Darbības ar dokumentu
Skatīt Aizkraukles novada domes 2024. gada 18. aprīļa saistošos noteikumus "Par sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību Aizkraukles novadā".
Aizkrauklē 2021. gada 17. novembrī
ar Aizkraukles novada domes
2021. gada 17. novembra domes sēdes lēmumu Nr. 445
(prot. Nr. 18, 2. p.)
PRECIZĒTI
ar Aizkraukles novada domes
2021. gada 29. decembra domes sēdes lēmumu Nr. 735
(prot. Nr. 23, 4. p.)
Izdoti saskaņā ar likuma
"Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma"
3. panta otro un trešo daļu,
Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība
kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu
1. Šie saistošie noteikumi nosaka Aizkraukles novadā nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti, uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.
3. Sociālo pakalpojumu uzdevums ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionālo spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.
4. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Aizkraukles novada administratīvajā teritorijā. Ja persona nav deklarējusi dzīvesvietu novada administratīvajā teritorijā, bet tajā dzīvo, nepieciešamo informāciju un konsultācijas par pakalpojumu tā var saņemt Aizkraukles novada Sociālā dienesta (turpmāk – Sociālais dienests) teritoriālajās vienībās vai pie sociālā darbinieka attālinātajos klientu pieņemšanas punktos. Ja sociālos pakalpojumus ir pieprasījusi persona, kurai nav deklarētās dzīvesvietas, Aizkraukles novada Sociālais dienests par to informē pašvaldību, kurā ir bijusi personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta.
5. Ja Aizkraukles novada pašvaldība nav izveidojusi nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, tad pašvaldība slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu.
6. Sociālais dienests sniedz vai organizē šādu pakalpojumu sniegšanu:
6.1. sociālās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā – aprūpe mājās;
6.2. pakalpojums "Drošības poga";
6.3. mobilās aprūpes kompleksa pakalpojums;
6.4. higiēnas pakalpojums (dušas, pirts un veļas mazgāšanas pakalpojums);
6.5. zupas virtuves pakalpojums;
6.6. ģimenes asistenta pakalpojums;
6.7. dienas aprūpes centra pakalpojums;
6.8. dienas centra pakalpojums;
6.9. psihologa pakalpojums;
6.10. sociālā darba pakalpojums;
6.11. atbalsta un izglītojošo grupu nodarbību pakalpojums;
6.12. sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums;
6.13. transporta pakalpojums;
6.14. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;
6.15. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;
6.16. grupu dzīvokļa pakalpojums;
6.17. pansijas pakalpojums;
6.18. sociālā rehabilitācija krīzes centrā vai ģimeņu atbalsta centrā;
6.19. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem.
7. Sociālos pakalpojumus persona vai viņas likumīgais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā. Dienas centra pakalpojumu saņemšanai persona vēršas tieši pie pakalpojumu sniedzēja.
8. Lai saņemtu šo noteikumu 6. punktā minētos sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus saskaņā ar spēkā esošo Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.
9. Pēc personas iesnieguma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Sociālais dienests veic šādas darbības:
9.1. reģistrē personas iesniegumu;
9.2. veic sociālās situācijas novērtējumu, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā un vienojas par problēmas risinājumu;
9.3. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;
9.4. veic personas fizisko un garīgo spēju novērtējumu un aprūpes līmeņa noteikšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;
9.5. sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, ja tas nepieciešams;
9.6. lemj par personai piemērotāko sociālo pakalpojumu veidu, apjomu, ilgumu un personas vai tās likumīgo apgādnieku maksātspēju (aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju);
9.7. 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu. Krīzes situācijā Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu nekavējoties;
9.8. par pieņemto lēmumu informē sociālo pakalpojumu pieprasītāju.
10. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz sadarbības līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).
11. Sociālo pakalpojumu saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
12. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.
13. Sociālās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā – aprūpe mājās:
13.1. Aprūpe mājās ir sociālais pakalpojums personas dzīvesvietā (mājās) pamatvajadzību nodrošināšanai personām, kuras vecuma vai funkcionālā stāvokļa dēļ nevar sevi aprūpēt.
13.2. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā mājsaimniecībā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.
13.3. Personai nepieciešamais aprūpes pakalpojuma apjoms tiek pielāgots individuāli, atbilstoši katras personas vajadzībām. Aprūpes pakalpojuma apjoms tiek iedalīts 4 aprūpes līmeņos:
13.3.1. pirmais aprūpes līmenis – aprūpe līdz 4 stundām nedēļā;
13.3.2. otrais aprūpes līmenis – aprūpe līdz 8 stundām nedēļā;
13.3.3. trešais aprūpes līmenis – līdz aprūpe 12 stundām nedēļā;
13.3.4. ceturtais aprūpes līmenis – aprūpe līdz 25 stundām nedēļā.
13.4. Ja personai ir noteikts ceturtais aprūpes līmenis, aprūpes mājās pakalpojumu piešķir īslaicīgi līdz sociālās aprūpes nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā.
13.5. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina klientam personisko atbalstu un var iekļaut palīdzību šādu darbību veikšanā:
13.5.1. palīdzība personiskās higiēnas nodrošināšanā;
13.5.2. palīdzība apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņa;
13.5.3. palīdzība iekļūt un izkļūt no gultas, pozicionēšana un pārvietošanās;
13.5.4. ēdiena gatavošana un palīdzība ēdot;
13.5.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīku preču piegāde;
13.5.6. palīdzība mājvietas uzkopšanā;
13.5.7. ārstniecības personas izsaukšana, atbalsts medikamentu lietošanā, palīdzība sadarbībā ar dažādām institūcijām;
13.5.8. kurināmā ienešana telpās, krāsns kurināšana;
13.5.9. citus darbus, ja pēc sociālā dienesta izvērtējuma personai tie nepieciešami.
13.6. Aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamība atkārtoti tiek novērtēta ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos.
13.7. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir, ja:
13.7.1. personai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir noteiktas kontrindikācijas aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai;
13.7.2. darbspējīgie ģimenes locekļi var nodrošināt nepieciešamo aprūpi;
13.7.3. izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un ikdienas mājas darbus spēj veikt patstāvīgi un citu personu praktiska palīdzība nav nepieciešama.
14. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī. Ja personas funkcionālais stāvoklis ir mainīgs un regulāra aprūpe nav nepieciešama, bet pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpi mājās pēc īpaša izsaukuma – "drošības poga", organizējot pasākumus atbilstoši vajadzībai un noslēgtajam līgumam.
15. Mobilā aprūpes kompleksa pakalpojums ir paplašināts aprūpes mājās pakalpojums ar specializētu un aprīkotu transportu, nogādājot personai trūkstošos resursus (silto ūdeni, dušu, veļas mašīnu u.c.), t.sk., pēdu aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietā - ne retāk kā reizi mēnesī.
16. Higiēnas pakalpojums nodrošina pašvaldības apmaksātu dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus trūcīgu mājsaimniecību personām, kurām dzīvesvietā nav karstā ūdens un nav iespēju pieslēgt veļas mazgājamo mašīnu un personām, kurām vecuma vai slimības izraisīto funkcionālu traucējumu dēļ ir grūtības izmazgāt veļu.
16.1. Mazgāšanos dušā viena persona var saņemt divas reizes mēnesī.
16.2. Veļas mazgāšanas pakalpojumu viena persona var saņemt divas reizes mēnesī.
16.3. Pakalpojums tiek piešķirts uz trūcīgas mājsaimniecības statusa periodu.
17. Zupas virtuves pakalpojumu pēc sociālā darbinieka izvērtējuma ir tiesīgas saņemt krīzes situācijā nonākušas personas, trūcīgas personas un aprūpējamie, kuriem ir funkcionāli ierobežojumi maltītes pagatavošanā – 1 porciju dienā vienam cilvēkam līdznešanai.
18. Ģimenes asistenta pakalpojums
18.1. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei (personai) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā bērnu audzināšanā un aprūpē, mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.
18.2. Ģimenes asistenta pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:
18.2.1. ģimene ar bērniem, kurai ir nepietiekamas zināšanas, sociālās prasmes un iemaņas bērnu aprūpē un audzināšanā, ikdienas sadzīves nodrošināšanā līdz 15 (piecpadsmit) stundām nedēļā;
18.2.2. pilngadību sasniegusi persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir nepieciešams atbalsts sociālo un sadzīves prasmju apgūšanā līdz 25 (divdesmit piecas) stundām nedēļā;
18.2.3. jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās līdz 24 gadu vecumam, kuri atgriezušies pašvaldībā un kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, līdz 5 (piecām) stundām nedēļā;
18.2.4. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 6 mēnešiem. Pakalpojuma sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja, izvērtējot personas sociālo funkcionēšanu, sociālās rehabilitācijas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pakalpojumu turpināt.
19. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, pensijas vecumu sasniegušām personām, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personu grupām, kurām ir izteiktas socializācijas grūtības.
20. Dienas centra pakalpojums: Dienas centrs īsteno pasākumu kopumu, kas veicina iedzīvotāju attiecību uzlabošanos, motivāciju iesaistīties un līdzdarboties un sniegt atbalstu citiem, īsteno pasākumus un aktivitātes gan pilngadīgām personām, gan bērniem un jauniešiem nodrošina apmeklētājiem sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, organizējot dažādus pasākumus.
21. Psihologa pakalpojuma mērķis ir sniegt profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas. Psihologa pakalpojums ietver konsultēšanu, nepieciešamības gadījumā psiholoģisko izpēti un rakstisku izpētes atzinuma sagatavošanu, psihosociālo rehabilitāciju krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā.
22. Sociālā darba pakalpojums
22.1. Sociālā darba pakalpojums sniedz profesionālo atbalstu personām, ģimenēm, personu grupām, lai veicinātu vai atjaunotu savu spēju sociāli funkcionēt, noteiktu, atrisinātu vai mazinātu sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.
22.2. Sociālais darbs ietver profesionāla sociālā darbinieka konsultācijas, klientu vajadzību novērtēšanu, t.sk., vizītes klienta dzīvesvietā, individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izstrādi, psihosociālo un starpprofesionālo atbalstu gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.
22.3. Sociālais dienests veic sociālo darbu ar:
22.3.1. ģimenēm ar bērniem;
22.3.2. bērniem, kuri ilgstoši (ilgāk par vienu gadu) atradušies ārpusģimenes aprūpē;
22.3.3. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās līdz 24 gadu vecumam;
22.3.4. invalīdiem un personām ar funkcionālajiem traucējumiem;
22.3.5. personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;
22.3.6. personām, kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām vai psihotropajām vielām;
22.3.7. personām, kuras cietušas no vardarbības, un vardarbību veikušām personām;
22.3.8. personām, kuru iekļaušanās sabiedrības dzīvē ir apgrūtināta citu iemeslu dēļ.
22.3.9. Sociālo darbu uzsāk pēc personas iesnieguma vai sociālajā dienestā saņemtas informācijas par sociālā darba pakalpojuma nepieciešamību.
23. Atbalsta un izglītojošo grupu nodarbību pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu sociālo situāciju un funkcionēšanu. Sociālais dienests nodrošina:
23.1. grupu nodarbības pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem;
23.2. grupu nodarbības ģimenes locekļiem (personām), kuru aprūpē ir personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
23.3. atbalsta un izglītojošās grupas vecākiem, kuri audzina nepilngadīgus bērnus, kā arī citas grupas atbilstoši nepieciešamībai.
24. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums:
24.1. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums veicina emocionālo kontaktu starp vecākiem un bērnu, kā arī veicina bērna sensoro (taustes, garšas, ožas, redzes, dzirdes) un motoro (sīko, pamatkustību) attīstību;
24.2. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojumu piešķir vienu reizi 12 (divpadsmit) mēnešu periodā.
25. Transporta pakalpojums tiek piešķirts personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras pamatotu iemeslu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, personas nogādāšanai ārstniecības vai citās specializētās iestādēs. Transporta pakalpojums tiek nodrošināts darba dienās darba laikā, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.
26. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām:
26.1. nodrošina diennakts sociālo aprūpi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus līdz 60 (sešdesmit) diennaktīm:
26.1.1. pensijas vecuma personām, personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir nepieciešama uzraudzība un sociālā aprūpe saskaņā ar sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālā pakalpojuma novērtējumu, un kura dzīvo viena vai arī šo personu ģimenes locekļi vai citas kopā dzīvojošas personas vecuma, veselības stāvokļa, nodarbinātības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi;
26.1.2. personām bez noteiktas dzīvesvietas krīzes situācijā;
26.2. pakalpojuma sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, sociālajam dienestam atkārtoti izvērtējot personas sociālo situāciju.
27. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām:
27.1. nodrošina mājokli, diennakts sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;
27.2. tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ir pensijas vecuma personām un pieaugušām personām ar invaliditāti, ja pēc Sociālā dienesta veikta funkcionālo spēju novērtējuma personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.
