Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 104

Rīgā 2021. gada 11. februārī (prot. Nr. 15 49. §)

Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai

Izdoti saskaņā ar Covid-19 infekcijas
izplatības seku pārvarēšanas likuma
29. panta 1.² daļu

1. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

2. Noteikumi tiek piemēroti šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4., 3.1.5., 3.1.6., 3.1.7., 3.1.8., 3.1.9. un 3.1.10. apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai pašvaldību investīciju projektiem, kas nav Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti, bet šo noteikumu 3.1.11. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanai – arī plānotajiem Eiropas Savienības fondu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, no pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem un no citiem finanšu līdzekļiem līdzfinansētiem projektiem (turpmāk – investīciju projekts).

3. Pašvaldības līdz katra mēneša pirmajam datumam, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. novembrim iesniedz investīciju projektus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ievērojot šādus kritērijus:

3.1. investīciju projekta īstenošana paredzēta attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un atbilst vismaz vienam no šādiem mērķiem:

3.1.1. pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumiem (pārbūve vai atjaunošana), nodrošinot ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam un ar ēkas energosertifikātu pamatotajam līmenim, ja investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas 1 kWh primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumam nepārsniedz 4 euro;

3.1.2. pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceļi, gājēju ietves, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai, kā arī inženierkomunikācijas un stāvlaukumi, ja tie saistīti ar attiecīgajā investīciju projektā iekļauto ielu vai ceļu, u. c. transporta infrastruktūra) attīstībai, ja investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas par transporta infrastruktūras 1 km nepārsniedz 1 000 000 euro;

3.1.3. pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu (turpmāk – tiltu infrastruktūra) būvniecībai vai pārbūvei, ja investīciju projektā plānotās tiltu infrastruktūras valsts aizdevuma izmaksas jaunas tiltu infrastruktūras būvniecībai par 1 m² nepārsniedz 3 267 euro vai 1 089 euro par esošās tiltu infrastruktūras pārbūvi;

3.1.4. jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, un valsts aizdevums nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.5. atbalsta pasākumiem iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem – esošajiem maģistrālajiem vadiem, kuri izbūvēti Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros, – pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja pieslēguma būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 4 000 euro par vienu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, kas gūst labumu no šā atbalsta pasākuma;

3.1.6. higiēnas prasību nodrošināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros, ja ir Veselības inspekcijas izdots atzinums par pirmsskolas izglītības iestādes vai sociālās aprūpes centra ēkas neatbilstību higiēnas prasībām un būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nav lielākas par 300 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.7. pašvaldības īpašumā esošo ēku vai tās daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē, ja investīciju projektā tiek mainīta ēkas vai tās daļas funkcionalitāte un izmantošanas mērķis, lai varētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā, un būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.8. īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, veicot ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu, ja būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1000 euro par 1 m²;

3.1.9. pašvaldības meliorācijas sistēmas un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai, pārbūvei vai ierīkošanai, ja tā ierakstīta Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas par vienu investīciju projektu nepārsniedz 150 000 euro;

3.1.10. pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai 2021. gadā, kuru kopējais būvdarbu apjoms līdz 2020. gada beigām ir veikts ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējā plānotā būvdarbu apjoma, ja plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas vienam investīciju projektam nepārsniedz 500 000 euro;

3.1.11. būvprojektu izstrādei projektiem, kuru īstenošana plānota no Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai no citiem finanšu līdzekļiem, ja šādu projektu (kuru īstenošana plānota no citiem finanšu līdzekļiem) plānotās kopējās būvniecības izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro, bet būvprojekta izstrādes valsts aizdevuma izmaksas ir no 100 000 euro līdz 1 000 000 euro;

3.2. investīciju projektam, kas iesniegts līdz 2021. gada 1. jūlijam, investīciju projekta iesniedzējs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 20. punktā minētajos gadījumos iesniedz pozitīvu apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmumu;

3.3. investīciju projektā plānotie pasākumi nepieciešami investīciju projekta mērķa sasniegšanai, to izmaksas ir ekonomiski pamatotas un tiks nodrošināta veikto investīciju uzturēšana un ilgtspēja;

3.4. pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai ik gadu, sākot ar 2021. gadu, ir no 15 līdz 30 procentiem (ieskaitot) no pašvaldības kopējām investīciju projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma, ievērojot likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam" 12. panta trešās daļas 4. punktā noteiktos līdzfinansējuma nosacījumus;

