatliekamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ēkas fasādes remonts, ietves un ielas seguma remonts, u.c.);

59.3. saistībā ar pašvaldības atļautiem publiskiem pasākumiem;

59.4. ja tas nepieciešams pašvaldības projektu realizācijai;

59.5. ja tas rada draudus apmeklētāju un patērētāju drošībai.

60. Lietu par tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanu uz laiku atļaujas izsniedzējs izskata ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc noteikumu iepriekšējā punktā minēto gadījumu iestāšanās, pieņem lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu uz laiku, kas objektīvi nepieciešams konkrēto gadījumu izraisošo apstākļu novēršanai, un nekavējoties rakstiski informē par to tirdzniecības atļaujas saņēmēju.

61. Samaksātā pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskā vietā 59.2., 59.3. un 59.4. punkta gadījumos tiek atmaksāta tirdzniecības dalībniekam par laiku, uz kādu tiek pārtraukta tirdzniecība.

62. Ja tirdzniecības atļauja tiek anulēta normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, iekasētā pašvaldības nodeva netiek atmaksāta.

63. Par noteikumu prasību neievērošanu piemēro šādus administratīvos sodus:

63.1. par 45.3.–45.5. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no septiņām līdz 29 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 143 naudas soda vienībām;

63.2. par 46.1.–46.3. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 280 naudas soda vienībām;

63.3. par 48. punkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 280 naudas soda vienībām;

63.4. par 50.6. apakšpunkta neievērošanu piemēro fiziskajām personām brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trīs līdz 280 naudas soda vienībām;

63.5. par 50.7. un 50.8. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz 15 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 143 naudas soda vienībām;

63.6. par 45.6, 45.9., 46.4., 46.6., 46.9. un 46.10. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 280 naudas soda vienībām.

64. Administratīvā pārkāpuma procesu par 45.6., 45.9., 46.4., 46.6., 46.9. un 46.10. apakšpunkta pārkāpšanu, kā arī noteikumu prasību pārkāpšanu, par ko atbildība paredzēta Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, veic Ādažu novada pašvaldības policija.

65. Administratīvā pārkāpuma procesu par 45.3.–45.5., 47.1.–47.3. apakšpunkta, 48. punkta, kā arī 50.7. un 50.8. apakšpunkta prasību neievērošanu uzsāk Būvvalde, bet lēmumu pieņem Ādažu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

66. Atļaujas izsniedzēja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Ādažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

67. Būvvaldē līdz 2022. gada 1. jūlijam saskaņotās ielu tirdzniecības vietas vizuālais risinājums, izvietojums, aizņemamās teritorijas platība un izmēri, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecībai pasākumā laikā vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas projekts ir derīgs un ir uzskatāms par saskaņotu līdz 2022. gada 31. decembrim vai līdz saskaņojuma derīguma beigām.

68. Ielu tirdzniecības atļaujas, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz atļaujā norādītā termiņa beigām.

69. Atzīt par spēku zaudējušiem:

69.1. Ādažu novada domes 2013. gada 23. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 10 "Saistošie noteikumi par ielu tirdzniecību Ādažu novadā";

69.2. Carnikavas novada domes 2020. gada 17. jūnija saistošos noteikumus Nr. SN/2020/14 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība Carnikavas novada administratīvajā teritorijā".