28. Grupu dzīvokļa pakalpojums:
28.1. nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā;
28.2. pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā nodrošina prasmju un iemaņu apgūšanu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, lai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt.
29. Pansijas pakalpojums:
29.1. pensijas vecuma personām, pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina mājokli, uzraudzību, sociālo aprūpi, kā arī piedāvā aktivitātes brīvā laika pilnvērtīgai pavadīšanai, saglabājot patstāvīgas dzīves principus;
29.2. personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuras nonākušas bezpalīdzīgā situācijā, un personām/ ģimenēm krīzes situācijā nodrošina īslaicīgu palīdzību neparedzamu apstākļu radīto grūtību pārvarēšanai, atbalstu pašaprūpē un sociālo problēmu risināšanā, kā arī piedāvā aktivitātes brīvā laika pilnvērtīgai pavadīšanai, saglabājot personu patstāvību.
30. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās bērniem un ģimenēm ar bērniem institūcijā līdz 6 mēnešiem:
30.1. bērniem un ģimenēm ar bērniem, kuri nonākuši krīzes situācijā;
30.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ja uz valsts apmaksātu pakalpojumu ir jāgaida rindā vai ja tas ir nepietiekams;
30.3. grūtniecēm, kuras nonākušas krīzes situācijā, kad ir apdraudēta grūtnieces vai bērna veselība vai dzīvība.
31. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem:
31.1. nodrošina bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem mājokli, aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;
31.2. tiek piešķirta, pamatojoties uz Aizkraukles novada bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
32. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:
32.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;
32.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;
32.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;
32.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;
32.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;
32.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;
32.7. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros;
32.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;
32.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;
32.10. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;
32.11. iestājusies personas nāve.
33. Par saistošo noteikumu III daļā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā persona, personas apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.
34. Nosakot samaksu par sociālajiem pakalpojumiem, tiek vērtēti personas (ģimenes) ienākumi, bet netiek vērtēts personas (ģimenes) īpašums.
35. Piemērojot samaksu par sociālajiem pakalpojumiem, izņemot pansijas, grupu dzīvokļa un ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā, tiek ņemts vērā, ka pēc pakalpojumu samaksas, katras personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par pašvaldības normatīvajos aktos noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmeni.
36. Ja persona saņem sociālos pakalpojumus, izņemot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, netiek izvērtēti personas atsevišķi dzīvojoša apgādnieka ienākumi.
37. Ja persona saņem pansijas vai grupu dzīvokļa pakalpojumu, tai ir pienākums samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai) atbilstoši pakalpojuma izmaksām.
38. Ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, tiek izvērtēti gan personas ienākumi, gan personas apgādnieka ienākumi, izņemot gadījumus, kad apgādnieks apņemas pilnībā segt pilnu pakalpojuma maksu, (apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus).
39. Ja persona nespēj segt samaksu par sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā vai spēj segt to daļēji, sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā pilnībā vai daļēji tiek nodrošināti par pašvaldības budžeta līdzekļiem.
40. Ja personai dienas aprūpes centrā tiek nodrošināta ēdināšana, tā samaksā par ēdināšanas izdevumiem, izņemot ja personai (mājsaimniecībai) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (mājsaimniecības) statuss.
41. Ja pēc ienākumu izvērtēšanas pieņemts lēmums par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu pilnībā vai daļēji apmaksātu no pašvaldības, šis lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad tiek veikta atkārtota pakalpojuma un ienākumu izvērtēšana un tiek pieņemts jauns lēmums.
42. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, no pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas šādu sociālo pakalpojumu izmaksas:
42.1. ģimenes asistenta pakalpojums;
42.2. dienas centra pakalpojums;
42.3. dienas aprūpes centra pakalpojums;
42.4. psihologa pakalpojums;
42.5. atbalsta un izglītojošo grupu nodarbību pakalpojums;
42.6. krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums.
43. Ja persona vēlas saņemt sociālo pakalpojumu, kurš nav minēts saistošo noteikumu 34. punktā, persona vai viņa pilnvarotā persona Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina personas, personas laulātā un to ģimenes locekļu ienākumus, kā arī gadījumos, ja persona pieprasa ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus apliecinošus dokumentus, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju. Ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kurš nosaka, ka uztura devējs nodrošina uztura ņēmēja aprūpi, tādā gadījumā līdzmaksājumu par pakalpojumu sedz uztura devējs.
44. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku sociālā pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.
