Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 30.07.2021. - ... / Nākotnes
Saistošie noteikumi Jēkabpils novada domes konsolidētajā redakcijā uz 2021. gada 30. jūliju

Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 7/2016

Jēkabpilī 2016. gada 29. septembrī
Sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība Jēkabpils novadā
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu,
likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 7. punktu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta
" 6. punktu

Grozīti ar 29.08.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2019.
29.06.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 6/2021
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jēkabpils novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, to saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un atjaunot vai uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Pašvaldība sniedz pakalpojumus un organizē to sniegšanu dzīvesvietā vai sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijā.

4. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ja nepieciešams, personu, kura ir bez mājokļa, pašvaldība nodrošina ar krīzes centru, sniedz informāciju un konsultācijas jebkurai personai, kura pēc tās vēršas pašvaldībā, kā arī sniedz vienreizēju materiālu palīdzību saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta trešo daļu.

5. Par likumisko apgādnieku šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma persona, kurai ar Civillikuma 84., 179. un 188. pantu uzlikts apgādāšanas pienākums.

6. Krīzes situācija šo noteikumu izpratnē ir personas psihoemocionāls stāvoklis, kas apdraud personas (ģimenes) sociālo funkcionēšanu vai īslaicīgs materiālo resursu trūkums, kas saistīts ar strauju ienākumu samazināšanos jeb zaudējumiem bezdarba, stihiskas nelaimes vai netipisku dzīves gadījumu, tai skaitā dzīvesvietas zaudējumu rezultātā, kas apdraud personas (ģimenes) pamatvajadzību nodrošināšanu.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

7. Pašvaldība nodrošina sociālos pakalpojumus atbilstoši novada iedzīvotāju vajadzībām saskaņā ar sociālo pakalpojumu attīstības plānošanas dokumentiem un pašvaldības finansiālajām iespējām.

8. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

8.1. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

8.1.1. aprūpe mājās;

8.1.2. asistenta pakalpojums;

8.1.3. speciālista pakalpojums;

8.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

8.2.1. sociālā rehabilitācija institūcijā no psihoaktīvām vielām atkarīgām, no vardarbības cietušām, vardarbību veikušām, krīzes situācijā nonākušām un no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām;

8.2.2. krīzes centra pakalpojums;

8.2.3. sociālā rehabilitācija institūcijā personām ar funkcionāliem traucējumiem;

8.3. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

8.3.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

8.3.2. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

8.3.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

8.3.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

8.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

8.4.1. sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušām personām;

8.4.2. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

8.5. sociālais darbs pašvaldības sociālajā dienestā;

8.6. citi sociālā atbalsta pakalpojumi:

8.6.1. Krīzes dzīvokļa pakalpojums,

8.6.2. Sociālās aprūpes pakalpojumi un aprūpe, kas tuvināti ģimenes videi,

8.6.3. Higiēnas pakalpojumi.

(Grozīts ar Jēkabpils novada domes 29.08.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2019; 29.06.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 6/2021)

III. Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība

9. Aprūpe mājās:

9.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai atbilstoši personas individuālajām vajadzībām nodrošinātu praktisku pakalpojumu kompleksu personas dzīvesvietā pamatvajadzību apmierināšanai un personas aprūpei.

9.2. Pakalpojums ietver pagaidu vai pastāvīgus sociālā aprūpētāja pakalpojumus atbilstoši personas individuālajām vajadzībām:

9.2.1. pirmajā aprūpes līmenī – līdz 16 stundām mēnesī;

9.2.2. otrajā aprūpes līmenī – līdz 24 stundām mēnesī;

9.2.3. trešajā aprūpes līmenī – līdz 32 stundām mēnesī;

9.2.4. ceturtajā aprūpes līmenī – līdz 48 stundām mēnesī.

9.3. Pakalpojumu pastāvīgi sniedz Jēkabpils novadā deklarētām personām, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu.

9.4. Pagaidu pakalpojumu sniedz:

9.4.1. personām atveseļošanās periodā;

9.4.2. pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, personām, kuru ģimenes locekļi dažādu apstākļu dēļ nespēj uz laiku nodrošināt personas aprūpi;

9.4.3. pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, personām, kurām tiek kārtots īpašas kopšanas pabalsts.

9.5. Pakalpojumu piešķir personām:

9.5.1. kurām nav likumīgo apgādnieku vai apgādnieks ir persona ar invaliditāti, pensionārs, trūcīga vai maznodrošināta persona;

9.5.2. kuru likumīgie apgādnieki vai kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai personas, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu un ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, nav spējīgi nodrošināt samaksu par sociālo pakalpojumu vai pašu spēkiem veikt personas pamatvajadzību un aprūpes nodrošināšanu;

9.5.3. kuras nav noslēgušas uztura līgumus, kas paredz uztura devējam nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzību nodrošināšanu, pienākumu aprūpēt personu, apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu personai.

9.6. Pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību izvērtējumu un atzinumu, pakalpojuma līmeni var samazināt vai paaugstināt atbilstoši personas vajadzībām.

10. Asistenta pakalpojums:

10.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai veicinātu personu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem sociālos kontaktus ārpus mājas, lai persona ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem iespēju robežās pati varētu aktīvi iesaistīties dažādās sabiedriskās aktivitātēs.

10.2. Pakalpojums ietver asistenta pakalpojumus līdz 40 stundām nedēļā, lai palīdzētu personām:

10.2.1. nokļūt darbavietā, izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā;

10.2.2. apmeklēt ārstniecības, valsts vai pašvaldības iestādes;

10.2.3. iesaistītos dažādos brīvā laika pavadīšanas, sporta spēļu un citos pasākumos.

10.3. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

11. Krīzes centra pakalpojums:

11.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem sniegtu diennakts sociālo rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību, kā arī lai no vardarbības cietusi pilngadīga persona vai bērns atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

11.2. Pakalpojums ietver rehabilitācijas kursu līdz 30 dienām, nodrošinot krīzes situācijā nonākušajai ģimenei psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni, ēdināšanu un citu palīdzību vai kompleksu rehabilitāciju līdz 60 dienām.

11.3. Pakalpojumu piešķir:

11.3.1. ģimenei, kura nonākusi krīzes situācijā vardarbības, nelaimes gadījuma vai ieilgušu sociālo problēmu dēļ;

11.3.2. bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris;

11.3.3. pilngadīgai personai, kura cietusi no vardarbības, fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles;

11.4. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

11.5. Pakalpojums par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek piešķirts gadījumos, kad pakalpojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem nenodrošina valsts.

12. Sociālā rehabilitācija institūcijā personām ar funkcionāliem traucējumiem:

12.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai pēc individuāla sociālās rehabilitācijas plāna nodrošinātu kompleksu pasākumu kopumu, kas palīdz iemācīties sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, veicina zaudēto prasmju apgūšanu vai atjaunošanu, palīdzot personai integrēties sabiedrībā un darba tirgū.

12.2. Pakalpojums ietver 14 vai 21 dienu sociālās rehabilitācijas kursu ar diennakts uzturēšanos, fizioterapiju un fizikālo terapiju, sociālā darbinieka, psihologa, ergoterapeita, ārsta un citu speciālistu konsultācijām, aktīvās atpūtas iespējas un citus rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši personas individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam.

12.3. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

13. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām:

13.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu pastāvīgu sociālo aprūpi un rehabilitāciju gadījumos, kad sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā nav pietiekami vai neatbilst personas vajadzībām.

13.2. Pakalpojums ietver personas pastāvīgu pamatvajadzību nodrošināšanu, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju atbilstoši personas funkcionālo traucējumu raksturam.

13.3. Pakalpojumu piešķir pensijas vecuma personām vai personām ar funkcionāliem traucējumiem, nosakot personas vajadzībām atbilstošāko pakalpojuma sniedzēju.

13.4. Tiesības saņemt pašvaldības finansētu pakalpojumu ir personām:

13.4.1. kurām nav likumīgo apgādnieku vai apgādnieks ir trūcīga vai maznodrošināta persona ar invaliditāti, trūcīga vai maznodrošināta pensijas vecuma persona;

13.4.2. kuru likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu un ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, nav spējīgi nodrošināt samaksu par sociālo pakalpojumu vai pašu spēkiem veikt personas pamatvajadzību un aprūpes nodrošināšanu;

13.4.3. kuras nav noslēgušas uztura līgumus, kas paredz uztura devējam nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzību nodrošināšanu, pienākumu aprūpēt personu, apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu personai.

13.5. Persona papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

13.5.1. īpašumtiesību apliecinoši dokumenti;

13.5.2. darījuma ar īpašumu apliecinoši dokumenti, ja īpašums atsavināts vai novēlēts personai, kura nav personas likumiskais apgādnieks (pirkuma līgums, dāvinājuma līgums, testaments, mantojuma līgums u.tml.);

13.5.3. citi dokumenti pēc Sociālā dienesta darbinieka pieprasījuma.

13.6. Sociālais dienests pēc dokumentu saņemšanas:

13.6.1. apmeklē Personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

13.6.2. izvērtē Personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

13.6.3. novērtē Personas vajadzības, aizpildot Personas vajadzību pēc Pakalpojuma novērtēšanas karti;

13.6.4. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

13.6.5. nepieciešamības gadījumā sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

13.6.6. lemj par Pakalpojuma apjomu, ilgumu un Personas un/vai tās apgādnieka līdzfinansējuma apmēru;

13.6.7. pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu;

1.3.6.8. par pieņemto lēmumu informē Personu.

13.7. Pakalpojumu nepiešķir vai vajadzības gadījumā pārtrauc Personai:

13.7.1. kura neatbilst šo Noteikumu vai citu normatīvo aktu nosacījumiem;

13.7.2. kurai nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

13.7.3. kura slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

13.7.4. kura slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

13.7.5. kura slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām.

13.8. Pakalpojumu var pārtraukt šādos gadījumos:

13.8.1. Persona vēlas dzīvot patstāvīgi ārpus Institūcijas vai pāriet uz citu atbilstošu sociālās aprūpes Institūciju vai specializētu ārstniecības iestādi pēc personas vai viņa likumiskā pārstāvja rakstiska iesnieguma;

13.8.2. Personai ir iespējams nodrošināt sociālo aprūpi mājās pilnā apmērā;

13.8.3. Personai invaliditātes grupa atkārtoti nav noteikta un persona nav sasniegusi pensijas vecumu;

13.8.4. Persona pārkāpj Institūcijas iekšējās kārtības noteikumus (Personai gada laikā sistēmiski izteiktas rakstiskas piezīmes, rakstiski rājieni);

13.8.5. Persona apdraud citu personu vai Institūcijas darbinieku veselību un dzīvību;

13.8.6. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

13.9. Ja Personai ir Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Sociālais dienests, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli un viņu iespējas segt izdevumus par saņemto Pakalpojumu.

13.10. Finansiālo līdzekļu apmēru, kuriem pēc pakalpojuma saņemšanas jāpaliek personas, viņa apgādnieku un apgādnieka ģimenes locekļu rīcībā, nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrā daļa, Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta".

14. Sociālās aprūpes pakalpojumi un aprūpe veciem, vientuļiem, II un III grupas invalīdiem Sociālās aprūpes namā "Mežvijas":

14.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu dzīvesvietu, ilgstošu vai īslaicīgu aprūpi Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā deklarētām pensijas vecumu sasniegušām, vientuļām personām, II un III grupas invalīdiem.

14.2. Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt ar sociālo aprūpi un dzīvojamo platību pensijas vecumu sasniegušas, vientuļas personas, II un III grupas invalīdus, kuras vecuma, veselības un funkcionālo traucējumu dēļ nespēj nodrošināt savu eksistenci bez citu palīdzības ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt.

