Darbības ar dokumentu

Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 5/2022

Saulkrastos 2022. gada 26. janvārī

Centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Saulkrastu novadā

Apstiprināti Saulkrastu novada domes
2022. gada 26. janvāra sēdē (prot. Nr. 2/2022 § 15)

Precizēti Saulkrastu novada domes
2022. gada 27. aprīļa sēdē (prot. Nr. 8/2022 § 15)

Izdoti saskaņā ar likuma Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu un piekto daļu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. pakalpojuma līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.3. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu;

1.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtību.

2. Šie noteikumi neattiecas uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

2.1. Pieslēgšanās pamatnosacījumi

3. Ja zemes gabalam pieguļošās ielas sarkano līniju robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs ūdensvada un kanalizācijas tīkls un līdz zemes gabala robežai ir izbūvēts ūdensvada un/vai kanalizācijas atzars, un ja to nosaka Saulkrastu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, objektu centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir obligāti jāpievieno:

3.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti;

3.2. esošie objekti, kuros ir iekšēja ūdensapgādes sistēma un kuru vietējā kanalizācijas sistēma neatbilst tehniskajām prasībām vai rada ekoloģisku kaitējumu apkārtējai videi.

2.2. Tehniskie noteikumi

4. Lai veiktu pieslēgšanos centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, kurā norāda informāciju par nekustamā īpašuma (objekta) atrašanās vietu, adresi un kadastra apzīmējumu, datus par plānoto ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu, informāciju par personu skaitu, kuras plāno lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, kā arī citu informāciju par notekūdeņus raksturojošajiem parametriem. Pieprasījumam tiek pievienoti šādi dokumenti:

4.1. objekta zemesgrāmatas nodalījuma noraksts, kas apliecina pieprasījuma iesniedzēja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, vai zemes nomas līgums, kas paredz nomnieka tiesības veikt uz nomājamās zemes apbūves darbus;

4.2. zemes robežu plānu;

4.3. tehnoloģiskā procesa tehniskie dokumenti (ražošanas iekārtām u.tml.), ja pieslēgums ir nepieciešams ražošanas vai cita veida komercdarbības (sabiedriskā ēdināšana, autoserviss, automazgātuve u.tml.) darbības nodrošināšanai;

4.4. piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā;

4.5. citus dokumentus, ja tādi nepieciešami tehnisko noteikumu sagatavošanai.

5. Pakalpojuma sniedzējs sagatavo un izsniedz tehniskos noteikumus 1 (viena) mēneša laikā no visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas, ja to sagatavošanai nav vajadzīgs ilgāks laiks.

6. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 (viens) gads.

7. Tehnisko noteikumu sagatavošana ir bezmaksas pakalpojums, izņemot, ja Pakalpojuma sniedzējam, sagatavojot tehniskos noteikumu, ir jāizstrādā principiālā pieslēguma shēma. Šajā gadījumā maksa ir veicama saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi.

8. Ja Pakalpojuma sniedzējs, saņemot tehnisko noteikumu pieprasījumu, secina, ka pieprasījuma iesniedzējam ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem jebkuram īpašumam Saulkrastu novadā, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

9. Ja pieslēguma ierīkošanai objektā ir nepieciešams izstrādāt projektu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina, ka projektā ir ietverti visi Tehniskajos noteikumos noteiktie nosacījumi. Izstrādātais projekts kopā ar tā digitālo versiju DWG faila formātā, paskaidrojuma rakstu un darbu organizācijas plānu ir iesniedzams Pakalpojuma sniedzējam saskaņošanai. Pēc projekta saņemšanas Pakalpojuma sniedzējs izskata projektu ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no tā iesniegšanas dienas un sniedz saskaņojumu, ja projektā ir ietverti visi tehniskajos noteikumos noteiktie nosacījumi. Ja Pakalpojuma sniedzējs nesniedz savu saskaņojumu, projekts ir jāpārstrādā un tas jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam atkārtotai saskaņošanai. Pēc projekta saskaņošanas viens projekta papīra formāta un DWG faila eksemplārs paliek pie Pakalpojumu sniedzēja.

10. Saskaņotais projekts ir spēkā 2 (divus) gadus. Ja projekts šajā laikā nav īstenots, tas atkārtoti ir jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam pārskatīšanai.

2.3. Pieslēguma ierīkošana

11. Pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo dokumentu izstrāde, ūdensapgādes ievada un kanalizācijas izvada, kā arī komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve vai pārbūve tiek veikta atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos būvniecības jomā, par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.

12. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku un pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

13. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir izbūvējis par saviem līdzekļiem centralizēto ūdensapgādes un/ vai kanalizācijas tīklu, tad tas pēc visu būvdarbu pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var nodot to Pakalpojumu sniedzējam bez atlīdzības, abpusēji parakstot par to pieņemšanas – nodošanas aktu, kā arī iesniedzot šādus dokumentus:

13.1. projekta izpilddokumentāciju;

13.2. aktu par segtajiem darbiem, ūdens hidrauliskajām un tehniskajām pārbaudēm, ūdensvada tīklu dezinfekciju un skalošanu, ūdens paraugu testēšanas rezultātus, kanalizācijas tīklu televīzijas inspekcijas (caurskate) un pārbaudes rezultātus;

13.3. Mērniecības datu centrā (MDC) apstiprinātu izpilddokumentāciju par ūdensvada un/ vai kanalizācijas tīklu izbūvi, kā arī rasējumus DWG faila formātā;

13.4. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un/ vai kanalizācijas tīklu, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja īpašumā, izmaksām un tehniskajiem rādītājiem (izbūves gads, materiālu specifikācija, garums, diametrs, materiāls);

13.5. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbaudi;

13.6. dokumentus, kas apliecina apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja Pakalpojuma sniedzēja īpašumā nododamie ūdensvada un/ vai kanalizācijas tīkli un būves apgrūtina privātpersonai (fiziskai un/ vai juridiskai personai) piederošu nekustamo īpašumu.

14. Pakalpojumu sniedzējs nepieņem savā īpašumā šādas inženierkomunikācijas:

14.1. pievadus, kuri iebūvēti nekustamā īpašuma īpašnieka zemes gabalā, ja Pakalpojuma sniedzējs un Pakalpojuma lietotājs nav vienojušies citādāk;

14.2. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējos tīklus;

14.3. pagaidu ūdensvada tīklus līdz to sakārtošanai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

14.4. lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

15. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir izbūvējis iekšējos ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklus savā atbildības robežā, tad tas pēc visu būvdarbu pabeigšanas un nodošanas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pieaicina Pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanai.

16. Pēc nekustamā īpašuma cauruļvada izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir atvienot viņa īpašumā esošās būves no decentralizētās kanalizācijas sistēmas, kas tika izmantota nekustamajā īpašumā radīto notekūdeņu uzkrāšanai.

17. Pēc visu izbūves darbu pabeigšanas, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs noslēdz ar Pakalpojuma sniedzēju pakalpojuma līgumu.

2.4. Komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve

18. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem uz piederības robežas speciāli ierīkotā skatakā (ūdens mērītāja mezglā) vai ārpus piederības robežas Pakalpojuma sniedzēja noteiktā vietā.

19. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

20. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

III. Pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

21. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana un lietošana bez pakalpojuma līguma noslēgšanas ir aizliegta.

22. Ūdenssaimniecības pakalpojumi Pakalpojumu lietotājam tiek sniegti tikai saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojumu lietotāju.

23. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

23.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

23.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

23.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

23.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – nedzīvojamās ēkas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu.

24. Pakalpojuma līguma sagatavošanai tiek iesniegti šādi dokumenti:

24.1. nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma noraksts, kas apliecina nekustamā īpašuma īpašnieka īpašuma tiesības, kā arī jāuzrāda ēkas inventarizācijas lieta;

24.2. zemes nomas līgumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs nav nekustamā īpašuma īpašnieks. Šis dokuments ir nepieciešams, lai Pakalpojuma sniedzējs pārliecinātos par zemes nomnieka tiesībām apgrūtināt trešajai personai piederošu zemi un slēgt šāda veida līgumus nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā;

24.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

24.4. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

24.5. pilnvaru, ja nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā Pakalpojuma līgumu parakstīs cita fiziskā persona.

25. Pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas:

25.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs apsekot Pakalpojumu līguma slēdzēja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.

25.2. Ja pieslēgums ir nepieciešams ražošanas vai citas komercdarbības nodrošināšanai, Pakalpojumu līguma slēdzējam ir pienākums informēt Pakalpojumu sniedzēju par to, vai tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas vai var rasties normatīvajos aktos noteiktās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

26. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

26.1. informācija par līdzējiem;

26.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

26.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

26.4. pakalpojumu līguma un pakalpojumu sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

26.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

26.6. pakalpojumu uzskaites kārtība, tai skaitā, kas nolasa komercuzskaites mēraparāta rādījumus;

26.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti;

26.8. pakalpojuma līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā ja nepieciešams, tiek norādīta komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta, notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) un kurš ir neatņemama Pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

27. Ja Pakalpojuma līguma darbības laikā nekustamam īpašumam ir mainījies tās īpašnieks, valdītājs vai pārvaldnieks, bijušajam un jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai pārvaldniekam ir pienākums par to rakstiski informēt Pakalpojuma sniedzēju 1 (viena) mēneša laikā no izmaiņu veikšanas dienas.

28. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

28.1. beidzas Pakalpojuma līguma darbības termiņš;

28.2. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz, savstarpēji rakstveidā par to vienojoties;

28.3. Pakalpojuma līgums tiek vienpusēji izbeigts no Pakalpojumu lietotāja puses, 30 dienu iepriekš par to rakstveidā brīdinot Pakalpojuma sniedzēju;

28.4. Pakalpojuma līgums tiek vienpusēji izbeigts no Pakalpojumu sniedzēja puses šajos noteikumos noteiktajā kārībā;

28.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 1 (viena) mēneša laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojuma līguma noslēgšanu.

