Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 77

Rīgā 2022. gada 1. februārī (prot. Nr. 5 7. §)

Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi un citi ārvalstu valsts dienestu kuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts
robežas likuma 11. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ārvalstu karakuģi un citi ārvalstu valsts dienestu kuģi (turpmāk – valsts dienestu kuģi) ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām.

2. Ārvalstu karakuģi un valsts dienestu kuģi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās ienāk un uzturas ar paceltu attiecīgās valsts karogu.

3. Ārvalstu karakuģiem un valsts dienestu kuģiem atļauju ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās izsniedz Ārlietu ministrija. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienības dalībvalstu (turpmāk – ES dalībvalsts) karakuģiem un valsts dienestu kuģiem Ārlietu ministrijas atļauja ienākšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās nav nepieciešama.

4. Ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem atļauju ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, iepriekš rakstiski saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izsniedz Aizsardzības ministrija un rakstiski informē par to Ārlietu ministriju.

5. Šo noteikumu 35. punkts neattiecas uz valsts dienesta kuģi, kurš saņem atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

6. Ienākot un uzturoties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, kā arī izejot no Latvijas Republikas teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostas, ārvalstu karakuģi un valsts dienestu kuģi ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

II. Ārvalstu karakuģu, izņemot NATO un ES dalībvalstu karakuģus, ienākšana un iziešana

7. Ienākšanas atļauju diplomātiskā ceļā lūdz ārvalsts karakuģi pārstāvētās valsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās ārvalsts karakuģa ienākšanas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Ienākšanas atļaujas pieprasījumā norāda:

7.1. katra ārvalsts karakuģa valstspiederību, ārvalsts karakuģu skaitu un tipu;

7.2. vizītes raksturu un mērķi (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

7.3. apmeklējuma laiku un vietu (tai skaitā ārvalsts karakuģa komandas un pasažieru plānotu nokāpšanu no ārvalsts karakuģa);

7.4. katra ārvalsts karakuģa nosaukumu un svarīgākās ziņas par to (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

7.5. ārvalsts karakuģu grupas komandiera un katra ārvalsts karakuģa komandiera dienesta pakāpi un uzvārdu;

7.6. katra ārvalsts karakuģa virsnieku, apakšvirsnieku un ierindnieku kopskaitu (arī pasažieru skaitu);

7.7. savstarpējo radiosakaru frekvenci un raidītāju jaudu.

8. Ja uz ārvalsts karakuģa oficiālas personas statusā atrodas valsts vadītājs vai valdības loceklis, ienākšanas atļauju šo noteikumu 7. punktā paredzētajā kārtībā lūdz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms ārvalsts karakuģa ienākšanas.

9. Ārlietu ministrija nosūta Aizsardzības ministrijai šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā saņemtos ienākšanas atļaujas pieprasījumus.

10. Aizsardzības ministrija atbilstoši kompetencei izvērtē ienākšanas atļaujas pieprasījumu un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms plānotās ārvalsts karakuģa ienākšanas vai šo noteikumu 8. punktā minētajā gadījumā – ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotās ārvalsts karakuģa ienākšanas sniedz atzinumu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par ienākšanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt ienākšanas atļauju.

11. Ārlietu ministrija par pieņemto lēmumu diplomātiskā ceļā rakstiski informē ienākšanas atļaujas pieprasītāju un Nacionālos bruņotos spēkus.

12. Ja ārvalsts karakuģa komanda vai pasažieri plāno nokāpt vai uzkāpt uz ārvalsts karakuģa, Nacionālie bruņotie spēki ne vēlāk kā 48 stundas pirms kuģa ienākšanas elektroniski informē Valsts robežsardzi par ārvalsts karakuģa paredzamo ierašanās laiku ostā un iziešanas laiku no ostas, kā arī par piestātni, pie kuras plānots piestāt vai no kuras plānots iziet no ostas, un saskaņo robežpārbaudes vietu un laiku.

III. Ārvalstu karakuģu un valsts dienesta kuģu uzturēšanās

13. Ja netiek ievērotas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ārkārtējos gadījumos Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts karakuģis vai valsts dienesta kuģis nekavējoties atstāj teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu.

14. Ja ārvalsts karakuģim vai valsts dienesta kuģim ir izteikta prasība atstāt teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu, Aizsardzības ministrija nekavējoties informē par to Ārlietu ministriju.

15. Nacionālie bruņotie spēki organizē ārvalsts karakuģa sagaidīšanu un nepieciešamo nodrošinājumu (norīko sadarbības virsnieku, organizē piestātnes apsardzi, vietējās pašvaldības palīdzību) tā uzturēšanās laikā, attiecīgos pasākumus iepriekš saskaņojot ar tās teritorijas pārvaldītāju, kurā uzturēsies ārvalsts karakuģis, un par plānoto karakuģa uzturēšanos ostas teritorijā ne vēlāk kā 48 stundas pirms kuģa ienākšanas elektroniski informē Valsts robežsardzi.

16. Ārvalsts karakuģi ostas ārējā reidā vai citā iepriekš saskaņotā vietā, ja nepieciešams, sagaida Nacionālo bruņoto spēku karakuģis un sadarbības virsnieks.

17. Ja nepieciešams, uz ārvalsts karakuģa ostas ārējā reidā papildus locim ierodas sadarbības virsnieks un tulks.

18. Ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu grupas komandieris informē sadarbības virsnieku par visām izmaiņām ienākšanas atļaujas pieprasījumā norādītajā informācijā.

19. Pēc ārvalsts karakuģa ienākšanas atļaujas pieprasījuma saņemšanas Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona un ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu grupas komandieris izstrādā un saskaņo vizītes pasākumu programmu.

20. Ja starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu grupas komandieri ir noslēgta savstarpēja mutiska vai rakstiska vienošanās par radiosakaru uzturēšanu, ārvalsts karakuģim, kas atrodas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ir atļauts noteiktās frekvencēs lietot savas radiostacijas.

21. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona pēc iepriekšējas saskaņošanas ar attiecīgās ostas kapteini nosaka ārvalsts karakuģa enkurvietu un pēc saskaņošanas ar attiecīgās ostas kapteini un attiecīgās piestātnes lietotāju nosaka piestātni. Sadarbības virsnieks ārvalsts karakuģa enkurvietu vai piestātni norāda ārvalsts karakuģa vai ārvalsts karakuģu grupas komandierim.

22. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona saskaņo ar ārvalsts karakuģa vai ārvalsts karakuģu grupas komandieri ārvalsts karakuģa vai karakuģu grupas komandas un pasažieru nokāpšanas nosacījumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

23. Ja ārvalsts karakuģa vizītes pasākumu programmā ir paredzēta piedalīšanās parādē vai sēru ceremonijā, to laikā personālsastāvam atļauts būt ar ieročiem. Pārējos gadījumos ieroči krastā jānēsā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību.

24. Ārvalsts karakuģa komandai sava karakuģa laivas un kuterus ostas teritorijā atļauts izmantot tikai pēc saskaņošanas ar ostas kapteini. Saskaņošanu ar ostas kapteini nodrošina Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks.

25. Ārvalstu karakuģiem, uzturoties Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, aizliegts:

25.1. lietot radiolokācijas stacijas un hidroakustiskās stacijas, izņemot gadījumus, ja lietošana ir saistīta ar mācībām (atsevišķām operācijām), ārvalstu karakuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos un ja iepriekš saņemta Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas atļauja;

25.2. mainīt piestātni bez ostas kapteiņa atļaujas, kā arī patvarīgi izmantot ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

25.3. veikt zemūdens darbus, izņemot ārvalsts karakuģa korpusa remontu, kura izpildei nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas rakstiska piekrišana un ostas kapteiņa atļauja.

IV. NATO un ES dalībvalstu karakuģu ienākšana un iziešana

26. NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris vai karakuģu grupas komandieris, vai viņa pilnvarots pārstāvis ne vēlāk kā 48 stundas pirms kuģa ienākšanas un iziešanas elektroniski iesniedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šo noteikumu pielikumā minēto informāciju par NATO un ES dalībvalsts karakuģa ienākšanu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā un iziešanu un par nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu.

27. Ja nepieciešama steidzama rīcība, šo noteikumu 26. punktā minētās informācijas iesniegšanas laiku var samazināt līdz laikam, par kuru NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris vai karakuģu grupas komandieris, vai viņa pilnvarots pārstāvis ir vienojies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

28. Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par NATO un ES dalībvalsts karakuģa ienākšanu Latvijas Republikas ostā vai iziešanu no tās.

29. Ja uz NATO un ES dalībvalsts karakuģa atrodas pasažieri vai personas, kas nepieder pie NATO un ES dalībvalsts bruņoto spēku personāla, un ja minētās personas plāno nokāpt no karakuģa Latvijas Republikas ostā, attiecīgā karakuģa komandieris sagatavo šo personu sarakstu un iesniedz to Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsniekam. Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks to nodod Valsts robežsardzei. Pasažieru un NATO un ES dalībvalsts bruņoto spēku personālam nepiederīgo personu sarakstā norāda attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, ceļošanas dokumenta veidu un numuru, valstisko piederību, kā arī informāciju par uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta (piemēram, vīzas) numuru un derīguma termiņu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām attiecīgais dokuments ir nepieciešams.

30. Ja NATO un ES dalībvalsts karakuģa personāls plāno nokāpt no NATO un ES dalībvalsts karakuģa Latvijas Republikas ostā, attiecīgā NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris var sagatavot minētā personāla sarakstu un iesniegt to Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsniekam. Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks to nodod Valsts robežsardzei. Personāla sarakstā norāda attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un dienesta pakāpi.

31. Ja NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris šo noteikumu 30. punktā minēto sarakstu neiesniedz, Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks informē Valsts robežsardzes norīkoto kompetento pārstāvi par vietu un laiku, kad NATO un ES dalībvalsts karakuģa personāls plāno nokāpt no NATO un ES dalībvalsts karakuģa Latvijas Republikas ostā.

V. Ārvalstu karakuģu ienākšana ārkārtēju iemeslu dēļ

32. Ja notikusi ārvalsts karakuģa avārija, stihiska nelaime, nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ir citi ārkārtēji iemesli, ārvalsts karakuģa komandieris par to ziņo Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram un norāda:

32.1. ārvalsts karakuģa piederību un tipu;

32.2. ārvalsts karakuģa personāla kopskaitu;

32.3. ārvalsts karakuģa komandiera uzvārdu;

32.4. ienākšanas iemeslu un nepieciešamo palīdzību.

33. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks, saņemot šo noteikumu 32. punktā minēto informāciju, nosaka ārvalsts karakuģa turpmāko rīcību un informē par to ārvalsts karakuģi.

34. Ja šo noteikumu 32. punktā minētie ārkārtējie iemesli ir novērsti vai ja ārkārtas apstākļi, kuru dēļ ārvalsts karakuģis bija spiests ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostā, vairs neietekmē ārvalsts karakuģi, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks pēc apstākļu izvērtēšanas dod rīkojumu ārvalsts karakuģim nomainīt stāvēšanas vietu vai atstāt Latvijas Republikas teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu.

VI. Valsts dienestu kuģu, izņemot NATO un ES dalībvalstu valsts dienesta kuģus, ienākšana un iziešana

35. Ienākšanas atļauju diplomātiskā ceļā lūdz valsts dienesta kuģa pārstāvētās valsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās valsts dienesta kuģa ienākšanas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Ienākšanas atļaujas pieprasījumā norāda:

35.1. katra valsts dienesta kuģa valstspiederību, valsts dienestu kuģu skaitu un tipu;

35.2. vizītes raksturu un mērķi (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

35.3. apmeklējuma laiku un vietu (tai skaitā valsts dienesta kuģa komandas un pasažieru plānotu nokāpšanu no valsts dienesta kuģa);

35.4. katra valsts dienesta kuģa nosaukumu un svarīgākās ziņas par to (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

35.5. valsts dienesta kuģa kapteiņa uzvārdu un komandas kopskaitu (arī pasažieru skaitu);

35.6. savstarpējo radiosakaru frekvenci un raidītāju jaudu.

36. Ja uz valsts dienesta kuģa oficiālas personas statusā atrodas valsts vadītājs vai valdības loceklis, ienākšanas atļauju šo noteikumu 35. punktā paredzētajā kārtībā lūdz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms valsts dienesta kuģa ienākšanas.

37. Ārlietu ministrija nosūta Aizsardzības ministrijai šo noteikumu 35. punktā minētajā kārtībā saņemto ienākšanas atļaujas pieprasījumu.

38. Aizsardzības ministrija atbilstoši kompetencei izvērtē 37. punktā minēto ienākšanas atļaujas pieprasījumu un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms plānotā valsts dienesta kuģa ienākšanas vai šo noteikumu 36. punktā minētajā gadījumā – ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā valsts dienesta kuģa ienākšanas sniedz atzinumu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par ienākšanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt ienākšanas atļauju.

39. Ārlietu ministrija par pieņemto lēmumu diplomātiskā ceļā rakstiski informē ienākšanas atļaujas pieprasītāju, Valsts robežsardzi un Nacionālos bruņotos spēkus.

VII. Noslēguma jautājums

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 23. februāra noteikumus Nr. 108 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tām" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 39. nr.; 2021, 69. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks