Darbības ar dokumentu
Ludzā 2021. gada 30. novembrī
30.11.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 11, 32. §)
Izdoti saskaņā Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu un
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība
un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka Ludzas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;
2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;
2.3. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;
2.4. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;
2.5. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.
3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Ludzas novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Ludzas novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ludzas novada administratīvā teritorija.
4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:
4.1. sociālā darba pakalpojums;
4.2. aprūpe mājās;
4.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;
4.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;
4.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;
4.6. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;
4.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;
4.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;
4.9. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;
4.10. psihologa pakalpojumi;
4.11. psihoterapeita pakalpojumi;
4.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgām personām ar atkarības problēmām;
4.13. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;
4.15. specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4.16. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;
4.17. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;
4.18. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;
4.19. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;
4.20. atbalsta un izglītojošās grupas;
4.21. ģimenes asistenta pakalpojums;
4.22. transporta pakalpojums;
4.23. higiēnas pakalpojums.
5. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
6. Pakalpojums ietver:
6.1. sociālā gadījuma vadību, klientu lietas satura izstrādi, procesa aprakstu;
6.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;
6.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;
6.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
6.5. riska novērtēšanu (pirmreizēji un ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti);
6.6. sociālā gadījuma vadības procesa novērtēšanu (sešus mēnešus pēc sociālā gadījuma vadības procesa uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot sociālo gadījumu);
6.7. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu;
6.8. klientu dzīvesvietas apsekošanu;
6.9. vienošanās slēgšanu ar personu par veicamajiem uzdevumiem;
6.10. starpinstitucionālo komandu veidošanu gadījuma vadīšanas ietvaros un sadarbības komandā izstrādātā darbības plāna īstenošanas uzraudzība.
7. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts sociālais darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.
9. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
10. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:
10.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;
10.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.
11. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz:
11.1. Sociālā dienesta aprūpētāji un aprūpētāji, kuri ir noslēguši pakalpojuma līgumu ar Sociālo dienestu un klientu;
11.2. Ludzas novada Sociālā dienesta mobilā aprūpes grupa, kas sniedz aprūpes mājās pakalpojumu prioritāri tām personām, kuras dzīvo attālajās Ludzas novada teritorijas viensētās.
12. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu, kas noteikti 3 aprūpes pakalpojumu līmeņos:
12.1. pirmais aprūpes līmenis – līdz 20 stundām mēnesī, apmeklējums 2 reizes nedēļā:
12.1.1. produktu, medikamentu un saimniecības preču piegāde klientam mājās;
12.1.2. dzīvojamo telpu uzkopšana reizi nedēļā, logu mazgāšana divas reizes gadā;
12.1.3. ārsta un citu medicīnas darbinieku izsaukšana nepieciešamības gadījumā;
12.1.4. palīdzība trauku mazgāšanā;
12.1.5. kurināmā piegāde telpās;
12.1.6. ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana;
12.1.7. komunālo u.c. maksājumu veikšana pēc vajadzības;
12.1.8. pārrunas par nepieciešamo aprūpi u.c. personai svarīgiem jautājumiem;
12.1.9. palīdzība dokumentu kārtošanā, apmeklējumi slimnīcā.
12.2. otrais aprūpes līmenis – līdz 27 stundām mēnesī, apmeklējums 2 reizes nedēļā:
12.2.1. palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā;
12.2.2. veļas (sīkas) mazgāšana klienta dzīvesvietā, ja klientam ir veļas mašīna vai veļas nodošana/saņemšana mazgātavā;
12.2.3. kāpņu telpas uzkopšana vienu reizi mēnesī;
12.2.4. krāsns kurināšana;
12.2.5. divas reizes gadā radinieku kapu uzkopšana;
12.2.6. palīdzība ēdiena gatavošanā;
12.2.7. citi pakalpojumi pēc vienošanās ar klientu;
12.3. trešais aprūpes līmenis – līdz 50 stundām mēnesī, apmeklējums 5 reizes nedēļā:
12.3.1. palīdzība klientam apģērbties, noģērbties;
12.3.2. palīdzība klientam iekļūt gultā un izkļūt no tās;
12.3.3. ēdienreižu nodrošināšana;
12.3.4. pagalma uzkopšana;
12.3.5. palīdzība tualetes apmeklēšanā, inkontinences līdzekļu nomaiņā.
