Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2022/6

Grobiņā 2022. gada 24. februārī

Lokālplānojums Pāvilostas novada teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma izmaiņām īpašumam Dzintaru iela 14, Pāvilostā, Dienvidkurzemes novadā

APSTIPRINĀTI
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
24.02.2022. sēdes lēmumu Nr. 133 (prot. Nr. 3 30. §)

Izdoti saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām"
41. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības
plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

Saistošie noteikumi nosaka īpašuma Dzintaru iela 14, Pāvilostā, Dienvidkurzemes novadā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6413 002 0014 funkcionālo zonējumu: mazstāvu dzīvojamā apbūve - grafiskā daļa: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22472 un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 1. pielikums.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības
domes priekšsēdētājs A. Priedols

 

1. pielikums
Dienvidkurzemes novada pašvaldības 2022. gada 24. februāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/6
Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000058625
Grobiņa, Lielā iela 76, LV-3430
pasts@dkn.lv

Lokālplānojums īpašuma Dzintaru ielā 14, Pāvilostā funkcionālā zonējuma izmaiņas
Redakcija 1.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

1.3. Noteikumu lietošana

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Lokālplānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Noteikumi) nosaka turpmākās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas un apbūves prasības zemes gabalā Dzintaru ielā 14, Pāvilostā, Pāvilostas novadā (kadastra apzīmējums 6413 002 0014) (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija) saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums" un karti "Aizsargjoslas".

2. Lokālplānojums neparedz mainīt spēkā esošos Pāvilostas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (turpmāk - TIAN), kuri apstiprināti ar Pāvilostas novada 2013. gada 30. maija saistošiem noteikumiem Nr. 3 " Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumu 2012.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" (sēdes protokols Nr. 11., 12. §). Noteikumi nosaka plānoto - atļauto izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240 " Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" un papildina TIAN noteiktās prasības. Ja ar šeit norādītājiem Noteikumiem nav noteikts citādi, spēkā ir pārējie spēkā esošie TIAN noteikumi.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

1.3. Noteikumu lietošana

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

Nenosaka

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā.

4. Ēkas nodrošina ar centralizēto ūdensapgādi un sadzīves kanalizāciju.

5. Pieslēgumi centralizētajiem ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīkliem realizējami pirms vai vienlaicīgi ar Lokālplānojuma teritorijas apbūvi.

6. Novadgrāvju izvietojumu ūdensatvadei no zemes gabaliem un Lašu ielas un to nepieciešamos tehniskos parametrus precizē būvprojektā.

7. Maģistrālo inženiertīklu izvietojums ir ietverts Grafiskās daļas 2. kartē "Inženiertehniskā infrastruktūra".

8. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētajai ūdensapgādes sistēmai pieslēgtiem hidrantiem atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 326) noteiktajām prasībām. Būvju izvietojuma, ugunsdrošības atstarpju un piebrauktuvju risinājumus precizē būvprojektā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 333) noteiktajām prasībām.

3.3. Prasības apbūvei

Nenosaka

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

Nenosaka

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

Nenosaka

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM10)

4.2.1.1. Pamatinformācija

9. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM10) ietver savrupmāju un tām piederīgo palīgēku (saimniecības ēkas, garāžas, šķūnīši u.tml.) teritorijas.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

10. Savrupmāju apbūve (11001): Dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (vienas ģimenes dzīvojamā māja, divu ģimeņu dzīvojamā māja, dvīņu māja, vasarnīca), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

11. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas), veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
12.   1200 m2 30 no 60 līdz 8 1 līdz 2 2 50 3

1. Maksimālais ēku un būvju augstums - 8 m līdz jumta korei vai līdz dzegas, parapeta virsmalai, jumta malai.

2. Maksimālais stāvu skaits visai apbūvei teritorijā - 2 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi.

3. Zemes vienības minimālā brīvā zaļumu teritorija savrupmāju, pansiju apbūvei nedrīkst būt mazāka par 50 %.

4.2.1.5. Citi noteikumi

13. Būvlaide - plānotai apbūvei pret Dzintaru ielu jāņem vērā vēsturiski iedibinātā būvlaide. Iedibinātās būvlaides gadījumā galveno ēku izvieto tā, lai tās pret ielu vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi. Iedibinātās būvlaides attālums no zemes gabala robežas - Dzintaru ielas sarkanās līnijas 5,6-5,7 m. Būvlaides attālums no Lašu ielas sarkanās līnijas - 3 metri.

14. Nevienā mājas punktā maksimālais ēku un būvju augstums nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta vertikālo projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemes vienību.

15. Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā kā 4,0 m no kaimiņa zemes vienības robežām, tad tā jumta vai ēkas sienas jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 6,0 m.

16. Būves/ēkas nedrīkst novietot tuvāk par 4 metriem no kaimiņu zemes vienības robežas, papildus ievērojot noteiktos būvju attālumus no zemes vienības robežām un līdz citām būvēm tai pašā zemes vienībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju ugunsdrošību prasībām. Noteiktās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemes vienībā un līdz blakus esošo zemes vienību robežām var samazināt, ievērojot normatīvo aktu par būvju ugunsdrošību nosacījumus.

17. Minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām blakus zemes vienībās nedrīkst būt mazāks par 6,0 m.

18. Papildus atļautās izmantošanas nosacījumi:

18.1. Viesu nama un pansijas izveide būvniecība pieļaujama atsevišķā zemes vienībā ar nosacījumu, ja tam piekrīt blakus zemes gabalu īpašnieki, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

19. Funkcionāli nepieciešamās palīgēkas un būves: saimniecības ēkas, garāžas, pagrabi ar kopējo platību līdz 40 m2, siltumnīcas, nojumes un citas palīgēkas.