3.5. plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms) ir izdota būvatļauja un tajā veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir sagatavots cits būvniecības jomas normatīvajos aktos noteikts dokumentu kopums, kas apliecina projekta tehnisko gatavību;

3.6. investīciju projektu (tai skaitā būvdarbus, ja attiecināms) paredzēts uzsākt līdz 2021. gada 31. decembrim un īstenot līdz 2022. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 3.1.10. apakšpunktā minētos investīciju projektus, kas pabeidzami 2021. gadā;

3.7. valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs investīciju projektam ir ne mazāks kā 50 000 euro;

3.8. valsts budžeta aizdevuma īpatsvars no visa attiecīgajam investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta aizdevuma apmēra 2021. gadā ir ne mazāk kā 30 procentu un 2022. gadā ne vairāk kā 70 procentu, izņemot šo noteikumu 3.1.10. apakšpunktā minētos investīciju projektus, kas pabeidzami 2021. gadā.

4. Pašvaldība, iesniedzot investīciju projektu, norāda šādu informāciju atbilstoši šo noteikumu pielikumam:

4.1. investīciju projekta mērķi atbilstoši šo noteikumu 3.1. apakšpunktam;

4.2. atbilstību pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam;

4.3. investīciju projekta kopējās būvdarbu izmaksas, bet šo noteikumu 3.1.4. un 3.1.11. apakšpunktā minētajā gadījumā – kopējās investīciju projekta izmaksas, tai skaitā izmaksu sadalījumu pa finanšu avotiem (pašvaldības budžets un valsts budžeta aizdevums sadalījumā pa gadiem no 2021. līdz 2022. gadam);

4.4. investīciju projekta uzsākšanas un pabeigšanas mēnesi;

4.5. investīciju projekta tehnisko gatavību;

4.6. investīciju projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomisko un ilgtspējas pamatojumu, tai skaitā:

4.6.1. šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par kopējo plānoto primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumu ēkai, pievienojot energosertifikātu;

4.6.2. šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – projekta ietvaros izbūvējamās transporta infrastruktūras garumu kilometros;

4.6.3. šo noteikumu 3.1.3. apakšpunktā minētajā gadījumā – projekta ietvaros izbūvējamās tiltu infrastruktūras platību kvadrātmetros un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" izziņu no pašvaldību ielu un ceļu reģistra par tiltu infrastruktūras platību;

4.6.4. šo noteikumu 3.1.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – attiecīgā pakalpojuma un jaunā bezkontakta vai autonomā risinājuma aprakstu, pamatojumā norādot pakalpojuma uzturēšanas izmaksas trīs gadus pirms un ne mazāk kā 10 gadus pēc investīciju projekta īstenošanas;

4.6.5. šo noteikumu 3.1.5. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atbalsta pasākumiem Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros izbūvēto centralizēto kanalizācijas tīklu pieslēgumu izbūvei iedzīvotājiem;

4.6.6. šo noteikumu 3.1.6. apakšpunktā minētajā gadījumā – Veselības inspekcijas izdotu atzinumu par iestādes ēkas neatbilstību higiēnas prasībām;

4.6.7. šo noteikumu 3.1.7. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par ēkas vai tās daļas, kuru plānots pielāgot pašvaldības pakalpojumu sniegšanai, esošo un plānoto jauno funkcionalitāti un izmantošanas mērķi, pamatojot izmantošanas ilgtspēju, kā arī informāciju par esošajām un plānotajām pakalpojumu jomām un pakalpojumu saņēmēju skaitu;

4.6.8. šo noteikumu 3.1.8. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par attiecīgajā pašvaldībā reģistrēto personu skaitu, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

4.6.9. šo noteikumu 3.1.9. apakšpunktā minētajā gadījumā – kadastra numuru no Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas, kā arī esošās meliorācijas sistēmas stāvokļa novērtējumu un pamatojumu meliorācijas sistēmas atjaunošanai, pārbūvei vai ierīkošanai;

4.6.10. šo noteikumu 3.1.10. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par veikto un plānoto būvdarbu apjomu, kā arī pamatojumu projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai, sniedzot izvērtējumu par infrastruktūras objekta iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā (pašvaldības, kuras skar administratīvi teritoriālā reforma, iekļauj izvērtējumu par jaunveidojamo pašvaldību);

4.6.11. šo noteikumu 3.1.11. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par projekta turpmāko īstenošanu, tajā skaitā plānotajiem finanšu avotiem būvniecībai;

4.7. informāciju par to, vai projektā plānots komercdarbības atbalsts;

4.8. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto lēmumu.

5. Saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtos pašvaldību investīciju projektus izvērtē attiecīga komisija. Komisijas sastāvu nosaka Ministru kabinets. Investīciju projektus, kas iesniegti līdz katra mēneša pirmajam datumam, komisija izvērtē vienkopus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajiem kritērijiem un 4. punktā minētajai informācijai, kā arī izvērtē pašvaldību sniegto informāciju, vai atbalsts šiem projektiem potenciāli nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un:

5.1. ja atbalsts potenciāli ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē pašvaldību, kas iesniegusi investīciju projektu, par komercdarbības atbalsta kontroles normu piemērošanu atbalsta saderības nodrošināšanai ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

5.2. ja investīciju projekts neatbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem kritērijiem, projektu tālāk nevērtē;

5.3. ja par attiecīgo projektu nepieciešama papildu informācija, atliek investīciju projekta izvērtēšanu līdz nākamajai vērtēšanas komisijas sēdei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūta pašvaldībai informācijas pieprasījumu, norādot informācijas iesniegšanas termiņu.

6. Ja, izvērtējot investīciju projektus, komisija konstatē, ka aizdevumiem pieprasītais finansējuma apjoms ir lielāks par pieejamo, aizdevumus piešķir šādā secībā:

6.1. aizdevumus prioritāri piešķir šo noteikumu 3.1.4. un 3.1.7. apakšpunktā minētajiem investīciju projektiem;

6.2. ja pēc šo noteikumu 6.1. apakšpunkta nosacījumu piemērošanas aizdevumiem pieprasītais finansējuma apjoms joprojām pārsniedz pieejamo, aizdevumus prioritāri piešķir tiem pašvaldību investīciju projektiem, kuriem no visa investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta aizdevuma apmēra ir lielākais valsts budžeta aizdevuma īpatsvars, ko plāno izmantot 2021. gadā.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēneša laikā pēc investīciju projektu izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un informācijai iesniedz Ministru kabinetā šo noteikumu 6. punktā noteiktajā kārtībā sarindotus atbalstāmos investīciju projektus (turpmāk – projektu saraksts).

8. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par šo noteikumu 7. punktā minētajiem investīciju projektiem pašvaldības divu mēnešu laikā iesniedz aizņēmuma pieprasījumus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus, vai pieprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai aizņēmuma iesniegšanas termiņa pagarinājumu.

9. Pēc pašvaldības iesnieguma saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var pagarināt šo noteikumu 8. punktā minēto divu mēnešu termiņu par laikposmu no projekta ietvaros veiktās iepirkuma procedūras apstrīdēšanas līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, kas kopumā nav garāks par sešiem mēnešiem no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par šo noteikumu 7. punktā minētajiem investīciju projektiem.

10. Ja pašvaldība šo noteikumu 8. punktā minētajā termiņā neiesniedz aizņēmuma pieprasījumu, nav atsaukusi investīciju projektu vai nav lūgusi pagarināt minēto termiņu par laikposmu no projekta ietvaros veiktās iepirkuma procedūras apstrīdēšanas līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, citi šīs pašvaldības investīciju projekti komisijā netiek vērtēti līdz brīdim, kamēr aizņēmuma pieprasījums tiek iesniegts vai investīciju projekts ir atsaukts. Ja pašvaldība aizņēmuma pieprasījuma iesniegšanu kavē ilgāk par sešiem mēnešiem, attiecīgajai pašvaldībai kavētie projekti jāiesniedz atkārtoti šajos noteikumos minētajā kārtībā.

11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, iesniedzot Ministru kabinetā projektu sarakstu, pievieno Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par pieejamo pašvaldību aizdevuma limitu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

12. Ja pašvaldība pēc valsts aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2021. gada 31. decembrim nav nodrošinājusi 30 procentu valsts budžeta aizdevuma īpatsvaru no visa attiecīgajam investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta aizdevuma apmēra, tā 2021. gadā neapgūto valsts budžeta aizdevuma īpatsvaru nodrošina no pašvaldības budžeta līdzekļiem, iesniedzot Valsts kasē apliecinājumu par to, ka šāds ieguldījums ir veikts. Valsts kase valsts budžeta aizdevuma izmaksu 2022. gadā veic tikai pēc minētā apliecinājuma saņemšanas atbilstoši valsts aizdevuma līgumā noteiktajam apmēram un nosacījumiem.

13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 456 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 136., 219. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs