Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir radīt iespēju bērnam un jaunietim gūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot valsts aizsardzības mācību vai darbojoties Jaunsardzē.
2. pants. Jaunsardzes centrs
(1) Valsts aizsardzības mācības apguvi bērniem un jauniešiem organizē un Jaunsardzes darbu īsteno Jaunsardzes centrs. Valsts un pašvaldību institūcijas Jaunsardzes centram sniedz atbalstu šā likuma 1. pantā minēto mērķu īstenošanā.
(2) Jaunsardzes centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
(3) Jaunsardzes centram ir šādas funkcijas:
1) izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā;
2) veicināt jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu;
3) īstenot sadarbību ar biedrībām, nodibinājumiem un jaunatnes organizācijām valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes kustības organizēšanas jautājumos.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošina Jaunsardzes centra organizētajās nodarbībās un pasākumos drošību.
(5) Jaunsardzes centrs tā funkciju nodrošināšanai izglītības jomā ir tiesīgs apstrādāt datus Valsts izglītības informācijas sistēmā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
2.1 pants. Nodrošinājums ar materiāltehniskajiem līdzekļiem
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nodrošina Jaunsardzes centra īstenotās valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegādi, kā arī to pārvaldību un loģistiku.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
2.2 pants. Valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija
(1) Valsts aizsardzības mācību un jaunsargu interešu izglītības programmu ir tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors un Jaunsardzes centra darbinieks vai uz Jaunsardzes centru pārvietots profesionālā dienesta karavīrs, kurš atbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām.
(2) Par jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošana, var būt profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs vai rezerves karavīrs.
(3) Persona (izņemot profesionālā dienesta karavīru), kura nav ieguvusi zemessarga vai rezerves karavīra statusu, drīkst pildīt jaunsargu instruktora amata pienākumus, bet attiecīgo statusu tai nepieciešams iegūt divu gadu laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas Jaunsardzes centrā.
(4) Jaunsargu instruktors atbilst šādām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām:
1) ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību pedagoģijā vai augstāko izglītību kādā no aizsardzības ministra apstiprinātajām zinātnes nozarēm, kuras atbilst jaunsargu instruktora izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām, un ir apguvis ar pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz divu kredītpunktu jeb 72 stundu apjomā;
2) ir apguvis un papildina speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī atbilst bērnu tiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma prasībām;
3) ir apguvis vai apgūst valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamos kvalifikācijas kursus.
(5) Ja jaunsargu instruktors ir sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, bet atbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām, Jaunsardzes centra direktors, ņemot vērā amata pienākumu izpildes nepieciešamību, var pagarināt termiņu, līdz kuram jaunsargu instruktors ieņem amatu.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
3. pants. Valsts aizsardzības mācība
(1) Valsts aizsardzības mācība ir mācību kurss vidējās izglītības programmās. Valsts aizsardzības mācības saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
(2) Valsts aizsardzības mācībā gūtās zināšanas, prasmes un vērtības tiek papildinātas, apgūstot interešu izglītības programmu, kuru īsteno valsts aizsardzības mācības nometnēs. Šo izglītības programmas saturu apstiprina aizsardzības ministrs, un programma nav jālicencē pašvaldībā.
(3) Īstenot valsts aizsardzības mācībā iekļauto pilsoniskās līdzdalības tematu apguvi Jaunsardzes centrs var deleģēt biedrībām un nodibinājumiem.
(4) Izglītojamam, kurš sekmīgi ir apguvis gan valsts aizsardzības mācības kursu, gan valsts aizsardzības mācības nometnē noteikto interešu izglītības programmu, Jaunsardzes centrs izsniedz valsts aizsardzības mācības apliecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
4. pants. Valsts aizsardzības mācības apguve
(1) Valsts aizsardzības mācības apguve ir obligāta klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, izņemot izglītības programmas, kuras īsteno Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā profesionālā vidusskola un kurās izglītojamie iegūst profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.
(2) Valsts aizsardzības mācības apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.
(3) Valsts aizsardzības mācības apguve Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, notiek pēc individuāla plāna, kurš piemērots izglītības iestādes mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai un saskaņots ar Jaunsardzes centru.
(4) Valsts aizsardzības mācības apguve tiek īstenota saskaņā ar Jaunsardzes centra izstrādāto mācību kursa programmu.
(5) Valsts aizsardzības mācības satura apguvi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām nosaka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar atbalsta personālu un jaunsargu instruktoru.
(6) Izglītojamiem, kuri savas reliģiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar jaunsargu instruktoru izstrādā individuālo kursa apguves plānu.
(7) Valsts aizsardzības mācības apguves programma tiek pārskatīta un, ja nepieciešams, aktualizēta ne retāk kā reizi divos gados.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
5. pants. Valsts aizsardzības mācības nometnes
(1) Dalība valsts aizsardzības mācības nometnēs ir brīvprātīga. Nometņu organizēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Jaunsardzes centrs ar izglītojamo vai nepilngadīgā izglītojamā likumisko pārstāvi pirms dalības nometnē noslēdz līgumu.
(3) Nometnes laikā izglītojamam tiek izsniegti materiāltehniskie līdzekļi, tostarp jaunsarga formas tērps ar valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes centra atšķirības zīmi, kas tiek valkāts atbilstoši Jaunsardzes centra direktora noteiktajai kārtībai.
(4) Izglītojamiem, kuri piedalās nometnē, ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Aizsardzības ministrija katru gadu apkopo un līdz nākamā gada 1. aprīlim publicē savā tīmekļvietnē informāciju par dalībnieku skaitu valsts aizsardzības mācības nometnē iepriekšējā gadā un to dalībnieku skaitu, kuri iepriekšējā gadā iestājušies profesionālajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos, ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē vai iestājušies Zemessardzē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
6. pants. Valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija
(Izslēgts ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
7. pants. Valsts aizsardzības mācības nodrošinājums
(1) Valsts aizsardzības mācības īstenošanai nepieciešamos mācību un materiāltehniskos līdzekļus nodrošina Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.
(2) Izglītības iestādes dibinātājs bez atlīdzības nodrošina valsts aizsardzības mācības īstenošanai nepieciešamo mācību telpu un telpu materiāltehnisko līdzekļu glabāšanai.
(3) Mācību dienās, kad notiek tikai lauka nodarbības, Jaunsardzes centrs var nodrošināt izglītojamiem ēdināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
7.1 pants. Valsts aizsardzības mācības izglītojamā un jaunsarga atbildība par zaudējumu nodarīšanu
Ja valsts aizsardzības mācības izglītojamais vai jaunsargs savas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir sabojājis viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus un nodarījis zaudējumus, tos valsts aizsardzības mācības izglītojamam vai jaunsargam, ja ir sasniegta pilngadība, vai nepilngadīga izglītojamā likumiskajam pārstāvim nepieciešams atlīdzināt.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
8. pants. Jaunsardzes jēdziens
Jaunsardze ir kustība, kurā bērni un jaunieši brīvprātīgi apgūst jaunsargu interešu izglītības programmu.
9. pants. Jaunsardzes atribūtika
(1) Jaunsardzei ir savs karogs, emblēma un cita atribūtika.
(2) Jaunsardzes devīze ir "Augsim Latvijai!".
(3) Jaunsardzes atribūtikas lietošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors.
10. pants. Jaunsargu interešu izglītības programma
Jaunsargu interešu izglītības programmu pēc saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju apstiprina Jaunsardzes centra direktors, un tā nav jālicencē pašvaldībā.
11. pants. Izglītības process Jaunsardzē
(1) Izglītības procesu īsteno jaunsargu vienībās atbilstošās vecuma grupās.
(2) Jaunsargu vienību iedalījumu nosaka Jaunsardzes centra direktors.
(3) Jaunsargu vienību vada jaunsargu instruktors, kurš nodrošina jaunsargu interešu izglītības īstenošanu.
(4) Ja Jaunsardzes centrs ar pašvaldību vai izglītības iestādes dibinātāju ir noslēdzis līgumu par sadarbību, pašvaldība vai izglītības iestādes dibinātājs sniedz minētajā līgumā noteikto atbalstu jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā. Programmas īstenošanai nepieciešamās telpas pašvaldība vai izglītības iestādes dibinātājs nodrošina bez atlīdzības.
12. pants. Jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija
(Izslēgts ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
13. pants. Jaunsargu pašpārvalde
(1) Jaunsargi no sava vidus ievēlē Jaunsargu pašpārvaldi, kas pārstāv jaunsargu intereses, veicina sabiedriskās dzīves veidošanos un mācību procesa efektivitāti.
(2) Jaunsargu pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Jaunsardzes centra direktora jautājumos, kas saistīti ar jaunsargu interesēm, kā arī tai ir tiesības izteikt ierosinājumus un priekšlikumus Jaunsardzes centra direktoram vai Aizsardzības ministrijai.
(3) Jaunsargu pašpārvaldes sastāvu un darbību nosaka Jaunsargu pašpārvaldes nolikums, kuru apstiprina Jaunsardzes centra direktors.
14. pants. Jaunsargu instruktoru palīgi
(1) Par jaunsargu instruktora palīgu ir tiesības kļūt jaunsargam, kurš ir apguvis jaunsargu interešu izglītības programmu un sekmīgi nokārtojis noteikta sagatavotības līmeņa galapārbaudījumu.
(2) Kārtību, kādā jaunsargs iegūst jaunsargu instruktora palīga statusu, nosaka Jaunsardzes centra direktors.
(3) Ja jaunsargs darbojas kā jaunsargu instruktora palīgs, viņš Jaunsardzē var darboties līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz brīdim, kad ir sasniedzis 21 gada vecumu, — atkarībā no tā, kurš nosacījums iestājas pirmais.