29. Pakalpojumu sniedzējs, papildus normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem, var vienpusēji izbeigt Pakalpojuma līgumu arī šādos gadījumos, ja:

29.1. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

29.2. Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes un kanalizācijas izmantošanas mērķi.

30. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts:

30.1. Pakalpojumu lietotājs līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Pakalpojuma līguma izbeigšanai.

30.2. Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

IV. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

4.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

31. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

31.1. centralizētie un sadales ūdensvada tīkli;

31.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

31.3. centralizētie un sadales kanalizācijas tīkli;

31.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

31.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

31.6. Pakalpojuma sniedzēja izbūvētās šahtas ar komercuzskaites mēraparāta mezglu.

32. Pakalpojuma sniedzējam ir atļauts aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai valdītājs vismaz 2 (divas) nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.

33. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē normatīvajos aktos noteiktos sistēmas drošas ekspluatācijas gadījumus.

34. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu.

35. Pakalpojumu sniedzējs atbild par centralizēto ūdensapgādes un/ vai kanalizācijas sistēmu un tās tehnisko stāvokli līdz piederības robežai.

36. Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par tā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju līdz piederības robežai un par saviem līdzekļiem veic to (izņemot komercuzskaites mēraparātu) uzturēšanu un likvidē noplūdes sistēmā. Ja Pakalpojuma lietotāja atbildības robežās ir notikusi ūdens noplūde sistēmā, Pakalpojuma lietotājam ir pienākums veikt samaksu par noplūdes rezultātā patērēto ūdeni.

4.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

37. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā drīkst novadīt notekūdeņus, kuri atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

38. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

38.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

38.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

38.3. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

38.4. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Pielikumā Nr. 1 noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

39. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

39.1. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

39.2. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas;

39.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

39.4. radioaktīvas vielas;

39.5. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

39.6. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

40. Nav pieļaujama virszemes (lietus, nokrišņu u.tml.) un gruntsūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā, izņemot gadījumus, kad Klienta kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk centralizētā kanalizācijas sistēmā no Klienta teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā sadalot proporcionāli pa mēnešiem) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvnormatīvu, par ko noslēgts līgums ar Pakalpojuma sniedzēju.

41. Aizliegts kanalizācijas skatakās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus un gruntsūdeņus.

42. Ja tiek konstatēts Pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai centralizētās kanalizācijas tīklos paaugstināts piesārņojums salīdzinot ar Pielikumā Nr. 1 noteikto, Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu ņemšanu un tīklu apsekošanu Pakalpojuma lietotāja īpašumā, ja tā teritorijā atrodas Pakalpojuma sniedzēja apkalpē esoši centralizētas kanalizācijas tīkli. Pakalpojuma lietotājam nav tiesības aizliegt paraugu noņemšanu pie to ieplūdes vietas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

43. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Pielikumā Nr. 1 maksimāli pieļaujamās koncentrācijas un to pierāda akreditētā laboratorijā veiktā notekūdeņu parauga testēšanas pārskats, tad Pakalpojuma lietotājs:

43.1. nekavējoties pārtrauc notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācija sistēmā bez brīdinājuma;

43.2. rakstveidā vienojas ar Pakalpojuma sniedzēju par konstatētā pārkāpuma novēršanas kārtību un termiņiem.

43.3. Atsevišķos gadījumos, ar mērķi dot Pakalpojuma lietotājam saprātīgu laiku, visu neatbilstību novēršanai, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam noteiktu laika periodu novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja puses vienojas Pakalpojuma līgumā noteikt maksimāli pieļaujamās notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksu, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

44. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā vai atklātiem bojājumiem centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

4.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

45. Papildu Aizsargjoslu likumā noteiktajiem aprobežojumiem ir aizliegts:

45.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

45.2. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un/ vai kanalizācijas sistēmās;

45.3. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

46. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

47. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

4.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

48. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

49. Noņemt noteikumu 48. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai Pakalpojuma sniedzējs, vai Pakalpojuma lietotājs, dzēšot ugunsgrēku, vai ugunsdzēsības dienests, dzēšot ugunsgrēku, organizējot dienesta apmācības vai veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

50. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai Pakalpojumu sniedzējs vai ugunsdzēsības dienests, dzēšot ugunsgrēku vai organizējot dienesta apmācības.

51. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut trešajām personām lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par to ir saņemta Pakalpojuma sniedzēja iepriekšēja rakstveida piekrišana.

4.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

52. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

53. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.

54. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem.

V. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

55. Par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām līdz 100 naudas soda vienībām un juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

56. Administratīvā pārkāpuma procesu par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Saulkrastu pašvaldības policijas amatpersonas un Saulkrastu novada būvvaldes amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Saulkrastu novada Administratīvā komisija.

57. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas, kā arī neatbrīvo pārkāpēju no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

VI. Noslēguma jautājums

58. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Saulkrastu novada domes 2019. gada 30. oktobra saistošie noteikumi Nr SN 11/2019 "Centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Saulkrastu novadā".

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis