Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 26/2021

2021. gada 16. septembrī
Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Salaspils novada pašvaldībā
Apstiprināti Salaspils novada domes sēdē
2021. gada 16. septembrī (prot. Nr. 8/JDPP, 4. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma
33. panta trešo daļu,
36. panta sesto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā
" 25.2 panta pirmo un piekto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Salaspils novada pašvaldībā mājsaimniecībai tiek piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, kā arī sociālās palīdzības pabalstu veidus un apmērus, to pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus un uzkrājumus, izsniegto aizdevumu un parādsaistību apliecinoši dokumenti, kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas konta pārskati;

2.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, kvīts vai rēķina oriģināls, kurā norādīts sociālās palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un maksājuma datums;

2.3. pabalsts – no Salaspils novada pašvaldības sociālā budžeta izmaksājams pabalsts naudas veidā.

3. Termini un jēdzieni noteikumos ir lietoti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likuma) un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi) izpratnē.

4. Tiesības saņemt noteikumos paredzētos pabalstus ir mājsaimniecībai, kurā dzīvojošās personas ir deklarējušas savu dzīvesvietu Salaspils novada administratīvajā teritorijā un dzīvo tajā. Prasība par deklarēto dzīvesvietu Salaspils novada administratīvajā teritorijā neattiecas uz bāreni vai bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas (turpmāk – bārenis) līdz tas sasniedz 24 gadu vecumu, ja par bāreņa ārpusģimenes aprūpi ir pieņemts Salaspils novada bāriņtiesas lēmums, un bārenis pieprasa mājokļa pabalstu.

5. Sociālās palīdzības pabalstus piešķir un to izmaksu organizē Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils novada sociālais dienests" (turpmāk – dienests).

2. Pabalstu veidi

6. Pamata sociālās palīdzības pabalsti ir:

6.1. garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) pabalsts;

6.2. mājokļa pabalsts.

7. Papildus sociālās palīdzības pabalsti ir:

7.1. pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai:

7.1.1. dokumentu atjaunošanai;

7.1.2. veselības aprūpei un rehabilitācijai;

7.1.3. mājsaimniecībām ar bērniem;

7.1.4. dzīvojamo telpu remontam;

7.2. pabalsts krīzes situācijā.

3. Mājsaimniecības atzīšana par trūcīgu vai maznodrošinātu

8. Trūcīgas mājsaimniecības statusu nosaka, ja mājsaimniecības ienākumi atbilst Likuma 33. panta otrajā daļā noteiktajam trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnim.

9. Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek piešķirts, ja tās ienākumi pēdējo trīs kalendāra mēnešu laikā nepārsniedz 436 euro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā un tā atbilst citiem Ministru kabineta noteikumos norādītajiem mājsaimniecības izvērtēšanas kritērijiem.

10. Dienests lēmumu par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums un citi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

11. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek piešķirts ar tā mēneša pirmo datumu, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu uz kādu no Likuma 36. panta trešajā daļā norādītajiem termiņiem.

12. Pēc noteikumu 11. punktā noteiktā perioda beigām persona var atkārtoti lūgt dienestu noteikt tās atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, iesniedzot dokumentus, kas apliecina iztikas līdzekļu deklarācijā norādītos faktus.

4. Pabalstu piešķiršanas kārtība

13. Pabalsta saņemšanai persona dienestā iesniedz:

13.1. iesniegumu, kurā norādīts nepieciešamais sociālās palīdzības pabalsta veids;

13.2. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, izņemot gadījumus, ja personai jau ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, tiek pieprasīts pabalsts krīzes situācijā, mājokļa pabalsts bārenim vai pabalsts noteikumu 40. punktā minēto izdevumu apmaksai;

13.3. citus pabalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši pieprasītajam pabalsta veidam, ja tie dienestam nav pieejami valsts un pašvaldību informācijas sistēmās.

14. Ja vienā mājoklī dzīvo vairākas mājsaimniecības un persona iesniegumā norāda apstākļus, kas liecina, ka mājsaimniecībām nav kopēji izdevumi par uzturu, tā iesniedz dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu (līgums par dzīvojamo telpu lietošanas sadalījumu un atsevišķi veikto maksājumu dokumentus par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem), kas apliecina šo faktu.

15. Dienests pēc noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas:

15.1. kopā ar klientu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju, kuras izdruku klients paraksta, apliecinot deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, izņemot gadījumu, kad iztikas līdzekļu deklarācija tiek iesniegta, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv).

15.2. izvērtē nepieciešamību ar personu noslēgt vienošanos par līdzdarbību;

15.3. nepieciešamības gadījumā novērtē dzīves apstākļus, apsekojot personu dzīvesvietā, aizpildot vienota parauga veidlapu, kuru paraksta abas puses.

16. Dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par pabalsta apmēru ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums un iesniegti nepieciešamie dokumenti.

17. Pamata sociālās palīdzības pabalstus piešķir pēc mājsaimniecības ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, izņemot mājokļa pabalstu bārenim.

18. Papildus sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā un pabalstu 40. punktā minēto izdevumu apmaksai, piešķir pēc mājsaimniecības ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas.

19. Piešķirtos pabalstus noteikumos paredzētajos gadījumos, ievērojot personas iesniegumā par sociālās palīdzības pabalsta veida piešķiršanu norādīto:

19.1. izmaksā personai, veicot pārskaitījumu personas norādītajā norēķinu kontā;

19.2. piegādā skaidrā naudā dzīvesvietā personai, kurai objektīvu apsvērumu dēļ nav kredītiestādes norēķinu konta, veicot ieturējumu no piešķirtā pabalsta par piegādes pakalpojumu, atbilstoši pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajiem pakalpojuma tarifiem;

19.3. izmaksā pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar dienestā iesniegto rēķinu.

20. Piešķirto pabalstu izmaksa tiek veikta, kad pabalstu izmaksas kopējā summa sasniedz 5 euro. Ja kopējā pabalstu summa personai līdz kalendārā gada beigām nesasniedz 5 euro, izmaksa tiek veikta piešķirtās pabalsta summas faktiskajā apmērā.

21. Labvēlīgu administratīvo aktu dienests personai var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja persona rakstveidā ir apliecinājusi, ka piekrīt saņemt lēmumu elektroniski un ir norādījusi elektroniskā pasta adresi, bet nelabvēlīgu administratīvo aktu dienests paziņo personai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Pamata sociālās palīdzības pabalsti
5.1. Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

22. Tiesības saņemt GMI pabalstu ir trūcīgām mājsaimniecībām.

23. GMI pabalstu aprēķina atbilstoši Likumā un MK noteikumos noteiktajam un piešķir no tā mēneša, kad tiek pieņemts dienesta lēmums un ir izvērtētas personas vai ģimenes līdzdarbības iespējas un nepieciešamība noslēgt par to vienošanos.

24. Piešķirto GMI pabalstu par kārtējo mēnesi dienests izmaksā desmit darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu vai pēc kontroles par līdzdarbības pienākumu izpildi, pamatojoties uz noslēgto vienošanos par līdzdarbību.

5.2. Mājokļa pabalsts

25. Pieprasot mājokļa pabalstu, papildus noteikumu 13. punktā noteiktajiem dokumentiem personai jāiesniedz:

25.1. dokumentus, kas apliecina mājokļa lietošanas pamatu (īres vai apakšīres līgumu, ja personai nepieder dzīvojamā telpa, pirkuma līgumu u.c.), izņemot gadījumus, ja persona dzīvo vecākiem, bērniem vai vecvecākiem piederošā īpašumā;

25.2. dokumentus, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus.

26. Bārenis var pieprasīt mājokļa pabalstu pašvaldībā, kurā pieņemts lēmums par viņa ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ievietošanu audžuģimenē vai aizbildnības nodibināšanu un saņemt mājokļa pabalstu par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā.

27. Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju normas ir noteiktas saistošo noteikumu pielikumā.

28. Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja:

28.1. persona mājoklī nedzīvo vai izīrē to citām personām;

28.2. ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

29. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

Pmaj =(GMI1+ GMI2 x N) + K – I, kur

Pmaj – pabalsta apmērs;

(GMI1+ GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;

GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus);

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI pabalsta apmēru).