13. Pārsniedzot trešajā aprūpes līmenī Pašvaldībā noteikto aprūpes mājās pakalpojumu apjomu, personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un aprūpe katru dienu, Sociālais dienests izvērtējot situāciju, klienta fiziskās un garīgās spējas, pamatojoties uz personas iesniegumu, citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, var lemt par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu īslaicīgas sociālās aprūpes nodaļā vai citu personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu.
14. Lai persona saņemtu viņa individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, ko sniedz Sociālā dienesta struktūrvienība – mobilā aprūpes grupa, sniegtā aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts, pamatojoties uz atbildīgā sociālā darbinieka sastādītu aprūpes plānu, kas var paredzēt:
14.1. pārrunas par nepieciešamo aprūpi;
14.2. ārsta un citu medicīnas darbinieku izsaukšanu pēc vajadzības;
14.3. dzīvojamo telpu uzkopšanu;
14.4. produktu, medikamentu un saimniecības preču piegādi;
14.5. veļas mazgāšanu;
14.6. gultas veļas nomainīšanu;
14.7. pavadoņa pakalpojumus pēc vajadzības, ne biežāk kā divas reizes mēnesī;
14.8. malkas ienešanu, ūdens ienešanu, iznešanu;
14.9. personisko aprūpi – mazgāšanos (vanna, duša, pirts);
14.10. apmeklējumus slimnīcā;
14.11. komunālo maksājumu veikšanu;
14.12. sniega tīrīšanu;
14.13. starpnieka un pavadoņa pakalpojumi, pēc nepieciešamības nogādājot klientu uz/no ārstniecības iestādi (-es);
14.14. citus pakalpojumus pēc vienošanās.
15. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis, atbilstoši noteiktajām vajadzībām, vēršas Sociālā dienesta struktūrvienībā, kas sniedz aprūpes mājās pakalpojumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:
15.1. iesniegumu;
15.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;
15.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;
15.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;
15.5. ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus;
15.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.
16. Sociālā dienesta atbildīgais sociālais darbinieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 15. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā, veic fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, nosakot aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un nosaka pakalpojuma apjomu personai atbilstoši Pašvaldībā noteiktajiem aprūpes pakalpojuma līmeņiem.
17. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu Sociālais dienests pārtrauc vai izbeidz, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu, ja klients (-am):
17.1. rakstiski lūdz izbeigt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu;
17.2. ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums nav nepieciešams;
17.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;
17.4. tiek ievietots sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas iestādē;
17.5. nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības;
17.6. persona ir noslēgusi uztura līgumu vai cita veida līgumu, kurā ir paredzēta aprūpe un šī aprūpe tiek nodrošināta vai var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai likumīgo apgādnieku puses, izņemot, ja pakalpojumu finansē pati persona vai tās apgādnieks.
19. Maksu par Ludzas novada Sociālā dienesta nodrošināto aprūpes mājās pakalpojumu sedz persona, kurai tiek sniegts aprūpes mājās pakalpojums vai personas likumīgie apgādnieki, izņemot vientuļos pensionārus, kuriem nav likumīgo apgādnieku, personas, kuru likumīgajiem apgādniekiem ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss, ir noteikta invaliditāte, vai tie ir nestrādājošie pensionāri, un personas, kurām pakalpojums tiek nodrošināts Eiropas struktūrfonda ietvaros. Piemērojot samaksu par aprūpes mājās pakalpojumu, nodrošina, ka pēc šā pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie naudas līdzekļi, ieskaitot īpašas kopšanas pabalstu, nedrīkst būt mazāki par 75 % no valstī noteiktās minimālās mēneša algas attiecīgajā gadā. Ja piemērojot minēto aprēķinu, persona nespēj vai spēj daļēji segt maksu par aprūpes mājās pakalpojumu, Ludzas novada Sociālais dienests izvērtē personas likumīgo apgādnieku ienākumus 2003. gada 27. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 275) noteiktajā kārtībā un nepieciešamības gadījumā finansē pakalpojuma izmaksas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
20. Par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu atbildīgie sociālie darbinieki veic personas apsekošanu dzīvesvietā, viņai nepieciešamās aprūpes mājās pakalpojuma noteikšanu un periodisku pārskatīšanu un pakalpojuma kvalitātes kontroli ne retāk kā vienu reizi gadā, veicot pakalpojuma kvalitātes novērtējumu.
21. Sociālais dienests novērtē asistenta pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā Pakalpojums) nepieciešamību un atbalsta intensitāti un nosaka asistenta pakalpojuma apjomu pilngadīgai personai ar I vai II invaliditātes grupu, ja personai ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk VDEĀVK) ir noteikusi medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai un asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi.
22. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
22.1. iesniegumu;
22.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
24. Sociālais dienests novērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta intensitāti un nosaka asistenta pakalpojuma apjomu un pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt Pakalpojumu.
26. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā Pakalpojums).
27. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
28. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
28.1. iesniegumu;
28.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
31. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
32. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.
33. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:
33.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;
33.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;
33.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;
33.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;
33.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.
34. Pakalpojuma pieprasīšanai, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā uzrāda personas apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda:
34.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;
34.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;
34.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;
34.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu;
34.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, tā kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;
34.6. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
35. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
35.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:
35.1.1. Pakalpojuma apjomu (t. i. stundas mēnesī), atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;
35.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;
35.2. par Pakalpojuma atteikšanu, ja:
35.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;
35.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.
36. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.
37. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:
37.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;
37.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
37.3. beidzies šo noteikumu 35.1.2. punktā noteiktais Pakalpojuma periods;
37.4. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.
38. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.
39. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura ir reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.
40. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.
42. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojumu – pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
43. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuru veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.
44. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
44.1. iesniegumu;
44.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;
44.3. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai;
44.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
45. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 44. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā, veic fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, nosakot aprūpes līmeni personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un nosaka pakalpojuma nepieciešamību.
46. Pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 3 mēnešiem slimnīcas īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļā vai īpašu apstākļu (smags veselības stāvoklis, citi neparedzami apstākļi) dēļ – ilgāk par 3 mēnešiem.
48. Ja pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu, tad persona un/vai tās likumīgais apgādnieks un/vai Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un apmaksas kārtību.
49. Pakalpojuma apmaksa tiek veikta no klienta līdzekļiem, klienta apgādnieka un/vai pašvaldības līdzekļiem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Finansiālo līdzekļu apmēru, kuriem pēc sniegtā pakalpojuma saņemšanas jāpaliek klienta apgādnieka un katra nākamā apgādnieka ģimenes locekļu rīcībā nosaka MK noteikumi Nr. 275.
50. Īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā bērniem ir tiesības saņemt Ludzas novadā deklarētajiem bērniem, kuru vecāki sociālu apstākļu dēļ nespēj uzņemties viņu aprūpi.
51. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem tiek nodrošināta līdz 3 mēnešiem īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ar kuru Sociālais dienests noslēdz līgumu par Pakalpojuma sniegšanu.
52. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
52.1. iesniegumu;
52.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
52.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
53. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 52. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā, veic fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, nosakot aprūpes līmeni personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un nosaka pakalpojuma nepieciešamību.
54. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.
56. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
57. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:
57.1. pensijas vecuma personām;
57.2. personām ar invaliditāti;
57.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.
58. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
58.1. iesniegumu;
58.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;
58.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
58.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
58.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
59. Pakalpojuma apmaksa tiek veikta no klienta un likumīgā apgādnieka līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad apgādnieks ir persona ar I vai II grupas invaliditāti vai pensijas vecuma persona, vai un/vai pašvaldības līdzekļiem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Finansiālo līdzekļu apmēru, kuriem pēc sniegtā pakalpojuma saņemšanas jāpaliek klienta apgādnieka un katra nākamā apgādnieka ģimenes locekļu rīcībā, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
60. Pakalpojums netiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja:
60.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;
60.2. persona ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uzturdevējam.
61. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli.
62. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērns nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.(1). pantu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
63. Pakalpojums tiek nodrošināts pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu un finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.
64. Psihologa pakalpojumus nodrošina ģimenēm vai personām, kurām ir radušās sociālās problēmas un ir apgrūtināta sociālā funkcionēšana un nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas var uzlabot vai atjaunot funkcionēšanas spējas.
65. Psihologa pakalpojumus ir tiesības saņemt:
65.1. bezdarbniekiem;
65.2. krīzes situācijā nonākušām personām;
65.3. ģimenēm ar bērniem, kurām radušās sociālās problēmas;
65.4. personām ar invaliditāti;
65.5. personām, kuras cietušas no vardarbības;
65.6. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;
65.7. bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem;
65.8. personām ar garīga rakstura traucējumiem;
65.9. personām, kuras veikušas vardarbību.
66. Psihologa pakalpojumus nodrošina ģimenēm un personām, kuras nokļuvušas sociālā riska situācijā un kurām:
66.1. pakalpojumu nepieciešamība noteikta individuālajā sociālās rehabilitācijas vai individuālajā atbalsta plānā;
66.2. pēc paša klienta iniciatīvas;
66.3. pēc bāriņtiesas vai citu institūciju pieprasījuma vai ieteikuma.
67. Psihologa pakalpojumu veidi:
67.1. individuālās konsultācijas vai nodarbības;
67.2. grupu nodarbības (personām ar līdzīgām problēmām un/vai mērķiem);
67.3. atbalsta grupas (personām ar līdzīgām problēmām un/vai mērķiem);
67.4. psiholoģiskā izpēte.
68. Pakalpojums tiek nodrošināts pēc sociālā darbinieka izsniegta norīkojuma un tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
69. Psihoterapeita pakalpojums tiek nodrošināts personām, kurām radušās smagas sociālās problēmas un to risināšanai ir nepieciešams nodrošināt psihoterapeita konsultācijas:
69.1. ģimenēm ar bērniem;
69.2. personām, kuras cietušas no vardarbības.
70. Psihoterapeita pakalpojumus nodrošina Sociālā dienesta klientiem, kuriem:
70.1. pakalpojums nepieciešams pēc psihologa, sociālās rehabilitācijas institūcijas ieteikuma;
70.2. pakalpojuma nepieciešamība noteikta individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā.
71. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
71.1. iesniegumu;
71.2. speciālista atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību.
72. No pašvaldības budžeta tiek segtas izmaksas par desmit konsultācijām gadā un vienas konsultācijas izmaksas ne vairāk kā EUR 25,00 ar klienta izvēlētu pakalpojuma sniedzēju.
73. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgām personām ar atkarības problēmām (turpmāk tekstā – Pakalpojums) tiek nodrošināti, saskaņā ar noslēgto līgumu ar SIA "Ludzas medicīnas centrs".
74. Pakalpojumi tiek nodrošināti personām ar atkarības problēmām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ludzas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja ģimenē ir bērns/i vai jauniešiem, ar kuriem tiek veikts sociālais darbs un pakalpojuma nepieciešamība ir noteikta individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā un persona ir noslēgusi vienošanos ar sociālo darbinieku par veicamajiem uzdevumiem.
75. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
75.1. iesniegumu;
75.2. narkologa atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību.
78. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
79. Pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta struktūrvienības – Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centri, sniegšanas vietas adresēs:
79.1. 18. Novembra ielā 17A, Ludza, Ludzas novadā;
79.2. Teātra iela 10, Kārsava, Ludzas novadā.
81. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
81.1. iesniegumu;
81.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
81.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;
81.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
82. Pakalpojuma piešķiršanas un sniegšanas kārtība ir noteikta Ludzas novada Sociālā dienesta Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru nolikumos.
83. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek sniegts, lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
84. Pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta struktūrvienības – Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centri, sniegšanas vietas adresēs:
84.1. 18. Novembra ielā 17A, Ludza, Ludzas novadā;
84.2. Teātra iela 10, Kārsava, Ludzas novadā.
86. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
86.1. iesniegumu;
86.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
86.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
87. Pakalpojuma piešķiršanas un sniegšanas kārtība ir noteikta Ludzas novada Sociālā dienesta Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru nolikumos.
88. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
89. Pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta struktūrvienības – Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centri, sniegšanas vietas adresēs:
89.1. 18. Novembra ielā 17A, Ludza, Ludzas novadā;
89.2. Teātra iela 10, Kārsava, Ludzas novadā.
91. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
91.1. iesniegumu;
91.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
91.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem;
91.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
92. Pakalpojuma piešķiršanas un sniegšanas kārtība ir noteikta Ludzas novada Sociālā dienesta Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru nolikumos.
93. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
94. Pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta struktūrvienības – Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centri, sniegšanas vietas adresēs:
94.1. 18. Novembra ielā 17A, Ludza, Ludzas novadā;
94.2. Teātra iela 10, Kārsava, Ludzas novadā.
95. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti un to likumiskajiem pārstāvjiem.
96. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
96.1. iesniegumu;
96.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;
96.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;
96.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
97. Pakalpojuma piešķiršanas un sniegšanas kārtība ir noteikta Ludzas novada Sociālā dienesta Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru nolikumos.
98. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
100. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai institūcijas vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
103. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
105. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.
108. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
110. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.
113. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
114. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.
115. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.
116. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
116.1. iesniegumu;
116.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
117. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.
120. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
121. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:
121.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;
121.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;
121.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.
122. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
122.1. iesniegumu;
122.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
123. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.
125. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par Pakalpojuma turpināšanu.
129. Ja attiecīgajā dienā ir iespēja nodrošināt mobilās aprūpes grupas autotransporta pakalpojumu, bezmaksas transporta pakalpojums tiek piešķirts klienta nogādāšanai uz/no ārstniecības vai citu specializēto iestādi vai Noteikumos noteiktajai mērķgrupai organizētā pasākuma apmeklējumam – ja klients pamatotu iemeslu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, klienta pirmās pakāpes radiniekiem nav īpašumā transportlīdzeklis vai tehnisku iemeslu dēļ to nav iespējams izmantot dienā, kad klientam neatliekami ir jāsaņem pakalpojums institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
130. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:
130.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;
130.2. vientuļie pensionāri;
130.3. personas ar invaliditāti;
130.4. citas personas ārkārtas situācijās, kad sociālais pakalpojums jāsniedz nekavējoties;
130.5. pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus un pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, ar I vai II invaliditātes grupu, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumu Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Pasākums) nosacījumiem;
130.6. šo Noteikumu 130.5. apakšpunktā minētā Pasākuma ietvaros – bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm;
130.7. aizbildņu, audžuģimeņu mērķgrupai organizēto pasākumu apmeklēšanai.
131. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 3 (trīs) darba dienas pirms plānotā brauciena un iesniedz:
131.1. iesniegumu;
131.2. ārsta izziņu/nosūtījumu vai citu pierādošu dokumentu par klienta veselības stāvokli/situāciju no ārstniecības vai citas specializētas iestādes, vai pasākuma apmeklējuma mērķi;
131.3. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt klients, kuram noteikta invaliditāte;
131.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
132. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.
133. Transporta pakalpojumu šo noteikumu 130.1. apakšpunktā, 130.2. apakšpunktā un 130.3. apakšpunktā minētās personas var saņemt ne biežāk kā 2 reizes kalendārajā gadā, izņemot personas, kas nonākušas ārkārtas situācijā un sociālais pakalpojums ir jāsniedz nekavējoties.
135. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumus personām, kurām, sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ, nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
136. Pakalpojumu sniedz:
136.1. Sociālā dienesta struktūrvienība – Kārsavas mobilā aprūpes grupa, pakalpojuma sniegšanas vietas adresē: Ludzas novadā, Mežvidu pagastā, Mežvidos, "Aprūpes centrs" un Sociālā dienesta Ciblas teritoriālajā nodaļā;
136.2. Ludzas novada Sociālā dienesta Daudzfunkcionālie sociālo pakalpojumu centri Ludzā un Kārsavā.
137. Tiesības saņemt Pakalpojumu pie 136.1. punktā noteiktajiem pakalpojumu sniedzējiem ir ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
137.1. ģimenei (personai) ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;
137.2. ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā.
138. Tiesības saņemt Pakalpojumu pie 136.2. punktā noteiktajiem pakalpojumu sniedzējiem ir ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
138.1. Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru klientiem;
138.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem;
138.3. ģimenēm, kuras audzina bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem.
139. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai viņas likumiskais pārstāvis pakalpojuma sniedzējam uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz dokumentus, ja tie nepieciešami Pakalpojuma saņemšanai.
142. Pakalpojums tik finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem ar klienta līdzmaksājumu, kas apstiprināts ar Ludzas novada domes lēmumu.
143. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu (administratīvo aktu) var apstrīdēt Administratīvo aktu strīdu komisijā.
144. Ludzas novada domes pieņemto lēmumu (izdoto administratīvo aktu) var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā likumā noteiktajā kārtībā.
145. Ar Saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē: Ludzas novada pašvaldības domes 2009. gada 17. septembra saistošie noteikumi Nr. 7 "Par aprūpes mājās darba organizēšanu un pakalpojuma saņemšanas kārtību Ludzas novadā" (protokols Nr. 12, 37. §); Ciblas novada pašvaldības 2010. gada 27. septembra saistošie noteikumi Nr. 11 "Par aprūpes mājās darba organizēšanu un pakalpojuma saņemšanas kārtību Ciblas novadā" (protokols Nr. 10, 1. §); Zilupes novada pašvaldības 2010. gada 30. septembra saistošie noteikumi Nr. 8 "Par aprūpes mājās darba organizēšanu un pakalpojuma saņemšanas kārtību Zilupes novadā" (protokols Nr. 9, 4. §); Ludzas novada pašvaldības domes 2012. gada 21. marta saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Ludzas novada pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" (protokols Nr. 7, 42. §); Kārsavas novada domes 201gada 28. novembra saistošie noteikumi Nr. 16 "Par sociālajiem pakalpojumiem Kārsavas novada pašvaldībā" (lēmums Nr. 5, protokols Nr. 14).
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Projekta nepieciešamības pamatojums | Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmā, otrā daļa un ceturtā daļa noteic, ka "Pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. Ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, pašvaldībai ir pienākums likumā "Par sociālo drošību" noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama. Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu." Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ludzas novada pašvaldības teritorijā spēkā ir pieci saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības nodrošināto pakalpojumu veidus un to saņemšanas kārtību. Pašreiz Ludzas novada teritorijā vairākās teritorijas nodaļās ir pieejami dažādi sociālie pakalpojumi ar atšķirīgu samaksas, nodrošināšanas un piešķiršanas kārtību. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts nosaka, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi. Viena vienota normatīvā akta izdošana vienā administratīvajā teritorijā nodrošinās efektīgāku sociālā darba un sociālo pakalpojumu organizēšanu, saņemšanas administrēšanu, vienotu pieeju sociālo pakalpojumu saņemšanai novadā, tādejādi mazinās nevienlīdzību starp sociālo pakalpojumu saņēmējiem novada teritorijā. |
| 2. Īss projekta satura izklāsts | Noteikumi nosaka sociālo pakalpojumu veidus, to saņemšanas un finansēšanas kārtību. |
| 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Noteikumu izpildei tiek plānoti naudas līdzekļi 2022. gada budžetā. |
| 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Saistošie noteikumi šo jomu neskar. |
| 5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Pakalpojumu piešķiršana tiek veikta uz personas iesnieguma pamata, atbilstoši Saistošajos noteikumos noteiktajai kārtībai un Sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. |
| 6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Konsultācijas nav notikušas. |
 |
 |
 |
 |