20. Maksimālais autostāvvietu skaits savrupmāju apbūvē - 3, bet paredzot vienā zemesgabalā vairāk par 3 pastāvīgām autostāvvietām, jāievēro atklāto autostāvvietu izvietošanas noteikumi atbilstoši TIAN 3.6.3. apakšnodaļas un Latvijas valsts standartu prasībām.

21. Vienā zemes vienībā nedrīkst būvēt vairāk kā vienu savrupmāju vai pansiju vai viesu namu.

22. Palīgēku vai būvi nedrīkst ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

23. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

24. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas to darbību nodrošināšanai nepieciešamās būves (piemēram, transformatora punkts, ugunsdzēsības hidrants u.tml.).

25. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Sauszemes transporta būves - autoceļi, ielas, ceļi (arī gājēju ceļi, ietves un veloceliņi).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

26. Vietējās nozīmes ielas nodrošina gājēju un transporta kustību dzīvojamās apbūves teritorijās, kravas un vieglo automašīnu transporta kustību ražošanas teritorijās, nodrošina gājēju un transporta kustību parku un meža parku teritorijās, transporta līdzekļu piebraukšanu dzīvojamām un publiskajām ēkām, to grupām un citiem pilsētas apbūves objektiem kvartālu iekšienē. To platums sarkanajās līnijās - no 10 līdz 16 m. Lašu iela - vietējās nozīmes iela. Lašu ielas platums ielas sarkanajās līnijās - 12 m.

27. Apbūves rādītāji:

27.1. Lašu iela - vietējās nozīmes iela. Lašu ielas platums ielas sarkanajās līnijās - 12 m. Lokālplānojuma teritorijas daļa ~ 63 m2 platībā atrodas Lašu ielas sarkano līniju teritorijā, kura, īstenojot zemes ierīcības projektu, tiks pārkārtota.

27.2. Lašu ielas teritorijai noteiktais šķērsprofils saskaņā ar TIAN - Vietējās nozīmes iela, izbūves 1. kārta.

27.3. Plānotās brauktuves platums - 6 m.

27.4. Plānotā virszemes ūdeņu novadgrāvja platus gar brauktuves abām malām - 1,5 m.

27.5. Plānotais gājēju ietves platums - 1,5 m.

27.6. Lašu ielas teritorijā plānotie inženiertīkli izvietoti ņemot vērā ielas teritorijā esošo inženiertīklu izvietojumu. To izvietojums precizējams uzsākot būvniecības procesu.

28. Veicot Lašu ielas pārbūvi, jāņem vērā šo Noteikumu attiecīgajos punktos norādītā ielas nozīme un attālums starp sarkanajām līnijām.

29. Lašu ielas šķērsprofilu elementu savstarpējo izkārtojumu precizē būvprojektā, vadoties no konkrētās situācijas.

30. Lašu Ielas šķērsprofils jāprecizē attiecīgā objekta būvprojektā, paredzot iespēju nodrošināt transporta un gājēju satiksmi, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietojumu saskaņā ar atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju tehniskajiem noteikumiem un ievērojot transporta būvju un inženierkomunikāciju projektēšanas normatīvu prasības.

31. Ietvju projektēšanā un ierīkošanā piemēro Latvijas valsts standartu prasības, kā arī ievēro vides pieejamības prasības.

32. Veicot ielu rekonstrukciju vai jaunu veloceliņu izbūvi, ievēro attiecīgos Latvijas valsts standartus, ņem vērā izstrādātos metodiskos ieteikumus un vides pieejamības prasības.

33. Izbūvējot jaunas ielas vai rekonstruējot esošās, jāparedz ielu stādījumu joslu izveide to sarkano līniju robežās.

34. Veloceliņi var būt ar vienvirziena un divvirzienu kustību ar ne mazāk kā 0,5 metru platām drošības joslām sānos. Šauros apstākļos drošības joslu vietā pieļaujams ierīkot 0,75 metru augstas norobežojošas barjeras.

35. Pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, ievērojot Latvijas valsts standartu prasības un drošības noteikumus.

36. Ielu brauktuvju noapaļojumu rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un novada ceļiem jāpieņem ne mazāki par 8 m, Rekonstrukcijas apstākļos pieļaujams samazināt minēto lielumu attiecīgi līdz 5 m.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

37. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)(iepriekš Pāvilostas novada teritorijas plānojumā apzīmētajā vietā ZK-1 - koptās zaļumvietas) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

38. Labiekārtota ārtelpa (24001): Parki, skvēri, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, iedzīvotāju atpūtas un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir: atpūtas vietu, taku un pieturas vietas iekārtošana viesiem (tūristiem), kur izvietota informācija par pilsētu.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

39. Atļautā izmantošana izriet no teritorijā plānotām funkcijām: vides veidošana un aizsardzība, vides estētika, ikdienas atpūta pilsētvidē, reprezentācija, biotopu saglabāšana, t.sk.:

39.1. parku, skvēru, atsevišķu koku grupu un citu zaļumvietu ierīkošana, atjaunošana un regulāra kopšana;

39.2. sezonālā rakstura ar rekreāciju saistītas būves un objekti, kas nodrošina teritorijas funkcionēšanu (piemēram, veloceliņi, slēpošanas trases);

39.3. labiekārtotas atpūtas vietas;

39.4. labiekārtojuma objekti un infrastruktūra (soliņi, atkritumu urnas, apgaismes ķermeņi, norādes, gājēju un veloceliņi, u.tml.);

39.5. dabas takas;

39.6. aizsargstādījumi (vēja, sanitārie) un maskējošie stādījumi.

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

Nenosaka

7. Citi nosacījumi/prasības

Nenosaka

10.03.2022