31. Mājokļa pabalstu pielikuma 2., 4., 5., 6. un 8. punktā norādītajiem izdevumiem dienests izmaksā katru mēnesi ar pārskaitījumu pakalpojuma sniedzēja kontā vai personas norādītajā norēķinu kontā.

32. Ja triju mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas par mājokļa pabalsta aprēķināšanu personai mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, personai ir tiesības iesniegt dienestam ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu apliecinošos dokumentus. Dienests veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trīs mēnešiem, atbilstoši faktiskajai situācijai.

33. Mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei aprēķina, ņemot vērā noteikumu pielikuma 7. punkta nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu, un piešķir vienu reizi kalendāra gadā.

6. Papildus sociālās palīdzības pabalsti
6.1. Pabalsti atsevišķu izdevumu apmaksai
6.1.1. Dokumentu atjaunošanas izdevumu apmaksa

34. Personas, kurām ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, var saņemt pabalstu personas apliecinošu dokumentu atjaunošanai 100 % apmērā, bet ne vairāk par normatīvajos aktos noteiktajām izmaksām, ja dokumenti ir nozaudēti, nozagti vai tiem beidzies derīguma termiņš.

35. Pabalsta saņemšanai persona dienestā iesniedz iesniegumu ar precīzu informāciju par dokumenta nozaudēšanu vai nozagšanu un policijas izziņas kopiju.

36. Pabalsts personas apliecinošu dokumentu atjaunošanai tiek piešķirts ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, bet ja persona nav izņēmusi sagatavoto personas apliecinošo dokumentu, dienestam ir tiesības atteikt pabalsta piešķiršanu.

6.1.2. Veselības aprūpes un rehabilitācijas izdevumu apmaksa

37. Tiesības saņemt pabalstu veselības aprūpes un rehabilitācijas izdevumu apmaksai ir personām, kuras veselības stāvokļa dēļ ir nonākušas krīzes situācijā, izņemot gadījumus, kad persona vai viņa apgādnieks var atgūt ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārrēķinu par attaisnotiem medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanas izdevumiem, ja tas netiek segts no valsts budžeta līdzekļiem. Pabalstu nepiešķir personām, kuras atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma.

38. Personai, pieprasot pabalstu, papildus noteikumu 13. punktā noteiktajiem dokumentiem jāiesniedz preci vai pakalpojumu apliecinoši dokumenti ne vecāki par trīs mēnešiem:

38.1. maksājumu apliecinošs dokuments ar personas datiem par saņemtajiem veselības aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumiem, iegādātajiem medikamentiem, inkontinences līdzekļiem un brillēm;

38.2. vienu reizi gadā izsniegta ārsta izziņa par nepieciešamību saņemt pakalpojumu vai noteiktu ārstniecības kursu, vai par regulāri lietojamiem medikamentiem un inkontinences līdzekļiem.

39. Pabalstu veselības aprūpes un rehabilitācijas izdevumu apmaksai piešķir apmērā, kas nepārsniedz 125 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kurš dzīvesvietā deklarēts un dzīvo viens, apmērā, kas nepārsniedz 150 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, ievērojot šādus ierobežojumus:

39.1. līdz 50 % pilngadīgai personai maznodrošinātā mājsaimniecībā;

39.2. līdz 100 % pilngadīgai personai trūcīgā mājsaimniecībā un nepilngadīgai personai.

40. Tuberkulozes slimniekiem ārstniecības kursa ietvaros saskaņā ar ārsta izziņu tiek apmaksāti izdevumi veselības aprūpei un rehabilitācijai līdz 3 euro dienā, neizvērtējot personas materiālo stāvokli. Izdevumus apmaksā par dienām, kurās saņemts pakalpojums. Pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja persona nav iesniegusi ārstējošā ārsta izziņu par ikmēneša ambulatoro apmeklējumu.

41. Gadījumos, kad pabalsts veselības aprūpes un rehabilitācijas izdevumu apmaksai klientam piešķirts avansā, mēneša laikā pēc pabalsta piešķiršanas personai dienestā jāiesniedz izdevumus apliecinoši dokumenti – kvītis vai čeki, kuros norādīts pabalsta pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, pirktās preces vai pakalpojuma nosaukums, summa, par kuru iegādāta prece vai saņemts pakalpojums, un datums, kurā iegādāta prece vai saņemts pakalpojums saskaņā ar noslēgto vienošanos.

6.1.3. Atsevišķu izdevumu apmaksa mājsaimniecībām ar bērniem

42. Mācību piederumu un apģērba iegādes izdevumi tiek apmaksāti vispārizglītojošās un vidējās profesionālās izglītības iestādes audzēknim no 1. augusta līdz 31. oktobrim:

42.1. trūcīgām mājsaimniecībām – 20 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katram skolas vecuma bērnam;

42.2. maznodrošinātām mājsaimniecībām – 15 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katram skolas vecuma bērnam;

42.3. trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām par aizbildnībā esošu bērnu – 22 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katram aizbildnībā esošajam skolas vecuma bērnam.

43. Pamatojoties uz sociālās rehabilitācijas plānā ietvertajiem uzdevumiem un personas līdzdarbības pienākumu veikšanu savu sociālo problēmu risināšanā, sociālā riska ģimenēm sociālās funkcionēšanas nodrošināšanai apmaksā izdevumus:

43.1. apģērbam vai apaviem vienam bērnam – līdz 40 % gadā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

43.2. sadzīves priekšmetu, mīkstā inventāra (sega, spilvens) iegādei vienam bērnam – līdz 20% gadā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

43.3. izlaiduma organizēšanai pēc pamatizglītības vai vispārējās izglītības iegūšanas vienam bērnam – līdz 40 % gadā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

6.2. Pabalsts krīzes situācijā

44. Pabalsts krīzes situācijā tiek piešķirts, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus, ja mājsaimniecība nespēj apmierināt savas pamatvajadzības un materiāls atbalsts nepieciešams ārējo notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.

45. Pabalstu krīzes situācijā piešķir personai līdz 200 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

46. Persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā no krīzes situācijas iestāšanās dienas iesniedz dienestā iesniegumu un valsts vai pašvaldības iestādes izdotu dokumentu, kurš apliecina krīzes situācijas iestāšanos. Pabalsta piešķiršanas termiņu dienests var pagarināt līdz trim mēnešiem, ja persona var pierādīt, ka objektīvu apstākļu dēļ tai nebija iespējams pieprasīt pabalstu viena mēneša laikā.

6.3. Pabalsts dzīvojamo telpu remontam

47. Pabalstu dzīvojamo telpu remontam (iekšējiem remontdarbiem, ar mājokļa labiekārtošanu un sadzīves apstākļu uzlabošanu saistītiem darbiem) piešķir mājsaimniecībai vienu reizi trīs gadu periodā līdz 250 euro apmērā, izmaksājot to ar pārskaitījumu personas norēķinu kontā atbilstoši iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem vai ar pārskaitījumu pakalpojuma sniedzēja norēķinu kontā saskaņā ar iesniegto faktūrrēķinu.

48. Pirms lēmuma pieņemšanas par dzīvojamo telpu remonta izdevumu apmaksu dienesta sociālais darbinieks veic personas dzīves apstākļu apsekošanu.

49. Dienests sešu mēnešu laikā no pabalsta piešķiršanas dienas pārbauda piešķirtā pabalsta izlietojumu paredzētajam mērķim.

7. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

50. Dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa, kā arī pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt persona var apstrīdēt Salaspils novada domē lēmumā noteiktā termiņā.

51. Salaspils novada domes pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā lēmumā noteiktā termiņā un kārtībā.

8. Noslēguma jautājumi

52. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Salaspils novada domes 2015. gada 12. augusta saistošie noteikumi Nr. 27/2015 "Salaspils novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti un to piešķiršanas kārtība" un Salaspils novada domes 2016. gada 14. septembra saistošie noteikumi Nr. 32/2016 "Par dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības".

53. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās Salaspils novada domes 2014. gada 13. augusta saistošajos noteikumos Nr. 32/2014 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi Salaspils novada iedzīvotājiem" Salaspils novada domes 2015. gada 12. augusta saistošo noteikumu Nr. 27/2015 "Salaspils novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti un to piešķiršanas kārtība" 6.6.2. un 6.7. apakšpunktā minēto pabalstu apmēru, piešķiršanas kārtību un personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pabalstus nosaka ievērojot normatīvo aktu regulējumu, kāds bija spēkā minēto noteikumu piemērošanas laikā.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars
Pielikums
Salaspils novada domes
2021. gada 16. septembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 26/2021
Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju normas

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. par mājokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Dzīvojamo telpu īre un apsaimniekošana saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītās normas), bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp iesniedzēju vai kādu no personām mājsaimniecībā un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā un pabalsta aprēķinā izmantota šā pielikuma 2. punktā noteiktā īres maksa.

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot gāzi, papildus 4.1. apakšpunktā noteiktajam – 3 m3 izmaksas mēnesī katram mājsaimniecības loceklim;

4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 mēnesī papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam mājsaimniecības loceklim, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šī pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajam, 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.

6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienam mājsaimniecības loceklim, no kurām ne vairāk kā 3 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas) atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šī pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;

8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar mājokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā mājsaimniecībai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai verifikāciju – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;

8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars
Paskaidrojuma raksts
Salaspils novada domes 2021. gada 16. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 26/2021 "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Salaspils novada pašvaldībā"
Paskaidrojuma raksta sadaļasNorādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojumsLikuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta trešā daļa, 36. panta sestā daļa, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.2 panta pirmā un piektā daļa.
2. Īss projekta satura izklāstsŅemot vērā 2021. gadā veiktos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – Likums) un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumus Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu", nepieciešams grozīt Salaspils novada domes 2015. gada 12. augusta saistošos noteikumus Nr. 27/2015 "Salaspils novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti un to piešķiršanas kārtība". Tā kā grozījumu apjoms saistošajos noteikumos pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, lietderīgi izdot jaunus saistošos noteikumus.

Likuma 3. panta otrā un trešā daļa noteic, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi. Atbilstoši Likuma 36. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz izdevumu pozīciju normām, kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.

Salaspils novada domes saistošajos noteikumos ir noteikti labvēlīgāki noteikumi mājokļa pabalsta aprēķinam mājsaimniecībām, kurās ir tikai viena persona, kas sasniegusi valstī noteikto vecuma pensijas vecumu, vai persona ar invaliditāti, piemērojot koeficientu 1,5 garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai.

Savukārt, atbilstoši Likuma 36. panta sestajā daļā noteiktajam pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka papildus sociālās palīdzības pabalstu mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Salaspils novada domes saistošajos noteikumos tiek noteikti šādi papildus sociālās palīdzības pabalstu veidi atsevišķu izdevumu apmaksai – dokumentu atjaunošanai; pabalsts veselības aprūpei un rehabilitācijai; mājsaimniecībām ar bērniem mācību piederumu, apģērba iegādei un izlaiduma izglītības iestādē izdevumu apmaksai, pabalsts mājokļa remontam, kā arī pabalsts krīzes situācijā.

Saistošie noteikumi nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Salaspils novada pašvaldībā un kārtību, kādā tiek piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, sociālās palīdzības pabalstu veidus, apmērus, kā arī to pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuProjektam ir paredzama ietekme uz pašvaldības budžetu, taču šobrīd precīzu tā apjomu nav iespējams aprēķināt. Precīzu noteikumu projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu būs iespējams noteikt pēc aptuveni sešiem mēnešiem pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sociāli ekonomisko stāvokli (uzņēmējdarbības vidi) pašvaldības teritorijā.Tiks materiāli atbalstītas zemu ienākumu līmeņa mājsaimniecības.

Šo noteikumu tiesiskais regulējums neietekmēs uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

5. Informācija par administratīvajām procedūrāmJaunas administratīvās procedūras nav paredzētas.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmKonsultācijas nav veiktas.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars
29.09.2021