45. Par pieņemto lēmumu Sociālais dienests informē personu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma apstrīdēšanas kārtību. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Aizkraukles novada domes Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā, kura izskata lietu un sagatavo lēmuma projektu izskatīšanai Domē.
46. Aizkraukles novada domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
47. Saistošie noteikumi piemērojami ar 2022. gada 1. janvāri. Ar 2022. gada 1. janvāri atzīt par spēku zaudējušus šādus saistošos noteikumus:
47.1. Aizkraukles novada domes 2018. gada 28. novembra saistošie noteikumi Nr. 2018/12 "Par sociālajiem pakalpojumiem Aizkraukles novada pašvaldībā";
47.2. Jaunjelgavas novada domes 2009. gada 26. novembra saistošie noteikumi Nr. 12 "Par sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību Jaunjelgavas novadā";
47.3. Kokneses novada domes 2011. gada 28. decembra saistošie noteikumi Nr. 13 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Kokneses novadā";
47.4. Pļaviņu novada domes 2012. gada 27. septembra saistošie noteikumi Nr. 20 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu un samaksas kārtību Pļaviņu novadā";
47.5. Skrīveru novada domes 2016. gada 27. oktobra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par sociālo pakalpojumu sniegšanu Skrīveru novadā";
47.6. Neretas novada domes 2013. gada 31. janvāra saistošie noteikumi Nr. 3/2013 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Neretas novadā".
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Projekta nepieciešamības pamatojums | Aizkraukles novada domes saistošo noteikumu "Par sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību Aizkraukles novadā" projekts izstrādāts, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pirmās nodaļas 3. panta otro un trešo daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu. Tika izvērtēti Aizkraukles novadu veidojošo pašvaldību saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumi nodrošināšanu iedzīvotājiem un sagatavoti jauni, lai jaunizveidotajā novadā būtu vienoti saistošie noteikumi, kuri nosaka vienotu pieeju un algoritmus sociālo pakalpojumu sniegšanā, kas būtu saskaņā ar Ministru kabineta 02.04.2019. noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" prasībām. |
| 2. Īss projekta satura izklāsts | Ar saistošajiem noteikumiem nosaka: 1. sociālo pakalpojumu veidus, kādi ir pieejami Aizkraukles novadā, 2. sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, 3. sociālo pakalpojumu saņēmēju tiesības un pienākumus. Saistošajos noteikumos katram sociālo pakalpojumu veidam ir paredzēts viens trešās nodaļas punkts, kur aprakstīti katra konkrētā pakalpojuma saņemšanas nosacījumi. Saistošajos noteikumos iekļauti Aizkraukles novadā izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu nosacījumi un arī bezmaksas transporta izmantošanas pakalpojuma nosacījumi, ko nodrošinās Aizkraukles novada pašvaldība. Kaut gan transporta pakalpojumu nevar nosaukt par sociālo pakalpojumu, šie pakalpojumi ir pieprasīti iedzīvotāju vidū, tādēļ ir nepieciešamība konkrēti noteikt pakalpojumu izmantošanas kārtību, kas arī tiek izdarīts ar šiem saistošajiem noteikumiem. |
| 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Samaksa par sociālajiem pakalpojumiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta". Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, kas nosaka, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam labvēlīgāku samaksas kārtību par pakalpojumu. Klientam labvēlīgāki nosacījumi ir noteikti par aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas samaksas kārtību, kur ir noteikts, ka netiek vērtēts klienta apgādnieku materiālais stāvoklis. Plānots, ka saistošie noteikumi pašvaldības budžetu neietekmēs negatīvi. Arī līdz šim visās apvienojamajās pašvaldībās ir tikuši nodrošināti sociālie pakalpojumi. Visi pakalpojumi tiek piešķirti, sociālajiem darbiniekiem veicot izvērtējumu par pakalpojuma nepieciešamību un atbilstošāko, klientam piemērotāko pakalpojumu un pakalpojuma apjomu. |
| 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Nav attiecināms. |
| 5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Informāciju par saistošo noteikumu piemērošanu var saņemt Aizkraukles novada sociālajā dienestā. Saistošo noteikumu projekts neskar administratīvās procedūras un nemaina privātpersonām veicamās darbības līdzšinējo kārtību. Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Aizkraukles novada domē. Aizkraukles novada domes lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmo daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses (fiziska persona – pēc deklarētās dzīves vietas). |
| 6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem nav notikušas. |
| 7. Cita informācija | Nav. |
 |
 |
 |
 |