(4) Jaunsargu instruktora palīgs pienākumus pilda jaunsargu instruktora vadībā vai uzraudzībā.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
15. pants. Jaunsargu pienākumi
Jaunsargiem ir šādi pienākumi:
1) atbilstoši jaunsargu interešu izglītības programmai piedalīties nodarbībās un pasākumos;
2) saudzīgi izturēties pret izsniegtajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un uzturēt tos lietošanas kārtībā, ievērot jaunsarga formas tērpa lietošanas kārtību un bez jaunsargu instruktora saskaņojuma nevalkāt jaunsarga formas tērpu vai tā sastāvdaļas ārpus Jaunsardzes nodarbībām un pasākumiem;
3) ievērot jaunsargu standartus un ētikas kodeksu;
4) ievērot drošības noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
16. pants. Uzņemšana Jaunsardzē
(1) Jaunsardzē var uzņemt bērnus no 10 gadu vecuma, kuri iegūst pamatizglītību, un jauniešus, kuri ieguvuši pamatizglītību.
(2) Jaunsardzē nevar uzņemt personu, kura Jaunsardzes nodarbībās un pasākumos var radīt apdraudējumu savai vai citu personu dzīvībai, veselībai vai drošībai vai kuras dalība nav iespējama citu objektīvu iemeslu dēļ. Lēmumu par atteikumu uzņemt Jaunsardzē var pieņemt Jaunsardzes centra direktors vai viņa pilnvarota persona.
(3) Par jaunsargu bērns vai jaunietis kļūst pēc līguma noslēgšanas par dalību Jaunsardzē un jaunsarga solījuma došanas. Līgumu par dalību Jaunsardzē slēdz ar nepilngadīga bērna vai jaunieša likumisko pārstāvi vai pašu jaunieti, ja viņš ir pilngadīgs. Līguma saturu, tā termiņu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors.
(4) Uzņemšanas kārtību Jaunsardzē nosaka Jaunsardzes centra direktors.
(5) Jaunsargi dod šādu solījumu:
"Es, Latvijas Republikas jaunsargs, svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai Latvijas un tās tautas labā. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus."
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
17. pants. Līguma par dalību Jaunsardzē izbeigšana
(1) Līgumu par dalību Jaunsardzē var izbeigt pirms termiņa jebkurā laikā, pusēm par to vienojoties.
(2) Līgumu var izbeigt vienpusēji pilngadīgs jaunsargs vai jaunsarga likumiskais pārstāvis, par to informējot jaunsargu instruktoru.
(3) Līgumu par dalību Jaunsardzē izbeidz, ja jaunsargs ir sasniedzis 21 gada vecumu, uzsācis vidējās izglītības apguvi (izņemot gadījumu, kad jaunsargs darbojas kā jaunsargu instruktora palīgs), uzsācis mācības Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā profesionālajā vidusskolā, uzsācis dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Zemessardzē vai objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties Jaunsardzes nodarbībās un pasākumos.
(4) Līgumu par dalību Jaunsardzē pēc Jaunsardzes centra iniciatīvas izbeidz pirms termiņa, ja jaunsargs:
1) vairāk nekā trīs mēnešus bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis Jaunsardzes nodarbības un pasākumus;
2) rada vai var radīt apdraudējumu savai vai citu personu dzīvībai, veselībai vai drošībai;
3) nepilda citus šajā likumā noteiktos jaunsargu pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
18. pants. Formas tērpi un citi materiāltehniskie līdzekļi
(1) Jaunsarga un Jaunsardzes centra darbinieka formas tērpu, Jaunsardzes atšķirības zīmes un to lietošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors. Jaunsarga un Jaunsardzes centra darbinieka formas tērpu var šūt no auduma, kura raksts ir identisks karavīra formas tērpa rakstam.
(2) Jaunsargam, Jaunsardzes centra ierēdnim, darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam profesionālā dienesta karavīram izsniedzamos materiāltehniskos līdzekļus, kā arī to izsniegšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
19. pants. Drošība jaunsardzes nodarbībās un pasākumos
(Izslēgts ar 13.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.02.2022.)
20. pants. Jaunsargu veselības aprūpe
Jaunsargiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
1. Šā likuma 12. panta otrās daļas 1. punkts stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.
(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2022.)
2. Šā likuma 4. panta pirmā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Līdz 2024. gada 31. augustam valsts aizsardzības mācību vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
3. Ministru kabinets līdz 2021. gada 28. februārim izdod šā likuma 5. panta pirmajā un ceturtajā daļā, kā arī 20. pantā minētos noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.02.2022.)
5. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. aprīlim izdod šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2022.)
6. Šā likuma 6. panta otrās daļas un 12. panta otrās daļas ievaddaļā noteiktā prasība, ka par jaunsargu instruktoru var būt profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs, rezerves karavīrs vai Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā, stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī. Persona, kura līdz 2022. gada 1. septembrim pilda jaunsargu instruktora amata pienākumus, bet neatbilst šā likuma 6. panta otrās daļas un 12. panta otrās daļas ievaddaļā noteiktajai prasībai, ir tiesīga turpināt pildīt jaunsargu instruktora amata pienākumus ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. septembrim.
(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2022.)
7. Persona, kura pilda jaunsargu instruktora amata pienākumus, bet neatbilst šā likuma 2.2 panta otrās daļas prasībām, ir tiesīga turpināt jaunsargu instruktora amata pienākumu pildīšanu ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. augustam.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2024.)
 |
 |
 |
 |