Darbības ar dokumentu
Rīgā 2021. gada 14. decembrī (prot. Nr. 80 28. §)
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. aizsargājamo ainavu apvidus "Nīcgales meži" (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2. ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3. ainavu apvidū esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2. Ainavu apvidus izveidots, lai aizsargātu Latvijas īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus un sugas, jo īpaši aizsargājamās tauriņu sugas, un dižakmeņa "Nīcgales Lielais akmens" apkārtnes ainavu.
3. Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
3.1. dabas lieguma zona;
3.2. ainavu aizsardzības zona.
4. Ainavu apvidus platība ir 917,33 hektāri. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
5. Ainavu apvidus robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par ainavu apvidū esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem ainavu apvidus teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz ainavu apvidu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.
9. Šajos noteikumos paredzētos ierobežojumus nepiemēro, ja tas ir nepieciešams ugunsdzēsības pasākumu veikšanai.
10. Ainavu apvidus teritorijā aizliegts:
10.1. ierīkot atkritumu poligonus;
10.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
10.3. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
10.4. uzstādīt vēja elektrostacijas un citas būves, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;
10.5. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
10.6. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;
10.7. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
10.8. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), kā arī pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, izņemot pārvietošanos:
10.8.1. pa šo noteikumu 11.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ainavu apvidus teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem;
10.8.2. šo teritoriju apsaimniekošanas, uzraudzības, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Šādā gadījumā mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;
10.9. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
10.10. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;
10.11. bojāt vai iznīcināt (tai skaitā uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) meža lauces;
10.12. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzēti ainavu apvidus un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei un izmantošanai;
10.13. rīkot sacensības, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem, ja tie tiek rīkoti ārpus pašvaldību ceļiem, izņemot velosacensības ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju;
10.14. ierīkot jaunas medījamo dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamos biotopus, pieļaujama dzīvnieku piebarošana ar sienu, novietojot sienu vismaz 0,5 metru augstumā no zemes;
10.15. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi. Savvaļas ogu iegūšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;
10.16. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);
10.17. cirst dobumainus kokus un kokus ar lielām putnu ligzdām (diametrs pārsniedz 50 centimetru).
11. Ainavu apvidus teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
11.1. veikt inženierbūvju, tai skaitā ceļu atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts ceļu trases platums un novietojums;
11.2. veikt ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus;
11.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus un nometnes, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk par 60 personām, izņemot publiskus pasākumus, nometnes un sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;
11.4. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).
12. Ja dabas stihiju (piemēram, vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals un sniegs, meža un purvu ugunsgrēki, liels karstums, sausums) postījumu skartā vienlaidu platība dabas lieguma zonā ir lielāka nekā pieci hektāri, mežaudzēs sanitāro cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas drīkst veikt, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstisks atzinums. Dabas aizsardzības pārvalde, sniedzot atzinumu, ņem vērā arī plānotās darbības ietekmi uz cilvēku drošību un veselību un atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
13. Ainavu apvidus teritorijā meža zemēs aizliegts:
13.1. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
13.2. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
13.2.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
13.2.2. meža ugunsdrošības pasākumus;
13.2.3. bīstamo koku ciršanu, atstājot tos mežaudzē, ja mirušās koksnes apjoms mežaudzē ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru;
13.2.4. kokmateriālu izvešanu pa ceļiem no krautuvēm, kas izvietotas ceļu malās;
13.2.5. kokmateriālu izvešanu atbilstošas ceļu nestspējas vai augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;
13.3. veikt koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs un koku ciršanu ārpus meža laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu. Aizliegums neattiecas uz bīstamo koku ciršanu un novākšanu.
15. Šajos noteikumos noteiktie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi visās ainavu apvidus funkcionālajās zonās neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
16. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, zālāju un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes.
17. Dabas lieguma zonā aizliegts:
17.1. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, atjaunošanu, izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām un gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams, lai:
17.1.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma zonas teritorijas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu;
17.1.2. nodrošinātu upju dabiskā tecējuma un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu;
17.1.3. nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu;
17.2. nosusināt mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs, kā arī veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
17.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot darbības upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
17.4. pārveidot reljefu un iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;
17.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:
17.5.1. dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
17.5.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
17.5.2.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
17.5.2.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanai;
17.5.2.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, maršrutu, skatu torņu, informācijas stendu, norādes zīmju, telšu vietu, stāvlaukumu, informācijas centru) ierīkošanai;
17.5.2.4. inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
17.6. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;
17.7. iežogot meža zemes, izņemot šo noteikumu 17.6. apakšpunktā minēto gadījumu;
17.8. bojāt meža zemsedzi, izņemot gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
17.9. rīkot brīvā dabā ārpus esošiem ceļiem un labiekārtotiem apskates objektiem publiskus pasākumus un nometnes, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības mācības;
17.10. sējot vai stādot atjaunot un ieaudzēt mežu. Uz dabiski atjaunojamām mežaudzēm nav attiecināmi saskaņā ar Meža likumu noteiktie meža atjaunošanas termiņi.
18. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai.
19. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:
19.1. veikt mežsaimniecisko darbību Latvijas īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājami biotopi, izņemot:
19.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
19.1.2. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;
19.2. cirst kokus galvenajā un sanitārajā cirtē, izņemot sanitāro cirti bojāto egļu ciršanai mežaudzēs, kas ir egļu astoņzobu mizgrauža Ips tipographus bojātas un var izraisīt egļu mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
19.3. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot bīstamos kokus), ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
19.3.1. priežu audzēm – 70 gadu;
19.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un platlapju mežaudzēm – 50 gadu;
19.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;
19.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatupunktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
19.5. ierīkot jaunus komersantu (mežsaimniecības) ceļus;
19.6. ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes).
20. Dabas lieguma zonā, lai veicinātu platlapju sugu un apšu īpatsvara palielināšanos, egļu audzēs kokus citā cirtē cērt dabas vērtību saglabāšanai atbilstoši šādiem nosacījumiem: egles izcērt laukumu veidā, veidojot atvērumus, kas nav lielāki par 0,3 hektāriem, un mežaudzes kopējo šķērslaukumu nesamazinot zem kritiskā šķērslaukuma.
21. Dabas lieguma zonā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
22. Dabas lieguma zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku (izņemot egles) un kritalu, kā arī nocirstos bīstamos kokus, ja to diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja saglabājamo koku kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.
23. Dabas lieguma zonā kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus.
24. Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās dabas katastrofu, tai skaitā deguma, vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
25. Dabas lieguma zonā koku ciršanu slapjaiņos, purvaiņos, āreņos un kūdreņos veic ziemā augsnes sasaluma apstākļos vai vasarā sausas augsnes apstākļos.
26. Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un sekmētu aizsargājamo ainavu apvidus teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos.
27. Ainavu aizsardzības zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības plānojumā.
29. Ainavu aizsardzības zonā kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu.
30. Lai saglabātu aizsargājamo tauriņu sugu populācijas labvēlīgā aizsardzības stāvoklī un nodrošinātu ainavu kvalitātes paaugstināšanos, ainavu aizsardzības zonā noteikta ainaviski un tauriņiem nozīmīga teritorija, kuras shēma norādīta šo noteikumu 1. pielikumā.
31. Ainaviski un tauriņiem nozīmīgā teritorijā papildus ainavu aizsardzības zonas prasībām noteiktas šādas prasības koku ciršanai mežā:
31.1. cērtot kokus galvenajā vai kopšanas cirtē, uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 10 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru platlapjus un apses, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās kailcirtes vidus daļā un malās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu;
31.2. maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir viens hektārs;
31.3. kailcirtes robežu pēc iespējas nosaka pa dabiskām robežām, izvairoties no taisnām līnijām, lai veidotos pēc iespējas garāka ekotona josla;
31.4. kailcirtes robežas maksimālais garums gar mežsaimniecības ceļu ir 50 metri, tā plānojama ne tuvāk kā 50 metru attālumā no mežsaimniecības ceļa malā esoša cita izcirtuma vai jaunaudzes;
31.5. apsaimniekojot teritoriju, pēc iespējas saglabājami oši ar augstumu līdz 1,5 metram.
33. Šīs nodaļas prasības attiecas uz:
33.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
33.2. aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, tai skaitā dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).
34. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
34.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos gadījumus;
34.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi personiskām vajadzībām;
34.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
34.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.
35. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
35.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
35.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
35.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;
35.4. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos gadījumus.
36. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.
37. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kas nepieciešams saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:
37.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);
37.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
37.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības, aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
38. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
1. Informatīvā zīme ainavu apvidus apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Nr. p. k. | Nosaukums latviešu valodā | Nosaukums latīņu valodā | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) | Augstums (metros) |
I. Vietējās sugas | ||||
1. | Āra bērzs (kārpainais bērzs) | Betula pendula (Betula verrucosa) | 3,0 | 33 |
2. | Baltalksnis | Alnus incana | 1,6 | 25 |
3. | Blīgzna (pūpolvītols) | Salix caprea | 1,9 | 22 |
4. | Eiropas segliņš | Euonymus europaeus | 1,0 | 6 |
5. | Hibrīdais alksnis | Alnus x pubescens | 1,5 | 32 |
6. | Melnalksnis | Alnus glutinosa | 2,5 | 30 |
7. | Meža ābele | Malus sylvestris | 1,5 | 14 |
8. | Meža bumbiere | Pyrus pyraster | 1,5 | 13 |
9. | Parastais kadiķis | Juniperus communis | 0,8 | 11 |
10. | Parastais osis | Fraxinus excelsior | 3,5 | 34 |
11. | Parastais ozols | Quercus robur | 4,0 | 32 |
12. | Parastais pīlādzis | Sorbus aucuparia | 1,5 | 21 |
13. | Parastais skābardis | Carpinus betulus | 1,5 | 20 |
14. | Parastā apse | Populus tremula | 3,5 | 35 |
15. | Parastā egle | Picea abies | 3,0 | 37 |
16. | Parastā goba | Ulmus glabra | 4,0 | 28 |
17. | Parastā ieva | Padus avium | 1,7 | 22 |
18. | Parastā (ogu) īve | Taxus baccata | 0,6 | 8 |
19. | Parastā kļava | Acer platanoides | 3,5 | 27 |
20. | Parastā liepa | Tilia cordata | 3,5 | 33 |
21. | Parastā priede | Pinus sylvestris | 2,5 | 38 |
22. | Parastā vīksna | Ulmus laevis | 4,0 | 30 |
23. | Purva bērzs (pūkainais bērzs) | Betula pubescens (Betula alba) | 3,0 | 32 |
24. | Šķetra | Salix pentandra | 1,6 | 22 |
25. | Trauslais vītols | Salix fragilis | 4,0 | – |
II. Citzemju sugas | ||||
26. | Baltais vītols | Salix alba | 4,5 | 20 |
27. | Baltā robīnija | Robinia pseudoacacia | 1,9 | 20 |
28. | Balzama baltegle | Abies balsamea | 1,5 | 24 |
29. | Eiropas baltegle | Abies alba | 2,7 | 32 |
30. | Eiropas ciedrupriede | Pinus cembra | 1,6 | 22 |
31. | Eiropas dižskābardis | Fagus sylvatica | 3,8 | 30 |
32. | Eiropas lapegle | Larix decidua | 3,2 | 39 |
33. | Holandes liepa | Tilia x europaea | 2,8 | 26 |
34. | Kalnu kļava | Acer pseudoplatanus | 2,2 | 20 |
35. | Krimas liepa | Tilia x euchlora | 1,9 | 20 |
36. | Lauku kļava | Acer campestre | 1,5 | 18 |
37. | Lēdebūra lapegle | Larix ledebourii | 3,0 | 34 |
38. | Mandžūrijas riekstkoks | Juglans mandshurica | 1,6 | 18 |
39. | Melnā priede | Pinus nigra | 1,9 | 23 |
40. | Menzīsa duglāzija | Pseudotsuga menziesii | 2,4 | 30 |
41. | Papele | Populus spp. | 5,0 | 35 |
42. | Parastā zirgkastaņa | Aesculus hippocastanum | 3,0 | 23 |
43. | Pelēkais riekstkoks | Juglans cinerea | 2,8 | 20 |
44. | Pensilvānijas osis | Fraxinus pennsylvanica | 2,0 | 23 |
45. | Platlapu liepa | Tilia platyphyllos | 3,1 | 27 |
46. | Rietumu tūja | Thuja occidentalis | 1,5 | 16 |
47. | Saldais ķirsis | Cerasus avium | 1,6 | 12 |
48. | Sarkanais ozols | Quercus rubra | 1,9 | 27 |
49. | Sarkstošais vītols | Salix x rubens | 3,1 | 25 |
50. | Sibīrijas baltegle | Abies sibirica | 1,8 | 30 |
51. | Sibīrijas ciedrupriede | Pinus sibirica | 1,9 | 22 |
52. | Sudraba kļava | Acer saccharinum | 3,2 | 26 |
53. | Veimuta priede | Pinus strobus | 2,7 | 36 |
54. | Vienkrāsas baltegle | Abies concolor | 1,7 | 32 |
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
 |
 |
 |
 |