14.3. Pakalpojums nepieciešamības gadījumā nodrošina personas medicīnisko aprūpi (ģimenes ārsts, neatliekamā medicīniskā palīdzība).

14.4. Pakalpojums nepieciešamības gadījumā organizē personas individuālo sociālo, saimniecisko un juridisko problēmu risināšanu.

14.4. Sniegtos pakalpojumus un to izcenojumus apstiprina Jēkabpils novada pašvaldības dome.

14.5. Pakalpojums Sociālajā aprūpes namā "Mežvijas" ir tuvināts ģimenes videi, jo tiek saglabāta katra iemītnieka patstāvība, neatkarība un drošības sajūta. Personai ir dota iespēja dzīvot aprūpes namā ar savām personīgajām mantām atsevišķā dzīvojamā istabā.

14.6. Pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc Personai, kura sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citus sociālās aprūpes nama "Mežvijas" iemītniekus.

15. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām:

15.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem pēc individuāla sociālā rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plāna.

15.2. Pakalpojums ietver personas diennakts uzturēšanos, pamatvajadzību nodrošināšanu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai ārstniecības institūcijā.

15.3. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 3 mēnešiem pilngadīgām personām:

15.3.1. kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu pēc ģimenes ārsta vai citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna;

15.3.2. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas centra noteikto pakalpojumu apjomu;

15.3.3. atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

15.3.4. personām, kuras sociālu apstākļu dēļ nonākušas krīzes situācijā un kurām nepieciešama īslaicīga sociālā aprūpe.

15.4. Tiesības saņemt pašvaldības finansētu pakalpojumu ir personām:

15.4.1. kurām nav likumīgo apgādnieku vai apgādnieks ir persona ar invaliditāti, pensionārs, trūcīga vai maznodrošināta persona;

15.4.2. kuru likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu un ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, nav spējīgi nodrošināt samaksu par sociālo pakalpojumu vai pašu spēkiem veikt personas pamatvajadzību un aprūpes nodrošināšanu;

15.4.3. kuras nesaņem valsts pabalstu personas īpašai kopšanai vai arī tas nav pietiekams pakalpojuma nodrošināšanai;

15.4.4. kuras nav noslēgušas uztura līgumus, kas paredz uztura devējam nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzību nodrošināšanu, pienākumu aprūpēt personu, apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu personai.

16. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem:

16.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar invaliditāti nodrošinātu pastāvīgu uzturēšanos, ja bērna aprūpi un audzināšanu nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

16.2. Pakalpojums ietver diennakts uzturēšanos, pamatvajadzību nodrošināšanu, audzināšanu un izglītību, sociālo aprūpi un rehabilitāciju.

16.3. Pakalpojumu piešķir:

16.3.1. bērniem, kuru vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;

16.3.2. ģimenēm, kurās ir bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuram nepieciešama pastāvīga diennakts uzraudzība un medicīniskā aprūpe;

16.3.3. bērniem, kuriem ir miruši abi vecāki un nav iespēja nokārtot aizbildnību.

17. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem:

17.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai uz laiku nodrošinātu bērniem diennakts uzraudzību un pamatvajadzību nodrošināšanu, ja vecāki savas slimības vai citu sociālo apstākļu dēļ nevar bērnu aprūpēt vai uzturēšanās vecāku ģimenē apdraud bērna drošību.

17.2. Pakalpojums ietver diennakts uzturēšanos, pamatvajadzību nodrošināšanu, audzināšanu un izglītību, sociālo aprūpi un rehabilitāciju.

17.3. Pakalpojumu, pamatojoties uz bāriņtiesas vai sociālā darbinieka atzinumu, piešķir:

17.3.1. ģimenei, kurā vecāku veselības stāvokļa dēļ nespēj nodrošināt bērna pamatvajadzības;

17.3.2. ģimenei, kurā sociālo apstākļu dēļ ir apdraudēta bērna drošība.

17.4. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 3 mēnešiem.

17.5. Pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu ģimenes vajadzību izvērtējumu un atzinumu, pakalpojums var tikt piešķirts atkārtoti.

18. Speciālista pakalpojums:

18.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai saskaņā ar sociālās rehabilitācijas vai uzvedības korekcijas plānu nodrošinātu speciālista (psihologs, logopēds, fizioterapeits, ergoterapeits, u.c. speciālists) konsultācijas, kas veicinās personas (ģimenes) sociālo funkcionēšanu.

18.2. Pakalpojums ietver viena speciālista pakalpojumus līdz 10 konsultācijām gadā.

18.3. Pakalpojumu piešķir:

18.3.1. personām, kuras ir nonākušas krīzes situācijā;

18.3.2. personām ar invaliditāti;

18.3.3. ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem;

18.3.4. ģimenēm, kurās netiek nodrošināta pietiekama bērna audzināšana un attīstība vai nepieciešama sociālā uzvedības korekcija bērnam.

18.4. Pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību izvērtējumu un atzinumu, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

19. Sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušām personām:

19.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai no vardarbības cietušas pieaugušas personas vai bērns atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

19.2. Pakalpojums ietver desmit individuālās psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijas bērnam vai desmit individuālās psihologa, sociālā darbinieka vai jurista konsultācijas pieaugušai personai.

19.3. Pakalpojumu piešķir:

19.3.1. bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris;

19.3.2. pilngadīgai personai, kura cietusi no vardarbības, fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles.

19.4. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

19.5. Pakalpojums par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek piešķirts gadījumos, kad pakalpojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem nenodrošina valsts.

20. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām:

20.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai novērstu vai mazinātu turpmākas vardarbības riskus, sniedzot psihosociālu un izglītojošu atbalstu vardarbību veikušām personām.

20.2. Pakalpojums ietver desmit individuālās psihologa konsultācijas vai sešpadsmit grupu nodarbības.

20.3. Pakalpojumu piešķir pilngadīgai personai, kura izturējusies vai baidās izturēties vardarbīgi, vai ir izteikusi draudus pielietot vardarbību.

20. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām:

20.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai novērstu vai mazinātu turpmākas vardarbības riskus, sniedzot psihosociālu un izglītojošu atbalstu vardarbību veikušām personām.

20.2. Pakalpojums ietver desmit individuālās psihologa konsultācijas vai sešpadsmit grupu nodarbības.

20.3. Pakalpojumu piešķir pilngadīgai personai, kura izturējusies vai baidās izturēties vardarbīgi, vai ir izteikusi draudus pielietot vardarbību.

21. Sociālā darba pakalpojums:

21.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās, kā arī klientu iesaistīšanu sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmās noteiktām klientu grupām.

21.2. Pakalpojums ietver profesionāla sociālā darbinieka konsultācijas, klientu vajadzību novērtēšanu, individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izstrādi, psihosociālo un starpprofesionālo atbalstu gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.

21.3. Pakalpojumu sniedz pašvaldības sociālajā dienestā un tā struktūrvienībās, novada pagastu pārvaldēs vai sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmu ietvaros atbilstoši klienta problēmai.

22. Krīzes dzīvokļa pakalpojums

22.1. Krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek nodrošināts adresē "Mežvijas"-13, Mežgalē, Leimaņu pagastā, Jēkabpils novadā.

22.2. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu piešķir:

22.2.1. ģimenēm ar bērniem, kuras nonākuši krīzes situācijā;

22.2.2. ģimenei (personai), kas nokļuvusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem kādas citas personas palīdzību;

22.2.3. audžuģimenei vai personai, kura ir izvērtēta un atzīta ar bāriņtiesas lēmumu, ka viņai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, lai uz laiku līdz 15 dienam nodrošinātu bērniem diennakts uzraudzību, pamatvajadzību nodrošināšanu un ģimenisko vidi,

22.3. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem, izņemot šo noteikumu 22.2.3. minētam personām. Šajā laikā personai jārisina sava problēma, kuras dēļ bija nepieciešams krīzes dzīvokļa pakalpojums. Pakalpojuma sniegšanas laiku var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja persona pilda līdzdarbības pienākumus.

22.4. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas kārtība:

22.4.1. persona pēc palīdzības griežas sociālajā dienestā ar iesniegumu par pakalpojuma nepieciešamību;

22.4.2. Sociālais dienests, trīs darba dienu laikā, pamatojoties uz izvērtējumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību, pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

22.4.3. Persona, kurai ir piešķirts pakalpojums, atbild par tīrību krīzes dzīvokļa telpās, kā arī nes materiālu atbildību par aprīkojumu, kuru ir pārņēmis ar krīzes dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktu.

22.5. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests ar ģimeni (personu) slēdz vienošanos par līdzdarbību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu.

22.6. Pakalpojuma nodrošināšanu pārtrauc, ja:

22.6.1. persona nepilda līdzdarbības pienākumus;

22.6.2. persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

22.6.3. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ bija nepieciešamība uzturēties krīzes dzīvoklī.

22.6.4. persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par savu sociālo situāciju vai materiālo stāvokli.

22.7. Krīzes dzīvoklis ir nodrošināts bez maksas.

(Jēkabpils novada domes 29.08.2019. saistošo noteikumu Nr. 10/2019 redakcijā)

22.1 Higiēnas pakalpojumi:

22.1 1. Higiēnas pakalpojumu veidi:

22.1 1.1. Veļas mazgāšana;

22.1 1.2. Dušas izmantošana.

22.1 2. Veļas mazgāšanu bez maksas tiesīga izmantot:

22.1 2.1. trūcīga persona/ trūcīga mājsaimniecība (ģimene), katra persona vienu reizi mēnesī, bet mājsaimniecībai (ģimenei) nepārsniedzot četras reizes mēnesī. Ja mājsaimniecībā (ģimenē) ir seši un vairāk mājsaimniecības (ģimenes) locekļi, pakalpojumu papildus var izmantot divas reizes.

22.1 2.2. maznodrošināta persona/ maznodrošināta mājsaimniecība (ģimene). Katra persona – vienu reizi mēnesī, bet mājsaimniecība (ģimene), nepārsniedzot trīs reizes mēnesī.

22.1 2.3. persona, kurai ar Sociālā dienesta lēmumu piešķirts aprūpes mājās pakalpojums.

22.1 2.4. pilngadīga persona ar invaliditāti.

22.1 3. Dušu bez maksas tiesīga izmantot ne biežāk kā reizi nedēļā:

22.1 3.1. trūcīga persona/ trūcīgas mājsaimniecības (ģimenes) locekļi;

22.1 3.2. maznodrošināta persona/ maznodrošinātas mājsaimniecības (ģimenes) locekļi.

22.1 3.3. persona, kurai ar Sociālā dienesta lēmumu piešķirts aprūpes mājās pakalpojums.

22.1 4. Sociālā darba speciālists trūcīgiem un maznodrošinātiem pašvaldības iedzīvotājiem sagatavo un izsniedz norīkojumu higiēnas pakalpojumu saņemšanai.

22.1 5. Persona personiskās higiēnas preces (dušas želeja, ziepes, šampūns u.c.), veļas mazgāšanas līdzekļus un dvieļus nodrošina pati par saviem līdzekļiem.

22.1 6. Pārējām personām personiskās higiēnas pakalpojumi pieejami par maksu, ko nosaka dome.

(Jēkabpils novada domes 29.06.2021. saistošo noteikumu Nr. 6/2021 redakcijā)

IV. Pakalpojumu piešķiršanas kārtība

23. Pieprasot sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā vai pie sociālā darba speciālista, iesniedz iesniegumu, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamo pakalpojuma veidu, iztikas līdzekļu deklarāciju, ja pakalpojuma saņemšanai nepieciešams materiālo resursu novērtējums, kā arī citus dokumentus (izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālajām spējām vai invaliditāti, pilnvaru, bāriņtiesas lēmumu, uzturlīgumu, psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu u.c.) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un attiecīgā sociālā pakalpojuma veidam.

24. Sociālais dienests vai sociālā darba speciālists normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Ja pieņemts lēmums atteikt pakalpojumu, norāda tā pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

25. Pakalpojumu pārtrauc, atsaka vai samazina pakalpojuma apmēru, ja:

25.1. persona neievēro pakalpojuma sniedzēja iekšējās kārtības noteikumus vai līguma par pakalpojumu nodrošināšanu nosacījumus;

25.2. persona atsakās vai neatļauj novērtēt vajadzības, nepilda sociālās rehabilitācijas plānu vai neveic sociālā darbinieka noteiktos līdzdarbības pienākumus;

25.3. ir saņemts pakalpojuma sniedzēja vai gadījuma risināšanā iesaistītā speciālista atzinums par to, ka personai pakalpojums vairs nav nepieciešams vai personas vajadzībām piemērots (atgūtas pašaprūpes spējas, novērsti sociālie riski, zuduši iemesli, kuru dēļ pakalpojums bija nepieciešams);

25.4. piešķirts pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

25.5. Persona maina savu pamata deklarēto dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

25.6. pakalpojuma saņemšanas laikā ir noslēgts uztura līgums, kas paredz uztura devējam nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzību nodrošināšanai, pienākumu aprūpēt personu, apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu personai;

25.7. Personas vajadzības vai statuss neatbilst noteikumos minētajiem nosacījumiem vai izvēlētajam pakalpojumu veidam;

25.8. Persona vai tās likumiskais pārstāvis, norādot iemeslu, atsakās vai lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

25.9. pamatojoties uz sociālā darba speciālista izvērtējumu, ir nepieciešams personas vajadzībām atbilstošāks sociālais pakalpojums vai nepieciešama pakalpojuma veida, apjoma vai līmeņa maiņa;

25.10. Persona ir mirusi.

26. Krīzes situācijā sociālais dienests lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem nekavējoties.

V. Pakalpojumu samaksas kārtība

27. Pakalpojumi tiek sniegti, neizvērtējot pakalpojuma saņēmēja materiālos resursus, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos gadījumus, kas paredz novērtēt pakalpojuma saņēmēja materiālos resursus.

28. Noteikumu 9., 13., 15., 16. punktā minētie pakalpojumi tiek sniegti, izvērtējot personas likumīgo apgādnieku materiālos resursus un iesaistīšanos pakalpojumu nodrošināšanā.

29. Sociālie pakalpojumi pilnā apmērā tiek finansēti no pašvaldības budžeta līdzekļiem, izņemot:

29.1. noteikumu 10., 12., 19., 20. punktā minētos pakalpojumus, kurus nodrošina par valsts piešķirto finansējumu;

29.2. noteikumu 11., 16. punktā minētos pakalpojumus, ja to nodrošināšanai ir pieejams valsts finansējums;

29.3. noteikumu 13., 15. punktā minētos pakalpojumus, kad pakalpojums tiek finansēts daļēji, sedzot starpību starp pakalpojuma cenu un pakalpojuma saņēmēja un viņa likumīgo apgādnieku nodrošināto samaksu par pakalpojumu saskaņā ar MK noteikumiem.

VI. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

30. Sociālā dienesta vai sociālā darba speciālista pieņemto lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils novada domē.

31. Jēkabpils novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

32. Saistošie noteikumi stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

33. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Jēkabpils novada domes 2010. gada 26. augusta saistošie noteikumi Nr. 24 "Jēkabpils novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība" (apstiprināti ar Jēkabpils novada domes 26.08.2010. sēdes lēmumu (protokols Nr. 10).

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs A. Vanags
30.07.2021