Darbības ar dokumentu

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 6

Cēsīs 2022. gada 24. februārī

Par koku ciršanu ārpus meža Cēsu novadā

APSTIPRINĀTI
ar Cēsu novada domes sēdes 24.02.2022. lēmumu Nr. 60

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8. panta otro daļu,
Ministru kabineta 2012. gada 2. maija
noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu
ārpus meža" 22. punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldība (turpmāk tekstā – Pašvaldība) Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – tekstā Ministru kabineta noteikumi) 4. punktā noteiktajos gadījumos, izvērtē iesniegumus un izsniedz atļaujas koku ciršanai ārpus meža, nosaka pašvaldības koeficentu zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanai un samaksas kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

II. Koku ciršanas atļaujas izvērtēšanas un izsniegšanas kārtība

2. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai to pilnvarotā persona iesniedz iesniegumu (1. pielikums) Cēsu novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kādā no Pašvaldības apvienībām vai aizpilda iesniegumu caur epakalpjumi.cesis.lv. Iesniegumam pievieno:

2.1. dokumentus, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu, ja ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks;

2.2. zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju ar iezīmētu plānoto koku ciršanas vietu;

2.3. rakstisku saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, ja koku ciršana plānota kopīpašuma teritorijā;

2.4. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ja koku ciršana plānota daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā.

3. Iesniegumu par koku ciršanu, atbilstoši koka atrašanās vietai un kompetencei, izskata attiecīgā Pašvaldības apvienības pārvalde vai Pašvaldības Apstādījumu Aizsardzības komisija (turpmāk sauktas arī – Atbildīgā institūcija).

4. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvvaldei iesniegtajā būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvalde būvprojekta izvērtēšanas procesā pieaicina Atbildīgo institūciju.

5. Atbildīgā institūcija veic koku apsekošanu dabā, veic fotofiksāciju un uzmērīšanu, izvērtē īpašuma piederību apliecinošos dokumentus, iesnieguma pamatotību, un koka ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Ja nepieciešams pieaicina nozares ekspertus, izvērtē iesniegumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem, sagatavo pieprasījumu (ja nepieciešams) atzinumu saņemšanai no Noteikumos noteiktajām institūcijām, izvērtē publiskās apspriešanas nepieciešamību un pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju.

6. Pozitīva lēmuma gadījumā, Komisija aprēķina zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu apmēru, iesniedz Finanšu pārvaldei atbilstoša rēķina sagatavošanai un nosūtīšanai koku ciršanas ierosinātajam zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai. Ja koku ciršana ir saistīta ar būvniecības īstenošanu, zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina pirms būvatļaujas saņemšanas.

7. Koku ciršanas atļauju Atbildīgā institūcija izsniedz pēc zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzināšanas. Koku ciršanas atļauja ir derīga 2 (divus) gadus. Ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, vai apliecinājuma karte, tad atļauja koku nociršanai ir derīga, kamēr ir spēkā esoša būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.

III. Publiskā apspriešana

8. Publisko apspriešanu sabiedrībai nozīmīgos gadījumos par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā rīko ja:

8.1. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte;

8.2. parkos, skvēros un alejās (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā).

9. Publisko apspriešanu sabiedrībai nozīmīgos gadījumos nerīko, ja atbilstoši Noteikumu 9. punktā noteiktajiem kritērijiem paredzēta:

9.1. bojātu, nokaltušu un kalstošu koku ciršana;

9.2. koku ciršana, kas nepieciešama, lai nodrošinātu optimālu augšanas telpu blakus esošiem kokiem;

9.3. koku ciršana būvniecības gadījumos, kuros ir veikta būvniecības ieceres publiskā apspriešana ietverot koku ciršanas izvērtēšanu.

10. Lēmumu par publisko apspriešanu koku ciršanai ārpus meža pieņem un publisko apspriešanu nodrošina Atbildīgā institūcija.

11. Paziņojumu par publisko apspriešanu publicē Pašvaldības izdotajā informatīvajā izdevumā, Pašvaldības mājaslapā, un atbilstoši nocērtamo koku atrašanās vietai informāciju izvieto centrālās administrācijas vai attiecīgās apvienības pārvaldes ēkā uz ziņojuma dēļa.

12. Publiskās apspriešanas procedūras termiņš nedrīkst būt īsāks kā 10 darba dienas.

13. Paziņojumā par publisko apspriešanu norāda:

13.1. publiskās apspriešanas termiņu;

13.2. zemes vienības, kurā plānots cirst kokus, adresi (nosaukumu), kadastra numuru;

13.3. ciršanai plānoto koku fotofiksāciju;

13.4. koku ciršanas pamatojumu, norādot Publiskās apspriešanas sākuma un beigu datumu.

14. Publiskās apspriešanas laikā ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju un līdz noteiktajam termiņam rakstiski iesniegt Atbildīgajai institūcijai atsauksmes, priekšlikumus vai ierosinājumus.

15. Pēc Publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas, Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par koku ciršanas atļaujas vai atteikuma izsniegšanu.

16. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc Publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens sabiedrības ierosinājums.

IV. Zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzināšana

17. Pašvaldības koeficients Ministru kabineta noteikumos noteiktajai zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas kārtībai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā ir:

17.1. ainaviski, dendroloģiski vai ekoloģiski nozīmīgs koks – 1;

17.2. koks, kuram ir nepietiekoša augšanas telpa (nomākts koks) – 0;

17.3. kalstošs koks ar izteiktām kalšanas pazīmēm (nokaltuši zari, samazināts lapojums vairāk nekā par 50 %), ja kokam nav konstatēta mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida bojāšanas pazīmes, kas varētu būt iemesls koka kalšanai – 0;

17.4. koks nekoptā, ar kokiem un krūmiem aizaudzētā, teritorijā un ciršanas rezultātā tiek uzlabota ainavas kvalitāte – 0;

17.5. pārējie gadījumi – 0,2.

18. Ja ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskās darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks pilnībā zaudējis augtspēju vainīgajai personai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu. Ja vainīgā persona nav noskaidrota, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

19. Atbildīgā institūcija zaudējumu atlīdzības apmēra aprēķināšanā piemēro Ministru kabineta noteikumu 24. punktā noteikto kārtību un uzliek par pienākumu personai, viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību.

20. Ja, veicot zaudējumu apmēra aprēķinus nav iespējams noteikt piemērojamo koka nociršanas iemesla koeficientu, izmanto lielāko noteikto koku nociršanas iemesla koeficientu.

V. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

21. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu pašvaldības domē.

22. Cēsu pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Noslēguma jautājumi

23. Atzīt par spēku zaudējušiem:

23.1. Līgatnes novada pašvaldības 2021. gada 25. februāra saistošie noteikumi Nr. 21/8 "Par koku ciršanu ārpus meža Līgatnes novada administratīvajā teritorijā";

23.2. Cēsu novada pašvaldības 2013. gada 14. marta saistošos noteikumus Nr. 9 "Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža";

23.3. Priekuļu novada pašvaldības 2013. gada 4. jūlija saistošos noteikumus Nr. 6 "Par koku ciršanu ārpus meža Priekuļu novada administratīvajā teritorijā";

23.4. Pārgaujas novada pašvaldības 2013. gada 18. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 9 "Par koku ciršanu ārpus meža Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā";

23.5. Jaunpiebalgas novada pašvaldības 2016. gada 12. septembra saistošos noteikumus Nr. 11 "Kārtība, kādā saskaņojama koku ciršana ārpus meža Jaunpiebalgas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā".

24. Saistošie noteikumi publicējami izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs